---

• Ar Latvijas skolas somu iepazīstam Latviju un savu novadu
• Jēkabpils Valsts ģimnāzijas „Skolas soma” rudenī
• Jēkabpils 3. vidusskolas „Skolas soma” rudenī
• Jēkabpils 2. vidusskolas „Skolas soma” rudenī
• Jēkabpils 2. vidusskola pavasarī
• Jēkabpils 3. vidusskola pavasarī
• Jēkabpils Valsts ģimnāzija pavasarī
• Jēkabpils 2. vidusskolas „Skolas soma” martā
• Jēkabpils 3. vidusskolas „Skolas soma” martā
• 12. c klases pavasara sākums ziedoniskā viegluma noskaņās
• Attālinātā koncertlekcija “Mūsu Maestro. Raimonds Pauls”
• Rudens „Skolas soma” Jēkabpils 2. vidusskolā
• Izglītojoša tiešsaistes izrāde “Tikšanās vieta - Rīgas pilsētas II teātris”
• Galerijas “Mans’s” apmeklējums, iespaidi un pārdomas
• Rudens „Skolas soma” Jēkabpils Valsts ģimnāzijā
• Jēkabpils 3. vidusskolas „Skolas soma” decembrī
• Jēkabpils 3. vidusskolas „Skolas soma” oktobrī
• 12.a klases pieredzētais mākslas centrā “Zuzeum” un izrādē “Elpa”
• Jēkabpils 3. vidusskolas rudens „Skolas soma”
• Stikla brīnumi
• Latvijas Nacionālā teātra izrāde „Katls”
• Kinofilmas mācību stundās. „Skolas soma”
• Sveču diena pamatskolā
• Svētki Jēkabpils pamatskolā
• 9.b un 11.a klases skolēnu ceļojums uz ritmu un skaņu pasauli
• Jaunumi Jēkabpils 3. vidusskolā
• Jaunumi Jēkabpils Valsts ģimnāzijā
• Jaunumi Jēkabpils pamatskolā
• Svētku noskaņu koncertā
• 8.c klase piedzīvo Brīnumu laiku
• 6.c klase iepazīst Madonas pilsētu un novadu
• Saldumu ražotni iepazīstot
• Sveču darbnīca
• 11.a klase bauda baletu un Rīgu
• 10.a saliedējas perkusiju ritmos
• Aizraujošā īsfilmu veidošana
• Latvijas Dabas muzeja interesantās nodarbības
• 7.b klase bauda mākslu, iepazīst zinātni un sporto
• 8.b klase ar vēstures elpu Rīgā
• Rudens – muzeju apmeklējumu laiks
• Latvijas dabas un medicīnas izpēte
• 3.klašu skolēni Dabas muzejā
• Rēzeknes vēstures un teātra iespaidos
• Pūt, vējiņi, mūs uz Zemgali!
• Notikumi Jēkabpils pamatskolā
• Notikumi Jēkabpils Valsts ģimnāzijā
• Notikumi Jēkabpils 3. vidusskolā
• Mākslas darbi iedvesmo!
• 3.vidusskola aktīvi izmanto "Latvijas skolas somas" iespējas
• 1.klašu skolēni iepazīst stīgu instrumentus
• Rīgas muzeju aizraujošo nodarbību varā
• Ar “Latvijas skolas somu” plecā uz galeriju “Mans’s”
• Iniciatīva "Latvijas skolas soma" 3.vidusskolā
• 9.c Zvana svētkus apvieno ar izglītojošu ekskursiju
• 11.b iepazīst Kurzemi
• 10.b un 10.c “Latvijas Skolas somas” kultūrizglītojošais pasākums Valmierā
• Latvijas dabas un kultūras izzināšana
• 5.klašu ekskursija uz Bauskas pili un Tērvetes dabas parku
• 8.c klases “Latvijas Skolas somas” ekskursija
• Jēkabpils pamatskolas 3.a klase
• Pabijām kosmosā
• Ekskursija uz Rundāles pili un Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeju
• Pasaules izzināšana Latvijas Dabas muzejā
• Ceļojums no 16.gadsimta līdz “padomju gadiem”
• „Mazā Kāpa”, Ķeguma HES un Enerģētikas muzejs
• Ekskursija uz Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju
• Lēciens vēsturē un kultūrā
• 6.klašu ekskursija “Latvijas skolas soma” ietvaros
• 5.a klases skolēnu ekskursija projekta “Skolas soma” ietvaros
• Izrāde "Kā saule gadījās"
• 11.a izrādē “Kareņins”
• Izrāde jauniešiem "Čomiņi"
• 3.vidusskolas skolēnu atsauksmes par animācijas filmu „Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”
• 7.d Melngalvju meklējumos
• 12.c iepazīst Latgali
• Izmantojam valsts dāvanu - “Skolas soma 2019”!
• 9.a un 9.b klases ekskursija uz Jūrmalu 2019. gada 8. un 9. maijā
• 7.klašu skolēni Rīgas muzejos
• Gaismas pils un Melngalvju nama apmeklējums
• Cita Rīga 10.a un 8.b klases skolēnu acīm
• Kaut kas par „Nekas” jeb 8.a klases „Skolas somas” piedzīvojumu 2.sērija
• Skolēni viesojas Rīgas Doma ansamblī
• Mācību ekskursija Rīgā
• 5.b un 5.c klases teātra apmeklējums Rēzeknē
• 6.klašu ekskursija “Latvijas skolas soma” ietvaros
• Jēkabpils vakara vidusskola mācību ekskursijā
• 9.d klase trenē atjautību un bauda teātra mākslu
• Radošās darbnīcas zinātkāres centrā “Zinoo” Daugavpilī
• 12.klašu skolēnu ekskursija uz Melngalvju namu un Rīgas Motormuzeju
• 8.b klases brauciens uz Dailes teātra izrādi “Planēta Nr.85”
• 7. klašu skolēnu ekskursija “Latvijas skolas soma” ietvaros
• 10.a iepazīst Rīgu, mākslu un bauda teātri
• Lielisks brauciens!
• 8.a klase “Latvijas Skolas somas” ideju īstenojot
• Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija "Padomju laiki" un Latvijas Dabas muzejs
• Interešu izglītības centra „Lielvārdi” un ’’Zelmas maiznīcas’’ apmeklējums Lielvārdē
• 12.klašu paralēļu kurtūras izbrauciens
• "Skolas soma" pasākumi Ģimnāzijā
• Iniciatīva „Latvijas skolas soma” ienāk Jēkabpils pamatskolā
• Rokoperas „Lāčplēsis” apmeklējums iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros
• Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros Jēkabpils 2.vidusskolas skolēnu apmeklētie pasākumi septembrī, oktobrī
• Akcijas “Skolas soma” norises ģimnāzijā
• Jēkabpils pilsētas skolu audzēkņi piedalās projekta Latvijas Skolas soma atklāšanā
• Jēkabpils vakara vidusskola viesojās bijušās SEB bankas telpās
• Iepazīstam Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu

---

 

Ar Latvijas skolas somu iepazīstam Latviju un savu novadu

 

Interesanti, izzinoši, saistoši, aizrautīgi un daudzpusīgi – tā var raksturot šī mācību gada 2.semestrī piedzīvotās kultūras norises, ko piedāvā programma “Latvijas skolas soma”. Teātra un cirka izrādes, latviešu filmas, muzikāli uzvedumi, koncerti. To visu, pielāgojoties situācijai valstī saistībā ar pandēmiju, skolēni skatījās gan tiešsaistē, gan klātienē skolā, kā arī dodoties izbraukumos. Lai izbaudītu ekskursiju prieku, šopavasar no plašā piedāvājuma klāsta skolotāji kopā ar saviem audzēkņiem izvēlējās arī muzeju programmas, kas izzinošu, izglītojošu un radošu nodarbību, spēļu, uzdevumu veidā iepazīstināja ar Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu, tostarp arī mūsu novadā. Vēlme un interese iepazīt savu novadu vainagojās ar jēgpilni pavadītu laiku un jaunām zināšanām. Jēkabpils Vēstures muzeja aktivitātes Krustpils pilī, brīvdabas nodaļā Sēļu sēta, kā arī Jēkabpils pilsētvidē caur aktīvu līdzdarbošanos, stāstiem par ievērojamām personībām, nozīmīgiem notikumiem, vēsturiskiem namiem un vides objektiem, iepazīstināja ar to veidošanās vēsturi. Raiņa muzejs “Tadenava”, Pļavas muzejs Kaldabruņā, Zasas muižas parks, Gārsenes pils – ikviena kultūrvieta piedāvāja programmas un nodarbības, rosinot skolēnus domāt, būt vērīgiem un atjautīgiem.

Šo gadu laikā, kopš notiek “Latvijas skolas soma”, skolām ir izveidojušās jaukas tradīcijas un iecienītas konkrētas kultūrvietas. Uz tām, skolotāju un skolasbiedru vērtīgu atsauksmju vadīti, Jēkabpils novada skolēni dodas labprāt. Tā ir Varakļānu muiža, “alu pilsēta” Līgatne, Cēsis, Daugavpils un Likteņdārzs Koknesē. Protams, ik gads nāk ar jauniem atklājumiem un pārsteigumiem, un šajā semestrī tika iepazīts Gulbenes un Alūksnes mantojums. 

Gaidām rudeni, lai atkal no jauna kopā ar klases un skolas biedriem iepazītu Latviju, piedalītos mākslas un kultūras norisēs, paplašinātu redzējumu par kultūras vērtībām savā un citos Latvijas novados!

 

---

 

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas „Skolas soma” rudenī

9.a klase iepazīst vēja enerģiju

21. septembrī 9.a klases skolēni devās mācību ekskursijā uz Rīgas Motormuzeju, lai piedalītos nodarbībā “Vēja enerģija’’. Sākumā mēs klausījāmies lekciju par vēja enerģijas izmantošanu, vēja ģeneratoriem un to darbību. Pēc lekcijas mums bija jāsadalās komandās un, izmantojot šablonus, jāizveido trīs dažādi vēja ģeneratoru spārni, kuru darbība nodarbības beigās bija arī jāpārbauda. Pārliecinājāmies, ka, konstruējot iekārtu, ir jābūt ļoti uzmanīgiem un precīziem. Pretējā gadījumā iekārta nedarbosies ar pilnu jaudu, un mūsu darbs būs veltīgs.

Kad beidzās nodarbība, mēs devāmies apskatīt Rīgas Motormuzeja eksponātus, kas mums ļoti patika. Protams, mūsu favorīts bija mašīnas simulators, ko katrs arī izmēģinājām. Bija interesanti pat tiem, kas par mašīnām un citām tehniskām lietām ikdienā neinteresējas. Redzot mūsu interesi, eksponātu uzraugs pastāstīja mums interesantus faktus un senus notikumus, kas ir saistīti ar katras mašīnas vēsturi.

Dažas atziņas:

• uzzināju, ka mašīnas apakšējā stāvā ir arī avārijas bremzes,
• uzzināju gana daudz un atradu atbildes arī uz saviem jautājumiem,
• pārliecinājos, ka vecajā VAZ busiņā bija ļoti ērti krēsli,
• visinteresantākais muzejs Latvijā(!),
• patika pašiem gatavot vēja ģeneratora spārnus, lai pārliecinātos par to efektivitāti.

9.a klases vārdā Roberts Jānis Lācis

10.a apgūst Tehnoannas pagrabus

Mēs, 10.a klase, 15. septembrī  devāmies ekskursijā uz Rīgu.

Mūsu pirmais pieturpunkts bija Tehnoannas pagrabi, kas nebija, kā līdz šim pierasts, tradicionāls zinātnes muzejs. Tam bija interesants izkārtojums, un tas piedāvāja neparastas aktivitātes -  izbaudījām tumšo, nepārredzamo labirintu un vērojām dažādus eksperimentus. Mūs pavadīja patīkami darbinieki, kas varēja dot izsmeļošu informāciju un faktus par redzēto.

Mūsu mīļākā ekskursijas daļa bija zoodārza apmeklējums:  sadalījāmies un apstaigājām lielo teritoriju, apskatot skaistos dzīvniekus. Kartingi, pēc daudzu domām, bija dienas spilgtākais notikums, un ne velti tā. Braukšana ar kartingiem ir iespēja izbaudīt ātrumu un auksto vēju, kas pūš sejā, bet labākā ir prieka sajūta, kad ir precīzi un ātri izbraukts līkums. Noslēgumā baudījām jaukas vakariņas rudens gaisotnē un labā garastāvoklī devāmies mājupceļā.

Tīna Bandere, 10.a klase

9.d klase iepazīst Tērveti

1. oktobrī mēs, 9.d klase, plkst. 7:00 no rīta izbraucām no Jēkabpils ekskursijā uz Tērveti.

Mūsu pirmā pietura bija “Tērvetes koka pils”. Tur mēs visos pils četros stāvos iepazināmies ar zemgaļu kultūru. Mēs apskatījām dažādas senlaicīgas rotas, kā arī apģērbus, no kuriem dažus bruņutērpus mēs pat varējām pielaikot. Pēc tam mēs apskatījām vaska figūras, kā, piemēram, valdnieka Viestarda figūru, kas, patiesībā, izskatījās ļoti īsta. Pilī varējām arī aplūkot lielāko zobenu izstādi Latvijā un vēl dažnedažādus citus sadzīves priekšmetus.

Tālāk mēs devāmies uz Tērvetes dabas parku.

Sākām mēs ar tīklu parku. Tur mēs, kā mums ieteica, “iesildījāmies’’. Lēkājām, skrējām un metām bumbas. Tā piekusām! ...bijām pārliecināti, ka par to esam pelnījuši 10 balles sportā.

Tad nedaudz ievilkām elpu un devāmies uz “Tērvetes Tarzānu’’, kur mums laiks bija 1 stunda, lai izietu 6 trases. Citam labi sanāca, citam bija nedaudz bail, bet visi līdz trases galam kaut kā jau nonācām. Man pašai personīgi vislielākais izaicinājums bija melnā trase, kuru no mūsu klases uzdrošinājās iet tikai 6 cilvēki. Bija arī tādi interesanti šķēršļi  kā braukšana ar riteni vairāku metru augstumā, bet pats bailīgākais bija lēciens no 10 metru augstuma ar evakuācijas iekārtu. Bija arī gadījums, kad klasesbiedrs iesprūda garā nobrauciena vidū, tāpēc  savā starpā izveidojām dažādas jaunas stratēģijas, kā vieglāk iziet šķēršļus. Tādu kārtīgu adrenalīna devu šajā dienā noteikti uzņēmām un noteikti arī saliedējāmies.

Vēlāk varējām apmeklēt eksotisko taureņu māju, kur varējām apskatīt tieši tikko izšķīlušos Atlasa Gigantisko tauriņu, kurš dzīvos tikai 10 dienas. Mūsu favorīts bija tauriņu šķirne “Zilais Morfīds’’. Tauriņu mājā varējām apskatīt arī bruņurupučus.

Tad devāmies uz pašu Tērvetes dabas parku. Bija klasesbiedri, kas parku izbrauca ar riteņiem, bet pārējie staigāja ar kājām. Visu parku tikai pāris stundu laikā nav iespējams iziet, bet apmeklēt pāris svarīgākās vietas noteikti  paspēt varēja. Vislabāk klasei patika Tērvetes koka tornis. No torņa pavērās plašs skats uz mežiem un apkārtējām saimniecībām. Parkā varēja apskatīt arī “Raganu mājiņu’’, Koka pilis, iziet labirintu un redzēt dažādas koka skulptūras.

Šī noteikti bija interesanta, izglītojoša un darbīga rudens diena!

9.d klases vārdā, Katrīna Kotoviča

12.b klase iepazīst muzejus

Šī gada 23. septembrī mūsu klase apmeklēja Paula Stradiņa Medicīnas vēstures un Rīgas Stradiņas universitātes Anatomijas muzejus.

Medicīnas vēstures muzejā mūs sagaidīja entuziastisks gids, kas ar degsmi un nelielu humora devu pavadīja mūs ceļojumā pa dažādiem laikmetiem medicīnas vēsturē. Muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā apmeklētājiem ir dota iespēja ieskatīties medicīnas attīstībā gadsimtu gaitā, tieši tā, kā to bija paredzējis profesors Pauls Stradiņš. Ar lielu interesi vērojām muzeja plašo instrumentu un aparātu kolekciju, kā arī iepazinām dažādas vēsturiski nozīmīgas personas.

Saistoši bija arī Medicīnas muzeja ekspozīcijā vērojamie mākslinieku Katrīnas Neiburgas un Jāņa Novikova darbi, kas atklāj 2021. gada pārdefinēšanas un rezidenču programmu “Asinsaina”. Izstāde būs vērojama vēl līdz šī gada 17. oktobrim.

Pēc Medicīnas vēstures muzeja apmeklējuma devāmies uz Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeju. Tā pamatā ir pirmā anatomijas mācību kolekcija Latvijā, kas stāsta par cilvēka ķermeni, par medicīnas izglītības vēsturi un par slimībām. Muzeja plašā kolekcija ir veidota 20.gs. 20. – 30.gados, taču kopš 2020.gada ir pieejama arī plašākam interesentu lokam.

Ierodoties muzejā, mūs pie durvīm sagaidīja visslavenākais muzeja eksponāts - skelets Lukstiņš. Jānis Teodors Lukstiņš ir pirmais, kurš savu ķermeni ir brīvprātīgi dāvinājis Anatomijas muzejam – viņa skelets tajā glabājas kopš 1925.gada. Stāvot pie šī atmiņā paliekošā eksponāta, gide mūs iepazīstināja ar īsu muzeja vēsturi, kā arī sagatavoja tam, ko redzēsim, dodoties tālāk.

Muzejs kā vienu no savām vērtībām izvirza dažādību, demonstrējot dažādas ķermeņu variācijas. “Anatomiski pareizs cilvēka ķermenis ir abstrakcija, tā vietā eksistē neskaitāmas ķermeņu un orgānu variācijas,” tā  rakstīts muzeja mājaslapā, un šī ideja lieliski atspoguļojas arī apmeklētāju interesei atklātajā ekspozīcijā – muzeja kolekcija sastāv no vairākiem tūkstošiem dažādu eksponātu, tai skaitā cilvēka normālās un patoloģiskas anatomijas preparātiem, tetraloģijas, embrioloģijas u.c.

Abu muzeju apmeklējums radīja brīvu gaisotni un iespēju nepiespiestai diskusijai par sākotnēji biedējošām un potenciāli neērtām tēmām. Ekskursija bija prātā paliekoša un spēcīgu iespaidu radoša.

12.b klases skolniece Krista Fadejeva

7.d bauda Zelta rudeni Siguldā

Kādā saulainā, bet nedaudz vēsā rudens rītā  mēs ar klasi devāmies eskursijā uz Siguldu. Visas aktivitātes, ko darījām, notika ārā, svaigā gaisā klasoties putnu balsīs.

Pirmā ekskursijas vieta bija Turaidas muzejrezervāts, kur mēs spēlējām orientēšanās spēli “Tūkstošgades stāsts”. Tur mēs devāmies par Latvijas skolas somas līdzekļiem.

Pie muzejrezervāta mūs sagaidīja gide ar ļoti skaistiem blondiem matiem. Mēs sadalījāmies komandās, un viņa izstāstīja mums spēles noteikumus. Mums bija jādodas no viena punkta līdz otram un jāizpilda uzdevumi. Mūsu klasei ļoti patīk darboties komandās.

Spēles laikā mēs izstaigājām gandrīz visu muzejrezervātu, redzējām daudz senu celtņu un skulptūru. Uzdevumi bija ļoti interesanti, viens no tiem bija pie kāda pieminekļa, kur bija jānoraksta dzejas rindas no šī pieminekļa. Teksts bija kādā nesaprotamā valodā un burti arī bija rakstīti  savādi. Šis uzdevums bija visgrūtākais, bet tomēr mēs to paveicām.

Uzdevumos bija iekļauta arī Turaidas pils, tajā mums bija jāuzkāpj tornī un jāizskaita pakāpieni (139). No torņa augšas pavērās brīnišķīgs skats uz Siguldu, sejā pūta vējš, un bija pat nedaudz bailīgi.

Izdarījuši savus uzdevumus, mēs visi atgriezāmies sākumpunktā, atdevām savas uzdevumu lapas un gaidījām rezultātus.

1. vietā – “Bebru banda”, 2. bija komanda ar nosaukumu “Marinētie gurķīši”, bet 3. vieta tika komandai “Meža cilvēki”. Veicot aktivitātes, uzzinājām kaut ko jaunu, interesantu un lietderīgi pavadījām laiku. Visas komandas dabūja konfekšu maisiņus par labi padarītu darbu, un mēs devāmies tālāk uz Tarzānu, kur skaistā atvasaras dienā izkāpelējām Siguldas kokus, pārvarējām šķēršļus un pieņēmām izaicinājumus.

Kopumā bija ļoti forši!

Dažas klasesbiedru atsauksmes:

• Katrīna: “Man ekskursija šķita ļoti interesanta, aizraujoša, jautra. Un varēja arī iegūt jaunas zināšanas par Siguldu. Sakumā man šķita, ka Turaidas pilī būs garlaicīgi, bet tad, kad atbraucām, iepatikās. Tāpēc, ka bija mini sacensības, kurās varēja strādāt komandās, pildīt dažādus uzdevumus, tai skaitā, kāpt pils tornī. Man ļoti patika mana komanda, jo mēs saliedēti strādājām un atradām laiku arī jautrībai. Uzzinājām daudz ko jaunu. Tarzāna trasē pārvarēju bailes no augstuma un iepazinu labāk savus klases biedrus. ”
• Līga: “Man ļoti patika Turaidas muzejs, jo bija jautri pildīt uzdevumus ar klases biedriem.”
• Aigars: “Man patika orientēšanās spēle Turaidas muzejā. Esmu lepns, ka mana komanda uzvarēja.”
• Egija: “Ekskursija bija ļoti jautra. Bija gan ēdienu tirgus un mūzika, gan zināšanas un izaicinājumi. Es noteikti gribētu atkārtot ekskursiju, protams, uz citu vietu.”
• Šarlote: “Pils bija iespaidīga, Tarzāns paņēma daudz spēku, bet bija ļoti jautri.”
• Rolands: “Turaidas pilī veicām grupu darbu un meklējām karodziņus, orientējāmies muzeja teritorijā. Pildījām uzdevumus, uzzinājām kaut ko jaunu, un manai komandai gāja ļoti labi. Vēlāk braucam uz Tarzānu, kur bija ļoti forši, it īpaši 9. trasē. Bija jautri!”

7.d klases vārdā Eleonora Leišavniece

Rudenī uz Siguldu

5. oktobrī 7.b klase kopā ar audzinātāju devās ekskursijā uz Siguldu.

Siguldas pils un pilsdrupas. 1207. gadā celtā Livonijas ordeņa Siguldas pils bijusi veidota kā „castellum” tipa cietoksnis, taču vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. Attīstoties uguns šaujamajiem ieročiem, viduslaiku cietokšņi pamazām zaudēja savu sākotnējo nozīmi un 18. gadsimta sākumā Ziemeļu kara laikā tika nopostīta. Kopš rekonstrukcijas darbiem 2011. gadā, pils pieejama apmeklētājiem un kļuvusi par iemīļotu vietu brīvdabas pasākumu organizatoriem. Pilsdrupās vari pastaigāties pa senajiem mūriem, uzkāpt torņos un doties uz pasākumiem brīvdabas estrādē.

• Agnese: „Pils bija ļoti skaista un uzkāpjot pils tornī pavērās brīnumains skats. Bija nedaudz auksti, jo pūta vējš.”
• Dārta: „Patika skaistie dabasskati no pils torņiem. Varēja pamācīties valsi, pa pēdām”.
• Aigars: „Jaunā pils bija ļoti grezna, bet pilsdrupām bija interesants stils”.
• Līna: „Pilī mūs sagaidīja forša gide, kas īsi un konkrēti pastāstīja pils vēsturi. Pilī bija interesanti, interaktīvi un daži pat iemācījās dejot valsi”.
• Santa: „Ļoti skaista apkārtne. Interesants spoks. Gide skaidri un vienkārši novadīja ekskursiju”.

Lasertāgs „Poligon 1", labirints „Minotaurs”. Baltijas valstīs pirmais un lielākais lāzetaga izklaides centrs „Poligon 1" savas durvis apmeklētājiem vēra vaļā 2015. gadā, Siguldā. Par Siguldas poligona mājām kļuva bijušais Padomju armijas civilās aizsardzības sakaru centrs. Uz vietas iespējams spēlēt lāzertaga spēles piecās autentiskās un īpaši iekārtotās arēnās gan atsevišķi, gan apvienojot tās pēc nepieciešamības. Nobeigumā pārbaudījām savas orientēšanās spējas labirintā „Minotaurs”.

• Santa: „Bija nenormāli forši un interesanti. Kazarmu pagrabs bija vislabākais. Man ļoti patika arī labirints”.
• Līna: „Vieta ļoti interesanta ar daudz īstiem objektiem mašīnas, trīsstāvīga ēka ar pagrabu, angāri. Starpbrīdī cienāja ar garšīgu tēju un maizītēm”.
• Gerda: „Bija ļoti forši šaudīties ar klasesbiedriem. Patika izskrieties un uzvarēt. Labirintā nācās ļoti padomāt, lai izkļūtu ārā, tas izdevās”.
• Evelīna: „Lāzertāgs tas bija ļoti, ļoti interesanti. Mēs atradāmies pamestās ēkās. Es un mana grupa labirintu izgājām visātrāk”. 
• Markuss: „Lāzertags man patika, tur bija ļoti forši, interesanti un jautri. Labirints bija liels un varēja apmaldīties”.
• Emīls: „bija ļoti jautri varēja izdomāt savas taktikas, kā uzvarēt. Labirintā vajadzēja atrast 8 kontrolpunktus un izkļūt no tā, bija interesanti”.
• Lauma: „Lasertāgs bija lieliska aktivitāte. Āra terase bija lieliska. Kazarmas bija izcilas trīs stāvi un pagrabs. Viena no labākajām un izcilākajām lazertāga spēlēm, ko esmu spēlējusi”.
• Aigars: „Lasertags bija jautri. Laba pieredze apvienot fiziskās aktivitātes un taktisko domāšanu. Tādas aktivitātes saliedē klases kolektīvu”.

Piedzīvojumu parks „Tarzāns”.

• Santa: „Tarzāna trase bija grūta bet interesanta. Rodeļi nenormāli ātri. Visapkārt skaisti viss sakopts”.
• Agnese: „Tarzānā biju pirmo reizi, biju ļoti nobijusies, bet tomēr pieveicu trasi. Rodeļi man ļoti patika”.
• Lauma: „Tarzāna trases bija ar interesantiem šķēršļiem, nebija garas, bet pietiekami sarežģītas”.
• Markuss: „Tarzānā bija bailīgi un jautri. Iemēģinājām panorāmas ratu, viena no labākajām vietām”.
• Gerda: „Tarzāna trasē bija nedaudz baisi, bet tiku galā. Kājas sāpēja, bet bija tā vērts”.
• Līna: „Nekad nedomāju, ka iziešu melno trasi, bet izgāju un nebija bailīgi. Ilgs skaists nobrauciens. No platformām paveras skaists skats uz Siguldas mākslinieciskajām ielejām”.

7.b klases kolektīvs un kl. audz. Inese Rāviņa

9.c iepazīst Annas Brigaderes bērnības zemi

Plānojām, plānojām un saplānojām! Agrā 28.septembra rītā mēs - 9.c klase - beidzot devāmies savā ilgi plānotajā ekskursijā. Latvijas Skolas somas projekta ietvaros  mūsu brauciena mērķis bija iepazīt rakstnieces Annas Brigaderes bērnības zemi – tagadējo Tērvetes dabas parku.

Tērvetē mūs laipni sagaidīja rudens lapu piebirušais dabas parks ar savām neskaitāmajām takām un taciņām. Parkā varēja sastapt gan daudzus Annas Brigaderes pasaku lugu varoņus, gan arī dzīvniekus, kuri dzīvo šajā lielajā un plašajā parkā. Apskatījām arī Tērvetes tauriņu tropu māju, kurā varējām aplūkot  dažādu tropu mežu tauriņus vai no visas pasaules, kā arī iepazīties ar mitro tropu augu daudzveidību, uzzināt to nosaukumus un aplūkot krāšņus ūdens iemītniekus.

Bijām arī Jelgavas tehnikumā, kur skolas pedagogs - karjeras konsultants izstāstīja par mācību un atpūtas iespējām šajā izglītības iestādē.

Turpinot ekskursiju, apskatījām arī smilšu skulptūras Jelgavas pasta salā. Tur bija apskatāma arī Kristapa Porziņģa skulptūra.

Ekskursijas noslēgumā devāmies uz Tērvetes Tarzāna parku – jaunāko no Tarzāna ģimenes – kas tika atvērts 2020.gada maijā. Tērvetes Tarzānā mums bija iespēja doties deviņu dažādu grūtības līmeņu trasēs ar vairāk nekā 100 šķēršļiem! 

Esam priecīgi, ka izdevās ļoti laba – gan  izglītojoša, gan sportiski aktīva - ekskursija, un iesakām šo maršrutu arī citiem!

9.c klase un audzinātāja Sarmīte Stikāne

Mūsu 7.a klases zelta rudens Siguldā

• Mēs ar klasi braucām ekskusijā uz Siguldu. Bija jautri!
• Man ļoti patika apskatīt Turaidas pili un doties “Tarzāna” piedzīvojumu trasē. Vairāk tādu braucienu!!!
• Jaukākais bija tas, ka mēs kopīgi plānojām un izveidojām šo dienu! Lolita
• Tātad…man ĻOTI patika! Bija interesanti staigāt pa Turaidas pils teritoriju un uzzināt tik daudz ko jaunu! Vēl man ĻOTI patika Tarzāna 9. trase, kuru es mēģināju iziet pirmo reizi. Iepazinos arī ar skolēniem no Gulbenes. Kristiāna
• Ļoti laba un interesanta ekskusija. Pati aktīvākā daļa bija džungļu trasē un, manuprāt, visi gaidīja tieši šo ekskursijas daļu. Sanija
• Šī diena bija ļoti jautra. Pirmo reizi piedzīvojums “Tārzānā”, tāpēc  bija iespēja izmēģināt ko jaunu.  Pilī mana komanda uzvarēja un tāpēc saku – bija FORŠI! Madara

Paldies projektam “Skolas soma” par iespēju piedzīvot Zelta rudeni Siguldā, redzēt skaistās rudens krāsas un neaizmirstamus skatus arī  no Turaidas pils torņa!  Turaidā mūs sagaidīja  orientēšanās spēle “Tūkstošgades stāsts”, veidota kā aktīvs un aizraujošs muzejrezervāta apmeklējums. Bija dažādas sarežģītības pakāpes uzdevumi - atrast kartē norādītus objektus un atsevišķus priekšmetus. Spēle bija veids, kā vienlaikus iepazīt Latvijas vēsturi un atraktīvi pavadīt laiku Turaidas muzejā!

Dodoties piedzīvojumu trasē “Tarzāns”, mēs atbalstījām viens otru un bijām komanda! Ne tikai pārvarēt savas bailes, bet  arī vērot rudeni no koku galotnēm. Aizraujoši un neaizmirstami!

PALDIES skolotājai Sandrai Bondarei par visa organizēšanu un PALDIES skolotājām Lailai Ščadro un Anitai Vanagai par kopīgu piedzīvojumu rudens zelta pielietajā Siguldā.

Klases vārdā Monta

12.a kā putni vējā

Kā putni vējā, tā mēs, virs koku galotnēm…

6. oktobrī devāmies baudīt rudeni uz Vidzemi.

Mūsu Skolas somā “ielikām” mērķi - Līgatne. Šeit iepazināmies ar papīrfabrikas strādnieku ciemata 19. gadsimta koka apbūvi, apskatot arī vēsturisko strādnieku dzīvokli, kas atrodas vienā no strādnieku koka rindu mājām. Jā, tā tiešām ir unikāla apbūve, kas atzīta Eiropas mērogā. Bijušajā skolas ēkā, kas arī atrodas koka rindu mājā, iespējams izzināt un redzēt papīra liešanas procesu.

Izstaigājām Līgatnes dabas takas, kur varējām aplūkot ne tikai ainavisko Gauju, tās krastus, bet arī dažādus meža zvērus, kā lāčus, lūšus, aļņus, mežacūkas, jenotus un vēl smalkākus dzīvnieciņus, kā vāverītes, pūces un citus susuriņus savā dabiskajā vidē. Dabas taka veda gan augšā uzkalniņos, gan lejā un tā piecu kilometru garumā. Divas stundas pagāja nemanot.

Apskatījām arī Siguldu, kas šajā laikā ir īpaši krāšņa, bet tieši šobrīd tūristiem ne īpaši draudzīga, jo notiek lieli ceļu remonti. Apciemojām nu jau sportistu aizņemto bobsleja trasi. Pa nelielu atklātas trases daļu varēja vērot, kā sportisti no Ukrainas trenējas nobraucienos. Bijām trases 6. stāvā. Tur stiprā vējā jūsmojām par skaisto Gaujas senleju un apkārtnes ainavām. Protams, foto, pašbildes un kopbildes!

Un arī atrāvām kājas no zemes, paceļoties tuvāk mākoņiem, braucienā ar panorāmas ratu, lai gan pūta stiprs, pat brāzmains vējš.

Mājupceļā piestājām arī pie nesen atklātā Taborkalna skatu torņa, kas ir viens no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem Strūves ģeodēziskajiem punktiem. Un atkal skaista rudens ainava stiprā vējā virs koku galotnēm.

Diena tika jauki pavadīta dabā atelpā no skolas ikdienas un draugu pulkā.

12.a klases vārdā, Amanda V., Amanda L.

8.b klases rudens ekskursija uz Rīgu

Šis rudens sākās ar jaunām cerībām un kopā būšanas prieku. Un, protams, ar domu par ekskursiju. Radās daudz jautājumu: kad? uz kurieni? ar kādu mērķi? ko darīsim, redzēsim, izbaudīsim?

Atbildēt uz šiem jautājumiem audzinātāja uzticēja 8.b klases skolēniem. Katra grupa izstrādāja kādu maršrutu, bet balsošanas rezultātā izvēlējāmies vienu. 

Un tā – 22. septembrī devāmies ekskursijā uz Rīgu. Pirmais ekskursijas mērķis bija Nacionālais mākslas muzejs, kurā aplūkojām dažādu laikmetu latviešu mākslinieku gleznas un mākslas darbus.

Šim apmeklējumam bijām gatavojušies jau iepriekš – klases stundā runājām par Latvijas Kultūras kanonu, noskaidrojām, kuri mākslas darbi tajā iekļauti. Bija interesanti pēc tam šos darbus ieraudzīt muzejā. Skolotāja mums arī bija iedevusi darba lapas ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild muzeja apmeklējuma laikā. Bija iespēja arī redzēt Rīgu zelta rudens rotā no muzeja jumta terases. Šķiet, skaistumā tā pārspēja visas redzētās gleznas.

Mūsu ekskursijas otrais mērķis bija kinoteātris “Splendid Palace”. Pirms filmas skatīšanās mums bija ekskursija pa kinoteātri gida pavadībā. Uzzinājām, ka šis ir senākais kinoteātris ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, apbrīnojām greznās zāles. Vēlāk noskatījāmies filmu “Tizlenes”. Tā ir viena no jaunākajām latviešu filmām. Par filmas saturu klasesbiedru domas dalījās, tomēr apbrīnas vērts bija fakts, ka viena no greznajām kinozālēm uz filmas laiku bija tikai mums – 8.b klasei. Jutāmies īpaši.

Ekskursija noslēdzās ar aizraujošiem piedzivojumiem Drifta hallē. Tā bija pamatīga adrenalīna deva visiem, nav ko liegties, arī pa kādam zilumam. Daži aizrāvās tik ļoti, ka gribēja braukt vēl un vēl. Šis ir piedzīvojums asu izjūtu cienītājiem.

Esam priecīgi, ka mums izdevās noorganizēt un īstenot ekskursiju. Paldies Latvijas Skolas somai!

Samanta Kuročkina, 8.b klase

---

 

Jēkabpils 3. vidusskolas „Skolas soma” rudenī

5.b klases atvasara “Sēļu sētā”

Saulainā, siltā atvasaras piektdienā (10.septembrī) 5.b klases skolēni un audzinātāja apmeklēja Jēkabpils “Sēļu sētu.” Ar šo vietu var uzsākt izziņu par Sēlijas kultūrvēsturi.

Apskatījām un pēc gides stāstītā uzzinājām par 19.gs. Sēlijas vidēji turīga zemnieka lauku sētu, kurā ir dzīvojamā ēka, klētis, rija, pirts, lielās vējdzirnavas un kalve. Sevišķi zēniem interesanti bija aplūkot tvaika lokomobili un kuļmašīnu. Stiprākie izmēģināja arī smago ūdens spaiņu nešanu ar nēšiem. Pārsteidza visus iespēja saņemt gardumus balvā par fiziskām aktivitātēm pāros, vadoties pēc teritorijas kartes.

Skolēnu atgriezeniskā saite par piedzīvoto pasākumā: Patika process; Reāli redzēju vēsturiskas lietas, objektus (graudu novākšanas process, miltu smalcināšana, maizītes cepšana); Izjutu, esot ēkās un klausoties interesantajā gides stāstā, kā dzīvoja cilvēki 19.gs.; Patika izzinošās aktivitātes pāros; Pārsteidza cienasts ar saldajiem āboliem, kuri gatavojušies Sēļu sētas ābeļdārzā.

Atvasaras pēcpusdienā brīvā dabā vēl maltītē picas, pārrunas par redzēto un dzirdēto ar apņemšanos iepazīt citus objektus Jēkabpilī.

5.b klases audzinātāja Inita Beinaroviča

Iespēja ceļot kopā ar klasi

Viss sākās ar agru rītu, kuru esam gaidījuši veselu gadu. Pateicoties projektam “Skolas soma,” mums šodien bija paredzēts pasākums uz kuģīša “Gulbis” netālu no Likteņdārza.

Bijām nedaudz uztraukušies, bet iekāpjot autobusā, sapratām, ka šī diena būs viena no labākajām šajā mācību gadā. Autobusā bija ļoti jautri. Spēlējām dažādas spēles un runājāmies. Laiks ceļā pagāja ļoti ātri. Lūk, esam jau Likteņdārzā, kur mūs Daugavas krastā gaidīja “Gulbis”.

Braucot ar kuģīti, vērojām pasakainu skaistumu. Koki bija dažādās krāsās. Zelta rudens taču! Dzirdējām interesanto gida stāstu par Koknesi, par Kokneses pilsdrupām. Mūzika starp gida runu… Atmosfēra bija vienreizēja! Arī laikapstākļi bija pārsteidzoši labi.

Ejot atpakaļ uz autobusu, mēs ar skolotāju apskatījām Likteņdārzā celiņu, kurš ticis izlikts no dažādu krāsu bruģakmeņiem, uz kuriem bija uzrakstīti cilvēku vārdi, kuri kādreiz jau apmeklējuši šo vietu. Arī te bija daudz skaistu vietu, kur gribējās nofotografēties kopā ar klases biedriem, jaukām atmiņām.

Bija ļoti aizraujoši būt kopā ar klasi! Ļoti skaisti un forši mirkļi no ekskursijas būs saglabājušies, gan no fotogrāfijās, gan mūsu atmiņās.

8.c klases skolēni un audzinātāja

---

 

Jēkabpils 2. vidusskolas „Skolas soma” rudenī

Sveču darbnīca

Svecītei ir sava liesmiņa,
tā ir svecītes sirsniņa.
(Ojārs Vācietis)

8. oktobrī Jēkabpils 2.vidusskolas 2.d un 3.a klases skolēniem bija iespēja piedalīties programmas ‘’Latvijas skolas soma” pasākumā - Sveču darbnīca. Gatavojoties pasākumam, skolēniem bija jāsameklē mīklas par svecēm. Klasē izveidojām skolēnu atnesto sveču izstādi. Stundā minējām mīklas un lasījām dzejoļus, sakāmvārdus par svecēm.

Šajā pasākumā skolēni ieguva zināšanas par sveču vēsturi. Darbnīcas meistari pastāstīja par sveču izgatavošanu senatnē un arī uzdeva jautājumus bērniem, lai pārbaudītu viņu erudīciju.

Bērniem bija iespēja pašiem darboties praktiski, izgatavot trīs dažādas svecītes – liet un krāsot sveces dažādās formās un krāsās, tās iesaiņot maisiņā un ņemt līdzi uz mājām. Visi ar aizrautību gatavoja sveces un apsolīja, ka bez vecāku klātbūtnes sveces nededzinās.

Paldies pasākuma vadītājiem par interesanto nodarbību.

2.d klases audzinātāja Aija Lapuha
un 3.a klases audzinātāja Guna Auzāne

2.c klases skolēni Kaldabruņas skolā

Ir skaista, saulaina atvasaras diena. Šis ir laiks, kad dodamies iepazīt sava – Jēkabpils novada, kultūru un mākslu. Šoreiz mūsu ceļi ved uz Rubenes pagasta Kaldabruņas skolu.

Kaldabruņas skolā ir izveidots “Pļavas muzejs”, kurā iepazināmies ar augu daudzveidību, dabas aizsardzību un augu ārstnieciskajām īpašībām, kā arī folkloru un etnogrāfiju. Skolēni iepazina senos darbarīkus un tradīcijas.

Pēc muzeja apskates devāmies iepazīties ar stikla mākslu. Meistares rādīja to, kā top dažādi stikla izstrādājumi: trauki, mājas dekori un aksesuāri. Pārsteigti bija visi, jo mākslas darbi ir unikāli un neatkārtojami. Katram skolēnam bija iespēja arī pašam radīt savu mākslas darbu – svečturi.

Diena izdevās! Katrs skolēns sev guva kādas jaunas zināšanas un prasmes. Tā ir vieta, uz kuru ir vērts atgriezties!

2. c klases audzinātāja Biruta Sprindža

Āraišu ezerpils

Mēs, 8.a klase, kopā ar klases audzinātāju Irinu Korabovsku 7.oktobrī devāmies ekskursijā uz Āraišu ezerpili - dzelzs laikmeta seno latgaļu nocietināto dzīvesvietu uz ezera salas.

Apskatījām visus plānotus mājokļus uz salas, kā arī akmens un bronzas laikmeta būves, kuras atrodamas Meitu salā. Mēs bijām ļoti pārsteigti, ka daudzi mājokļi un priekšmeti ir izgatavoti tikai no koka. Aplūkojām izrakumos atrastos oriģinālpriekšmetus, kurus bija ļoti interesanti apskatīt. Doties ekskursijā gida pavadībā, kurš aizraujoši pastāstīja par Āraišu ezerpils vēsturi, bija ļoti aizraujoši. Ekskursija brīvā dabā mums neprātīgi patika!

Iveta Vaivode 8.a klase

Apciemojam Līgatni!

Jēkabpils 2.vidusskolas 10.a klases skolēni projekta Skolas soma ietvaros 6.oktobrī devās ekskursijā uz Līgatni. Mūsu mērķis bija: Papildināt zināšanas Latvijas vēsturē, sekmēt integrāciju Latvijas sabiedrībā, valstiskās identitātes un patriotisma nostiprināšanos. Izvēlējāmies izzinošo programmu “Līgatnes papīrfabrika un tās vēsturiskais mantojums.”

Pēc ilgstoša attālināto mācību posma visiem gribējās pabūt dabā, ieelpot svaigu gaisu, izbaudīt komunikāciju klases kolektīvā, iepazīt klases biedrus tuvāk, uzzināt ko jaunu. Ekskursijas laikā skolēni apmeklēja Līgatnes papīrfabriku. Ekskursijas vadītāja stāstījums bija emocionāls, aizraujošs. Bija jūtams, ka zina dzimtās pilsētas vēsturi, mīl savu profesiju. Tas mūs īpaši aizrāva. Mēs burtiski nonācām tālā pagātnē, par kuru zinājām tikai no grāmatām un filmām, iejutāmies Krievijas impērijas un PSRS laikos. Reāli ieraudzījām to, par ko runājām vēstures stundās, realitātē izjutām to, kas ir industriālā revolūcija un rūpniecības attīstība. Paplašinājām zināšanas par ražošanas attīstību Latvijā 19.-20.gadsimtā. Pirmo reizi bijām ražotnē, uzzinājām, kā tiek izgatavots papīrs.

Sarūgtināja tas, ka papīrfabrika uz šodienu vairs nedarbojas.
Agrāk tikai attēlos mācību grāmatās bijām redzējuši, kā dzīvoja darbaļaudis pagātnē. Ekskursijas laikā mēs apmeklējām strādnieku dzīvokļus, iepazināmies ar darbaļaužu dzīvi pagātnē, ar etniskajām tradīcijām, strādnieku ikdienas dzīvi- izšuvumiem, čuguna gludekļiem, apģērbu. Varēja salīdzināt dzīvi bez ūdensvada un ar malkas apkuri ar mūsdienu dzīves apstākļiem.

Līgatne ir ļoti mājīga, omulīga, sakopta, tīra pilsētiņa. Mēs apskatījām dabas objektus, kuri nav raksturīgi mūsu dzimtajai pilsētai - Jēkabpilij: ūdenskritums, alas, skatu platformas, kurās var uzkāpt un apskatīt apkārtni no augstuma.

Paldies projekta Latvijas skolas soma organizatoriem!

Mēs nostiprinājām draudzīgas attiecības, paplašinājām redzesloku, papildinājām zināšanas Latvijas vēsturē. Daudzi Līgatnē bija pirmo reizi. Prakse vienmēr ir interesantāka par teoriju, kas atbilst mūsdienu kompetenču pieejai izglītībā.

Ar nepacietību gaidām nākamo ceļojumu!

Skolēnu atsauksmes:

• Lieliski, ka mums parādīja, kā agrāk darbojās Līgatnes papīra fabrika. Interesanti bija apskatīt senās mājas, kurās dzīvoja strādnieki. Pārsteidza stāsti no vienkāršu cilvēku dzīves.
• Patika gida stāstījums. Cilvēks mīl savu dzimto pilsētu, aizrautīgi mīl savu profesiju. Un šis noskaņojums tika nodots arī mums.
• Ekskursija bija unikāla. Deviņu mācību gadu laikā nebiju bijis līdzīgā ekskursijā. Tīrs gaiss, alas, pastaiga, nedaudz vēstures un lielisks skats no augstuma!!!
• Šī ekskursija pildīja mani ar laimes sajūtām, jo es varēju pavadīt laiku ar klases biedriem. Apmeklējām daudz skaistu vietu un sabildējām labas fotogrāfijas.
• Atmiņā paliks pastaiga pa pilsētu, bija interesanti redzēt un dzirdēt, kā agrāk strādāja papīra fabrikā, kā dzīvoja strādnieki, ieskatīties alās- ledusskapjos.
• Bija interesanti pabūt alās, īpaši tajās, kuras bija ļoti šauras, vajadzēja rāpot. Pieķēru sevi pie domas: “Ja nu sagrūst, vai iestrēgstam, būtu jautri…”. Par laimi vai par nožēlu, tas nenotika.
• Strādnieku mājā es sajutu, ka ļoti gribētu padzīvot tajos laikos. Bet, kolīdz iedomājos, ka mājā nav ūdens un jākurina krāsns, uzreiz pārgribēju.

10.a klases skolēni un klases audzinātāja Žanna Vinogradova

7.b klases ekskursija uz Līgatni

2021. gada 4. oktobrī 7.b klase devās ekskursijā. Bija iespēja baudīt lielisko rudens krāšņumu. Saule priecēja mūs ar rudenīgiem, bet siltiem stariem. Līgatnē mūs sagaidīja gide, kura ekskursiju pārvērta aizraujošā, izklaidējošā un izglītojošā pasākumā.

Mūsu pirmā pieturas vieta bija papīrfabrikas strādnieku ciemats. Apskatījām arī tā apkārtnē esošo 19. gadsimta koka apbūvi, arī vēsturisko strādnieku dzīvokli, kas atrodas vienā no strādnieku koka rindu mājām. Mums bija arī iespēja redzēt zivju nārsta taku, kuru ir ieteicams apmeklēt novembrī, lai vērotu lašu nārstošanu. Tālāk mēs nokļuvām Līgatnes papīrfabrikā. Iepazināmies ar fabrikas vēsturi, sākot ar 1815. gadu un līdz mūsdienām, ar papīra izstrādes tehnoloģiju. Bija arī iespēja apmeklēt slēgtas ražotnes telpas. Tur mēs varējām redzēt kaudzes ar makulatūru, saražotu papīru un kartonu, kas palika pēc fabrikas bankrota. Bija sajūta, ka laiks ir apstājies. Pēc tam mēs devāmies uz papīrfabrikas muzeju, kur varējām apskatīt saražoto aplokšņu kolekciju un vēstuļpapīru paraugus, kā arī visu papīrfabrikā kādreiz ražoto produkciju. Ekskursija izdevās!

Paldies projektam "Latvijas skolas soma" par iespēju izzināt Latvijas ražošanas vēsturi, paplašināt redzesloku, izbaudīt rudens dienu Līgatnē.

Skolēnu atsauksmes:

• 4. oktobrī mēs bijām Līgatnē, sākumā staigājām pa pakalniem, devāmies uz pagrabu alām, kuras savām rokām radījuši seni iedzīvotāji pārtikas uzglabāšanai. Mēs redzējām skaisto, stāvo sauli un koku galotnes, mēs devāmies uz papīra fabriku, redzējām, kā ražo kartonu, pat varējām to taustīt. Man ļoti patika papīra muzejs. (Liāna)
• Man ļoti patika ekskursija, ļoti daudz staigājām un klausījāmies par rūķi, kas slēpās alās. Mūs aizveda uz pamestu papīra fabriku, kur es atradu papīra lapiņas, no kurām uztaisīju lidmašīnu. (Julianna)
• Ekskursijas sākumā noklausījāmies gides stāstīto - no kā iepriekš ražoja papīru. Vēlāk mēs draudzīgi devāmies augšup pa lielajām kāpnēm augšā, mēs varējām redzēt jaukas mājiņas, kur agrāk dzīvoja strādnieki. Kad mūs veda pa tiltiņa takām, mēs varējām novērot alas, dabu un ļoti skaistu lapkriti. Pie vienas mazas alas mums stāstīja leģendu: “Ja iziet alai cauri, tad visu gadu būsi laimīgs.” Tā kā vēlamies būt laimīgi, visa klase kopā ar skolotājiem izskrēja tai cauri. Mēs arī apmeklējām papīrfabriku un muzeju. Man ekskursija ļoti patika. (Diāna)
• Bija burvīga rudens diena, mēs baudījām saulaino laiku, novērojām zelta lapkriti un staigājām pa pakalniem. No augšas bija vērojami ļoti skaisti dabas skati, mums arī ļoti paveicās ar laiku. Es biju sajūsmā par to, cik skaista ir mūsu daba!  Vēlāk, kad mēs devāmies uz papīra fabriku, es ieraudzīju dažādu aprīkojumu. Bija nedaudz žēl, ka šī fabrika vairs nedarbojas. Mums bija iespēja uzzināt daudz jauna un labi atpūsties, par to es esmu priecīgs. (Vladislavs)
• Mēs braucām ar klasi ekskursijā uz Līgatni. Brauciena laikā pavērās skaists skats, krāsainas koku lapas rotāja zemi. Mēs gājām pastaigāties ar ekskursijas gidu, viņa mums stāstīja, kā veidojas akmeņainie ieži, tad mēs devāmies uz papīra fabriku. Tur tika ražots papīrs, kuru varēja apskatīt muzejā. (Anastasija)
• Mēs pirmdien braucām uz Līgatni. Bija labs laiks, lai apskatītu dabas skatus, doties uz fabriku un uz papīra muzeju. Tur mēs apmeklējam alas. No tilta bija pārredzama visa Līgatnes pilsētiņa. Bija brīnišķīga rūpnīca ar daudzām ražošanas telpām, kur staigājām. Pēc ekskursijas palika pozitīvas emocijas. (Laura)

7.b klase un klases audzinātāja Marina Ļitvinova

Pa grāfa Borha piedzīvojumu takām

Šī gada septembra nogalē 4.c un 4.d klases devās ekskursijā uz Varakļāniem, lai iepazītu grāfa Borha pili, kā arī pārbaudītu savas spējas dažādos aktīvos uzdevumos.

Vides izpētes programmā “Pa grāfa Borha piedzīvojumu takām” tika piedāvāta iespēja iepazīties ar apmēram 250 gadus seno Varakļānu pili, tajā sastopamiem dažādiem eksponātiem, kā arī veidot priekšstatu par tajos laikos dzīvojošo cilvēku dzīvi, ikdienu. Skolēniem tika piedāvāta iespēja arī izpētīt vidi caur dažādām aktivitātēm- braukšana ar skrejriteni, upes pārvarēšana, šaušana ar loku. Patīkamākam ekskursijas nobeigumam bija iespēja baudīt kopīgu pikniku pie ugunskura.

Klases audzinātājas Zaiga Kaulakane, Aija Ancāne

Mākslas un zinātnes krustpunkti

28.septembrī 5.c klases skolēni piedalījās projekta Latvijas skolas soma ietvaros piedāvātajā Laboratorium izglītojošajā nodarbībā “Mākslas un zinātnes krustpunkti. Kino.”

Nodarbība notika tiešsaistē. Skolēni varēja uzzināt un arī savām acīm redzēt, kā tiek veidota mākslīgā āda un asinis. Šie vizuālie efekti ir nepieciešami kino filmu radīšanā un tēlu atveidošanā. Audzēkņi guva priekšstatu par grimētāja profesiju. Asas izjūtas raisīja eksperiments
ar rokas dedzināšanu. Protams, eksperiments tika veikts, ievērojot visus drošības noteikumus.

Šī nodarbība bija izzinoša un vērtīga, skolēni to skatījās ar lielu interesi un aizrautību. Bērniem tā patika, bet baudāmāk to būtu vērot klātienē. Secinājums ir viens – redzētais var noderēt dzīvē, piemēram, veidojot teātra izrādi vai vienkārši piedaloties Helovīnu svētkos.

Klases audzinātāja Līga Vītola

Ceļojums ar koklīti

2021. gada 24.septembrī, iniciatīvas “LATVIJAS SKOLAS SOMA” ietvaros, Jēkabpils 2.vidusskolas 1.b, 1.c, 1.d, 1.e, 1.i klašu skolēniem bija iespēja klātienē piedzīvot aktiera, vīru kopas “Vilki” vadītāja, multiinstrumentālista Edgara Lipora monoizrādi „Koklītes ceļojums”.
Izrādes galvenā varone bija Mazā Koklīte, kura dzīvoja kopā ar savu tēti Lielo Kokli, un, kā jau maziņai un zinātkārai radībai, tai bija daudz jautājumu par apkārtējo pasauli. Tie nekad nebeidzās. “Kāpēc puķes aug uz augšu? Kāpēc saule ir dzeltena? Kāpēc sniegs ir balts?” Lai to visu noskaidrotu, Mazā Koklīte kopā ar pirmklasniekiem devās pasaulē rast atbildes uz neskaitāmajiem jautājumiem, rosinot viņus domāt par likumsakarībām dabā. Ceļojumā Mazā Koklīte piedzīvoja aizraujošus notikumus un satika arī jaunus draugus.

Edgars Lipors izrādē pasakas formā iepazīstināja skatītājus ar dažādiem mūzikas instrumentiem – kokli, bungām, dūkām, mandolīnu, ermoņiku u.c., kuriem ir savs izskats un individuāls skanējums. Tas veicināja skolēnu interesi par mūziku, mudinot ieklausīties melodijā, skaņu pasaulē, un radīja skolēniem priekšstatu par mūziku kā Latvijas kultūras sastāvdaļu. Aktieris mudināja saskatīt ētiskās vērtības – godīgumu, zinātkāri, paklausību, pieklājību.

Skolēni pārrunās teica, ka izrāde bija aizraujoša, pamācoša, interesanta un jautra. Viņi apbrīnoja izrādes aktieri E.Liporu, kurš prata spēlēt tik daudz dažādus instrumentus. Skolēnus pārsteidz aktiera spēja mainīt balsi un sejas izteiksmi.

Paldies ciemiņam par pozitīvām emocijām!

1.d klases skolotāja Anita Ščegalkova

6.klašu ekskursija “Mēs - pētnieki”

2021.gada 10.septembrī, dzestrā, bet saulainā rītā esam satikušies, lai dotos sen gaidītajā ekskursijā. Katra skolēna acīs var redzēt mirdzumu un gaidas pēc piedzīvojumiem.

Lai notiek!

Šajā saspringtajā laikā esam gatavi iepazīt Latgali. Mūsu ekskursijas punkti – Nīcgales akmens, atkritumu poligons “Dziļā vāda”, Skrindu dzimtas muzejs Vabolē un Latvijas Valsts Mežu organizētā ekspedīcija. Šo ekskursiju esam sasaistījuši ar dabaszinību stundām. Cik jauki un aizraujoši! Latvijas Skolas Soma projekta ietvaros apmeklējām Skrindu dzimtas muzeju Vabolē – apskatījām senatnīgas lietas, devāmies pastaigā pa muzeja parku un veidojām zīmējumus uz t-krekliem.

Vislielākais piedzīvojums bija LVM organizētā ekspedīcija. 10 pieturvietās uzzinājām daudz ko jaunu par mežu, tā kopšanu un saglabāšanu. Katrā pieturvietā mums bija kāds uzdevums, kas jāpilda darba burtnīcā. Kopējais ekspedīcijas garums bija apmēram 2 km.

Piedzīvojuma beigās mūs sagaidīja ugunskura vietas, kur cepām desiņas un atpūtāmies. Esam priecīgi, ka aizbraucām un uzzinājām daudz ko jaunu!

6.e klases audzinātāja Ligita Voltmane

---

 

Jēkabpils 2. vidusskola pavasarī

Koncertlekcija “Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija”

• Kāpēc pēc grupas “Pērkons” koncerta jaunieši izdemolēja vilcienu?
• Kāpēc tauta protestēja pret Daugavpils HES būvniecību?
• Kāpēc ziedu nolikšana pie pieminekļa tika uzskatīta par likumpārkāpumu?

Lūk, jautājumi, par kuriem aizdomājās skolēni pēc koncertlekcijas “Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija” noskatīšanās. Mūsu klasei noteikti būtu lieti noderējis, ja blakus atrastos kāds vēstures zinātājs. Kāds, kurš atbildētu uz jautājumiem par trīsdesmit gadus neseno vēsturi, par Latvijas Republikai svarīgiem notikumiem un par mūzikas lomu tajā visā.

Programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros 28.maijā 5.m klase noskatījās šo izzinošo koncertlekciju. Tajā autoru kolektīvs skolēniem skaidroja, kā Latvijā vairāku dziesmu likteņi ir saistīti ar visas tautas likteni. Skaidroja, kā noteiktā vēstures periodā atsevišķas dziesmas tika aizliegtas, bet tās tika izplatītas un atskaņotas paslepus, lai vēlāk kļūtu par atmodas laika simbolu. Video minēti izcilie Latvijas komponisti Zigmārs Liepiņš, Imants Kalniņš, Raimonds Pauls, Juris Kulakovs, un atskaņoti viņu radītie skaņdarbi. Tas, kas šobrīd šķiet pašsaprotams, reiz bija kādam jāizcīna, lai nodrošinātu brīvību, valstiskumu, nācijas tiesības uz pašnoteikšanos. Iespējams, tieši šis pasākums un stāsts par Latvijas Neatkarības atjaunošanas laiku liks skolēniem izprast, kā var risināt konfliktus. Ne vienmēr problēmu labākais risinājums ir pārdrošs un kareivīgs, bet lielisku rezultātu var panākt, ja esi stiprināts ar dziesmām un garīgām vērtībām.

Lai biežāk skolēniem ir izdevība un vēlēšanās izbaudīt pasākumus ar kvalitatīvu saturu, pasniegtu dinamiskā un interaktīvā formātā. Pasākumus, kuri liek uzdot svarīgus jautājumus.

5.m klases audzinātāja Antra Skutela

* * *

27. maijā 4.c klases skolēni noskatījās projekta Latvijas skolas soma ietvaros piedāvāto Liepājas teātra mācībizrādi “Kā top Izrāde?” Tas bija atraktīvs ceļojums pa izrādes tapšanas posmiem.

Liepājas teātra aktieri skolēnus iepazīstināja ar savu studiju gadu notikumiem, norādīja uz svarīgākajiem mācību priekšmetiem, kā arī izstāstīja dažus kuriozus atgadījumus. Tas skolēniem lika padomāt, cik nozīmīga ir sadarbība ar līdzcilvēkiem. Aktieri uzsvēra, ka izrādes tapšanā ir iesaistīti ne tikai aktieri, bet arī daudzu citu profesiju pārstāvji (piemēram, šuvēji, frizieri, maketētāji, komponisti, režisori u.c.).

Izrādes turpinājumā skolēni piedalījās bezpriekšmetu etīdē, kurā bērni tika aicināti iztēloties rokās neesošus priekšmetus. Etīdi paspilgtināja dažādu emociju pievienošana, ko vajadzēja parādīt ar mīmikas palīdzību. Tas bija aizraujoši!

Šī mācībizrāde bija izzinoša un vērtīga, skolēni to skatījās ar lielu interesi un aizrautību. Dzīves galvenā vērtība ir iemācīties savu darbu darīt tā, lai pašam ir interesanti un patīkami. Jo aizraujošāk to darīsi, jo patīkamām būs uz to noskatīties apkārtējiem.

4.c klases audzinātāja Līga Vītola

7.a un 7.c klases piedalījās digitalā pasākumā
“Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas 2. teātris”

“Teātra izrāde man patika, bet dažreiz bija nesaprotami, par ko tiek runāts. Interesanti bija atgriezties senā pagātnē, paskatīties, kā  pieņēma vēsturisko Latvijas Republikas proklamāciju. Arī patika cilvēka balss, kura komentēja visu šo izrādi, tādā mūsdienu valodā. Bija skaista arī izrādes atmosfēra.” (Iveta Vaivode 7.a klase)

“Pēc izrādes noskatīšanās man ir daudz dažādu emociju. Izrādes sākumā nebija skaidrs, kas notiek un kāpēc tiek traucēta skaņa, bet pēc tam viss kļuva skaidrs. Izrāde tika izdomāta ļoti oriģinālā veidā. Es pat nevarēju iedomāties, ka kaut kas tāds kādreiz tiks izdarīts. Man ļoti patika priekšnesums; ir balsu izvēle, interesanti komentētāji, un pati tēma ir ļoti interesanta.” (Diāna Skeranska 7.a klase)

“Izrāde bija interesanta, neskatoties uz to, ka skatījos to internetā. Tā man ļoti iepatikās. Ceru, ka tādu neparastu izrāžu būs vairāk un tās būs vēl interesantākas.” (Viktorija Hucanu 7.a klase)

“Galvenā doma - viss ir tavās rokās. Dzīve ir atkarīga no cilvēka domām, uzņēmības, apņēmības, drosmes, uzmanības, izpratnes, u.t.t. Cilvēks ir savas dzīves saimnieks un noteicējs. Tikai mēs paši veidojam savu pasauli apkārt, ar savām domām un uztveri par esošo realitāti. Tas viss veido indivīda personību un dod iespējas ikvienam radoši izpausties. Ļoti pamācoša un ar dziļu domu veidota izrāde par cilvēka būtību.” (Julianna Serafima Grāvīte 7.a klase)

“Pats teātris bija garlaicīgs. Bet, ja tikai klausīties balsis, tad ir drusku interesantāk. No paša teātra var uzzināt par daudziem politiķiem.” (Jekaterina Kozlova 7.c klase)

Teātra digitālā versija man patika. Bija interesanti sekot līdzi notiekošajam. Sižets šķita vienlīdz interesants un reizēm pat uzjautrinošs. Izrāde bija izzinoša un pamācoša, skatītāju mudinot aizdomāties par tagadni un nākotni. (Jevgēnija Cimbaļuka 7.c klase)

Tiešsaistes muzejpedagoģiskā programma “Mana Latvija”

Jānis Čakste, Kārlis Ulmanis, Dainis Īvāns. Šīs un citas Latvijas Republikai nozīmīgas personības bija stāsta galvenie varoņi. Stāsta, kuru mūsu skolēniem izstāstīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbiniece.

Programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros 5.maijā 5.m klase piedalījās tiešsaistes muzejpedagoģiskā programmā “Mana Latvija”. Tās laikā skolēni vairāk iepazinās ar valstij vēsturiski svarīgiem datumiem un notikumiem: Latvijas Republikas proklamēšana, neatkarības zaudēšana, Republikas neatkarības atjaunošana. Šis pasākums veicināja skolēnos izpratni, patriotismu, cieņu pret mūsu  valsti, tās simboliem un vērtībām – valsts ģerboni, valsts karogu, valsts himnu un latviešu valodu. Kā neatņemams papildinājums nodarbības vadītājas stāstījumam bija muzeja krājuma priekšmetu demonstrēšana. Skolēni aplūkoja vēsturiskas fotogrāfijas, Valsts apbalvojumus - ordeņu un goda zīmes. Klausoties stāstījumā, kurš vijās cauri gadu desmitiem, skolēniem radās arī atsevišķi jautājumi. Cik atļāva nodarbības laiks, muzeja darbiniece visu profesionāli izskaidroja.

Par ko visvairāk aizdomājās piektklasnieki?

• Nav jābūt karavīram, lai saņemtu ordeni! Ir arī tādi ordeņi, ko saņem skolotāji, rakstnieki un cilvēki, kuri darījuši daudz Latvijas vai kādas pilsētas labā.
• Vēsture ir ļoti interesanta un sarežģīta. Būs daudz jāpapūlās, lai to visu atcerētos no galvas.
• Latvijā ir bijis daudz drosmīgu cilvēku, kuri visus spēkus veltīja tās labā, nebaidījās par sodiem un neizdošanos.

Novembris ir patriotisma mēnesis. 5.m klases skolēni to ir gatavi svinēt vairākas reizes gadā, arī maijā!

5.m klases audzinātāja Antra Skutela

Izglītojoša, muzikāla darbnīca ritma un skaņu pasaulē

Laika posmā no 24.05.2021. – 28.05.2021. 2.m, 2.u, 4.m klases skolēni “Skolas somas” ietvaros izmantoja iespēju un iepazina mūzikas pasauli kopā ar mūziķiem, perkusionistiem Nilu Īli un Maiju Sējāni Īli. Nodarbība notika attālināti, video formātā. Nodarbības laikā skolēni ne tikai iepazinās ar vismaz 50 dažādiem mūzikas un skaņu instrumentiem, bet arī darboties līdzi, izmantojot savus iepriekš sagatavotos instrumentus no mājās atrodamiem priekšmetiem.

Skolēni, skatoties video filmu, varēja aktīvi darboties sitamo mūzikas instrumentu iepazīšanā, attīstīt ritma izjūtu, gūt plašāku ieskatu daudzveidīgajā ritma, perkusiju pasaulē. Īpaši bērniem patika gatavot šeikerus, ar kuriem paši varēja muzicēt un izpildīt ritmu.

Klašu audzinātājas: Ilze Čevere, Līga Mūrniece, Maija Kondrāte

* * *

19.aprīlī 5.b klase programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros piedalījās digitālajā nodarbībā.

Pasākumā nosaukums “Zinātnes un mākslas krustpunkti”, un to mums nodrošināja laboratorium.lv.

Pasākuma vadītājs Vladislavs deva mums iespēju ieskatīties filmas “Dvēseļu putenis”  veidošanas  procesā. Viņš stāstīja, ko vajadzēja darīt, lai skatītāji noticētu, ka tiešām filmas varoņi tika ievainoti un brūces ir īstas. Parādīja, ka var uztaisīt gandrīz īstu sniegu. Klases zēni bija sajūsmā par to, kā vienkāršās lietas pārvērtās  par īstām asinīm.

Pasākums bija izzinošs un neparasts.

5.b klases audzinātāja Inna Semjonova

* * *

Jēkabpils 2.vidusskolas 2.a klases skolēni ‘’Skolas somas‘’ ietvaros noskatījās starptautisko cirka izrādi ’’Alise Brīnumzemē’’, ar starptautisku nosaukumu ’’Ah, Liz’’.

Brīnumi patiešām notiek - tā saka Alise, būdama Aizspogulijā. Izrāde ir ļoti krāšņa, ar skaistu mūziku un aizraujošu saturu. To var noskatīties vienā elpas vilcienā un nepamanīt , ka ir pagājusi 1 stunda un 10 minūtes. Tur var ieraudzīt žonglierus, burvju māksliniekus, ļoti spilgtas dekorācijas un skaistus tērpus.

• Man patika krāšņie tērpi - tā saka Karīna.
• Patika Alise, bet nepatika Karaliene. Bija interesanti truši un arī stāstījums - stāsta Daniels.
• Viktorija piebilst - Visvairāk patika, ka pūta lielus burbuļus. Man patika skaistie tērpi, zaķis, kārtis un Alise.
• Andrejam patika akrobāti, kopumā visa izrāde, izņemot klaunus, no tiem viņam ir bail.

— Tas nav svarīgi, kāpēc nozīmīgais pārtop par nenozīmīgo. Tas vienkārši notiek. Ne vienmēr tas, kas mums attiecīgaja brīdī šķiet nozīmīgs, ir patiesi tāds. Laiks jau daudz ko parāda, kas ir vai nav bijis nozīmīgs, un tās lomas jau mainās. - Tā runā Alise izrādē.

No izrādes var daudz ko mācīties. Vajag sapņot un fantazēt, jo tad ir interesanatāk dzīvot. Jāsmaida, jo tad dzīve ir pozitīva un veselīga.

Arī Alise to saka - Smaids ir patiesi vajadzīgs, tas dziedē, tas paceļ, tas iedvesmo, tas nomierina. Smaidiet no sirds, jo tas patiesi ir vajadzīgs.

Lielu paldies sakām par iespēju baudīt šo kultūras piedzīvojumu! 

2.a klase un audzinātāja Guna Auzāne

Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija

2021.gada maijā Jēkabpils 2. vidusskolas 6.i klase varēja noskatīties projekta “Latvijas skolas soma” koncertlekciju „Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija.”

„Ir tik labi dzīvot brīvā Latvijā, vai ne? Ir tik labi, ka mums ir sava valsts, mēs esam saimnieki savā zemē,” saka Mikus Abaroniņš, uzrunājot jauniešus un dodot viņiem iespēju ielūkoties pagātnē, uzzināt par vienu no svarīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē, stāstot, kas tika piedzīvots un pārdzīvots, kā notikumi virzījās un attīstījās.

Pēc koncertlekcijas noskatīšanās skolēniem tika piedāvāta krustvārdu mīkla un jautājumi, uz kuriem skolēni sniedza atbildes gan vēstures, gan mūzikas jomā.

Daloties sajūtās par koncertlekciju un tās nozīmi patriotisma celšanā, skolēni atzina, ka ir diezgan vienkārši un interesanti izprast vēstures notikumus ar dziesmu palīdzību, ieklausoties Latvijai tik nozīmīgās un tik populārās dziesmās kā „Dzimtā valoda”, „Manai tautai”, „Pie laika”, „Zilais lakatiņš”, „Atgriešanās” no rokoperas „Lāčplēsis”, „Atmostas Baltija”, „Virs galvas mūžīgs piena ceļš” u.c.

• Man ļoti patika koncertlekcija, es uzzināju daudz ko jaunu, interesantu. Mani ļoti ieinteresēja dziesmas, kuras skanēja pēc katra notikuma. (Gita Mazureviča)
• Man ļoti patika šī lekcija, sākumā, kad pateica, ka būs jāklausās lekcija, es noteikti negaidīju, ka tā būs ik interesanta un viegli noklausāma. Uzzināju interesantus faktus un paklausījos vienkārši ļoti labu mūziku. (Anete Bērziņa)
•  Man koncertlekcijā patika klausīties latviešu dziesmas, jo dzirdēju tādas dziesmas, kuras nezināju. Koncertlekcijā arī uzzināju daudz ko jaunu par Latviju. (Evelīna Cirpone)
• Man patika visas dziesmas, kas bija šajā koncertlekcijā, tās izklausījās vecmodīgas, bet diezgan patriotiskas. Lai gan to bija daudz un tās juka kopā, bet man tas patika. (Vanesa Isaka)
• Man koncertlekcijā patika tas, ka tur pastāstīja visu ļoti vienkāršos un skaidros teikumos. Vēl man patika tas, ka ir interesanti fakti saistībā ar Latviju un tās vēsturi. (Roberts Krīvars)
• Koncertlekcijā man patika tieši dziesmas, jo man patīk mūzika, un latviešu dziesmas, izrādās, ir diezgan skaistas. (Lauma Minalto)
• Man koncertlekcija likās ļoti izglītojoša, es uzzināju dziesmas, kas iepriekš nebija zināmas. Viena no interesantākajām lietām, kas palika atmiņā, ir vafeles „Daugava”, par tādām nebiju dzirdējusi. Un pēc katra vēstures fakta bija dziesma, kas bija kā starpbrīdis – laiks pārdomām par to, kā ir bijis. (Ieva Dzalbe)

 6.i klases audzinātāja Līga Radzeviča

* * *

Klāt 29.marts, un ‘’Latvijas skolas somas‘’ ietvaros 4.i un 6.c klase vēro interaktīvo nodarbību ‘’Mākslas un zinātnes krustpunkti”.

Gaidījām brīnumus un sagaidījām! Skolēni uzzināja, kā filmās rodas ticami efekti - asinis, kā tās iegūst, kā tiek veidotas rētas uz cilvēka ķermeņa, kā deg roka vai cilvēka ķermenis, bet cilvēks to nejūt, jo ir apstrādāts ar speciālu degošo šķidrumu. Vēroja un uzzināja, kā var pagatavot mākslīgo sniegu, ko nevar atšķirt no īstā sniega. Viens brīnums sekoja otram brīnumam.

Vēl skolēniem bija iespēja vērot filmas ‘’Dvēseļu putenis’’ uzņemšanas gaitu un kaskadieru darbu.

Nodarbība rosināja palūkoties apkārt! Ap mums ir brīnumu pilna pasaule  un šos brīnumus radījis cilvēks! Nodarbība visiem bija kā aizraujošs, neaizmirstams piedzīvojums!

Paldies ‘’Latvijas skolas soma’’ laboratorium.lv par izzinošo un interesanto nodarbību.

Skolotājas Ilze Eglīte, Anita Hamatzjanova

Muzejpedagoģiskā nodarbība
Iluzionisma muzejā ‘’Mystero’’

Burvju triki…. Nu kam gan tie nepatīk! Gandrīz katrs no mums bērnībā ir sapņojis par to, kā parādīt kādu triku citiem!

Un tā burvju triku meistari Dace un Enrico Pecoli piedāvāja paviesoties muzejpedagoģiskajā nodarbībā Iluzionisma muzejā ‘’Mystero’’. Dace un Enrico Pecoli iepazīstināja ar burvju skatuves mākslas noslēpumiem un šīs jomas attīstības vēsturi.

Izrādās, ka burvju mākslinieka profesija ietver ļoti daudz zināšanu. Mākslinieki uzsvēra, ka šajā profesijā noder jebkuras zināšanas, ko esi apguvis. Noder visi mācību priekšmeti, ko esi mācījies skolā. Dace Pecoli sāka ekskursiju uz Galveno zāli, kurā trenējas burvju mākslinieki. Šeit bija apskatāmi plakāti no 1850.gada.  Sekoja stāstījums par burvju māksliniekiem no Ēģiptes un Grieķijas. Tālāk parādījās pats Enrico Pecoli. Vai esi gatavs burvju trikiem? Mākslinieks uzaicināja bērnus veikt pašiem kādu triku! Pirmais triks bija ar rokām, bet nākošais ar bumbiņām. E.Pecoli mācīja, kā kļūt par burvju mākslinieku - vispirms pirkstu vingrinājumi. Šos vingrinājumus nācās veikt kopā ar mākslinieku. Pēc vingrinājumiem D. Pecoli uzaicināja visus doties uz Zelta istabu. Šajā istabā atrodas kastītes, kurās paslēpti dažādi priekšmeti. Šie priekšmeti domāti triku veikšanai. Nākošā telpa – Mistēriju istaba. Šajā istabā tika rādīts triks ar trauku, kurā ir ūdens. Berzējot rokas gar trauka malu, bija dzirdama skaņa, un ūdens ‘’lēkāja’’ uz augšu.

Pašā noslēgumā – ziepju burbuļu triki. No bērnības jau zinām, kas ir ziepju burbuļi. Taču burbulis burbulī…., burbuļu tārpiņi…

Ieskatoties ’’Zemūdens burbuļu šova’’ fragmentos, gribējās to redzēt daudz vairāk!

Paldies māksliniekiem par iespēju paviesoties šajā muzejā!

3.i klases audzinātāja Dace Pauļuka

Preses relīze par cirka/teātra izrādi “Alīse brīnumzemē”

Visiem bērniem un pieaugušajiem  patīk cirks un teātra izrādes. Tad jums noteikti patiks  Kanādas cirka trupas “Saules Cirks” (Cirque du Soleil), Pecolli  krāšņa izrāde “Alise Brīnumzemē”.

14. maijā 2021.gadā Jēkabpils 2. vidusskolas 3.a un 3.b klases skolēniem bija iespēja apmeklēt cirka/ teātra izrādi “Alise Brīnumzemē”. Izrāde ir bagāta ar specefektiem, 3D projekcijām, iluzionisma mākslu, piemēram, Alises auguma izmēra pārvērtībās vai Cepurnieka trikos. Skolēniem bija iespēja doties piedzīvojumos Maģiskajā dārzā un Karalienes pilī kopā ar izrādes varoņiem. Izrādē piedalījās mākslinieki no Itālijas, Amerikas, Ukrainas un Krievijas. Izrādē tiek izmantoti dažādi specefekti – piena dūmu paklājs, krāsaini ziepju burbuļi un citi vizuāli brīnumi. Izrādes autore - Dace Pecolli.

Pirms izrādes skolēni izlasīja grāmatu L.Kerolla “Alise Bŗīnumzemē”, paskatījās multfilmu un piedalījās viktorīnā. Pēc izrādes bērniem bija iespēja satikties tiešsaitē ar izrādes autoriem un aktieriem un uzdot jautājumus, kuri radās bērnu galvās izrādēs laikā. Pēc šis interesantas tikšanās skolēni uzrakstīja savas atsauksmes par izrādi un uzzīmēja ilustrācijas.

Tāda veida nodarbības ar bērniem ir izglītojošas, aizraujošas un ļoti noderīgas dzīvē.

Bērnu atsauksmes:

Darja Cvetkova: Man no cirka izrādes patika, kad zaķis pūta interesantus burbuļus, kā 4 vīrieši rādīja spēka akrobātiskos vingrinājumus, kā viņi veidoja krēslu piramīdu aizvien augstāk un augstāk, un arī pūķis, kas devās skatītāju rindās.

Irina Mališa: Nesen es noskatījos cirka izrādi "Alise Brīnumzemē". Šajā cirka izrādē bija interesanti vērot akrobātiskos šovus, burbuļu šovu, iluzionista maģiskos trikus. Ļoti skaists izrādes noformējums un krāšņi tērpi. Visvairāk man patika akrobātu uzstāšanās.

Nils Maļcevs: Nesen es apmeklēju cirka izrādi "Alise Brīnumzemē". Tā bija skaista, oriģināla izrāde. Visvairāk mani šokēja tas, ka aktieri spēlēja dzīvniekus. Man tas bija īsts atklājums, jo, spēlējot tik daudz, tev jābūt talantīgam cilvēkam. Man tas ļoti patika. Es gribēju vēlreiz  izlasīt grāmatu.

Renāte Račko: Man patika cirks, jo tas bija burvīgs un interesants. Tur bija Alise Brīnumzemē. Es ieteiktu to noskatīties, jo bija smieklīgi un jautri.

Vitālijs Ivanovs: Man patika cirks. Tas bija ļoti interesants. Daudzi triki mani pārsteidza, tādus vēl neesmu redzējis. Kā arī ļoti iespaidoja dekorācijas, efekti bija skaisti.

3.a klases skolotāja T.Karnauhova
3.b klases skolotāja J.Džeikuna

Iepazīsti stikla mākslu

Sociālais uzņēmums “Stikla Māja” darbojas kultūras daudzveidības un izglītības veicināšanas jomā. Studijā “Glass Point” rada šedevrus no otrreiz pārstrādāta stikla, meistarklasēs izglīto par stikla mākslu un vides jautājumiem.

2021.29.04. 1.a un 1.b klases bērni kopā ar SIA Stikla māja pārstāvjiem projekta “Skolas somas” ietvaros piedalījās praktiskā nodarbībā “Radošā darbnīca”.

Vispirms bērni noskatījās video filmu par stikla iegūšanu, stikla pūšanu, stikla matēšanu, stikla kausēšanu, Tifanny tehniku, liesmā kausēto stiklu, vitrāžu izgatavošanu. Studija “Glass Point” nodrošināja katram skolēnam stikla pamatni sirds formā un krāsainus stikla gabaliņus, kā arī līmi, ar kuru palīdzību bērni piestiprināja mazus krāsainus stikla gabaliņus pie sirds pamatnes. Bērni aizraujoši veidoja savus neatkārtojamus darbus. Katrs mēģināja izveidot savu īpašu sirsniņu, kuru dāvinās savai māmiņai Mātes dienā. Bērni filmas laikā uzzināja, ka, veidojot stikla sirsniņu, ir nepieciešams ievietot darbiņu krāsnī un apstrādāt to ar ļoti karstu temperatūru. Katra sirsniņa tika iepakota un nosūtīta ar kurjeru uz uzņēmumu “Stikla Māja”. Pēc neilga laikā bērni saņēma atpakaļ savus gatavos darbiņus, kurus varēja piekarināt pie iestrādātas cilpiņas.

Uzskatām, kā tāda veida nodarbības ar bērniem ir izglītojošas, aizraujošas un ļoti noderīgas, iepazīstot pasauli.

1.a klases audzinātāja Jeļena Blumentāle
1.b klases audzinātāja Žanna Molčanova

* * *

Visi ir ieinteresēti ielūkoties aizkulisēs, saprast, kā rodas īsta māksla. To mēs, 5.a  klases skolēni, izdarījām vienā no mūsu klases stundām par tēmu "Zinātnes un mākslas krustpunkti". Process norisinājās ZOOM platformā.

Interaktīvā nodarbībā mēs uzzinājām, kā zinātne mūsdienās palīdz veidot filmas un teātra izrādes. Pamatojoties uz Latvijas vēsturisko spēlfilmu "Dvēseļu putenis", mums tika parādīts, kas nepieciešams, lai radītu ticamus efektus un visprecīzāk atspoguļotu filmā notiekošos notikumus. Bija aizraujoši uzzināt, kā sagatavot mākslīgās asinis, īpašus viegli uzliesmojošus šķidrumus, kā kaskadieri tiek apmācīti dažādu darbību veikšanai. Tam nepieciešami ļoti precīzi aprēķini un specializētas zināšanas.

To visu nebūtu iespējams izpētīt bez programmas "Skolas soma", kas palīdz mums uzzināt par šo brīnišķīgo pasauli mums apkārt. Mēs savām acīm redzējām, uz ko šodien ir spējīga zinātne, mūsu redzesloks ir paplašinājies. Mūsu klase ir ļoti pateicīga par šo interesanto pieredzi. Paldies, Skolas soma!

5.a klases skolniece Arina Plotičkina

Iluzionisma teātris un muzejs Mystero

Iluzionisma teātra, muzeja "Mystero" veidotāji, burvju mākslinieki Dace, Dante un Enrico Pecoli (Pezzoli) izveidojuši muzejpedagoģisku nodarbību skolēniem programmas "Latvijas skolas soma" ietvaros. 2021. gada 13. maijā šo programmu noskatījās arī Jēkabpils 2.vidusskolas 6.a un 6.b klases skolēni.

Virtuālās video nodarbības laikā skolēni iepazinās ar burvju skatuves mākslas noslēpumiem un attīstības vēsturi Latvijā un pasaulē. Viņi ielūkojās visās iluzionisma muzeja "Mystero" istabās (Alberta hallē, Zelta istabā, Hudini  istabā, Mistēriju istabā un citās). Visinteresantākās bija Mistērijas istaba, telpa, kur viss ir iespējams, kur zinātne satiekas ar maģiju, un Zelta istaba, kurā atradās kolekcija ar kastītēm, kurās ir priekšmeti burvju triku rādīšanai. Skolēniem bija iespēja  iepazīties ar burvju skatuves mākslas noslēpumiem un šīs jomas aizsākumiem, kas jau ir meklējami senajā Ēģiptē. Pilnīgā un daudzpusīgā informācija bija ļoti viegli uztverama, jo tika pasniegta atraktīvā veidā, skolēniem līdzdarbojoties. Skolēniem bija dota iespēja izprast burvju skatuves mākslinieka pienākumus un šīs profesijas apguves iespējas.

Nodarbības laikā skolēni varēja ne tikai iepazīt muzeja vēsturi un triku meistaru atribūtiku, bet arī mācīties un izmēģināt mākslinieku rādītos trikus. Skolēniem bija iespēja visiem kopā darboties līdzi – iemācīties burvju triku ar monētu. Interesants bija roku triks, kur sāka ar mazo pirkstiņu un izspēlēja, līdz uzminēja pēdējo. Lai izpildītu dažādus trikus, ir vajadzīgas zināšanas matemātikā un loģiskā domāšana, kā arī prasme noturēt skatītāju uzmanību. Skolēni bija sajūsmā par šo iespēju uzzināt vairāk par iluzionistiem un dažādiem trikiem. Pēc virtuālā muzeja apmeklējuma skolēniem ir vēlme doties apskatīt muzeju klātienē.

Skolēnu atsauksmes:

• Nikola Kuļikova, 6.a: Sākšu ar to, ka muzejs man patika. Bija interesanti uzzināt ilūziju un iluzionistu rašanās vēsturi. Es uzzināju daudz jauna, piemēram, par pašiem pirmajiem un populārākajiem iluzionistiem. Vēl man ļoti patika tas, ka man un arī pārējiem cilvēkiem, kuri apmeklēja šo muzeju, bija iespēja iemācīties dažus trikus.
• Karina Kovaļova, 6.a: Mūsu klasei notika attālināta ekskursija pa Mystero muzeju. Tika rādīts video, kurā stāstīja par dažādiem trikiem. Sākumā rādīja galveno zāli, kurā uzstājas burvju mākslinieki. Pēc tam tika stāstīts par burvju mākslinieku vēsturi, beigās rādīja arī trikus. Es atceros vienu no populārākajiem burvju māksliniekiem – Hariju Hudini. Viņš mācēja atsvabināties no visāda veida ķēdēm un saitēm. Šī ekskursija bija interesanta.
• Martins Mašinskis, 6.a: Es gribu padalīties ar emocijām un kopējo sajūtu pēc Iluzionisma teātra un muzeja "Mystero" apmeklējuma. Šis muzejs māca un rāda ilūzijas un trikus. Video saturā viņi rāda vispopulārāko triku ar monētu. Māca arī, kā šos trikus izpildīt. Video stāsta par ilūziju un triku vēsturi - no kurienes tie ir radušies. Man patika šis muzejs, jo tur bija interesanti triki un ilūzijas, bija interesanti skatīties, kā rādās pirmie triki un ilūzijas. Viss bija ideāli!
• Anastasija Medvedeva, 6.a: Es piedalījos virtuālā ekskursijā Iluzionisma teātrī un muzejā “Mystero”. Ekskursijas laikā tika parādīta skatuve, mākslinieku garderobe, vairāki triki. Tika stāstīts par populārākajiem burvju māksliniekiem, viens no tiem ir Harijs Hudini. Virtuālā ekskursija man patika. Bija interesanti, bet es vēlētos to visu redzēt klātienē.
• Darja Bočarova, 6.a: Es noskatījos šo virtuālo ekskursiju, un man tā patika! Man patika stāsti par burvju māksliniekiem, jo tie bija interesanti. Man patika triks ar monētu un  kā vīrietis gāja pa vīna glāzēm. Es gribētu šo muzeju apmeklēt dzīvē.
• Viktorija Bekiša, 6.a: Maģija ir māksla! Aktieri runāja ar spokiem (tas bija aktieris). Man patika, kā rādīja trikus un kā stāstīja par šo muzeju. Tika demonstrēti 2-3 triki.
• Milana Martinkēviča, 6.b: Man ļoti patika galvenās zāles atmosfēra. Patika daudz interesantas informācijas, it īpaši par burbuļiem. Nepatika, ka bija tik daudz informācijas, ka visu nevar atcerēties.
• Karalina Tretjakova, 6.b: Ekskursijas laikā man patika tas, ka daži burvju triki tika parādīti ļoti detalizēti, kā tie tiek veikti. Bija interesanti dzirdēt par maģijas vēsturi Latvijā. Īpaši patīkami bija dzirdēt, ka mūsu pirmais Latvijas burvis saņēma dāvanā zelta adatu ar dimantiem, tas liek aizdomāties, ka Latvijā ir daudz talantīgu cilvēku. Ekskursijas beigās bija interesanti vērot zemūdens burbuļu šovu - tas uzreiz radīja svētku sajūtu un labu garastāvokli. Vienīgais, kas man nepatika, tā ir mūzika ekskursijas sākumā  -  tā man atgādināja mūziku no šausmu filmām un radīja manī bailes.
• Anna Mokrjakova, 6.b: Man patika virtuālā ekskursija, jo burvju triki ir ļoti interesanti un izklaidējoši. Bija ļoti interesanti uzzināt, kā tiek veikti populārākie burvju triki. Ļoti patika, ka bija iespēja uzzināt, kā burvju triki ir radušies un attīstījušies gadsimta gaitā. Patika arī tas, ka tika parādīts, kā veikt dažus burvju trikus. Ja nebūtu vīrusa, labprāt šo muzeju apmeklētu dzīvē.
• Sindija Jelinska, 6.b: Man ļoti patika šis ceļojums maģijas pasaulē! Stunda pagāja kā 10 minūtes. Vienīgais, kas man nepatika, ir tas, ka video ilgums ir tikai stunda, man gribētos, lai tas būtu visas dienas garumā. Mani ļoti aizrauj maģija, tāpēc noteikti vēlos šo muzeju apmeklēt klātienē. Man patika klausīties stāstus par iluzionistiem!

Jeļena Graudiņa, 6.a klases audzinātāja
Marina Ļitvinova, 6.b klases audzinātāja

4.a un 4.b klases skolēnu virtuālās ekskursija tiešsaiste
Iluzionisma teātrī, muzejā Mystero

Iluzionisma teātra, muzeja "Mystero" veidotāji burvju mākslinieki Dace, Dante un Enrico Pecoli (Pezzoli) iepazīstināja skolēnus ar burvju skatuves mākslas noslēpumus un attīstības vēsturi Latvijā un pasaulē. Bērniem bija iespēja virtuāli ielūkoties visās iluzionisma muzeja "Mystero" istabās - Alberta hallē, Zelta istabā, Hudini istabā, Mistēriju istabā un citās. Skolēni uzzināja, kurš ir pirmais zināmais burvju mākslinieks pasaulē un, kurš ir populārākais burvju triks pasaulē, redzēsiet to arī nodemonstrētu. Bērni bija liecinieki dažādiem trikiem un pat iemācījās paši izpildīt trīs trikus.
 
Skolēnu atsauksmes:

• Man ļoti patika virtuālā ekskursija, it īpaši fokusi ar bumbiņu un monētām. Mājās man ir grāmata par fokusiem. Es mācos visādus trikus. Šogad Ziemassvētku vecītis uzdāvināja man kasti ar visādiem eksperimentiem. (V.Kostenko, 4.b)
• Man patika virtuālā izrāde, jo es uzzināju jaunus trikus. (D.Getta, 4.b)
• Man ekskursija patika, jo bija interesanti. Es uzzināju noslēpumus, burvjus trikus. Man patika burvju triks, kur no rokas pazuda monēta. Es gribu braukt apskatīt muzeju pa īstam. (I.Skopenko, 4.b)
• Man ļoti patika virtuālā ekskursija iluzionisma muzejā. Es uzzināju daudz trikus, kuri dod iespēju domāt. (R.Daļecka, 4.b)
• Bija interesanti uzzināt par burvju vēsturi un populārākajiem iluzionistiem pasaulē un Latvijā. (V.Korpačova, 4.b)
• Interesanti bija ieraudzīt grimētavu. Gribētu tur aizbraukt. (D.Alimovs, 4.a)
• Ļoti gribētu redzēt izrādi, kur viņi uzstājās citas valstīs ar savu priekšnesumu ar lieliem burbuļiem. (A.Seļivanova, 4.a)
• Manuprāt, levitācijas noslēpums slēpjas montāžā. (K.Maslobojevs, 4.a)
• Man patika stāstījums par triku vēsturi, uzzināju daudz jauna. Es arī uzzināju, ka iluzionistiem ir speciāla aparatūra, instrumenti, lai radītu trikus. Bija interesanti skatīties, kā tiek izdomāti un realizēti triki. (D.Sekretovs, 4.a)
• Uzzināju, ka ir ļoti bīstami cilvēka dzīvībai triki. (N.Mūrnieks, 4.a)
• Uzskatu, ka iluzionists ir mākslinieks, kur galveno lomu spēlē roku veiklība. Rādot trikus, izmanto tehniskus palīglīdzekļus. (D.Lukjanova, 4.a)
• Es uzzināju, ka iluzionista darbs ir ļoti grūts un prasa no viņiem daudz laika. Ir bīstamie fokusi. Man šī virtuālā ekskursija ļoti patika! (D.Zujevs, 4.a)

Kā vienā projektā apvienot aktierus, māksliniekus un ķīmiķus?
Kas kopīgs mākslai un zinātnei?

Projekta “Skolas soma” ietvaros 30.aprīlī 6.m klases skolēni to varēja noskaidrot Laboratorium.lv piedāvātajā aizkadru stundā „Mākslas un zinātnes krustpunkti”.

Kāpēc aizkadru stundā? Interaktīvā nodarbībā skolēniem tika radīta iespēja ielūkoties filmas “Dvēseļu putenis” tapšanas gaitā. Skolēni uzzināja, kas nepieciešams, lai radītu ticamus efektus un pēc iespējas precīzāk attēlotu filmā redzamos notikumus.

Skolēniem tika parādīts, kā gatavo mākslīgās asinis, rada sniegu, kurš ir tik līdzīgs īstajam, ka ar to var pat pikoties, kā pagatavot speciālus degošos šķidrumus, kuri nenodarīs kaitējumu aktierim, kā dažādu darbību veikšanai trenējas kaskadieri utt.

Dažas skolēnu atziņas pēc nodarbības:

• Šī nodarbība bija ļoti fascinējoša. Es apguvu daudzas interesantas lietas par specefektiem. Viltus asinis varētu noderēt kādam 1.aprīļa jokam. Šādas nodarbības ir aizraujošas, jo  stāsta par lietām, kas interesē mani.
• Man patika šī nodarbība, jo varēja uzzināt, kā tieši filmās tiek veidoti dažādi pēc skata bīstami efekti, nenodarot pāri aktierim. 
• Man šķita interesanti un noteikti kādreiz izmēģināšu kaut ko no nodarbībā minētā par grimu (neīstas asinis un āda), jo varēju uzzināt, kā to radīt.
• Bija interesanti, jo nodarbības vadītājs to pastāstīja tā, ka mēs paši to varētu kādreiz izmēģināt, protams, neaizmirstot arī viņa minētos drošības noteikumus.

6.m klases audzinātāja Solvita Ukre

Spēja saskatīt neparasto ikdienišķajā -
nemaldīga gudrības pazīme /Emersons/

Ar kaut ko neikdienišķu, neparastu un brīnumainu iesākās aprīļa nogale daudzām Jēkabpils 2.vidusskolas sākumskolas klasēm. Stikla mākslas studija “Glass Point” sadarbībā ar projektu “Latvijas Skolas soma” skolēniem piedāvāja iespēju iepazīties ar stikla  tapšanas vēsturi un ražošanas procesu. Mākslinieces Kitija Almane un Anna Varnase pastāstīja bērniem par dažādo un pārvērtībām pilno stikla dzīvi – kausēšanu, veidošanu, krāsošanu, rūdīšanu. Skolēni ar lielu aizrautību skatījās videomateriālu par stikla pūtēja fiziski smago, bet radošo un pārsteigumiem bagāto profesiju. Nodarbības laikā bērni  dalījās ar savu pieredzi – kādi trauki no stikla atrodas viņu mājās, kur stikla izstrādājumi  ir sastopami ikdienā, cik tie ir praktiski.

Nodarbības praktiskajā daļā bērniem bija jāveic uzdevums, kuru Kitija un Anna soli pa solim izstāstīja videorullītī. Un te pat bravurīgākajiem aizrāvās elpa – cik interesanti bija darboties ar sīkajām stikla lauskām uz tik nelielas, caurspīdīgas sirsniņas formas! Tās bija jānovieto gan ģeometriski pareizi, gan gaumīgi saskaņojot krāsas. Daudzi tās gatavoja māmiņām, jo tuvojās pavasara skaistākie un mīļākie svētki – Mātes diena. Tika veiktas pat telefoniskas ekspresaptaujas par mīļākajām krāsām un toņiem, kādus vēlētos redzēt māmiņas gaidāmajā pārsteigumā.

Izmantojot iespēju, bērni starpbrīžos draudzīgi veidoja no mazajiem stikla gabaliņiem savas mozaīkas, salika pa krāsām, saskaitīja, cik to ir! Sanāca tāda īsta starppriekšmetu saikne!

Un tad pats grūtākais – sagaidīt no Rīgas atvestos gatavos darbiņus! Ar kādām prieka un saviļņojuma emocijām tika vaļā raisīts katrs sainītis! Pie tam mākslinieces stikla sirsniņai bija pielīmējušas klāt mazu cilpiņu, lai tās varētu pakārt goda vietā – tā, lai visi redz un priecājas! Bērni ar lielu prieku tieši pirms Māmiņdienas varēja doties mājas ar PAŠA GATAVOTU dāvanu savam vistuvākajam cilvēkam.

Vai patika šī nodarbība? Jā, par visiem 100%!

2.i klases audzinātāja Judīte Januškeviča

 Harmonijas skaņas Nila Īles mūzikas studijā

8.a klases skolēni 6. maijā 2021. gadā devās attālinātā ekskursijā, vēroja audioierakstu "Nila Īles muzikālā perkusija”, ko piedāvāja ”Skolas soma”.

Lieliska iespēja izbaudīt muzikālu priekšnesumu ar izglītojošu programmu, iesaistoties darbībā. Ieskatīties savā apziņā, ka cilvēka ķermenis ir mūzikas instruments. Varēja vizuāli izbaudīt dažādu valstu mūzikas instrumentu skaņas un zināšanas par dažādu instrumentu gatavošanas materiāliem. Cik brīnumaini skaista ir mūzikas pasaule, kurā valda harmonija un miers! Cik dažādi mūzikas instrumenti, ko var pagatavot ikviens, un katrs instruments var ar pāris rokas pirkstu kustībām sākt skanēt.

Kā mājas darbs pirms priekšnesuma skolēniem bija uzdots sagatavot savu mūzikas instrumentu. Kā paraugs bija stikla burciņa, kurā iebērti pārtikas zirņi, kustinot burciņu, rodas skaņa, kad zirņi “viens otram birst uz galvas”. Dzīvnieku veikalā nopirktās suņiem domātās mantas- cūciņas, pīles arī var arī izmantot kā sava veida mūzikas instrumentu.

Bērnu atsauksmēs varēja lasīt vārdu salikumus-ļoti interesanti, paldies par doto iespēju, lieliska mūzika, maģisks ritms….

Jauka uzruna no Maijas un Nila: “Izglītojoša, muzikāla darbnīca ritma un skaņu pasaulē ir vienu stundu gara audiovizuāla programma kopā ar mums - mūziķiem, perkusionistiem Nilu Īli un Maiju Sējāni Īli, kuras laikā skolēni ne tikai tiek iepazīstināti ar vismaz 50 dažādiem mūzikas un skaņu instrumentiem, bet tiek aicināti darboties līdzi, izmantojot savus iepriekš sagatavotos instrumentus no mājās atrodamiem priekšmetiem. Šī muzikālā saruna ir spējusi iedvesmot ne vienu vien skolēnu turpināt attīstīt sevi muzikālā jomā arī turpmāk. Programma ir veidota vadoties pēc iepriekšējas pieredzes tā, lai skolēniem ne mirkli nekļūtu garlaicīgi. Tā būs brīnišķīga iespēja jautri pavadīt laiku muzicējot un iepazīstot dažādus mūzikas instrumentus, tādēļ iesakām ar skolēnu kopā piedalīties visai ģimenei. Lai sajustu ritma un skaņas vibrāciju sevī - vecumam nav nozīmes.”

Organizatori padomāja arī par darba lapu, ko skolēni aizpildīja un atstāja atgriezenisko   saiti viņu mājas lapā, kā arī izglītojošajā mācību procesā mijiedarbību starppriekšmetu saiknē.

Fragments no darba lapas:

1. Ar ko Tev saistās vārds perkusijas?

Atbilde: Perkusijas ir mūzikas instruments, kas rada skaņu piesitot pie tā, pakratot, berzējot vai jebkādi citādāk izraisot vibrācijas.

2. Nosauc dažus materiālus no kādiem var būt izgatavotas perkusijas?

3. Kāda āda ir uzvilkta uz runājošās bungas korpusa, kuru iepazināt muzikālajā darbnīcā?

 • Kazas • Vistas • Ķirzakas

4. Kā sākotnēji izmantoja māla mūzikas instrumentu Udu?

5. Kāds mūzikas instruments mums vienmēr un visur ir līdzi?

 • Mobilais telefons • Bungas • Ķermenis

6. No kāda materiāla bija izgatavota svilpe – pūcīte, kuru redzējāt video materiālā?

 • no metāla • no plastmasas • no koka

7. Kādas dabā sastopamas skaņas saklausījāt muzikālajā darbnīcā?

Skolēnu atsauksmes:

• Liels paldies! Bija interesanti un aizraujoši. Lieliska mūzika, maģisks ritms!
• Ļoti interesanti!
• Bija jauki, paldies!
• Bija interesanti klausīties un uzzināt kaut ko jaunu šajā brīdī! Saprotams video un interesanti stāsti par mūzikas instrumentiem no jebkā. Esmu skatījusies ar vecākiem, kuri sniedza  labas atsauksmes par nodarbību, bet tiešām žēl, ka nevaram aizbraukt un dzirdēt visu klātienē!

Atsauksmes varat apskatīt šeit - http://www.nilsilestudio.lv/atsauksmes/muzikalas-ekskursijas/

Mūzikas studijas darbība atrodama arī sociālajos tīklos http://www.nilsilestudio.lv/

Rakstu sagatavoja Vēsma Madžule
sadarbībā ar 8.a klases skolēniem

1.d klases skolēni skatījās Latvijas Leļļu teātra izrādi “Sniega karaliene” 

Hansa Kristiana Andersena pasakā „Sniega karaliene” valda ledains aukstums un Sniega karalienes ļaunums. Iestudējuma režisoram, leļļu un dekorāciju māksliniecei, mūzikas autoram un aktieriem ir izdevies panākt, ka teātra izrādē pārsvarā valda labestība un mīlestība. Mazajai Gerdai ar savu mīlestību un sirds siltumu izdodas atkausēt Kaja ledus kristālā sasaldēto sirdi.

Nejaukā laupītāju banda un vārnu runas veids mazajiem skatītājiem sagādāja jautrību. Bērniem patika skaistā un labestīgā Gerda. Šī muzikālā un sirsnīgā leļļu izrāde mācīja bērniem, kādām jābūt īstu draugu attiecībām. Draugi ir kopā ne tikai priecīgos brīžos, bet arī palīdz viens otram nelaimē. Skolēni mācījās, ka ar neatlaidību un labestību var izpildīt jebkuru vēlēšanos.

Klases audzinātāja Aija Lapuha

3.e klasei noskatījās digitālā formātā
Latvijas Leļļu teātra izrādi "Un atkal Pifs..."

Izrāde ļāva nokļūt kādā Parīzes mājā, kur dzīvo sunītis Pifs, kurš mācīja mums būt draudzīgiem un izpalīdzīgiem. Kaķa Herkulesa nebēdnības bieži kaitēja ne tikai Pifam, bet arī pašam. Abu dzīvnieku ķīviņi ļāva izsmieties ne pa jokam. Vienīgi pelīte mūs pārsteidza ar savu klātbūtni, jo grāmatas lapaspusēs tādu netikām manījuši.

Skolēni pēc izrādes noskatīšanās atcerējās interesantos piedzīvojumus, kas pašiem palicis atmiņā visvairāk pēc grāmatas izlasīšanas. Skolēni pat dungoja līdzi izrādes dziesmām, izdzīvojot teātra prieku - kaut arī tikai attālināti.

3.e klases audzinātāja Jolanta Šinkūne

* * *

Otrdien, 6.aprīlī, iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros mums, 9.b klasei, bija  zinātniskā teātra tiešsaistes izrāde “Zinātnes un mākslas krustpunkti”, kuru piedāvāja: Laboratorium.lv. Interaktīvā nodarbībā varējām uzzināt, kā mūsdienās zinātne palīdz veidot filmas un teātra izrādes. Par pamatu tika ņemta Latvijas vēsturiskā pilnmetrāžas spēlfilma “Dvēseļu putenis”. Kas nepieciešams, lai radītu ticamus efektus un pēc iespējas precīzāk attēlotu filmā redzamos notikumus?

Aktiera, ķīmiķa Vladislava Šavlovska aizraujošā, izglītojošā, zināšanām bagātā nodarbība un eksperimenti radīja lielāku interesi par fiziku un ķīmiju, jo tika demonstrēti arī specefekti, piemēram, kā var uztaisīt mākslīgo sniegu, kā gatavo mākslīgās asinis, speciālus degošos šķidrumus, kā veido grimu: mākslīgu, elastīgu, reālistisku rētu un mākslīgo ādu. Mēs aizrautīgi vērojām piecus eksperimentus un sapratām, ka, lai eksperiments būtu izdevies, ir nepieciešamas precīzas sastāvdaļas un aprēķini. Izbrīnu radīja tas, ka pilnmetrāžas spēlfilmu “Dvēseļu putenis” filmēja 5 gadus (2014.-2019.), kā arī tas, cik daudz mākslīgo asiņu (10 litri) bija nepieciešams, lai attēlotu filmā redzamos specefektus. Spēlfilmā “Dvēseļu putenis” ir redzama aina, kā ilgstoši deg cilvēks. Kaskadiera degšanu filmēja ik pēc 2 sekundēm, taču no dažādiem rakursiem. Tad kadri tiek samontēti kopā, un sanāk fragments no filmas. Uzzinājām, ka drēbes vispirms sasmērē ar speciālu šķidrumu, taču ādu ar gēlu, kas pasargā no apdegumiem. Visam pamatā, attēlojot degšanu, ir drošība,  precīzas sastāvdaļas un aprēķini!

Skolēnu atsauksmes:

• Marija atzīst: ”Es uzzināju, ka specefektus mājas apstākļos īstenībā ir ļoti viegli un elementāri sataisīt, taču drošība ir pirmajā vietā.”
• Dāvids atzīst: “Izbrīnīja, ka , lai uztaisītu mākslīgās asinis, izmanto kartupeļu cieti.”
• Vlads atzīst: “Interesanti, saprotami, pamācoši!”
• Viktors atzīst:” Gribētu vēlreiz  tikties ar zinātnisko teātri, jo palika vēl neuzzinātas lietas!”

Paldies par iespēju!

9.b klases audzinātāja Vineta Mežaraupe

---

 

Jēkabpils 3. vidusskola pavasarī

Pavasara raibumiņi 2.a klasē

2.a klases skolēni šajā semestrī bijuši ļoti aktīvi: sportojuši, zīmējuši, risinājuši, lasījuši, pārbaudījuši, vai ievēro drošību internetā. Un tas viss – piedaloties skolas un ārpusskolas organizētajos konkursos. Par ko tad ir vislielākais prieks?

Projektā „Sporto visa klase” pieņēmām „Rimi” izaicinājumu un nogājām noteiktu kilometru skaitu, ik pēc 100 metriem atbildot uz jautājumiem par veselīgu uzturu. Kā turpinājums šim izaicinājumam bija nākamais konkurss – skolas sporta nedēļā mēs nogājām vislielāko kilometru skaitu un ieguvām 1. vietu!

JGB Bērnu nodaļas bibliotekārītes mūs iepriecināja ar diviem pasākumiem. Zaļajā Ceturtdienā mēs, visi jaunāko klašu skolēni, „Zoom” platformā tikāmies ar Lieldienu zaķi viņa darbnīcā, noklausījāmies pasaku, minējām mīklas, rakstījām ticējumus un izgatavojām zaķa ausis no papīra visai ģimenei. Aizsūtījām ģimenes foto.

Kad atsākām mācīties klātienē, skolas dārzā notika „Bērnu un jauniešu žūrijas” noslēguma pasākums. Krāsu mošķītis – galvenais varonis 1. vietu ieguvušajā grāmatā – mums bija sagatavojis mīklas un savus draugus – krāsainos dzīvnieciņus paslēpis ābelēs. Pēc jautriem un sportiskiem uzdevumiem saņēmām balvas un pateicību par centīgu lasīšanu. Mēs katrs taču bijām izlasījis visas sešas vērtējamās grāmatas, uzzīmējuši ilustrācijas un piešķīruši kvalitātes zvaigznes!

Liels bija pārsteigums, kad pilsētā uz afišu staba ieraudzījām savus zīmējumus. Tos iesūtījām BJC zīmējumu konkursam „Lieldienu raibumi”. Re, piedalījāmies pilsētas dekorēšanā! Droša interneta dienā piedalījāmies viktorīnā par pareizu interneta lietošanu. Vairāki jautājumi bija grūti, bet uzzinājām arī daudz ko jaunu, piemēram, lai piereģistrētos vietnēs, ir jāprasa vecāku atļauja. Mācību stundās visi čakli rēķinām, bet klases spēcīgākie matemātiķi attālināti sacentās Starptautiskajā matemātikas konkursā „Ķengurs”. Gaidot Māmiņdienu, gatavojām piekariņus – sirsniņu vitrāžas no krāsainiem stikla gabaliņiem. Tās tiks apdedzinātas krāsnī un būs gludas. Šo darbošanos mums piedāvāja projekts „ Latvijas skolas soma”.

Vēl plānojam piedalīties vizuālās mākslas konkursā „Bite, daba un es”. Iespējams, ka kādu no mūsu darbiem iekļaus Biškopības kalendārā. Lai mums visiem enerģiska darbošanās pavasarī! Un visām māmiņām sirsnīga un pārsteigumiem pilna Māmiņdiena!

2. a klases skolēni Estere, Amanda, Milana, Dinārs
un  klases audzinātāja Kristīne Aukmane

Kas ir Jēkabpils 3.vidusskolas skolas somā?

Ikdienas sarunās jau iegājies ar frāzi “skolas soma” saprast projektu “Latvijas skolas soma”. 2018. gadā uzsāktais vērienīgais projekts – lielākā valsts simtgades dāvana visiem Latvijas bērniem un jauniešiem – tuvojas noslēgumam. Katram skolēnam tika nodrošināta iespēja klātienē vai attālināti izzināt un pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības. Jēkabpils 3. vidusskolas skolēni 2. semestrī izdzīvoja un piedzīvoja, līdzdarbojās un mācījās daudzveidīgajās “Latvijas skolas somas” aktivitātēs, kuras tika organiski iekļautas mācību saturā. Šoreiz tās varēja izmantot visa ģimene, tā labāk izprotot mūsdienīgas mācīšanās paņēmienus, gūstot jaunu ierosmi sarunām un vienkārši izbaudot kultūras norisi.

Sagaidot Maestro 85. dzimšanas dienu, skatījāmies koncertprogrammu “Mūsu Maestro. Raimonds Pauls” (organizēja SIA “Dzīvā Skaņa”). Noskaidrot vairāk par Latvijā vispopulārāko komponistu un interesantu personību mudināja dažādu mācību priekšmetu skolotāji: mūzikā, kolektīvajā muzicēšanā, sociālajās zinībās, literatūrā, klases stundās. Lekcijas organizatori atsūtīja jautājumus, bet daži skolotāji veidoja savus uzdevumus, atbilstošus skolēnu vecumposmam, interesēm un mācību priekšmeta tēmai. Nodarbībā pievērsām uzmanību personības izveides ceļam, attieksmei pret dzīvi, pret cilvēkiem. “Bija interesanti, izzinoši jautājumi, uz kuriem atbildēja pats Raimonds Pauls, uzzināju vairāk par viņa dzīvi un Maestro viedokli par dažādām tēmām, piemēram, par mūsdienu jauniešiem vai vispār par jaunību u.c.” (Ivita Šlesere, 10. klase )

12. klases skolēni, literatūras skolotāju L.Zēbergas un S.Ozolas mudināti, piedalījās kulturizglītojoša nodarbībā “Es un Imants Ziedonis “Dzirnakmeņos”” (SIA “Ziedoņa klase”). “Vispirms kopā izspēlējām spēli, kurā tika pārbaudītas mūsu zināšanas pēc filmas “Dzirnakmeņi” noskatīšanās, un man bija liels prieks, ka es zināju gandrīz visas atbildes, jo Imants Ziedonis tiešām manī izraisa lielu interesi. Protams, bija aizraujoši pat virtuāli staigāt pa Ziedoņa muzeju, jo šī ēka vēl joprojām ir saglabājusies tāda, kādu to pagājušā gadsimta 70. gados uzcēla pēc dzejnieka un viņa sievas iecerēm. Staigājot pa istabām, radās sajūta, it kā kaut kur ir paslēpies pats rakstnieks, bet paslēpies bija tikai lācis Andrejs Upītis…” (Oksana Minalto, 12. klase) Tikai tagad es sāku apzināties, cik Imants Ziedonis patiesībā ir spēcīga personība, man šķiet, viņš savu “es” ir iepazinis no visām pusēm, reti kurš cilvēks spēj pateikt, ka simtprocentīgi sevi pazīst. Savās epifānijās dzejnieks visvairāk uzsver atziņu par cilvēku un cilvēka vietu sabiedrībā. Šī doma ir tuva un nozīmīga arī man. Cilvēka piedzimšana – indivīda veidošanās sākums, Ziedonis saka: “Pirms esi cilvēks, kurš ieņēmis savu vietu sabiedrībā, tev ir jāpiedzimst.” (Daniela Zjukova, 12. klase)

Lai skolēni izzinātu kaut ko neparastāku, piedāvājām pantomīmas un cirka izrādi kopā ar nelielu meistarklasi (V.Komisarenko PANTOCIRKS). Daudziem tā bija pirmā pieredze. “Es domāju, ka šis mākslas veids ir ļoti sevišķs, savdabīgs, atšķirīgs no citiem mākslas veidiem. Ja es mēģinātu un trenētos, esmu drošs, ka kļūtu daudz elastīgāks, lokanāks, un tas nenāktu par sliktu!” (Ralfs Dāvids Dambrāns, 9. klase) “Skatoties pantomīmas izrādi, man radās asociācijas par esošo situāciju, par cilvēku savstarpējām attiecībām – skaudību, savstarpējo sacenšanos, prieka radīšanu, mīlestību un sava laika piepildīšanu. Aizdomājos par sevi – tāpat kā mēs iemācāmies pārvaldīt priekšmetus, tāpat mums ir jāiemācās vadīt savas domas, attīstīt prātu un radīt laimes sajūtu. Katram laimes un prieka sajūta var būt sava: vienam pietiek ar mazu baloniņu, bet citam nepieciešams iespaidīgs gaisa balons. No pantomīmas māksliniekiem mums jāmācās, ka ar mīmikas un žestu palīdzību mēs varam veiksmīgāk viens ar otru sazināties.” (Rēzija Kalniņa, 9. klase)

Maija svētku sagaidījām ar koncertlekciju ”Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija” (SIA “Dzīvā Skaņa”). Iepazinām Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības, dokumentālie kadri raisīja interesi par vēsturi. Atmodas dziesmas jaunajai paaudzei ir pasvešas, tādēļ īpaši aktualizējamas. Varēja dziedāt līdzi, bet pēc noklausīšanās savu izpratni demonstrēt, veicot uzdevumus darba lapā.” Man patika, ka šis koncerts nebija vienkārši koncerts, kurā dzied, bet arī varēja iemācīties ko jaunu par Latviju. Ieinteresēja stāsts par Baltijas ceļu 1989. gada 23. augustā, tas ir iespaidīgs vēstures notikums. Cilvēki, kuri dalījās atmiņās, visu tvēra gaiši, domāja pozitīvi. Visvairāk man patika dziesma ”Tikai tā”, jo tā pauž prieku. Koncertlekcija ir saistoša ikvienam: bērniem, pieaugušajiem un vecākiem cilvēkiem.” (Alise Klidziņa, 7. klase)

Pavasaris pienāca ar klātienes nodarbībām, tādēļ 1.-3. klašu skolēni varēja darboties radošajā nodarbībā “Iepazīsti stikla mākslu” (SIA “Stikla māja”). Mākslinieki atsūtīja slīpēta stikla sagataves un video pamācību. Ar skolotāju palīdzību mazie, veiklie pirkstiņi salīmēja daudzkrāsainas vitrāžiņas sirds formā. Pēc tam tās mēroja ceļu atpakaļ uz Rīgu, kur mākslinieku darbnīcā tika sakausētas. Tapa skaista pašu darināta dāvana Māmiņdienā!

Literatūra un teātra māksla, karjera un brīvais laiks – viss vienā tiešsaistes mācību performancē “Kā top izrāde” (SIA Liepājas teātris). Nodarbību sagatavojuši režisori L. Leščinskis un R. Bogavičute-Pēce. Aktieri Armands Kaušelis un Pēteris Lapiņš atraktīvi piesaistīja 4., 7., 8. klašu skolēnu uzmanību: aktiera un citas profesijas, prasmes un intereses, spējas un talanti, kas jāattīsta radošas profesijas pārstāvim. Skolēni trenējās improvizācijā, sarunājās ar aktieriem – aizraujoši iepazina aktiermākslu kā darbības mākslu.

Projekta “Latvijas skolas soma” piedāvājumu esam izmantojuši lietderīgi, un Jēkabpils 3. vidusskolas skolas somā ieliktais ir bagātinājis izglītojamo izpratni par vērtībām, karjeru un palīdzējis veidot kultūras cilvēka personību.

Sagatavoja Ingūna Ūbele, direktores vietniece audzināšanas darbā

---

 

Jēkabpils Valsts ģimnāzija pavasarī

7. b klase Brīnumzemē

Aprīlī un maijā, pateicoties projektam “Skolas soma”, mums bija iespēja attālināti noskatīties cirka izrādi “Alise Brīnumzemē”. Izrādes veidotāji ir iluzionisti Dace un Enrico Pecoli , un tās tapšanā piedalījušies izcili Latvijas mākslinieki:  oriģinālus tērpus radījusi Elita Patmalniece, izrādes veidošanā iesaistījusies deju grupas „Buras“ horeogrāfe Dace Jonele.

Izrādē bija redzami piena dūmu paklāji un galvu reibinoši priekšnesumi, specefekti un 3D projekcijas, iluzionisma māksla, piemēram, Alises auguma izmēra pārvērtības.  Mums bija iespēja doties piedzīvojumos Maģiskajā dārzā un Karalienes pilī, vērot gaisa akrobātiskos šovus un citus „Alises Brīnumzemes“ cienīgus brīnumus.

Skolēnu iespaidi:

• “Izrādē bija daudzi un dažādi akrobāti, dejotāji un balonveidīgs pūķis. Dažas no dekorācijām tiešām bija fantastiskas!” (Laura)
• “Akrobāti!.. - protams, tie cirkā ir neatņemami, ļoti patika katra akrobāta uzstāšanās, dažas no akrobātu darbībām bija elpu aizraujošas.” (Kristaps)
• Šajā cirka izrādē bija arī dejotāja, klauns, kas ik pa brīdim staigāja pa zāli, skatuvi un vai nu muzicēja, vai nu smīdināja skatītājus. Izrāde ir piemērota gan pavisam maziem, gan arī lielākiem skatītājiem un arī pieaugušajiem.
• Izrādi bija iespējams noskatīties mājās – kopā ar ģimeni! Tas bija lieliski!
• “Lieliski pavadījām laiku kopā. Patiesi priecājos, ka beidzot cirkā neizmanto dzīvniekus. Šī izrāde ļoti patika. Cilvēku izdoma, fiziskais spēks un izturība ir apbrīnojama.” (Franča mamma Dace)
• Iesakām visiem noskatīties cirka izrādi “Alise Brīnumzemē” – tā ir populāra ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Izrādes veidotāji Pecolli ir radījuši arī Iluzionisma muzeju, kurā iespējamas aizraujošas virtuālās nodarbības.

7.b klases skolniece Laura Prancāne

7.c klase par iespaidiem, “Skolas somas” ceļus staigājot

Mēs, 7.c klase, 21.05.2021. ļāvāmies vilinājumam nokļūt I. Ziedoņa muzejā “Dzirnakmeņi” un izbaudīt nodarbību “Es un Imants Ziedonis”. Tik sen kopā nebijām nekur devušies, ka nebija svarīgi, kā. Piekritām arī interaktīvajai nodarbībai digitālajā vidē.

Lai šo nodarbību piedzīvotu, tikām aicināti pirms tās iepazīties ar Imanta Ziedoņa vasarnīcu “Dzirnakmeņi”, kur pašlaik atrodas Imanta Ziedoņa muzejs. Tas bija iespējams, noskatoties 2015. gadā izveidoto dokumentālo filmu “Imants Ziedonis. “Dzirnakmeņi”, kas vēsta par Imanta Ziedoņa vasaras māju Murjāņos, par dzejnieka attiecībām ar dabu, izlaušanos un ceļu. Tajā atainots viņa «epifānijas ar niedru jumtu» rašanās stāsts, notikumi “Dzirnakmeņos”, kā arī daba Murjāņos. Un vigvams latviešu gaumē. Un paša dzejnieka vēlme: “Es gribu muzeju kā mūzu māju, kur cilvēki nāk pavadīt laiku attīstībā, jēgpilnās sarunās un jaunradot.".

Ko mēs par to domājam tagad?

Kate: “Skolas somas projekta ietvaros mūsu klase apmeklēja attālināti Imanta Ziedoņa muzeju, paklausījāmies Sallijas stāstītajā, strādājām grupās un ievadā pildījām “kahoot” par iepriekš noskatīto video. Man ļoti patika kahoot, kas bija ievadā, bija iespēja pārliecināties, cik vērīgi skatījāmies filmu.

Patika, ka  bija arī grupu darbs, uzdevumi sagādāja iespēju sadarboties, jo vienam tie nebija pa spēkam.

Ļoti patika, kā Sallija stāstīja, jo bija interesanti klausīties. Vispār, pirms nācu uz stundu, likās, ka nebūs tik interesanti, bet man ļoti patika, jo gan interesanti stāstīja, gan bija interesantas aktivitātes, gan arī uzzināju ko jaunu par Imantu Ziedoni un viņa muzeju.”

Nikola: “21.05., kad mēs virtuāli viesojāmies Imanta Ziedoņa muzejā Murjāņos, bija ļoti laba pieredze un daudz kas palika atmiņā. Ar  stāsti par šīs mājas būvēšanu. Šī bija kā interesanta ekskursija, tikai šoreiz ar datoriem. Man ļoti patika kahoot spēle. Tajā bija diezgan viegli jautājumi, protams, uz tiem bija vieglāk atbildēt tikai tad, ja bija noskatīta filmiņa.

Es biju domājusi, ka būs garlaicīgs pasākums, jo datorā to būs grūti izbaudīt, bet pēc šī nelielā pasākuma es aizgāju ar prieku un smaidu sejā. Ja šāds pats pasākums būs citām klasēm, es iesaku ierasties ar iespēju ieslēgt kameru un mikrofonu. Ar izlasītu kādu Imanta Ziedoņa grāmatu un ar noskatītu doto filmu par Imantu Ziedoni.”

Ričards: “Šajā Raiņa muzejā bija lieliski, un arī gide bija jauka. Bija jāveic dažādi uzdevumi, viens no tiem bija pēc filmas noskatīšanās. Tālāk sekoja uzdevums grupās atrast vēl vienu mājas iemītnieku, tas nebija viegli, jo šis iemītnieks bija jāatrod pēc norādījumiem. 3. uzdevums bija paņemt grāmatu un atrast kaut ko no šīs grāmatas par sevi, tas man likās interesanti. Kopumā man viss patika.”

Elizabete: “Man patika šāda veida nodarbība, bija interesanti.Bija ļoti patīkama nodarbība. Biju pārsteigta, cik labi ir izveidota virtuālā tūre Imanta Ziedoņa muzejā. Vēl jaunums man bija par lāci Andreju.”

Diāna:  “Man ļoti patika, bija jauki redzēt klasesbiedrus un kopā meklēt atbildes, parunāt. Man pēc šīs stundas parādījās vēlme vairāk izpētīt Imantu Ziedoni un viņa darbus, ko noteikti arī darīšu.”

Digna: “Paldies, tā bija jauna pieredze.Man patika, lika padomāt par dabu, mieru un Ziedoni. Sapratu, ka vēlos aizbraukt uz Murjāņiem arī dzīvē.”

Nodarbības gaitā katram skolēnam, lasot kādu darbu, bija jāatrod atbilde uz jautājumiem:

Kas tu esi?
No kā tu esi cēlies?
Kam tu esi pateicīgs?
Ko tu kop?
Ar ko kopā tu esi pats?
Kur tu vari to visu vislabāk paveikt?
Kā tevi sauc citi?

Mēs lasījām I.Ziedoņa darbus vai kādu citu grāmatu un tajās atradām atbildes uz jautājumiem, ko ļoti labi varēja sasaistīt ar savu dzīvi. Iepazīstinājām citus ar atrasto atbildi un savu pamatojumu. Klasesbiedru teiktais rosināja ieklausīties, domāt līdzi, citādi iepazīt klasesbiedru domu pasauli.

Jautājumi  atbilst latviešu valodas locījumiem. Tāpēc pēc nodarbības tikām aicināti noskatīties filmu “Portrets locījumos”.

Noslēgumā saņēmām ceļavārdus: katru dienu atrast 10 minūtes, kuras veltīt sev, lai uzlādētu savu iekšējo bateriju – vai nu ar grāmatu, vai ar dziesmu, vai pastaigās.

8.klasē lasīsim Ziedoņa dzeju un epifānijas. Iespējams, jau vasarā ieskatīties Ziedoņa grāmatās rosinās tieši pieredzētā interaktīvā nodarbība. Tas bija ceļš pie dzejnieka, ceļš sevī, ceļš telpā, ceļš vidē…

Klasesbiedru un muzeja sniegto informāciju kopā salika Kate Dreimane

8.d klase aizceļo uz barikāžu laiku

Maija krāsainajās dienās, kad pasaule smaržo pēc lietus un dārzi slīgst ābeļziedu kupenās, mēs, 8.d klase, ceļojām laikā uz tālo un auksto janvāra barikāžu laiku. Tādu laika mašīnu šim ceļojumam mums sagādāja Rēzeknes teātris Joriks, kas ar savu izrādi "Barikādes.docx" palīdzēja izprast notikumus, no kuriem bija atkarīga mūsu valsts nākotne un tas, kā varam dzīvot šodien.

Iepazinām četrus cilvēkus, kas nupat bija iznākuši no barikādēm, vēl joprojām smaržojot pēc dūmiem; ar interesi klausījāmies viņu stāstos par tolaik valdošo baiļu un neziņas sajūtu, ko tomēr caurvija cilvēku savstarpējā sirsnība, kopības sajūta un apņemšanās par katru cenu nosargāt Latviju.

Uzzinājām, kādus valstiski svarīgus objektus sargāja Latvijas iedzīvotāji, kur notika apšaudes un kādi notikumi risinājās liktenīgajā 20.janvāra naktī, kad tika nogalināti vairāki cilvēki.

Šodien pļava pieneņziedu piesēta... tajā naktī valdīja spelgonis. Cilvēki centās sasildīties ne tikai pie ugunskuru liesmām, bet arī savā pārliecībā, ka tas, ko viņi dara, ir ļoti, ļoti nepieciešams. Spēkus atguva, pusstundu pasnaužot uz kāpnēm un baudot līdzcilvēku sagādāto pārtiku.

Iespaidos par izrādi dalās skolniece Indra Geidāne:

“Izrāde bija interesanta, daudz jauna uzzināju par barikādēm. Tagad es sapratu, ka tās nebija vienkāršas barikādes, barikādēs piedzīvoja ļoti daudz emociju: bailes, prieku, daudz dziedāja, sēdēja pie ugunkura, visi bija draudzīgi, saliedēti. Pat ja kāds apsēdās viens uz soliņa, viņam vienmēr pajautāja  - vai viss labi? Cilvēki bija ļoti sirsnīgi un draudzīgi, bija jau arī brīži,  kad bija lielas bailes - kad nošāva jauno zēnu, iestājās klusums, nekad nevarēja zināt, kad un  kas notiks. Vai tevi pašu nošaus vai ne, bet galvenais - visi bija draudzīgi, kā viens vesels, un,  kaut arī varēja nošaut, par to neuztraucās, jo GALVENAIS BIJA AIZSARGĀT LATVIJU!  Man ļoti patika izrāde, es noteikti vēl pajautāšu vecmammai un vecvecmammai, kā viņām gāja barikādēs. Bet mēs tagad varam priecāties, ka mūsu Latvija ir brīva valsts!”

Toreiz, neatkarīgi no tautības, cilvēki sadevās rokās. Un varbūt tieši tādēļ šodien klusi un mierīgi zied ābeles...

8.d kl. audzinātāja Santa Grigorjeva

8.b iepazīst “Ziedoni Dzirnakmeņos”

Piektdien, 29.maijā, mēs, 8.b klases skolēni un mūsu audzinātāja Edīte Vārna, piedalījāmies Skolas somas pasākumā “Ziedonis Dzirnakmeņos”. Nodarbībā uzzinājām Imanta Ziedoņa dzīves gājumu, piedzīvojumus un sasniegumus. Nodarbība sastāvēja no trīs daļām, katrā mēs varējām izpausties un iepazīt I. Ziedoni, kā arī paši sevi. Tā sākās ar savu zināšanu pārbaudi par un ap Ziedoņa dzīvi, vidusdaļā izstaigājām Imanta Ziedoņa muzeju un mēģinājām atklāt kādu noslēpumu, taču nodarbības beigās iepazinām sevi un atbildējām uz pārdomu pilniem jautājumiem ar grāmatas palīdzību. Pasākuma vadītāja Elizabete izstāstīja interesantus, kā arī nozīmīgus faktus gan par pašu Imantu Ziedoni, gan par “Dzirnakmeņiem”, gan par viņa draugiem un laika biedriem.

Šī nodarbība bija interesanta un nozīmīga, jo mēs iepazinām I. Ziedoni un viņa mājas “Dzirnakmeņus”. Nodarbībā bija mierīga un jauka atmosfēra, un mēs ar prieku varējām izbaudīt šo pasākumu.

Elija saka: “Man ļoti patika Skolas somas nodarbība par I. Ziedoni. Nodarbībā man visinteresantākais likās uzdevums, kur mums bija virtuālajā muzejā jāatrod pavedieni, lai uzzinātu, kas bija "Dzirnakmeņu" trešais iemītnieks bez I. Ziedoņa un viņa sievas.”

Anna Gabriela piebilst: “Nodarbība bija ļoti interesanta un bagātināja manas zināšanas par I. Ziedoni. Dažādās aktivitātes palīdzēja iejusties dzejnieka ikdienā un izprast viņa skatījumu uz dzīvi.”

Renārs: “Man ļoti patika nodarbība, bija noderīga un papildināja zināšanas.”

“Nu man baigi neinteresēja tas viss par Ziedoni, bet man patika tā sieviete, kura mums stāstīja,” saka Linda.

Evelīna: “Kad skolotāja mums paziņoja, ka būs šāda nodarbība, man likās, ka nebūs nekas labs. Pēc nodarbības es paliku sēdēdama, pārsteigta, cik laiks ātri paskrēja. Bija vienkārši jautra nodarbība, es arī uzzināju daudz ko jaunu par I. Ziedoni un viņa daiļradi, dzīvi.”

Katrīna saka: “Nodarbību gaidīju ar nepacietību, jo nojautu, ka tā varētu būt ļoti interesanta. Tā, pavisam noteikti, bija tāda, kādu biju cerējusi. Mani piesaistīja tas, ka pasniedzēja atrada pieeju, kā izpaust informāciju par I. Ziedoni radoši un mums ieinteresējoši.”

Nodarbība “Ziedonis Dzirnakmeņos”  bija lielisks veids, kā noslēgt mācību gadu un sākt iejusties vasarā. Lai visiem skaista un piedzīvojumiem bagāta vasara!

8.b klase

Pasākums par I.Ziedoņa epifānijām

Kurš gan nezina Imantu Ziedoni un viņa epifānijas, kas ir nedaudz mistiskas, filozofiskas un suģestējošas.

Otrdien 9.a klases latviešu valodas stundas pavadījām pavisam citādākā noskaņā. Jau pirms stundas bija jāsagatvojas nodarbībai, izvēloties fona tapetes, jo pie mums tiešsaistes stundā viesojās meitene no Ziedoņa muzeja, kas pastāstīja par I.Ziedoņa epifānijām un ļāva mums pašiem izpausties. Vēlāk strādājām grupās un veidojām minimizētas epifānijas. Uzstādījām arī rekordu! - garākā epifānija, kuru nācās pat pārtraukt ierobežotā laika dēļ. Lai gan stundā bija dažādas aktivitātes, kas rosināja radošo domāšanu, izrādījās, ka domāt radoši nav nemaz tik viegli. Man personīgi ļoti patika, tas bija kaut kas jauns un radošs. Noteikti vairāk tādu stundu!

Šī stunda noteikti atdzīvināja mūsu fantāziju un papildināja to. Paldies skolotājām par šādu iespēju!

9.a klases vārdā, Kristīne Radzeviča

Uz brīdi domāju, ka pati esmu Imants Ziedonis.
9.d klases pieredzes stāsts

26.maijā mums, 9.klases skolēniem kopā ar literatūras skolotāju Kristīni Modniku, Skolas somas projekta ietvaros bija iespēja piedalīties interaktīvā nodarbībā “Radošā rakstīšana”, ko vadīja “Ziedoņa klases” pārstāve Elizabete.

Šāda pieredze, ko mēs iegūstam, ir ļoti svarīga izaugsmei. Nodarbībā man bija iespēja strādāt gan individuāli, gan Elizabetes vadībā, gan kopā ar klasi. Komunikācija ir viena no svarīgākajām lietām, kas mums jāapgūst. Lai arī šī nodarbība notika attālināti, vadītāja atrada ļoti radošu pieeju, un tā bija veidota no četriem ļoti radošiem uzdevumiem, kas lika mums pastrādāt ar savu iztēli un domāšanu. Uzdevumi tika personalizēti pēc dzimšanas mēnešiem, kas, manuprāt, ir ļoti īpaši, jo mēs katrs ieguvām savu epifāniju, un mums bija iespēja ar to strādāt. Nodarbības laikā mums bija iespēja uzklausīt Māras Upmanes-Holšteines ieteikumus, kas ir latviešu popgrupas “Astro'n'out” dalībniece. Šī nodarbība bija zelta vērta ikvienam, kas piedalījās. Paldies vadītājai un skolotājai par šādu doto pieredzi! (Sanija Draudaviete)

Manuprāt, nodarbība bija ļoti interesanta. Man patika tas, ka tajās tika apvienotas visdažādākās aktivitātes - individuālais darbs, darbs grupās, vienkārši klausīšanās. Šī nodarbība man palīdzēja attīstīt savu radošumu. Man ļoti patika raksturot un veidot savu izdomāto tēlu.

Kopumā viss bija ļoti labi, varu šāda veida nodarbības ieteikt tiem, kuri ir ieinteresēti literatūrā. (Annija Liepkalne)

"Ziedoņa klases" nodarbība bija ļoti interesanta un radoša. Mums vajadzēja pašiem atrast tēlu no epifānijām, kuras tika sadalītas pa mēnešiem, pats labākais bija tas, ka nebija nekādu nepareizu atbilžu un ka tu varēji pēc tam aprakstīt, kā tu iztēlojies šo tēlu, un tas bija tikai sākums.

Pēc tam mūs sadalīja pa grupām, un mums vajadzēja izdomāt pašiem savu epifāniju, izmantojot savus tēlus. Tas bija ļoti radošs uzdevums, un, manuprāt, visiem veicās labi uzdevuma izpildē. Šī nodarbība ļāva mūsu fantāzijai vaļu, un daudziem bija ļoti aizraujošas un interesantas epifānijas.

Man šī nodarbība ļoti patika, un tā paliks manā atmiņā, jo ko tādu es pieredzēju pirmo reizi. (Linda Kļavinska)

Mācoties no mājām, mums ir vajadzīgi pēc iespējas vairāk uzdevumu, kas veicina mūs domāt, jo uz tiem nevar atrast atbildes internetā. Tieši šī iemesla dēļ radošā nodarbība bija tik nepieciešama. Tā lika mums iedarbināt mūsu, ar plānu putekļu kārtiņu noklājušās, smadzenes.

Mums tika dota iespēja noskatīties video, kur Māra Upmane-Holšteine iepazīstina mūs ar veicamajiem uzdevumiem. Tas bija labs veids, kā pievērst uzmanību un ieinteresēt mūs. Neparasti bija tas, ka katram mēnesim bija sava epifānija, jo tas deva iespēju rakstīto sasaistīt ar sevi, lika patiešām iedziļināties tekstā.

Liels nodarbības pluss bija tajā, ka piešķirto uzdevumu izpildei tika dots vajadzīgais laika daudzums, tas deva iespēju peldēt savā domu jūrā, neuztraucoties, ka varētu kaut ko nepaspēt izpildīt. Klausoties klasesbiedru atbildes uz jautājumiem, sadzirdēju daudzus izjustus un pārdomātus prātojumus, kas manī radīja sajūtu, ka arī maniem klases biedriem šī nodarbība liekas visai interesanta.

Mana mīļākā nodarbības daļa bija tā, kurā mums vajadzēja apspriesties grupās un apvienot mūsu izvēlētos tēlus vienā epifānijā. Tas attīstīja mūsu grupu darba un komunikācijas prasmes, kā arī radīja draudzīgu vidi, kur izteikt savas domas.

Pēc manām domām, šī nodarbība bija tieši tas, kas man vajadzīgs, lai mazliet pamainītu savu skatījumu uz dzīvi, un nāca tieši laikā. Droši varu teikt, ka mācību gada laikā vajadzētu vairāk šādu nodarbību! (Agnese Dišlere)

Mani patiesībā ļoti ieinteresēja radošā darbošanās, uz brīdi domāju, ka pati esmu Imants Ziedonis. Ļoti patika kopā ar komandu sacerēt epifāniju no dažādiem tēliem,  patika arī tas, cik pārdomāti tika izdomāti šie soļi epifānijas sarakstīšanai. Šis pasākums uzlaboja garastāvokli un radošo skatījumu uz ikdienišķo. Domāju, klātienē turpmākos gadus būs vēl aizraujošāk! Paldies! (Sintija Skruzmane)

10.a atsauksmes par izrādi “Noklausies”

Vai esi kādreiz baidījies, ka tavas sarunas noklausās? Varbūt biji tas, kurš noklausās citus? Padomju savienībā šādas bailes bija ikdiena.

Interaktīvā klausāmizrāde aizved skatītāju audiālā piedzīvojumā uz 1987. gada Vecgada vakaru. Skatītājam tiek dots konkrēts uzdevums - censties atklāt ko pretlikumisku, noklausoties svešu cilvēku sarunas. Starp šīm sarunām dzirdamas bezrūpīgas pļāpas par mākslu, bažas par nākotni, pat aizdomīgi sadarbības piedāvājumi. Katrs pats izvēlās, ko un kad klausīties, tādējādi ietekmējot stāsta attīstību un izvirzot konkrētus notikumus priekšplānā.

Radošā komanda:

Režisors: Valters Sīlis
Scenārija autori: Valters Sīlis, Jānis Kronis
Programmētājs un grafiskais dizaineris: Uvis Zviedris Skaņu režisors: Viesturs Balodis
Ieraksta operatori: Viesturs Balodis, Reinis Indāns
Aktieru sastāvs: Inga Tropa-Fišere, Jānis Kronis, Inta Tirole, Ivars Krasts, Jānis Āmanis, Ivars Kļavinskis, Daiga Gaismiņa, Klāvs Mellis, Raimonds Celms, Igors Šelegovskis un citi.

Skolēnu atsauksmes par izrādi:

Es noskatījos/noklausījos izrādi, un man šķita interesanti. Likās interesanti, cik daudz varēja uzzināt par citu dzīvēm, noklausoties viņu sarunas, un tajā pašā laikā viņi paši par sarunu noklausīšanos nezināja. Man šī bija pirmā klausāmizrāde, un man patika. /Gerda Bērziņa/

Šī bija neparasta izrāde, jo tā bija citādākā formātā nekā parasti. Bija interesanti iejusties sarunu klausītāja tēlā. Man patika šī izrāde. /Niks Tomass Krēgers/

Man likās ļoti interesanta pieeja šai lekcijai. Man visvairāk patika biedra Jansona līnija. Par dažu līniju zvaniem varēja pasmieties, jo bieži vien tā arī ir dzīvē. Bija forši! /Raivis Tūmiņš/

Bija interesants 1 stundas dažādu sarunu izklāsts. Īpaši jau patika dīvainās, bet tajā pat laikā arī interesantās Gorkijas ielu sarunas. Ļoti patika vietas, kur cilvēki pārāk aizrunājās par savu dzīvi un vispārējiem apstākļiem. /Ralfs Uzuliņš/

Man ļoti patika izrādes formāts, tas, ka varēja pats izvēlēties, kuras sarunas klausītites un kuras ne. Visas sarunas, kuras es dzirdēju, bija interesantas, un dažās varēja pat pasmieties, kopumā varu teikt, ka izrādi ir vērts noskatīties. /Ivars Arhipovs/

Vēlos padalīties ar savām izjūtām pēc izrādes noklausīšanās. Tātad, izrāde man patika, jo tā bija interaktīva, tāpēc man tā atgādināja kādu no videospēlēm, kur bija līdzīgs sižets, kā arī man patika iejusties "klausītāja" lomā, jo tu negribēji palaist pilnīgi neko garām, tāpēc nācās ik pa brīdim pārslēgties uz kādu citu līniju. /Dāvis Belostockis/

Manuprāt, izrāde bija ļoti neparasta, jo bija iespēja pašam tajā darboties un ieintriģēja beigu iznākums, kas, manuprāt, izvēloties būt uzticīgam valstij vai ne, būtu bijušas pilnīgi citādākas. /Jānis Balodis/

Bija diezgan interesanti uzzināt, kādā veidā notika veco laiku sarunas. Uzskatu, ka ir jāveido vairāk šādas izklaides. Reizēm bija grūti izvēlēties, kuru līniju  klausīties, bet kopumā viss patika. /Endijs Bērziņš/

Apkopoja klases audzinātāja Ilze Blūma

11.b klases atsauksme par tiešsaistes izrādi “Noklausies”

Jau vairākus gadus, vismaz vienreiz gadā katrai Latvijas vispārizglītojošās skolas klasei kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros ir piedāvājums - iepazīt Latvijas mākslas un kultūras norises, saņemot bezmaksas biļetes uz kādu no pasākumiem. Tādējādi šogad Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 11.b klases audzēkņi pandēmijas attālinātās mācīšanās procesa apstākļos varēja piedalīties nevalstiskā teātra Dirty Deal Teatro interaktīvajā audioizrādē “Noklausies”.

Tā ir klausāmizrāde, kur šī mākslas darba veidotāji skatītājam paredzējuši Noklausītāja lomu.

Ir 1987. gada Vecgada vakars, un kādam jauniņam Valsts drošības komitejas (čekas) darbiniekam jāuzsāk pildīt savus noklausīšanās pienākumus. Neparasti, ka šī aģenta pienākumus interaktīvi (ar izvēli spiežot paredzētos taustiņus izrādes ekrānā) jāpilda Tev (šīs izrādes skatītājam). Biedrs Jansons (šī darba vadītājs) dod norādījumus, piekodinot koncentrēties uz Maijas Lejnieces telefona sarunām, kur visdrīzāk varēšot saklausīt kādas pretpadomiskas ieceres vai domas.

 Pārslēdzoties no viena kanāla uz otru, izrādē izskan vairāku Latvijā zināmu aktieru (Inta Tirole, Zane Jančevska, Daiga Gaismiņa, Ivars Kļavinskis, Inga Tropa – Fišere, Gundars Grasbergs, Artūrs Krūzkops, Jānis Āmanis, Ivars Krasts, Klāvs Mellis, Raimonds Celms) un tikpat daudz mazāk pazīstamu, pārsvarā, jauno vai topošo mākslinieku balsis. Viņi ir iejutušies sarunu dalībnieku – dažādu profesiju, vecumu, interešu - cilvēku tēlos.

Izrādes nosaukums ir jāuztver dubultā, jo tas ir aicinājums noklausīties izrādi, kas ir audioformātā, un arī aicinājums noklausīties svešas sarunas…

Pēc kluso drāmu stāstiem un dažādu sīku noslēpumu atklājumiem Gorbačova perestroikas laika sabiedrības noskaņojuma fonā, 55. pārraides minūtes laikā biedrs Jansons liek aizpildīt īsu anketu un dod iespēju atgriezties pie stāsta vēlreiz, pieslēdzoties pirms tam nedzirdētajām sarunām, tādējādi iepazīstoties ar sižeta blakuslīnijām.

Atkarībā no anketā sniegtajām atbildēm, mainās izrādes pēdējās minūtes, kuras ir vērts klausīties ļoti rūpīgi. Mainās tas, kādu sižeta līniju atrisinājums klausītājam tiek atklāts, bet kāds – ne.

Atkarībā no atbildēm mainās arī biedra Jansona sniegtais novērtējums klausītāja darbībām. Var saņemt uzslavu, ja rīkosies nelietīgi un nodosi tos, kurus esi noklausījies. Bet, ja vairāk gribēsi savus noklausītos cilvēkus pasargāt, vairāk riskēsi pats.

Izrāde tehniski ir profesionāli veidota. Skaņas dizains (skaņu rež. Viesturs Balodis) lieliski atbilda izrādes formai un saturam, un tai pašā laikā bija mūsdienīgi kvalitatīvs un saprotams.

Lai gan šī brīža jauniešu Padomju laiku pieredze, precīzāk,  tās trūkums, ir vērtējami labi, ja vadāmies no vecāku un vecvecāku paaudzes nostāstiem, jāatzīst, izrādē piedalīties nenoliedzami ir saistoši, kaut arī ne pārāk omulīgi. Par to ir gādājis šīs izrādes režisors Valters Sīlis un viņa radošā komanda.

Paldies viņiem par novatorisko piedāvājumu un iespēju - stundu pabūt citā laikā!

11.b klases vārdā, Dārta Ārsmeniece

11.a klase par izrādi “Noklausies”

Šī gada 27.maijā mūsu klase noskatījās izrādi “Noklausies”. Tā ir interaktīva klausāmizrāde, kas dod skatītājam iespēju doties pagātnē uz 1987.gada Vecgada vakaru.

Mūsu 11.a klases domas par izrādi.

Mulsinoša sajūta, tā it kā tu patiešām noklausītos citu cilvēku telefonsarunas. Iespēja izjust to sajūtu, kā tas varētu būt bijis padomju laikos. Un tikai izrādes noslēgumā tu saproti, ka patiesībā kāds ir noklausījies un vērojis tevi. Šausmīgi iedomāties, ka tā ir bijis patiesībā. Izrāde laba, tikai jābūt priekšzināšanām par padomju laikiem, lai spētu saprast izrādi pilnībā. Patika tas, ka bija interaktīvi jādarbojas, jāpārslēdz zvani un jāatbild uz testa jautājumiem. /Karlīna Pore/

Izrāde bija ļoti labi apdomāta un izbaudāma. Man patīk šāda veida izrādes, kurās klausītājs izvēlas, ko un kad klausīties, kuram stāstam sekot līdzi. Izrādes sižets bija aizraujošs, un tas ierāva klausītāju turpināt pārslēgties no kanāla uz kanālu. Ideja par klausītāja spriedumu, vai aizdomās turamā sieviete ir vainīga, padarīja izrādes pieredzi daudz labāku. Labprāt noklausītos šo izrādi vēlreiz. /Mairis Rubiķis/

Ļoti patika klausāmā izrāde, izbaudīju un nenožēloju veltīto laiku šai "izklaidei". Interesants noformējums, gan saruna ar pašu klausītāju. Nedaudz grūti bija saprast, kad ir jāspiež konkrētā poga, kad rādījās 3 uzreiz. Kā privilēģiju šim uzskatu to, ka teksts katram klausītājam ir viens un tas pats, bet, tā kā radošums katram atšķirīgs, tad vizualizēt notiekošo katrs skatītājs var pats. Liels prieks, ka bija tāda iespēja noklausīties šāda veida izrādi. /Laura Zeņina/

Man izrāde asociējas ar skatāmu objektu, tad, kad tu redzi, kas notiek.  Sākumā bija interesanti, jo kaut kas neparasts un vajadzēja pašam darboties.  Vēlāk palika nedaudz garlaicīgi, jo, kā jau minēju, man nepietika attēla, bet tā bija iespēja pašiem fantazēt. Kopumā nav slikti, jo tas ir kaut kas jauns priekš manis. Iespēja iedziļināties tā laika dzīvē un būt spiegam, kas noklausās citu sarunas. Ļoti skumji paliek, kad saproti, ka tā dzīvoja tavi vecāki vai vecvecāki. Cilvēkiem nebija privātas dzīves. /Līga Žakeviča/

11.c patīk teātris!

Mācību gada pēdējās nedēļas laikā, neskatoties uz vispārēju saspringumu, 11.c klase vēl paspēja noskatīties Skolas somas sarūpēto JRT izrādi “Vectēvs”, kas nāca kā iepriecinājums, jo 11.c klases dažādās gaumes, kā izrādījās, bija diezgan sarežģīti iekārdināt.

Lūk, dažas pārdomas un atsauksmes no skolēniem par redzēto!

”Izrāde bija ļoti interesanta. Bija gan smieklīgi, gan ļoti nopietni momenti.Visvairāk patika tieši pirmais no aktiera atveidotajiem varoņiem, jo tas bija uzjautrinošs un ar interesantu akcentu. Prieks, ka beigās V. Daudziņa atveidotais varonis atrada savu vectēvu”, tā par izrādi izsakās Dana K. un piebilst, “ja kāds vēlas saprast, par kādiem tēliem, varoņiem, vectēviem un akcentiem ir runa, ir vērts  noskatīties izrādi.”

“Izrāde bija ļoti interesanta. Brīžiem varēja pasmieties. Man patika. Noteikti skatītos vēlreiz!”, tā saka Justīna. Un Zita saka, ka tā bija viena no interesantākajām izrādēm, ko ir redzējusi.

Tā kā skolēni jums neatklāj, par ko bija izrāde,  būs vien jānoskatās pašiem!

Lai nezūd intriga! 

11.c klases vārdā, klases audzinātāja Laila Ščadro

---

 

Jēkabpils 2. vidusskolas „Skolas soma” martā

Mūzikas un kino pasaulē

Pateicoties projektam ”Latvijas skolas soma”, 5.s klases skolēniem bija iespēja vērot audiovizuālu koncertlekciju “Kino mūzikas vēsture”. Mūsdienās kino un mūzika ir neatņemama kultūras sastāvdaļa. Šajā lekcijā bērniem bija iespēja uzzināt, kā ir radies kino un kā mūzika ir palīdzējusi šim žanram attīstīties.

Koncertlekciju vadīja dziedātājs Mikus Abaroniņš kopā ar multiinstrumentālisti Artu Abaroniņu. Viņi izpildīja spilgtākos un pazīstamākos kino mūzikas skaņdarbus no dažādu žanru kino filmām: zinātniskās fantāzijas, piedzīvojumu filmām, drāmām un multfilmām. Īpaša uzmanība bija veltīta Latvijas kino mūzikas šedevriem.

Mikus Abaroniņš stāstīja un rādīja, kā mūsu ikdiena tika padarīta krāsaināka, sākot ar fotoaparāta un kineskopa rašanos, beidzot ar spilgtiem video specefektiem un izteiksmīgu skaņu. Programmu papildināja īpaši sagatavoti video materiāli.

Koncertlekcijas digitālais formāts deva plašākas iespējas skolēniem nodemonstrēt mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu kino. Kopumā koncertlekciija bija gan izglītojoša, gan izklaidējoša un patika skolēniem.

5.s klases audzinātāja Ludmila Anufrijeva

Neticami, bet 1.m, 2.u, 3.m skolēni atgriezušies
no lidojuma kosmosā!!!

Tas pateicoties projektam ‘’Skolas soma’’, ‘’Dirty deal teātra’’ izrādei ‘’Misija Zeme’’, ko skolēniem bija iespēja noskatīties 24.martā tiešsaistes platformā Zoom. Savādāk nekā ierasti, bet ne mazāk aizraujoši. Šī bija lieliska iespēja noskatīties izrādi par to, kā radusies Zeme un dzīvība uz tās. Cik svarīgi to saglabāt citām paaudzēm!

Skolēnu domas par izrādi:

• 1.m klase. Jautra, interesanta un aizraujoša izrāde. Ļoti patika dinozauri un kosmosa kuģis. Labprāt dotos vēl šāda veida ceļojumā.
• 2.u klase. Ļoti patika izrāde. Visinteresantākā lieta bija iesaistīšanās izrādē ar čata palīdzību un lielais pārsteigums izrādes noslēgumā –‘’Zaļais mežs’’.
• 3.m klase. Aktieri labi spēlēja lomas. Padarījuši labu darbu, viss pārdomāts. Visu labi varēja redzēt un dzirdēt. Ļoti patika, smieklīga izrāde, gaidīsim nākamo Misiju.

Paldies par sadarbību!

Līga Marķīza, Vija Stepa, Līga Mūrniece

* * *

Programmas “Latvijas skolas soma” projekta mērķis ir nodrošināt katram izglītojamajam iespēju vismaz vienu reizi mācību semestra laikā apmeklēt norises, kas saistītas ar mācību un audzināšanas darba saturu un dod iespēju iepazīt Latviju mākslas un kultūras norisēs(skatuves mākslā, mūzikā, vizuālajā mākslā, literatūrā, dejā, arhitektūrā, dizainā un kino), kā arī izzināt Latvijas kultūrainavu, kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, vēsturisko mantojumu un radošās industrijas.

Otrdien, 6.aprīlī, iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros mums, 9.b klasei, bija  zinātniskā teātra tiešsaistes izrāde “Zinātnes un mākslas krustpunkti”, kuru piedāvāja: Laboratorium.lv. Interaktīvā nodarbībā varējām uzzināt, kā mūsdienās zinātne palīdz veidot filmas un teātra izrādes. Par pamatu tika ņemta Latvijas vēsturiskā pilnmetrāžas spēlfilma “Dvēseļu putenis”. Kas nepieciešams, lai radītu ticamus efektus un pēc iespējas precīzāk attēlotu filmā redzamos notikumus?

Aktiera, ķīmiķa Vladislava Šavlovska  aizraujošā, izglītojošā, zināšanām bagātā nodarbība un eksperimenti radīja lielāku interesi par fiziku un ķīmiju, jo tika demonstrēti arī specefekti, piemēram, kā var uztaisīt mākslīgo sniegu, kā gatavo mākslīgās asinis, speciālus degošos šķidrumus, kā veido grimu: mākslīgu, elastīgu, reālistisku rētu un mākslīgo ādu. Mēs aizrautīgi vērojām piecus eksperimentus un sapratām, ka, lai eksperiments būtu izdevies, ir nepieciešamas precīzas sastāvdaļas un aprēķini. Izbrīnu radīja tas, ka pilnmetrāžas spēlfilmu “Dvēseļu putenis” filmēja 5 gadus (2014.-2019.), kā arī tas, cik daudz mākslīgo asiņu (10 litri) bija nepieciešams, lai attēlotu filmā redzamos specefektus. Spēlfilmā “Dvēseļu putenis” ir redzama aina, kā ilgstoši deg cilvēks. Kaskadiera degšanu filmēja ik pēc 2 sekundēm, taču no dažādiem rakursiem. Tad kadri tiek samontēti kopā, un sanāk fragments no filmas. Uzzinājām, ka drēbes vispirms sasmērē ar speciālu šķidrumu, taču ādu ar gēlu, kas pasargā no apdegumiem. Visam pamatā, attēlojot degšanu, ir drošība,  precīzas sastāvdaļas un aprēķini!

Skolēnu atsauksmes:

• Marija: ”Es uzzināju, ka specefektus mājas apstākļos īstenībā ir ļoti viegli un elementāri sataisīt, taču drošība ir pirmajā vietā.”
• Dāvids: “Izbrīnīja, ka, lai uztaisītu mākslīgās asinis, izmanto kartupeļu cieti.”
• Vlads: “Interesanti, saprotami, pamācoši!”
• Viktors: ”Gribētu vēlreiz  tikties ar zinātnisko teātri, jo palika vēl neuzzinātas lietas!”

Paldies par iespēju!

Jēkabpils 2.vidusskolas 9.b klase (kl. audz. Vineta Mežaraupe)

Tādu izrādi mēs visi vērojām pirmo reizi

Ja teātra jēga pastāvētu tikai izklaidējošā uzdevumā, iespējams, nebūtu vērts tajā ieguldīt tik daudz pūļu. Bet teātris ir māksla atspoguļot.

Jau gadu mēs nevaram doties uz teātri, bet ar tehnoloģiju palīdzību varam bagātināt mācību saturu un nodrošināt iespēju baudīt izrādes viedierīču ekrānos.

2021.gada 3.martā „Latvijas skolas somas programmas” ietvaros 10.-12.klašu skolēniem bija iespēja noskatīties Rēzeknes teātra digitālo izrādi „PuSHkins. Dzīvs” un pēc tās piedalīties sarunā ar aktieriem un režisoru.

„PuSHkins. Dzīvs” – izrāde par to, ka  ļoti bieži nevaram saprast, kādēļ mums skolā māca to, kas, mūsuprāt, dzīvē nebūs vajadzīgs. Izrāde stāsta par parasto cilvēku un viņa neparastajām attiecībām ar Puškinu. Neizpratne, kāpēc ir jālasa un jāmācās par Puškinu? Problēmas mīlestībā, arī  Puškina dēļ un galvenā varoņa naids pret rakstnieku, bet galu galā, no naida līdz mīlestībai ir viens solis. Galvenais varonis līdz kaula smadzenēm ienīst Puškinu, bet zina par viņu visu…

Izrāde norisinājās ZOOM platformā. Šī bija mūsu pirmā pieredze ar šāda veida teātra izrādēm. Skatoties ZOOMĀ, mēs neietekmējāmies no citu skatītāju reakcijām, kā tas notiek izrādēs klātienē, bet vairāk vērojām aktiermākslu, sejas izteiksmes, skatienus un sejas vaibstus. Bija vairāk spēju ieklausīties tekstā un saprast lugas nozīmi un būtību.

Skolēni ļoti atzinīgi novērtēja redzēto:

* Izrāde stāsta par parasto cilvēku un viņa neparastajām attiecībām ar Puškinu. To, ka no naida līdz mīlestībai ir tikai viens solis, un tā ir mūsu izvēle, ienīst cilvēku vai nē. Mums nevar apkārtējie pateikt, lai vienu cilvēku mēs mīlam, bet otru ienīstam. Tas viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem.

* Visi aktieri nospēlēja savu lomu perfekti. Es nevaru pateikt, kurš bija labāks, kurš sliktāks. Man visi patika, jo katrs izteica savu ideju un parādīja savu prasmi uzstāties uz skatuves, tāpēc bija ļoti interesanti skatīties.

* Šī bija mana pirmā pieredze, es iepriekš nekad nebiju bijis teātrī, esmu ļoti priecīgs, ka radās šāda iespēja. Es biju sajūsmā par aktieru darbu, to, kā viņi nodeva emocijas skatītājiem. Tas ir neizmērojams darbs, talants un profesionālisms. Žēl, ka nebija iespējas izrādi skatīties klātienē- teātrī.

* Nelielu iespaidu uz mani atstāja aktieris, kurš tēloja Petuņinu. Mani pārsteidza viņa aktierspēle un tēla atveidojums. Cilvēks ir savas jomas profesionālis.

* Visharizmātiskākā bija aktrise, kura tēloja skolotāju. Viņas aktierspēle mani savaldzināja.

* Aktieri veiksmīgi tika galā ar savu uzdevumu tik sarežģītos apstākļos.

* Es pirmo reizi skatījos izrādi onlainā. Bija ļoti interesanti, man viss patika, jo pat, neskatoties uz to, kas notiek pasaulē, mēs varam kaut ko izdomāt, lai varētu no visa atpūsties, tostarp no stundām.

Pēc izrādes aktieri un režisors atbildēja uz mūsu jautājumiem, stāstīja par to, kā kļuva par aktieriem, kādas bija mīļākās lomas, ko domā par savu varoņu tēliem, dalījās savos radošajos plānos.

Radošā komanda

    Režisors: Edvīns Klimanovs
    Scenogrāfija: Jeļizaveta Sidorova

Lomās:

    Tatjana Suhiņina – Pecka,
    Larisa Ščukina,
    Larisa Beilo,
    Aivars Pecka,
    Genādijs Voronovs,
    Vladimirs Petrovs

Paldies radošajai komandai par lielisku izrādi!

Materiālu sagatavoja
Natālija Zarkeviča, 10.a kl. audzinātāja,
Ludmila Movčane, 11.a klases audzinātāja,
Žanna Vinogradova, 12.a klases audzinātāja

Zinātnes un mākslas krustpunkti

Aizejot skolēnu brīvdienās, šī gada 12. martā, 6.d klasei “Latvijas skolas somas” ietvaros bija iespēja ielūkoties laboratorium.lv online nodarbībā “Zinātnes un mākslas krustpunkti”.

Šajā nodarbībā skolēniem bija iespēja uzzināt, kā šķietami nesavienojamas lietas -  zinātni un mākslu iespējams  apvienot. Skolēni uzzināja, kā iegūt mākslīgās asinis, rētas un speciālus degošus šķidrumus. Tāpat skolēni guva nelielu ieskatu kaskadieru darbā.

Tā kā par pamatu šai nodarbībai bija ņemta latviešu spēlfilma, tad papildus ķīmijas eksperimentu vērošanai skolēniem bija iespēja uzzināt līdz šim nezināmus faktus par  spēlfilmas “Dvēseļu putenis” uzņemšanu.

Paldies programmai “Latvijas skolas soma”, laboratorium.lv par radošo, izzinošo un interesanto nodarbību.

6.d kl. audzinātāja Daira Voičonoka

Mūsu Maestro. Raimonds Pauls

Programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros 4.februārī 5.m klase vēroja audiovizuālu koncertlekciju Mūsu Maestro. Raimonds Pauls. Tā kā 5.m klase padziļināti apgūst mūzikas mācību priekšmetu, šis pasākums bija īpaši vērtīgs un nederīgs. Laikā, kad apstākļi neļauj apmeklēt kultūras pasākumus un koncertus klātienē, skolēni saņēma lekcijas noskatīšanās pieejas saiti un vēroja šo muzikālo sniegumu  attālināti: mājās, skatoties pasākumu savā datorā vai telefonā.

Maestro Raimonds Pauls nupat svinēja savu 85 gadu jubileju. Tai par godu mūziķi- dziedātāja Rūta Dūduma Ķirse un komponists Jānis Ķirsis izveidojuši šo koncertlekciju Mūsu Maestro. Raimonds Pauls. Šo nodarbību var salīdzināt ar ceļojumu. Tas veda klausītājus no izcilā komponista bērnības un skolas gadiem, cauri bagātajai radošajai darbībai līdz pat mūsdienām. Koncertlekcija iepazīstināja skolēnus arī ar citām spožām personībām, ar kurām Maestro sadarbojies, lai radītu un publikai atskaņotu muzikālos skaņdarbus.

Skolēni video formātā klausījās labu mūziku, uzzināja faktus par Maestro Raimondu Paulu un paplašināja savu redzesloku par latviešu mūzikas attīstību vairāk kā piecdesmit gadu garumā. Jaunie klausītāji varēja uzzināt, aizdomāties un, protams, dziedāt līdzi!

Jēkabpils 2.vidusskolas 5.m klases audzinātāja Antra Skutela

Rēzeknes teātra digitālā izrāde “Ziemas māja”

Baltie sniegi nokusuši, bet mēs vēl atmiņās pārcilājam redzēto izrādi ar jauko stāstu par vecvecākiem. Šī gada 25.februārī Jēkabpils 2.vidusskolas 3.c un 3.d klašu skolēniem projekta ”Latvijas skolas soma” ietvaros bija iespēja noskatīties Rēzeknes teātra “Joriks” iestudēto izrādi “Ziemas māja”.

Izrāde stāsta par seniem laikiem,  pirms vairākiem gadiem, kad dzīvoja mazs zēns vārdā Mārtiņš un viņa vectēvs Antons. Mazais Mārtiņš kopā ar vectēvu iepazīst pasauli, mācās darīt darbus un nedarbus, vērot dabu, saprast tās likumus – vasaras, ziemas, dzimšanas un nāves mūžīgo ciklu.

Notikumi izrādē balstās uz režisora Mārtiņa Eihes atmiņām par savu vectēvu un bērnību. Tā ir veidota objektu teātra estētikā un uzrunā gan mazos, gan lielos skatītājus.

Aktieri aicināja bērnus iesaistīties izrādes norisē, veidot pikas un pikoties,  veidot lidmašīnas un palaist tās tālajā lidojumā, kā arī pēc izrādes aprunāties ar aktieriem, uzdodot tiem interesējošos jautājumus, iepazīt aktiera un režisora profesijas.

Šī izrāde mācīja skolēniem novērtēt vecvecāku nozīmi katra cilvēka dzīvē. Cik laimīgs ir tas bērns, kuram ir mīļa vecmāmiņa un mīļš vectētiņš! Šajos, ne īpaši vieglajos laikos, kad viss notiek attālināti un ar vecvecākiem var sazināties telefoniski, ir ļoti svarīgi saprast, ko mums var dot otrs cilvēks, it īpaši mūsu ģimene.

Rakstu veidoja Ilona Bikovska un Anita Ščegalkova

---

 

Jēkabpils 3. vidusskolas „Skolas soma” martā

Pantocirka izrāde

2021.gada martā skolēni un viņu vecāki varēja noskatīties 48 min. garu Pantocirka izrādi un meistarklasi. Skolotāji to bija iekļāvuši kā mācību sastāvdaļu – klases stundās, teātra mākslas, literatūras, latviešu valodas stundās. Iesakām arī citiem izmantot šo „Latvijas skolas somas” piedāvājumu, jo tas piemērots ikvienam – no mazajiem līdz vidusskolēniem.

Skolēnu atsauksmes

Man šis priekšnesums viennozīmīgi šķita interesants. Mīmika un kustības neļāva acis atraut no ekrāna, jo tās bija ļoti izteiksmīgas un pārspīlētas. Šis priekšnesums man atgādina plastilīna animācijas. Lai attēlotu pantomīmu, jābūt talantīgam un smagi jāstrādā, jo man, izmēģinot meistarklasē rādītās kustības, neizdevās tik labi. Manuprāt, pantomīma ir ļoti sarežģīta un grūta, jo jāpievērš uzmanība katram savam muskulim.

Anželika Avdejeva, 9. klase

* * *

Noskatoties Pantocirka izrādi, es uzzināju daudz ko interesantu par skatuves mākslas veidu – pantomīmu. Pirms tam par pantomīmu neko nezināju.

Man šis mākslas veids iepatikās, jo man bija interesanti vērot,  kā mākslinieki ar ķermeņa kustībām spēj atveidot dažādus notikumus, turklāt darbības skatītājiem ir viegli saprotamas. Mani pārsteidza, cik mākslinieki bija veikli, koordinēti, jo viņi spēja izpildīt dažādus komplicētus trikus un darbības.

Manuprāt, pantomīma kā mākslas veids ir sarežģīts, jo māksliniekiem ir ilgi jātrenējas, lai viņi varētu ideāli izpildīt dažādas darbības. Meistarklasē man nebija vienkārši izpildīt tās kustības, ko rādīja mākslinieks.

Sandra Brikmane, 9. klase

* * *

Skatoties pantomīma cirku, novēroju, ka aktieri ir ļoti talantīgi un spēj koncentrēties uz skatuves.

Arī es pamēģināju dažādas kustības. Man slikti padevās, jo man nesanāca diezgan labi parādīt žestus. Darot šo priekšnesumu, mans kaķis iekoda kājā, tā nav laba sajūta. Manuprāt, šis mākslas veids ir grūts, jo šeit jāizmanto mīmika, žesti un akrobātiskās spējas. Bija jauki iepazīties ar šādu mākslas veidu, paldies!

Dagmāra Midzene, 9. klase

* * *

Skatoties šo pantomīmas izrādi, man radās asociācijas par esošo situāciju, par cilvēku savstarpējām attiecībām – skaudību, savstarpējo sacenšanos, prieka radīšanu, mīlestību un sava laika piepildīšanu. Kad visi staigājam maskās un  maz tiekamies klātienes sarunās, šī pantomīma lika aizdomāties par sevi pašu – tāpat kā mēs iemācāmies pārvaldīt priekšmetus, tāpat mums ir jāiemācās vadīt savas domas, attīstīt savu prātu un radīt laimes sajūtu. Katram laimes un prieka sajūta  var būt sava, vienam pietiek ar mazu baloniņu, bet citam nepieciešams iespaidīgs  gaisa balons.

Kustības mēģināju attēlot, sapratu, ka ir vajadzīgs treniņš un neatlaidība, lai sasniegtu tādu plastiku kā aktieriem. No pantomīmas māksliniekiem mums katram ir jāmācās, ka ar mīmikas un žestu palīdzību mēs varam veiksmīgāk viens ar otru sazināties.

Rēzija Kalniņa, 9. klase

* * *

Šis mākslas veids var likt saprast priekšnesuma izteikto domu un varoņu jūtas, neizmantojot vārdus.

Pantocirka izrāde un arī citi mēmie šovi, un mēmo šovu aktieri, kā tēls Misters Bīns, aktieri Čārlijs Čaplins un Būsters Keatons, pierāda, ka valoda nav vienīgais mūsu saziņas līdzeklis. Ar meistarklasē rādīto kustību atdarināšanu man klājās viegli, domāju, tas ir tāpēc, ka brīvajā laikā staipos.

Es apbrīnoju mīmus, jo priekšnesuma izpildītāji ar kustībām un mīmiku spēj attēlot neesošus priekšmetus un attēlot jūtas, notikumus, neko nesakot.

Zaiga Raubišķe, 9. klase

* * *

Šī izrāde bija pārsteigumu pilna. Skatoties uz šiem māksliniekiem, rodas iespaids, ka viņiem kājas un rokas ir no gumijas. Rodas sajūta, ka šo mākslinieku uzbūve nav tāda kā mums visiem, taču, protams, viņi ir tādi paši cilvēki kā mēs, taču, ieguldot lielu un smagu darbu, viņi ir panākuši apbrīnojamu lokanību.

Ar meistarklasē rādīto vingrinājumu attēlošanu man veicās interesanti. Viens vingrinājums man izdevās pilnībā, taču pie pārējiem vingrinājumiem vēl ir jāpiestrādā, lai tie sanāktu un izskatītos tikpat iespaidīgi, kā to rādīja cirka mākslinieks Valērijs Komisarenko.

Emīlija Ozoliņa, 9. klase

* * *

Es domāju, ka Pantocirks ir izrādes veids, kur viss ļoti ir akcentēts uz emociju izpaušanu ar mīmiku un stāstu attēlojumu ar visādām interesantām kustībām. Tas ir cirka un mīmikas apvienojums. Pantocirkā ir ļoti būtiski būt radošam. Pantocirks ir savdabīgs cirka veids, kas spēj ieinteresēt publiku.

Skatoties Pantocirku un meistarklasi, un mēģinot atveidot kustības, tas negāja ļoti viegli. Par brīnumu, man labāk padevās, sanāca lokamības vingrinājumi un kustības. Toties parastākie vingrinājumi, piemēram, Pantocirka solis jeb iešana un citi nesanāca tik labi, kā bija iecerēts.

Es domāju, ka šis mākslas veids ir ļoti sevišķs, savdabīgs, atšķirīgs ar daudz ko no citiem mākslas veidiem. Ja es mēģinātu un trenētos, es esmu drošs, ka es kļūtu daudz elastīgāks, lokanāks, un tas nenāktu par sliktu!

Ralfs Dāvids Dambrāns, 9. klase

* * *

Pantomīma ir ļoti savdabīgs skatuves mākslas veids, kas, manuprāt, ir piesaistošs tikai nelielai daļai sabiedrības, kurā mani viennozīmīgi nevar skaitīt.

Man personīgi šis mākslas veids nepatīk. Tas atgādina cirka un mēmā šova sajaukumu, savukārt ne cirks, ne spēle ”mēmais šovs” man nepatīk. Es dodu priekšroku priekšnesumiem, kurus var arī dzirdēt, piemēram, teātrim, koncertiem vai deju uzvedumiem.

Šis mākslas veids noteikti nav domāts visiem cilvēkiem, taču tas ir pašsaprotami, jo gaumes atšķiras.

Annija Faksa, 9. klase

* * *

Noskatījos cirka izrādi, tā bija brīnišķīga, un man tā ļoti patika! Bija smieklīgi un ļoti interesanti, un , manuprāt,  šajā pandēmijas laikā tas ir tieši tas, kas mums visiem ir vajadzīgs, – pasmaidīt!

I.Kurnosenko, 8.a klase

* * *

Video ir ļoti interesants. Bieži likās, ka aktieri tiešām tur neredzamus priekšmetus. Arī lokanības triki ir ļoti iespaidīgi! Es pati māku pildīt rokas vilnīšus.

D.Gavare, 8.a klase

* * *

Cirka izrādē bija interesanta, smieklīga, un beigās varēja pavingrot!

E.Ivanovs, 8.a klase

* * *

Diezgan interesanta un neparasta izrāde. Nekad tādas neesmu skatījies. Diezgan grūti bija kaut ko saprast, bet nebija pavisam nesaprotami. Dažreiz pat brīnījos, kā viņi varēja vai tā saliekties mazā kastē, vai parādīt kaut ko bez vārdiem.

U.Koržeņevskis, 8.a klase

* * *

Pirms tam nekad nebiju interesējusies par tādu skatuves mākslas veidu kā pantomīma, tāpēc bija interesanti. Izrāde “PantoCirks” radīja diezgan savādu sajūtu, jo esmu pieradusi baudīt mums visiem ierastās teātru izrādes, kur notiekošais, emocijas, jūtas tiek izteiktas ar valodas palīdzību, bet šajā izrādē tika izmantoti pavisam citi paņēmieni – žesti, mīmika un plastiska ķermeņa kustības. Interesanti, ka arī šādā veidā es visu viegli spēju uztvert, saprast un izjust. Apbrīnoju mīmu (teātra mākslinieku) plastiskās ķermeņa kustības, skatoties no malas, izskatās, ka viņiem tas padodas ļoti viegli, bez piepūles, bet sevi nekādi nevaru iedomāties, esot tik lokanai.

Pateicoties šim video, uzzināju vairāk informācijas par pantomīmu – tapšanu un tās vēsturi, kā arī nedaudz no pantomīmas tehnikas.

Kristīne Ivanova, 12. klase

““Ziedoņa klases” interaktīvā nodarbība
“Es un Imants Ziedonis “Dzirnakmeņos””

Drīz būs paskrējis gads, kopš pandēmija mūs nosēdinājusi ekrāna priekšā. Brīžiem šīs attālinātās mācības ir bijušas aizraujošas, bet brīžiem, neliegsimies, – nogurdinošas. Lai digitālajā ikdienā ienestu ko patiesi neierastu, skolotāja Lilija Zēberga mums, 12. klasei, 4. martā noorganizēja “Ziedoņa klases” interaktīvo nodarbību “Es un Imants Ziedonis “Dzirnakmeņos.””

Sākumā pat nevarējām iedomāties, kā viss notiks. Ko tad mēs darīsim?  Bet notiekošais visus mūs aizrāva. Iesaistījāmies individuālajā un komandas darbā. Nodarbībā interaktīvās spēles veidā pārrunājām dokumentālajā filmā “Imants Ziedonis. “Dzirnakmeņi”.’’ redzēto, apmeklējām virtuālo Ziedoņa muzeju  – Imanta Ziedoņa vasaras mājas Murjāņos, kur iepazinām noslēpumaino mājas iemītnieku, kurš vienmēr ir dzīvojis “Dzirnakmeņos” kopā ar Imantu Ziedoni un Ausmu Kantāni. Caur Imanta Ziedoņa prizmu tuvāk iepazinām arī savu personību.  Vienatnē lasījām kādu no Ziedoņa literārajiem darbiem un veidojām savu pašportretu no jautājumiem, ko I. Ziedonis savā laikā uzdevis pats sev.

Protams, pandēmija ir liegusi ciemoties muzejā klātienē, taču tas mums nebija šķērslis justies kā ekskursijā un sajust šī pasākuma brīnišķīgās emocijas. Pateicoties virtuālajai E-Dzirnakmeņi tūrei, nokļuvām I. Ziedoņa un A. Kantānes apkārtnē, vasaras mājā, aplūkojām tās interjeru un tajā esošos priekšmetus, kas ceļojumu padarīja vēl iespaidīgāku.  Jutāmies kā klātienē, tikai pataustīt nevarējām.

Kā pats I. Ziedonis ir rakstījis: ‘’Klausies, kā pasaulē klusi, cilvēks pēc cilvēka sauc.’’, tā jūtamies arī mēs tagad.

Tāpēc liels paldies fonda ‘’Viegli’’ darbiniekiem par burvīgo pasākumu! Tās patiesi bija radošas aktivitātes un jēgpilnas sarunas. Tikšanās vieta un laiks klases kolektīvam. Neatņemamas zināšanas un neaizmirstamas emocijas, pateicoties skolotājas radošumam un projektam “Latvijas skolas soma.”

(Kristīne Ivanova, 12. kl.)

* * *
Apmeklējot kāda rakstnieka muzeju, noteikti sanāks daudz labāk iepazīt to. Saistībā ar pašreizējo situāciju pasaulē mēs nevaram klātienē apmeklēt muzejus, tomēr Imanta Ziedoņa muzejs ir atradis tam risinājumu, tāpēc mums to izdevās apmeklēt virtuālajā vidē, kas sākumā šķita nedaudz dīvaini. Neparastā  nodarbība manī izraisīja daudz pozitīvu emociju.

Vispirms mēs kopā izspēlējām spēli, kurā tika pārbaudītas mūsu zināšanas pēc filmas ‘’Dzirnakmeņi’’ noskatīšanās, un man bija liels prieks, ka es zināju gandrīz visas atbildes, jo Imants Ziedonis tiešām manī izraisa lielu interesi. Protams, bija aizraujoši pat virtuāli staigāt pa Imanta Ziedoņa muzeju, jo šī ēka vēl joprojām ir saglabājusies tāda, kādu to pagājušā gadsimta 70. gados uzcēla pēc dzejnieka un viņa sievas iecerēm. Staigājot pa istabām, radās sajūta, it kā kaut kur ir paslēpies pats rakstnieks, bet paslēpies bija tikai lācis Andrejs Upītis, kuru Imants Ziedonis bija uzdāvinājis savai sievai un ar kuru dzejniekam ir tik daudz piedzīvojumu un atmiņu. Šajā mājā īpašas sajūtas manī izraisīja guļamistaba, kurā bija ļoti daudz spēļu lāču, raisījās bērnības atmiņas, kurām ir ļoti liela nozīme manā dzīvē.

Galvenā atziņa, ko es ieguvu no šīs nodarbības, – lielākā vērtība dzīvē ir vide, kurā mēs dzīvojam. Tie ir cilvēki mums apkārt, ar kuriem ir jācenšas pavadīt arvien vairāk laika kopā, dziedot, dejojot vai vienkārši runājot, kā arī daba, kura ir jāmīl un jākopj, jo tieši daba dod mums enerģiju un iedvesmu darīt arvien vairāk.

(Oksana Minalto, 12. kl.)

* * *
Ziedoņa klase piedāvā mācību stundas, kurās bērniem un jauniešiem ir iespēja iepazīties ar Imanta Ziedoņa personību un daiļradi neierastā veidā. Tās ir nodarbības, kas nodrošina pieredzē balstītu mācīšanās procesu un visiem Ziedoņa darbu cienītājiem atklāj jaunas autora personības šķautnes. Arī manai klasei tika dota šāda iespēja atsvaidzināt zināšanas par Imantu Ziedoni, kā arī iegūt jaunu un noderīgu informāciju. Man patika mierīgā atmosfēra, kas bija jau pašā nodarbības sākumā, vadītāja bija ļoti jauka un sirsnīga, kā arī ļoti interesanti un viegli uztverami spēja mums nodot informāciju par Imantu Ziedoni.

Tikai tagad es sāku apzināties, cik Imants Ziedonis patiesībā ir spēcīga personība, man šķiet, viņš savu ‘’es’’ ir iepazinis no visām pusēm, reti kurš cilvēks spēj pateikt, ka simtprocentīgi sevi pazīst. Savās epifānijās dzejnieks visvairāk uzsver atziņu par cilvēku un cilvēka vietu sabiedrībā, kura ir tuva un nozīmīga arī man. Cilvēka piedzimšana – indivīda veidošanās sākums, šai domai pievienojas arī Ziedonis: „..pirms esi cilvēks, kurš ieņēmis savu vietu sabiedrībā, tev ir jāpiedzimst.’’

Laiks ir tas, ko cilvēks nespēj ietekmēt, ne arī mainīt. Šo laikmetu raksturo steiga. Mēs neprotam apstāties, nespējam paskatīties apkārt, lai ieraudzītu, cik skaista patiesībā ir šī pasaule, cik skaista ir mūsu pašu zemīte. Cilvēki dzīvo nemitīgā laika trūkumā, tāpēc reti pat nepamana, ka nodarījuši viens otram pāri un pazaudējuši savu individualitāti. ’’No malas viss ir labāk redzams: cilvēkiem pietrūkst vietas tāpēc, ka viņi steidzas. Tāpēc, ka steidzas, trūkst arī laika. Reizēm liekas, ka viņi skrien viens otram virsū tīšām. Tāpēc, kad man jāsteidzas, es nesteidzos,’’ – rakstīja Imants Ziedonis.

Ideja par Ziedoņa muzeja apskati internetā man šķiet ļoti oriģināla un atbilstoša šim laikam, kad nevaram to aplūkot klātienē. Pēc šīs nodarbības vēlreiz ‘’izstaigāju’’ muzeju, iedziļinājos katrā detaļā. Ļoti interesanta bija tapšanas vēsture, piemēram, kā dzejnieks šo vietu noskatīja, kā tapa jumts, par kuru inženieri šaubījās, par dzirnakmeņiem, kurus kolekcionēja Imants Ziedonis.

(Daniela Zjukova, 12. kl.)

 

---

 

12. c klases pavasara sākums ziedoniskā viegluma noskaņās

Pirmais pavasara mēnesis mums, 12.c klasei, šogad iesākās īpašās ziedoniskā viegluma noskaņās, godinot vienu no izcilākajiem 20.gs. dzejniekiem, publicistiem, īsās prozas un epifāniju autoriem – Imantu Ziedoni. Tajā laikā, kad literatūrā apguvām I. Ziedoņa daudzšķautņaino personību un daiļradi, audzinātājas Kristīnes Modnikas mudināti, izmantojām Latvijas Skolas somas projekta piedāvājumu - izglītojošo un interaktīvo nodarbību “Es un Imants Ziedonis “Dzirnakmeņos””, ko sagatavojis fonds “Viegli”.

Kopā ar atraktīvo un zinošo fonda “Viegli” Ziedoņa klases vadītāju Elizabeti Pavlovsku 1. martā pusotras stundas laikā devāmies virtuālā ceļojumā cauri Imanta Ziedoņa daiļradei un mājām Murjāņos, tomēr bijām arī labi sagatavojušies, par ko pārliecinājāmies diezgan āķīgajos pārbaudījumos.

Kā pirmais no tiem bija tests, kura laikā noskaidrojām zinošākos klasesbiedrus I. Ziedoņa personības un daiļrades līkločos, un tie bija Alise, Agnese un Jolanta. Jāpiebilst, ka pirms tam mums bija arī sagatavošanās darbi - jānoskatās dokumentālā filma.

Nākamā uzdevuma izpildei izveidojām vairākas grupas, lai pārbaudītu, vai varam sadarboties un spējam atšifrēt slepeno kodu. To atminēt ne bija pa spēkam visām komandām, tomēr pārliecinājāmies par to, ka prasme sadarboties joprojām nav pazudusi, un Murjāņu mājas visklusākā iemītnieka lāča Andreja Upīša mīklu atklāja Elzas komanda, kurā sadarbojās Toms, Ralfs, Elīna un Gabriela.

Atlikušajā laikā ļāvāmies filozofiskām pārdomām par dzīvi, lasot I. Ziedoņa dzeju, epifānijas un pasakas un meklējot atbildes uz sev aktuālajiem jautājumiem: “Kas es esmu? No kā es esmu cēlies? Kam es esmu pateicīgs? Ko es kopju?” Radās gan dziļas, gan smieklīgas atziņas, tomēr bija jūtamas arī patīkamas emocijas par kopā pavadīto laiku. Viena no atbildēm uz jautājumu, ko es kopju, bija: “Es kopju prieku!” Mums visiem patika I. Ziedoņa atziņa: “Priecīgam būt ir sabiedrisks pienākums.”

Kā Ziedoņa klase mēs sadarbojāmies veiksmīgi un pierādījām sevi kā zinošus jauniešus. Bija prieks, ka iesaistīties varēja visi, neviens nepalika malā, tādējādi nezaudējot kopības sajūtu. Iesakām izmantot šo iespēju arī citām klasēm, kam nav sveša Ziedoņa biogrāfija un daiļrade, jo guvām gan jaunas zināšanas, gan pārbaudījām jau esošās, kvalitatīvi pavadot laiku.

Domāju, ka par mums, 12.c klasi, var teikt ar I. Ziedoņa vārdiem:

"Klase jau arī ir tas, ko mums jāiedibina -
visus kopā un atsevišķi, lai par mums saka:
tie ir labas klases."

Agnese Druviņa, 12.c klase

---

 

Attālinātā koncertlekcija “Mūsu Maestro. Raimonds Pauls”

“Latvijas skolas somas” ietvaros 2021.gada janvārī, sagaidot Maestro Raimonda Paula 85. jubileju, visām 3.vidusskolas klasēm bija iespēja noskatīties SIA “Dzīvā skaņa” koncertlekcijas ierakstu. Noskaidrot vairāk par Latvijā vispopulārāko komponistu un interesantu personību mudināja dažādu mācību priekšmetu skolotāji: mūzikā, kolektīvajā muzicēšanā, sociālajās zinībās, literatūrā, klases stundās. Lekcijas organizatori skolēniem atsūtīja jautājumus, bet daži skolotāji izveidoja arī savus uzdevumus, atbilstoši mācību priekšmeta tēmai un skolēnu vecumposmam. Ar saviem sagatavotajiem jautājumiem koleģiāli dalījās skolotāja S.Soroka.

Skolotājas L. Zēbergas rosināti, 10.a klases skolēni dalās savos iespaidos – lūk, dažādās atziņas pēc koncertlekcijas:

Par R.Paulu

Maestro – tāds ir viens, un viņa dāvāto mums neviens nespēs atņemt.

-Marina Okuņeva

Raimonds Pauls ir ļoti spilgta Latvijas un pasaules personība. Neskatoties uz viņa vecumu, viņš spēj paveikt burvīgas lietas. Mums visiem ar viņu jālepojas.

-Anda Bogoviča

Klausoties Raimonda Paula atbildes uz jautājumiem, sejā paradījās smaids. Viņa pozitīvisms un humora izjūta ir kaut kas fantastisks! Jauku atmosfēru radīja arī Rūta un Jānis ar savām iespaidīgajām balsīm un spēju tik plaši pastāstīt par Maestro.

-Laura Ozoliņa

Bija interesanti, izzinoši jautājumi, uz kuriem atbildēja pats Raimonds Pauls, jo varēja vairāk uzzināt par viņu un viedokli par dažādām tēmām, kā, piemēram, par mūsdienu jauniešiem vai vispār par jaunību utt. Bija interesanti klausīties arī Rūtas un Jāņa interpretācijas.

-Ivita šlesere

Man ļoti patika skatīties “Mūsu Maestro Raimonds Pauls” un uzzināt kaut ko jaunu un interesantu par mūsu Raimondu Paulu. Es esmu laimīga par to, ka mums dod iespēju no mājām iepazīties ar tādām slavenībām.

-Anastasija Vorobjova

Par lekciju

Man prieks, ka mūsu skolai tika dota iespēja šādam video materiālam. Manuprāt, tā ir vesela bagātība – jauna informācija un iespaidi, jo ārpus mācībām šajā grūtajā laikā nekas nenotiek.

-Daniela Gramane

Šī koncertlekcija man sniedza vairāk informācijas par Raimondu Paulu, un tā tika pasniegta interesantā veidā. Man ļoti patika šie visi oriģinālu pārveidojumi nedaudz citā stilā un tie mazie knifiņi, kas deva  odziņu klausījumam.

-Sindija Savicka

Man šī koncertlekcija nelikās ļoti interesenta, jo es arī mazākajās klasēs biju braucis uz koncertlekcijām un man tās īsti nekad nepatika.

-Armands Safonovs

Šī koncertlekcija bija ļoti interesanta un aizraujoša.

-Kristiāna un Lauris

Par mūziku

Spilgtākais varētu būt tas, ka mūsdienās ar mūziku var ļoti spēlēties, var mainīt tembrus, balsis, pievienot skaņas, un tas ir ļoti vērtīgi.

-Jānis Zemītis

Raimonds Pauls-izcils latviešu komponists, kuru pazīst ne tikai Latvijā, bet arī plašajā pasaulē. Man ļoti patīk R. Paula “Mēmā dziesma” Zigfrīda Muktupāvela izpildījumā. Lai top jaunas dziesmas, Maestro!

-Matīss Maksimovs

---

 

Rudens „Skolas soma” Jēkabpils 2. vidusskolā

Ekskursija uz Daugavpils skrošu rūpnīcu

Saulainā 6.oktobra rītā 2.d klases skolēni devās ekskursijā uz Daugavpili.

Pirmais no apskates objektiem – Daugavpils skrošu rūpnīca.

Skolēnus pārsteidza tālu saredzamais rūpnīcas tornis, visi gribēja zināt, kas atrodas tornī. Liels bija skolēnu pārsteigums, kad uzzināja, ka tornī līst svina lietus.

Bērniem interesēja rūpnīcas muzejs, kurā varēja uzzināt, kā senajos laikos bija iekārtota rūpnīca, cik smags bija rūpnīcas strādnieku darbs. Bērni varēja izmēģināt dažas rūpnīcas strādnieku darbības, pacilāt un saprast, cik smags var būt pēc izmēra nelielais, ar svina lodēm piepildītais maisiņš. Patika gida interesantais, ar humoru caurvītais stāstījums.

Noslēgumā katrs varēja izmēģināt šaušanu mērķī. Zēni un meitenes kādu brīdi varēja sajusties kā senajos laikos, kas likās mazliet biedējoši, bet reizē saistoši.

2.d klases audzinātāja Alda Sperga

Pļavas muzejs un radošās darbnīcas Kaldabruņā

3.c klase 1. oktobrī apmeklēja radošās amatnieku darbnīcas Kaldabruņā, kur skatāma orģināla ekspozīcija, kas veidota kā cilvēka dzīves gājums saistībā ar dabu un latviešu tautas tradīcijām. Atsevišķas ekspozīcijas veltītas smilgām, aizsargājamajiem augiem, Latvijas dabisko pļavu augiem. Vērojama videofilma “Pusnakts pļavā”. Šajā video materiālā ir iekļautas zināšanas, tēli, skaņas un ainavas, kas stāsta par tām mūsu tautas tradīcijām, kas saistās ar notikumiem pēc krēslas iestāšanās. Putni, kas lido naktī, nakts dzīvnieki. Vērojami ārstniecības augi un vasaras saulgriežu tradīcijas.

Skolēniem iespēja darboties ar stiklu radošajās darbnīcās.

Radošās darbnīcas labi organizētas, izzinošo materiālu pasniedz atbilstoši vecumposmam, izmantojot rotaļu elementus.

Klases audzinātāja Anita Ščegalkova

* * *

3. e klases skolēni 1, oktobrī apmeklēja Maizes muzeju Aglonā. Tur mūs uzņēma tā vadītāja Vija Kudiņa, kura, tērpusies tautastērpā, mūs uzrunāja latgaļu valodā. Bijām tiešām gaidīti viesi- māla krūzītes gozējās uz baltā galdauta starp pīrāgu un medus traukiem. Pirms pusdienām skolēnus iepazīstināja ar maizes tapšanas ceļu, rādot gan labības augus, gan traukus un instrumentus maizes raudzēšanai un gatavošanai.

Katram skolēnam bija iespēja kārtīgi noglaudīt savu maizes kukulīti, uz tā atstāt savu zīmējumu un jau pēc mirkļa to saņemt pavisam karstu no krāsns.

Pie pusdiena galda, pirms ķerties pie maltītes, Vija atgādināja pieklājības normas, kuras jāievēro pie galda. Saimniece mūs cienāja ar zāļu tēju, rudzu maizi ar medu, kā arī gardu ābolmaizi.

3. e klases skolēni vakarā ģimenes cienāja ar savām rokām veidoto kukulīti. Vēl otrā dienā sajūsma par ekskursiju uz Aglonu nebija noplakusi, un, sēžot pie pusdienu galda, centās ievērot maizes muzejā gūtās zināšanas.

3.e klases audzinātāja Jolanta Šinkūne

Aizraujošā ekskursija uz Varakļāniem

2. oktobra rītā 4.c klases skolēni kopā ar klases audzinātāju Līgu Vītolu un sociālo pedagogu Ivetu Mašinsku devās ekskursijā uz Varakļāniem.

Vides izpētes programmu bērniem „Pa grāfa Borha piedzīvojumu takām Varakļānos”  piedāvāja Varakļānu novada muzejs  sadarbībā ar skolas somas programmu. Tajā tika iekļauta pils apskate un gida stāstījums par Borha pils noslēpumiem, ceļojums ar skrejriteņiem pa pilsētas ieliņām, kā arī aizraujošs piedzīvojums pils parkā, kur vajadzēja pierādīt sevi gan šaujot ar loku, gan pārvarot nelielu upīti. Skolēni viens otru atbalstīja un sniedza padomus, kā veiksmīgāk trāpīt mērķī un vieglāk šķērsot upīti. Tas rosināja skolēnus domāt, ka kopā var pārvarēt visas grūtības un sasniegt mērķi.

Ekskursijas noslēgumā pie ugunskura tika pārrunāti dienas interesantākie un spilgtākie mirkļi, ceptas desiņas un kartupeļi, kā arī baudītas skaistās rudens ainavas. Aktīvas nodarbes svaigā gaisā ir ne tikai viens no veselības veicināšanas stūrakmeņiem, bet arī labs kolektīva saliedēšanas veids.

Klases audzinātāja Līga Vītola

Pa grāfa Borha piedzīvojumu takām Varakļānos.

2020. gada 9.oktobrī Jēkabpils 2.vidusskolas 5.e klase devās ekskursijā uz Varakļāniem. Ko mēs tur darījām? Braucām ciemos pie grāfa Borha!

Esam laimīgi, jo laikapstākļi mums bija lieliski. Ekskursijas sākumā apskatījām grāfa Borha pili un pagrabu. Pagrabā gan bija bailīgi, jo tur mums bija jāatrod apslēptie priekšmeti. Ekskursiju turpinājām, dodoties iepazīt Varakļānus. Ar skrejriteņiem devāmies un Varakļānu centru, kur apskatījām gan seno kapelu, gan baznīcu, gan arī slaveno Varakļānu saules pulksteni. Pēc centra apskates atgriezāmies Varakļānu pils parkā, kur šāvām ar loku un bultām un vilkām sevi ar trosēm pāri upītei. Bija ļoti jautri.

Ekskursijas beigās cepām desiņas un baudījām silto zāļu tēju. Mums ļoti patika. Paldies!

5.e klases audzinātāja Ligita Voltmane

* * *

Programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros 8.oktobrī 5.m klase devās uz Likteņdārzu, kurš atrodas uz salas Daugavā pie Kokneses. Likteņdārzs ir tautas kopīgā dāvana Latvijai tās 100. dzimšanas dienā. Kā norāda Likteņdārza veidotāji, “tā ir vieta, kur satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Gan cilvēka, gan valsts. ​​Satiekas, lai dotu mierinājumu pagātnei, spēku šodienai un iedvesmotu piepildīt savus sapņus nākotnē.” Te skolēni apmeklēja un ar interesi vēroja amfiteātri, Draugu aleju, Liktens gāti, bērnu un jauniešu radošo laukumu un citas īpašas vietas Likteņdārzā.

Šajā nozīmīgajā vietā piedalījāmies izzinošā nodarbībā ar kultūrvēsturisku programmu un aktīvu līdzdarbošanos brīvā dabā. Skolēniem bija jāparāda savas sadarbības prasmes grupu darbā, jāprot orientēties ar kartes palīdzību, jābūt vērīgiem apkārtnē un jāprot meklēt informāciju ar viedtālruņu palīdzību. Pēc gides izsmeļošas instrukcijas skolēni tika sadalīti grupās. Pēc kartēs norādītā maršruta skolēni devās stundu garā piedzīvojumā un meklēja atbildes uz jautājumiem par Likteņdārzu, Latviju, dabu un vēsturi. Noslēgumā visi pulcējās, lai pārrunātu redzēto un uzzināto. Noskaidrojām arī veiksmīgāko un centīgāko grupu, kura uzrādīja vislabāko rezultātu un saņēma suvenīrus.

Gadu gaitā Likteņdārza radīšanā ar savu darbu vai ziedojumiem iesaistījušies desmitiem tūkstošu cilvēku un daudzas iestādes. Arī mūsu klases skolēni ar programmas „Latvijas skolas soma” ziedojumu tagad jutīs, ka ir devuši kaut nelielu ieguldījumu Likteņdārza tapšanā un uzturēšanā.

Jēkabpils 2.vidusskolas 5.m klases audzinātāja Antra Skutela

---

 

Izglītojoša tiešsaistes izrāde “Tikšanās vieta - Rīgas pilsētas II teātris”

Projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros Nacionālais teātris piedāvāja noskatīties režisora Valtera Sīļa izrādi “Tikšanās vieta -  Rīgas pilsētas II  teātris”. Tā ir iespēja apmeklēt un piedzīvot teātra apmeklējumu, atrodoties mājās, digitāli, izvēloties sev tuvāko teicēja stilu, lai izrādi  var izbaudīt tādu, kas konkrētajam skatītājam visvairāk patīk, - ar modernāku pieeju, klasisku, pārbagātu ar vēsturiskiem faktiem vai  bez liekām  detaļām – autentisku situācijas atveidojumu.

Izrādē skolēniem ir iespēja vērot un iepazīt vēsturisku notikumu - Latvijas Valsts proklamēšanu. Materiāls ir bagāts ar vēsturiskiem faktiem, kas skolēniem ļauj labāk saprast Latvijas Valsts veidošanās vēsturisko kontekstu, iepazīt personības, kas veicināja neatkarības pasludināšanu. Var uzzināt par tā laika politiskajām partijām,  novērtēt latviešu valodas pārmaiņas, iepazīt tā laika  izteiksmes īpatnības.

Iegūtā informācija  skolēniem noder gan redzesloka paplašināšanai, gan zināšanu nostiprināšanai.

Iespaidos dalās skolēni. Fragmenti no skolēnu rakstītajām recenzijām:

@ “Šīs izrādes galvenais mērķis un galvenā ideja bija atklāt Latvijas valsts proklamēšanas brīdi, un šogad pandēmijas ierobežojumu dēļ visiem skolēniem ir dota iespēja izrādi piedzīvot attālināti kādā no savām elektroniskajām ierīcēm un izvēloties, kuru skaņas un komentāru balsi izvēlēties. Līdz ar to katrs klausītājs nedaudz citādāk uzzina par valsts proklamēšanas notikumiem.  Kopumā šī izrāde _ ļauj skatītājam atgriezties 100 gadus senā pagātnē, Rīgā, Pilsētas 2. teātrī, kur “sanāca gan drosmīgi un stratēģiski valstiski domājoši, gan arī vienkārši nejauši iesaistīti cilvēki, kas pieņēma vēsturisko Latvijas Republikas proklamāciju”. Man šķiet, ka režisors maksimāli mūsdienīgi ir izveidojis un izmantojis dažādus paņēmienus, lai atklātu galveno ideju skatītājiem.” (Ralfs Valainis)

@ “Izrādi iesaku noskatīties, jo tā atspoguļo nākotni, tagadni un pagātni. Izrāde domāta tiem, kas vēlas izprast 1918.gada 18.novembri, tāpat arī tiem, kurus iepriecina joki un kuri vēlas pasmaidīt. Izrādi vērtēju ar 8 no 10, jo izrāde nav slikta, bet arī nepārsteidza. Atziņa, ko ņemšu līdzi pēc izrādes noskatīšanās, ir neaizmirst paskatīties spogulī, fotogrāfijā - savā atspulgā - un padomāt, ko es varu šodien izdarīt, lai mainītu nākotni. Iesaku visiem arī pieturēties pie šīs atziņas, jo mēs esam tie, ko atcerēsies vai neatcerēsies nākamās paaudzes.” (Artūrs Bārbals)  

@ “Izrādes koncepcija ir 1918.gada 18.novembra valsts dibināšana ar mūsdienīgu pieskaņu. Režisors izrādē atklāj valsts dibināšanas notikumus, kā arī risina jauna puiša, notikumu komentētāja, kas ceļo laikā, ceļā sastapto personības sadalīšanos. Manuprāt, režisora attieksme pret materiālu, ar ko viņš ir strādājis, ir laba, jo tika radīta interesanta un līdz šim nebijusi izrāde, neparastā formātā. 

Izrādes stils ir gan klasisks, gan moderns, jo visiem zināmie, vēsturiskie notikumi, kas varētu šķist pat neinteresanti, ir apvienoti ar mūsdienīgu komentēšanu un sarunvalodu. Man šķiet, ka šī mūsdienīgā komentēšana deva iespēju labāk izprast šos vēstures notikumus, tie šķita interesantāki, taču dažreiz arī šķita, ka šī komentēšana ir nevietā. Režisora nojaušamā attieksme pret skatītājiem ir draudzīga, jo komentētājs runā kā ar draugu, tiek it kā uzturēta saruna starp skatītāju un komentētāju, kas ceļo laikā. Manuprāt, izrādes mērķauditorija ir pusaudži, jo komentētāja valoda bija līdzīga mūsdienu pusaudžu sarunvalodai.” (Jete Dzene)

@ “Man tuvāka, protams, ir mūsdienu modernā mūzika, tāpēc man izrādē izvēlētā mūzika simpatizēja. Latviešu dziesmas, kuras skanēja izrādes laikā,  varētu nosaukt par Latvijas spēka dziesmām, arī ārzemju mūzika bija ļoti labi zināma, ar spēcīgiem vārdiem.  

Man traucēja Aksela ironija, kad valstsvīri teica savas runas. Varbūt tādēļ, ka tieši šobrīd Latvijas iedzīvotāji ļoti kritizē pie varas esošos, tas šķiet jau pārāk pārspīlēti.  

Izrādes beigās tika pateikti dažādi atziņām  un vērtību bagāti citāti: “Mūsu nākotnes veidotāji ir ikviens no mums, un kāda tā būs -  tas ir tavās rokās. Izvēlēm ir nozīme, tu veido sevi ar savām izvēlēm. Lai dzīvo demokrātiska Latvija – saules mūžu Latvijai!” Režisors un aktieri liek aizdomāties par mūsu izdarītajām izvēlēm, par to, ka viss ir mūsu rokās. Mēs esam tie, kas veido Latviju tādu, kāda tā ir šobrīd.” (Kitija Elksne)

@ “Izrādes nobeigumā tiek dibināta Latvija. Šis notikums man lika pārdomāt par to, cik grūts ir bijis ceļš līdz tādai Latvijai, kādā mēs dzīvojam tagad,  un cik nozīmīgs šis notikums ir bijis.  

Ja es izrādes domu saprastu ātrāk, man izrāde patiktu daudz labāk. Taču kopumā izrāde bija interesanta, man patika tā ideja, ka katrs var klausīties to,  ar kādu balsi vēlas. Šo izrādi es ieteiktu noskatīties katram, kurš jūtas piederīgs Latvijai, jo visas izrādes garumā var redzēt nozīmīgu brīdi Latvijas vēsturē.”( Līva Dzērve)

@ “Izrādes scenogrāfija, manuprāt, ir ļoti skaista. Visvairāk patika ziedu un augu novietojums, kā arī karogs virs politiķu galvām. Scenogrāfs ir Uģis Bērziņš, kuram vēlētos patiekties personīgi par skaisto skatuves iekārtojumu, tas izrādes tēmu padarīja vēl “dzīvāku”. 

Mūzika, manuprāt, izrādē bija izcila. Moderna, populāra, tāda,  kurai mierīgi visi varēja dziedāt līdzi, jo dziesmu vārdus visi pusaudži noteikti zina. Protams, bija arī Latvijas Valsts himna, jo tomēr tā ir izrāde par 1918.gada 18.novembri. Mūzika man ļoti patika, un tai dziedāju, dejoju līdzi. 

Domāju, ka neveiksmīgu epizožu izrādē nebija, toties man ļoti patika epizode, kurā viena no galvenā tēla personībām komentēja un pastāstīja par katru Tautas padomē iesaistīto partiju domāšanas veidu, idejām, ideoloģiju un to vietu “klasē”, ja visa Tautas padome būtu kā viena liela klase. Manī radās pārdomas par to, ka jebkuras cilvēku grupas spēj izdomāt kompromisu un cita citai ir vajadzīgas normālai funkcionēšanai. 

Nobeigums bija ļoti motivējošs. Kad to skatījos, man pār ķermeni “pārskrēja skudriņas” ne vienu reizi vien. Izrādes nobeigums lika domāt par Latvijas nākotni un par to, ka tā ir atkarīga no katra jaunieša un bērna Latvijā. Noskaņojums beigās bija nopietns, jo izrādes pēdējās divās minūtēs visi aktieri skatījās kamerā,  it kā skatoties katram skatītājam tieši acīs un cenšoties caur domu spēku, nesakot ne vārda, nodot atziņu, ka Latvijas nākotne ir atkarīga tieši no tevis.” (Elīza Koļesinska)

skolēnu atsauksmes no recenzijām apkopoja skolotāja D. Druveniece

---

 

Galerijas “Mans’s” apmeklējums, iespaidi un pārdomas

Šī mācību gada 1.semestrī katram  skolēnam ar projekta “Latvijas skolas soma” atbalstu bija iespēja apmeklēt mākslas galerijā Mans’s tikko  atklāto mākslinieka un Visuma pētnieka Alda Dobenberga darbu  izstādi  “Vienkāršās lietas – Daba, Raksturs, Visums”.

“A.Dobenberga radošajā biogrāfijā ir bijis viss - akadēmijas laikā gleznojis klusās dabas, portretus, figūras, tad bija plenēru laiks, kad gleznojis dabu, vēlāk graustus – sabrukušas un pamestas mājas, kādu laiku bijis abstraktais periods, vēlāk – kosmoss, bet tagad – vārnas.

Vērienīgajā izstādē, kurā apskatāmas vairāk nekā 200 gleznas, pārsvarā pārstāvēti pēdējos desmit gados radīti darbi. Šajā laikā, kad pandēmijas dēļ pār mums veļas dažādi ierobežojumi, izstāde ar savu nevilšo simbolismu ir kā svaigs gaisa malks - tā vien gribas kļūt par pelēko vārnu un aizlidot plašajā, nezināmajā, bet skaistajā Visumā.” (J.Akmeņkalns)

Pēc izstādes apmeklēšanas skolēni dalījās iespaidos,  dažādos mācību priekšmetos, kā literatūrā, kulturoloģijā, vizuālajā mākslā,  veica uzdevumus, rakstīja radošos darbus.

Lūk, ieskats dažos no tiem:

“Pārdomas par A. Dobenberga gleznu “Lidot”.   Ārija Elksne savā dzejolī “Es gribu lidot” ir teikusi:

“Saņemiet, ko gribat, un tomēr,
Un tomēr es gribu spārnus,
Un tomēr es gribu lidot –
Vienalga, vienalga, kā!”  

Jau iepriekš esmu ievērojusi, ka krāsām ir liela nozīme manā dzīvē  - tās izpratnē. Ejot gar daudzajām melnbaltajām gleznām, manu uzmanību ieguva tieši šī. Tā bija ļoti bagāta ar krāsām, un tās centrā bija attēlots putns.  Putnā es saskatīju sevi. Tieksme lidot. Lidot uz PRIEKŠU! Manuprāt, Ārijas Elksnes dzejolis ļoti labi apraksta gleznas būtību. Protams, katrs gleznā saskata savu domu, tomēr, manuprāt, glezna ir par cilvēka vēlmi izdzīvot krāsām bagātu  un aizraujošu dzīvi. Galvenais LIDOT tikai uz priekšu, neskatoties atpakaļ!” (Elīna Tumanova)

“Par gleznu “Kā pa viļņiem”. Šobrīd visiem ir zināms, ka pasaulē plosās Covid–19. Man šī glezna saistās ar šī brīža  aktualitāti, ar mūsu dzīvi, kas arī ir “kā pa viļņiem”. Vienu brīdi šķiet, ka vīruss ir norimies, taču pēc kāda laika tas sāk atkal plosīties. Gleznā ir attēlotas divas vārnas: otrā  mērķtiecīgi dzenas pakaļ  pirmajai – kā vīruss cilvēkam. Šie ir drūmi laiki, tāpēc gleznā fons ir drūms.  Ar straujiem otas triepieniem uzgleznotais mežs, manuprāt, varētu simbolizēt mūsu “izdegušo” sabiedrību.” (Kristaps Ostrovskis)

 

“Skatoties uz gleznu “Tur, kur kluss”, vārnu acis mani caururbj. Tā, it kā manis nemaz nebūtu. Tik tukši, klusi… Lai arī otas triepienu atstātās pēdas neliecina par miera esamību, tomēr to jūtu. Tumšie toņi cits citam komplimentē, un putni šķiet tik dzīvi – ja kāds tiem pieskartos, tie savicinātu spārnus un aizlidotu. Tik dzīvi! Tik dzīvi! Nedaudz skumji putni… Nav dzirdams ierastais vārnu troksnis. Tik kluss! Patīkamas pārmaiņas…” (Anna Esiņa)

 

 

“Par gleznu “Ķert sniegu”. Mani piesaistīja šī A.Dobenberga glezna, jo tā man asociējas ar brīvību. Vārnas poza, veids, kā tā ir atainota, attēlo  putna brīvību. Iespējams, putns parāda, ka mums, mūždien aizņemtiem, nogurušiem, ir nepieciešama brīvība no apkārtējās pasaules, piepildot savu iekšējo aicinājumu doties, kur sirdij tīk…” (Laura Zeņina)

 

 

 

 

“Par gleznu “Vēstis”. Izstādes gleznas var šķist ļoti līdzīgas, bet tā tas ir tikai sākumā. Konkrēti šajā gleznā es saredzēju putna piezemēšanos. Ir redzams tas adrenalīns un bailes, kādas varētu būt pēc lidojuma. Var sajust gaidāmo mieru, kuru varētu izjust pēc piedzīvojumu pilnā un brīvā lidojuma. Gleznā ir saredzams gaišums, kurā vārna piezemējas. Manuprāt, tā ir skaidrība, atrodoties tepat – uz zemes. Lai arī ko vārna justu, viņa to paslēpj ar pārliecību tajā, ko dara. Šo pārliecību ir jāiegūst mums katram konkrētā dzīves jomā.” (Līna Lamba)

 

“Par gleznu “Marss”. Man patīk acis – to krāsa. Es varu daudz spriest par kādu, lūkojoties viņa acīs, noteikt emocijas, raksturu; varu nolasīt to, vai viņš ir patiess, vai tomēr kaut ko slēpj. Šajā gleznā ir attēlots krāsu “sprādziens”, kurā satiekas rozā ar brūno. Horizonts ir melns, taču virs tā lido milzīga, brūna acs. Man šķiet, ka tā ir mākslinieka acs. Taču brūnā krāsa mani uzrunāja tāpēc, ka man pašam ir brūnas acis.  Manuprāt, šim māksliniekam ir krāsains un abstrakts pasaules redzējums. Es izstādi izbaudīju.” (Mairis Rubiķis)  

Jauniešu iespaidus apkopoja d.v. D. Druveniece 

---

 

Rudens „Skolas soma” Jēkabpils Valsts ģimnāzijā

30. septembrī JVĢ 7.b klase devās ekskursijā uz Siguldu. Pirms ekskursijas tai rūpīgi gatavojāmies. Aizraujoši bija tas, ka šoreiz ekskursijas maršrutu izstrādājām mēs paši, skolēni, nevis audzinātāja. Grupās izstrādājām dažādus maršrutus, sameklējām visu vajadzīgo informāciju. Pēc tam katra grupa savu maršrutu prezentēja. Noslēgumā balsojām par labāko maršrutu, un visvairāk balsu ieguva priekšlikums braukt uz Siguldu.

Ekskursijas sākumā vērojām rudenīgo Siguldu, izstaigājot dabas takas. Rīts bija skaists un saulains, kokos jau krāsojās rudens, virs Gaujas vēl bija rīta migla. Īpaši iespaidīga likās Gūtmaņa ala.

Kā zināms, Siguldas simbols ir spieķis. Bet mums bija lieliska iespēja savu spieķi izgatavot pašiem un iededzināt savu vārdu, jo bijām ieplānojuši nodarbību spieķu darbnīcā. Daži iededzināja savu vecāku vārdus un veda spieķi mājup kā suvenīru.

Daudziem pārsteigums bija arī Siguldas Livonijas ordeņa pils. Lielākā daļa jau ir bijuši Turaidas pilī, taču Siguldas pils līdz šim nebija redzēta. Pils celta 1207. gadā, un to apdzīvojuši 12 ordeņa bruņinieki ar saviem kalpiem. Gides stāstījums par pili bija interesants un bagāts ar dažādiem neparastiem faktiem, piemēram, ka pilī jau 13. gadsimtā bijis kas līdzīgs mūsdienu centrālajai apkurei. Mums bija iespēja arī uzkāpt pils tornī un redzēt Siguldu no augšas.

Daudziem visgaidītākā ekskursijas daļa bija piedzīvojumu parks “Tarzāns”. Tur vajadzēja pārvarēt šķēršļu trases, vajadzēja pārvarēt savas bailes. Prieks bija par to, ka  mēs palīdzējām  cits citam un kļuvām vēl draudzīgāki.

Ekskursijas nobeigumā varam teikt, ka tā tiešam bija izdevusies: tā deva kaut ko gan sirdij, gan  prātam, gan mūsu fiziskajam spēkam un, galvenais, klases saliedēšanai. Un arī laiks mūs palutināja ar skaistu, siltu, saulainu rudens dienu.

7.b klase un audzinātāja Silvija Tumanova

* * *

16. septembrī mēs devāmies uz Ziemeļvidzemes jūrmalu, kur gar jūras krastu gājām 12 km līdz kempingam „Jūras dzeņi”. Pārgājiena laikā mums bija iespēja vērot jūru – kā tā šalc, dzirdēt putnu čalas un ūdeni, kā arī izbaudīt saulaino dienu. Pēc pārgājiena gar jūru mēs cepām desiņas un atpūtāmies. Vēl vairāk satuvinājāmies kā klase un, protams, kļuvām tuvāki arī ar paralēlklases biedriem.

Klases viedoklis par ekskursiju – ļoti patika ekskursija. Diena bija izdevusies. Patika saulainais laiks, piejūras vējš, jūras krasts, pati jūra un kompānija. Parasti ekskursijās kādiem no skolēniem vai skolotājiem ir grūti „tikt līdzi” lielajiem „skrējējiem”, taču tas mūsu gadījumā nenotika, jo katrs varēja un gāja savā tempā. Ceram uz turpmāku sadarbību ar 11.a klasi.

11.c klase

---

 

Jēkabpils 3. vidusskolas „Skolas soma” decembrī

14. decembrī skolēniem atkal bija iespēja izmantot “Latvijas skolas somas” piedāvājumu – populārās Latvijas grupas “FRAMEST” koncertu tiešsaistē. Tika aicināti visi skolēni, kuriem tas bija kā mācību uzdevums un kuri dienas vidū jau bija brīvi no attālinātajām vai klātienes mācību stundām.

Jau iepriekš skolēni zināja, ka pasākums būs kā koncertstāsts – ar muzicēšanu un stāstījumu. Pirms klausīšanās mūzikas skolotāji audzēkņiem deva savus sagatavotos jautājumus, bet saņēmām uzdevumu arī no mūziķiem:

• Kuru komponista Zigmāra Liepiņa dziesmu izpildīja grupa?
• Cik komponista Raimonda Paula dziesmu koncertā izpildīja grupa “Framest”?
• Kurš reiz slavens estrādes dziedātājs pievienojas grupai dziesmā “Lai tik līst” ieraksta balsī?
• Koncertā skanēja kāda svešas tautas dziesma. Kuras tautas dziesma tā bija?

Skolotājiem šīs 40 minūtes bija kā skaists pirmssvētku sveiciens atzīmju izlikšanas laikā, bet ko saka paši skolēni? Audzinātāja I. Vaivode iesūtījusi savu audzēkņu pārdomas:

“Man šis koncerts likās aizraujošs, dungoju līdzi mūzikas ritmiem. Mākslinieki ļoti aizrāva savā sniegumā. Uzlabojās garastāvoklis. Bija ļoti interesanti uzzināt par Latvijas leģendām mūzikā. Jauki bija saklausīt džezu, jo tas man patīk. Paldies par jauko koncertu.”(Loreta Ščerbicka, 7.b)

“Manuprāt, koncerts bija interesants, jo tika izpildītas interesantas dziesmas. Man patika tas, ka grupa tiešaistē izmantoja arī savu senu koncertu fragmentus un parādīja klipus. Grupa ļoti labi saskaņoja, kad kurš dziedās – nebija tā, ka katrs dziedāja pēc kārtas.
Man patika tas, ka tad, kad grupa dziedāja, viņi kustējās un mazliet dejoja, nevis stāvēja uz vietas. Koncerts neticami pagāja ātri.”(Alise Klidziņa, 7.b)

Paldies arī par iespēju pārējiem skolēniem noskatīties ieraksta video!

Skolotāja I.Ūbele

---

 

Jēkabpils 3. vidusskolas „Skolas soma” oktobrī

15. oktobrī 2.a klases skolēni devās ekskursijā uz Krustpils pili. Tur aplūkoja jauno ekspozīciju un ar interesi klausījās gides stāstījumā.

Viena no interesantākajām aktivitātēm bija lidošana gaisa balonā. Kāpēc Krustpils pilī ir gaisa balons? Tāpēc, ka Krustpilī ir dzimis pirmais latviešu balonlidotājs K.Skaubītis. Pirmo lidojumu ar gaisa balonu viņš veica savā dzimtajā pilsētā 1911.g. Sākotnēji mēģinājumi notika stāvā Daugavas krastā un nereti beidzās upes vidū. Skaubītis nav izmantojis lidgrozu, bet gan ar kāpšļiem turējies virvē, kas bija piestiprināta pie balona. Tieši tā arī mēs visi varējām nedaudz palidot.

• Neaizmirstams notikums bija pils pagraba apmeklējums. Daži bērni pat ieraudzīja kādu siluetu un dzirdēja dīvainus klaudzējienus un dobjas skaņas. Tā noteikti bija Brūnā dāma.
• Pils apmeklējuma izskaņā uzkāpām tornī. Vērojām skaisto rudens ainavu un pārsteidzošo panorāmu.
• Klasē veidojām mini pils ekspozīciju un atcerējāmies, pārrunājām un rakstījām par piedzīvoto Krustpils pilī.

Skolotāja K.Aukmane

 * * *

15. oktobrī 5.a klases skolēni un audzinātāja projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās pārgājienā pa Jēkabpils pilsētas labo krastu. Pirms pārgājiena klases stundās pārrrunājām par Jēkabpils pilsētas attīstību 350 gados, noskaidrojām Jēkabpils ievērojamākos cilvēkus un Goda pilsoņus. Vēstures muzejā iepazināmies ar pilsētas vēsturi, apmeklējām izstāžu zāli Krustpils pilī. Ļoti bagātīga bija ekspozīcija par pilsētas senatni, padomju gadiem un mūsdienām. Uzkāpām pils tornī, no tā augstumiem vērojām darbīgo pilsētas ikdienu.

Klases audzinātāja L.Krūmiņa

* * *

Pirmās rudens nedēļas, un mēs, 10.klases skolēni, devāmies savā pirmajā ekskursijā uz Līvāniem. Jaunais mācību gads mums iesākās ne tikai ar jaunu mācību programmu, bet arī ar jauniem piedzīvojumiem. Saulaino un labiem mirkļiem bagāto ekskursiju mums finansēja Skolas Somas projekts.

Stikla muzejs bija mūsu ekskursijas pirmā pieturvieta. Atrodas tuvu, bet nekad neesmu tur bijusi. Mani pārsteidza muzeja attīstības līmenis: jaunas tehnoloģijas, gaišas telpas ar labu apgaismojumu. Viena no muzeja darbiniecēm mums iedeva bezvadu austiņas, varēja klausīties Līvānu balsis: Līvānu grupu ieskaņotos skaņdarbus, Annas Rancānes dzeju. Klausoties man iepatikās viens teiciens „latgaliskais latviskums”. Latgale ir daļa no Latvijas, un neviens cits kā mēs paši – nevaram Latgali aizmirst!

Līvānu raksturs bija sajūtams uz ielām un cilvēkos. Garāmgājēji ļoti steidzās, kurš gan no mums nesteidzas? Bet cilvēku acīs neredzēju neapmierinātību, līvānieši iet ar gaišām domām un prātu. Domāju, ka viss viņiem izdosies!

Līvāni bija man jauns atklājums. Es saskatīju tur sirsnīgus cilvēkus, spēcīgu valodu un lielu mīlestību pret savu valsti un kultūru.

Marina Okuņeva 10.a

Manuprāt, katra Latvijas pilsēta pieder Latvijai, dažādi apliecinot savu piederību. Arī Līvāniem ir sava identitāte.

Es domāju, ka Līvāni  ir tūrisma pilsēta, visvairāk pateicoties stikla pūšanas  darbnīcai, jo tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur radīti mākslas darbi ar stikla pūšanas tehniku. Stikla pūtēju profesija ir ļoti reta visā pasaulē, un tas Līvānus padara par ļoti unikālu, iespējams, bieži apmeklētu pilsētu.

Liela nozīme Līvānu identitātē ir tās dažādajiem pa pilsētu izvietotajiem soliņiem. Tāpat kā Ventspili  es atpazinu pēc tās govīm, tā Līvānus es atpazīšu pēc to unikālajiem soliņiem. Katram soliņam ir savs stāsts un sava doma.

Cauri Līvāniem stiepjas dzelzceļš un autoceļš, kuru izmanto daudzi, kas dodas uz Latgales pusi. Lai arī varētu likties, ka tas nozīmē to, ka Līvāni  ir trokšņaina pilsēta, tā nav. Manuprāt, Līvāni ir ļoti  mierīga pilsēta ar ļoti daudzām skaistām un sakoptām vietām, kurās var apstāties, pavērot dabu un klusumā un mierā iedziļināties savās domās.

Līvāni ir ļoti skaista, sakopta, unikāla  un mierīga pilsēta. Ja kāds tiešām vēlas kavēties pārdomās  un pavērot skaistos Dubnas un Daugavas skatus, Līvānos ir daudz vietu, lai to izdarītu.

Krista Višņevska 10.a

* * *

13. un 14.oktobrī „Latvijas skolas somas” ietvaros 1.- 4. klases skolēni piedalījās mākslinieces Daigas Kaufmanes mākslas studijas nodarbībā „Glezniecība tradicionāli un netradicionāli.” To varētu saukt par dabas un mākslas saistījumu latviskajā pasaules uztverē.

Radošajā procesā skolēni izmēģināja netradicionālu glezniecības tehniku. Eksperimentējot salīdzināja, kā ir strādāt ar krāsām, smiltīm un citiem dabas materiāliem. Iepazina Latvijas mākslas labākos paraugus – A.Baušķenieka, M.Rotko, V.Purvīša, J.Rozentāla u.c. darbus.

Kad katrs pabeidza savu darbiņu, visi kopā veidoja kolektīvo gleznu ar krāsainajām smiltīm uz melna audekla. Kopdarba beigās katrs stāstīja, ko saskata abstraktajā veidojumā. Tas bija interesanti!

Kāda ir nodarbības pievienotā vērtība? Karjeras mācība – arī māksliniekam jāiegulda liels darbs, gan sagatavojot materiālus, gan radot. Arī mākslas pamatā ir disciplīna – jāievēro klusums. Skolēniem bija prieks par savu pacietīgo radošo darbu.

Pedagoģiski ļoti pārdomāta nodarbība. Vairāki skolēni izteica vēlmi arī mājās veidot līdzīgas glezniņas. Skolotājas, kuras piedalījās nodarbībā, redzēto izmantoja savās stundās citās klasēs, kā piemēru minot šo pasākumu (piem., 5. kl. skolotāja Inita Beinaroviča literatūrā par pašdisciplīnu, radot un uztverot mākslas darbu).

Skolotāja Ingūna Ūbele

Paspējām ielēkt pēdējā vagonā…

Mēs, 11.b klase, braucienu uz teātri bijām plānojuši jau sen. Biļetes rezervētas, izpirktas, personalizētas… Autobuss sarunāts. Nu tik brauksim!

8. oktobra rīts solīja jauku dienu. Bet – pirmais pārsteigums. Klases audzinātājai stundu pirms izbraukšanas piezvanīja no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes (tas bija mūsu ekskursijas pirmais pieturas punkts) un atteica uzņemšanu, jo iepriekšējās dienas pēcpusdienā LU nolemts nekādas ekskursijas fakultātēs neuzņemt, jo izplatās COVID… Ko nu? Nekā traģiska! Kāpjam autobusā un braucam uz Likteņdārzu!

Tā kā vairums skolēnu šo vietu jau kādreiz ir apmeklējuši, bija interesanti vērot, kas šeit, totalitārajos režīmos cietušo un bojāgājušo piemiņas vietā,  ir mainījies kopš pēdējās apmeklējuma reizes. Ir uzcelta skatu terase, izbūvēts bērnu un jauniešu radošais laukums. Bet darbi tur vēl joprojām rit pilnā sparā!

Otrā ekskursijas pieturvieta – Rīgas Kino muzejs. Tas atrodas Vecrīgā. Bijām pieteikuši nodarbību “Kādā valodā runā kino?”, un bija ļoti interesanti! Uzzinājām, kas ir mizanscēna, ka kino izmanto diaģētiskās un nediaģētiskas skaņas, ka ir dažādi kadra plāni, piemēram, ekstrēmais tuvplāns, tuvplāns, vidusplāns, kopplāns, ekstrēmais kopplāns, ka svarīgs ir kameras leņķis, gaisma un ēna, krāsas, kontrasti. Praktiskajā nodarbības daļā katra grupiņa veidoja savu “trilleri” jeb GIFu. Laiks pagāja nemanot! Iesakām arī citiem apmeklēt šo muzeju!

Tomēr ekskursijas kulminācija bija Dailes teātra apmeklējums. Skatījāmies laikmetīgu izrādi “Sidraba šķidrums”, kas tapusi sadarbībā ar teātra trupu KVADRIFRONS. Lai gan tā ir komēdija, tā provocē domāt par daudzām problēmām, par kurām ikdienā nav pieņemts skaļi runāt, bet tas nenozīmē, ka tās nepastāv.  Izrāde cenšas noskaidrot – kā un vai iespējams rast saprašanos laikā, kad sabiedrībā saduras divas polarizētas pasaules. Šo izrādi neiesakām skatīties bērniem, tā ir “16+” izrāde. Tā kā teātra biļešu cenas pašlaik ir augstas, tad paldies projektam “Skolas soma”, ka šo izrādi varējām noskatīties par puscenu.

Kad jau devāmies mājup, uzzinājām, ka Jēkabpils dome ir nolēmusi no nākamās nedēļas aizliegt skolēnu ekskursijas. Paspējām ielēkt pēdējā vagonā!

Skolotāja S. Soroka 

* * *

8.oktobrī projekta “Latvijas skolas soma ” ietvaros mēs, 7.b klases skolēni, devāmies pārgājienā pa Rīgas ielu uz Krustpils pili, Jēkabpils vēstures muzeju. Izzinošajā pastaigā pa Rīgas ielu mūs vadīja Jēkabpils vēstures muzeja gide Līga Keiša, mūsu skolas absolvente. Baudot skaisto rudens dienu, iepazināmies ar ievērojamākajām ēkām Rīgas ielā, arhitektūru, cilvēkiem un tradīcijām, bijām pārsteigti par ebreju skolu daudzumu senajā Krustpilī, patika stāsts arī par Krustpils un Jēkabpils veidošanos.

Krustpils pilī mums bija iespēja pabūt gan pils pagrabos un satikties ar Brūno dāmu, gan uzkāpt pils tornī, gan iepazīt ekspozīciju par Krustpils vēsturi.

Apskatījām vecticībnieku, kas ir bijuši izcili amatnieki, darbarīkus un iedzīvi, aplūkojām preces, ko ražojuši jēkabpilieši 19., 20.gs.,- mūzikas instrumentus, būvmateriālus un vējjakas, bet visvairāk priecājāmies par iespēju iesēsties Reiņa Nitiša auto sēdeklī, par iespēju iekāpt un pacelties gaisa balonā. Varējām pabūt arī par arheologu un izvilkt spaini ar kādu atradumu no izrakumu vietas, meitenes labprāt izmantoja iespēju pielaikot senās sēļu sievietes apģērbu.

Noslēgumā mēs nofotografējāmies pie Krustpils pils, bijām priecīgi gan par skaisto laiku, gan par iespēju izzināt savas pilsētas vēsturi, tradīcijas un cilvēkus. Izrādās, ka daudzi klases biedri  Krustpils pilī nebija bijuši. Paldies par doto iespēju!

7.b klases skolēni

* * *

1.oktobrī 9.a klasei bija citāda audzināšanas stunda – pastaiga ar gidu pa pilsētas galveno ielu, atzīmējot savas pilsētas 350. Gadu. Projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros apskatījām arī Krustpils pili un pils torni.

Kāda ir pasākuma pievienotā vērtība mācību procesā?

Vēstures stundām – fakti par Krustpils veidošanos, satiksme senāk ar Jēkabpili, ebreju dzīve pilsētā, padomju laika notikumi, ievērojamu cilvēku dzīve un darbība

Literatūras un mākslas stundām – Ā.Elksnes dzeja, nostāsti pils pagrabos, I.Baltmanes dzīvesvieta un glezna, skati uz pilsētu no Krustpils pils torņa, emocijas ekskursijas laikā

Klases audzināšanas stundai – mūsu savstarpējās attiecības, emocijas, sevis un citu iepazīšana, savas pilsētas ievērojamu objektu apskate

Kāda bija skolēnu atgriezeniskā saite par piedzīvoto pasākumā?

“Mēs devāmies ekskursijā pa rudām, dzeltenām, sarkanām lapām piebirušu Rīgas ielu. Mēs uzzinājām par pilsētas nosaukuma rašanos, apskatījām vecās ēkas. Jūtu kontrasti bija apbrīnojami: varēja just skumjas par pils aplaupīšanu un priecāties par to, cik skaista un nostāstiem bagāta tā ir. ” (Ņikita)

“Manas izjūtas bija patīkamas, jo mēs bijām kopā visa klase. Man patika Krustpils pils pagrabos, tur bija iedegtas svecītes, kas radīja noslēpumainu atmosfēru. Man patika pils tornī, no turienes pavērās brīnišķīgs skats uz pilsētu. Tas bija tā vērts – kāpt tos sešus stāvus.” (Paula)

“Man palika atmiņā Krustpils pils, dažādas vecas lietas, gleznas, leģendas, Nitiša mašīna, gaisa balons. Jēkabpils ir ļoti skaista pilsēta.” (Artjoms)

“Man patika gides Līgas stāstītais. Ceļš līdz Krustpils pilij bija interesants. Pilī, izmantojot jaunās tehnoloģijas, mēs spēlējām spēli, atbildot uz jautājumiem par vēsturi. Viss bija brīnišķīgi. Paldies.” (Jūlija)

Klases audzinātāja S. Ozola

---

 

12.a klases pieredzētais mākslas centrā “Zuzeum” un izrādē “Elpa”

29. oktobrī mēs, 12.A klase, devāmies ekskursijā uz Rīgu. Pabijām  jaunajā mākslas centrā Rīgā un Zuzānu kolekcijas mājvietā – “Zuzeum”. 2017. gadā dibinātā "Zuzeum" mērķis ir Latvijas mākslas popularizēšana starptautiskā kontekstā, radot vietu sarunām un kultūras apmaiņai. Jaunās telpas un izstāžu zāles arvien augošo Zuzānu kolekciju padarīs pieejamu visplašākajai sabiedrībai.

Mūsu iespaidi par “Zuzeum”

Evita: “Šajā muzejā ir tikai divas zāles – lielā un mazā, taču mazais apjoms netraucēja ielūkoties modernās mākslas pasaulē. Darbi bija ļoti dažādi, pārsteidzoši, pat šokējoši, lai gan pie daudziem darbiem gribējās palikt ilgi, domājot par to, ko autors gribējis pateikt. Interesanti likās tas, ka muzeja darbiniece atklāja, ka daudzos darbos nemaz nav slēptas domas, kas liek domāt par to, ka varbūt mūsdienu pasaulē ir vieglāk, ja par lietām tik “dziļi” neaizdomājas.”

Elizabete: “Plašums, baltās telpas, mūzika un, protams, māksla ir ļoti moderna. Uzrunāja izstādes mērķis- runāt,- runāt par visu, kas notiek.”

Līna: “Zuzeum ir mini versija pasaulei, kurā dzīvojam šobrīd. Dažādas mūsdienās aktuālas tēmas ietērptas krāsu gammās, līniju mežģos un figūru rāmjos.”

Mūsu iespaidi par izrādi “Elpa”

Noskatījāmies  režisora Dmitrija Petrenko izrādi “Elpa” Dailes teātrī. Interesanti, ka Dailes teātris šīs izrādes žanru ir raksturojis kā “divvientulība klātienē”. Īss izrādes raksturojums: “Šajā viena cēliena mīlestības stāstā skatītājiem būs iespēja nepārprotami ieraudzīt pašiem sevi, esot par lieciniekiem mīloša pāra savstarpējām attiecībām mūža garumā un atklājot krietnu savas dzīves komisma devu, kas ikdienas steigā pārtapusi par bailēm, šaubām, par “lielo” lēmumu pieņemšanu, rūpēm par pasauli un attiecību saglabāšanu.” Lūk, daži vērtējumi par redzēto:

Darja: "Noskatoties šo izrādi, man radās jautājums: "Vai tiešām ir tā, ka sabiedrība sadalās divās daļās - tie, kuriem vajadzētu radīt bērnus, un tie, kuriem labāk nevajadzētu?" Es pārliecinājos, ka "bērna radīšanas" jautājumam piemīt daudzkārt atkārtotais vārds "bet...", milzīgas šaubas, nepārliecinātība. Redzēju, ka cilvēkiem ir ļoti grūti dzīvot harmonisku dzīvi. Pat tad, kad tu esi pārliecināts, iekšēji tevī tāpat jūtams grams nepārliecības."

Elīna: "Izrāde kaut ko uzurdīja manī. Šķiet, vēl krietnu laiku domāšu par to, kā es rīkošos nākotnē, vairāk lūkošos uz sevi no malas. Starp citu, šī izrāde bija pirmā, kas ataino mīlestību, no kuras man pēcāk nepaliek šķebīgi (kā tas bija ar, piemēram, pēc "Lilioma"). Ļoti baudāma aktierspēle, kas patiesi aizrauj, liek just līdzi. Vai tas nekas, ka sākumā vairāk jutu līdzi vīrietim, nevis sievietei? Vai tas mani nepadara par sava veida nodevēju? Beigas šķita ļoti saviļņojošas - visa dzīve vienā elpas vilcienā."

Jete: “Šķita interesanti tas, ka nevajag uz skatuves daudz, pietiek ar vienu kasti, Tu spēj vairāk domāt, izjust līdzi. Man tas šķita neierasti, bet moderni.”

Daniels: “Man reāli patika. Es laikam pirmo reizi tā reāli izbaudīju teātra izrādi.”

Elizabete R: “Man izrāde atgādināja kādu melodrāmas scenāriju. Ikdienišķa, mazliet dramatiska, bet ataino realitāti, caur kuru iet vairums pāru. Kārtējo reizi tiek pierādīts, ka vīrietis un sieviete nāk no dažādām planētām.”

Priecājamies, ka, pateicoties akcijai “Latvijas Skolas soma”, iespējams paplašināt savu redzes loku mākslas jomā.

---

 

Jēkabpils 3. vidusskolas rudens „Skolas soma”

Šogad 15.septembrī Jēkabpils 3. vidusskolas 10.b klase projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Cēsīm.

Cēsu muižas klētī vērojām unikālu izstādi “Multimediju performance SIMBOLISMS”, kurā jaunās krāsās, skaņās, dzejas ritmu pavadījumā un kustībās parādīti daudzi spilgtākie latviešu vecmeistaru mākslas darbi.

Virtuālā animācijas uzvedumā redzami tādu latviešu vecmeistaru kā Jāņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Pētera Kalves, Rūdolfa Pērles u.c. autoru darbi. Mūsdienīgiem tehnoloģiskajiem risinājumiem veidotā izstāde ir ļoti labs veids, kā iepazīt mūsdienīgus risinājumus mākslas popularizēšanai un iepazīstināt skolēnus ar mākslu.

Cēsu pils tornī vērojām vēl vienu multimediālu priekšnesumu – “Cēsu pils stāsts”, kas ļāva piedzīvot aizraujošu vēstures stāstu, izdzīvojot un sajūtot seno laiku atmosfēru.

Šī skolēniem bija unikāla iespēja gandrīz kā klātienē atrasties telpā, kura mainās līdzi gadsimtiem, rekonstruējot notikumus, vēsturiskus faktus, pils interjera elementus un seno dienu ikdienas ritmu. 10.b klase ir gandarīti par redzēto un aicina arī citus interesentus apmeklēt Cēsis. Iespaidus skolēni apkopos rakstiski savā “Kultūras cilvēka dienasgrāmatā” (latviešu valoda un literatūra) un diskutēs par skaisto vizuālās mākslas stundās.

10.b klases audzinātāja Daina Eglīte

* * *

Šī gada 18.septembrī tika atzīmēta Olimpiskā diena. 11.a klase projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās aizraujošā ekskursijā uz Daugavpili, kurā ne tikai uzzināja ko jaunu, bet arī nodarbojās ar sportiskām aktivitātēm. Sākumā apskatīja Daugavpils skrošu rūpnīcu, interesantā gida stastījumā. Šobrīd rūpnīcā skrotis veido tikai vienu reizi gadā, lai neveidotu lielu gaisa piesārņojumu pilsētā.

Vēlāk devāmies adrenalīnu radošos piedzīvojumos Tarzānā, kur daži arī pārvarēja savas bailes no augstuma. Pēc tādas adrenalīna devas braucām uz Marka Rotko centru, kur apskatījām vērtīgās gleznas, uzzinājām vairāk par Marka Rotko dzīvi un darbu nozīmi. Apskatījām arī citu mākslinieku darbus. Mājās devāmies noguruši, taču priecīgi.

11.a klases skolniece Evelīna Garkalne

* * *

21. septembrī Jēkabpils 3. vidusskolā viesojās Jura Babra leļļu teātris TIMS. 1.a, 1.b, 2.a, 3.b klases skolēni noskatījās muzikālu izrādi “Ceļojums”, kurā atraktīvie vadītāji veda kopā ar tēliem: košo vārnu, jestro pērtiķi, lapsu kūmiņu un citiem.

Pirms pasākuma klases stundās audzinātājas stāstīja par vērtībām, mācīja pieklājību un laipnību savstarpējās attiecībās. Pārrunāja, kas ir koncerts, kas ir leļļu teātris, kā jāuzvedas pasākuma laikā.

Skolēni ar prieku iesaistījās muzikāli audzinošajā izrādē: dziedāja, vingroja, atbildēja uz jautājumiem. Jaunākā skolas vecuma bērniem izrāde patika. Labais kontakts ar publiku bērnus atraisīja.

Redzēto pārrunāja mācību stundā. Pēc izrādes, mūzikas iedvesmoti, vairāki skolēni nolēma palikt uz tautu deju pulciņa nodarbībām un, iespējams, apmeklēt tās turpmāk.

Ingūna Ūbele

* * *

25.septembrī 4.c klase devās rudens izbraucienā uz Ērgļiem. Pēc neilga brauciena komfortablā Sporta skolas autobusā mēs izmēģinājām savas sportiskās prasmes Braku takās. Iemācījāmies aplikt drošības aprīkojumu, piestiprināt karabīnes un iziet dažādas grūtības trases posmus. Lai arī sākumā bija mazliet bailīgi un reizēm nebija saprotams, kā tikt līdz nākamajai platformai, kopīgiem spēkiem tas izdevās.
Bijām nopelnījuši pusdienas, tāpēc pie ugunskura varējām uzcept skolas ēdnīcā iedotās desiņas un arī apēst līdzi paņemtos gardumus. Paldies Raivim par glīti izceptām desiņām!

Projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros bijām izvēlējušies apmeklēt kādu kultūrvēsturisku vietu brīvā dabā. Devāmies uz Braku mājām, kur mūs sagaidīja gids un pastāstīja par rakstnieku R.Blaumani. Mazliet mēģinājām izspēlēt teātri, iejūtoties pasaku lugas “Velniņi” tēlos, bet nekas labs nesanāca, jo vēl jāiemācas muzejā uzvesties. Apskatījām vecās ēkas un iejutāmies senās lauku sētas atmosfērā. Izstaigājot Braku mājas, rodas reālāks priekšstats par sadzīves lietām, darbarīkiem un darbiem 19. gs.

Skolēnu atsauksmes:

• “Es iemācījos, kas notika senos laikos.” (Olīvija)
• “Es uzzināju par R.Blaumaņa dzīvi. ” (Katrīna)
• “Es redzēju grāmatas, kuras bija lasījis R.Blaumanis.” (Elizabete)

Tālāk mūsu ceļš veda uz Madonu, kur karameļu darbnīcā mācījāmies pagatavot zemeņu karameles. Tas bija labs cienasts, ko aizvest uz mājām. Pa ceļam vēl izkāpām pie Aronas pilskalna, kur ir labierīkots avots ar garšīgu ūdeni.

Rudens mūs lutināja ar brīnišķīgu, saulainu laiku un skaistiem dabas skatiem, bet kā negaisa mākonis bija mūsu uzvedība, kas nedaudz sabojāja prieku par klases ekskursiju.

4.c klase un audzinātāja S.Vecumniece

* * *

28. septembrī 8.a klase devās rudens ekskursijā uz Daugavpils skrošu rūpnīcu (projekts “Latvijas skolas soma”). Iesakām gan pamatskolēniem, gan vidusskolēniem.

Citāti no skolēnu vēstījuma ”Ekskursija rudenī”:

„Agrā rudens rītā mēs devāmies braucienā uz trīs interesantām vietām Daugavpilī.

Pirmā pietura bija “DSR” jeb Daugavpils skrošu rūpnīca. Gids stāstīja, ka vietējie iedzīvotāji to  nezina, jo “DSR” viņiem ir rajons vecajā Daugavpils centrā. Ekskursija bija ļoti jautra, jo gids stāstīja jokus par rūpnīcu, kā visiem pazuda elektrība, jo skolotāja iedarbināja šujmašīnu, gribot iemācīt, kā to lietot. Stāstīja, kā viņš izjokoja apmeklētāju, sakot, ka izkausēto svinu tornī nogādājot spaiņiem, bet viens spainis sver simt trīsdesmit piecus kilogramus un var arī sacietēt, tāpēc ir jāsteidzas. Gids pastāstīja par “Andrjuhu”, kurš tur dara praktiski visu. Skrošu rūpnīcā bija ļoti forši, un es tur labprāt dotos vēlreiz.”

8.a klases skolnieks J. Žagars

„Pirmā vieta, uz kurieni mēs braucam, bija Skrošu rūpnīca. Uz turieni mūs pavadīja ļoti patīkams gids Pāvels. Viņš mums pastāstīja par to, kā ražo skrotis un kāda veida skrotis. Mums sanāca mazliet apgūt fiziku un ķīmiju. Nodarbības beigās bija iespēja pašiem pašaudīties ar gaisa pistolēm. Šī ekskursija man likās ļoti aizraujoša. Man patika, ka mēs braucām viena klase. Mēs visas ekskursijas laikā izturējāmies viens pret otru labi, bijām viens kopīgs kolektīvs .”Tarzānā” mēs viens otram padevām roku un palīdzējām iziet gaisa trases. Skrošu rūpnīcā mēs viens otru atbalstījām šaušanā. Man prieks par savu klasi! Šī diena bija viens lielisks piedzīvojums.”

8.a klases skolniece R. Vītola

* * *

Uzsākot šo mācību gadu, ‘’Latvijas skolas somas‘’ projekta ietvaros 7.a klases skolēni devās pārgājienā pa Jēkabpils pilsētu. Tā bija muzejpedagoģiskā nodarbība, kuru vadīja Jēkabpils vēstures muzeja gide Līga Keiša (mūsu skolas absolvente). Skolēni tika iepazīstināti ar Jēkabpils labā krasta pilsētas daļu – Krustpili – un tās vēsturi. Gides stāstījums bija par Rīgas ielas ievērojamākajām ēkām, to arhitektūru, cilvēkiem un tradīcijām, kas bija aktuālas pagājušā gadsimta sākumā un arī pavisam nesenā pagātnē.

Pārgājiena noslēgumā skolēni Jēkabpils galvenajā bibliotēkā izspēlēja interaktīvo spēli  par Jēkabpils vēsturi un varēja paši  pārbaudīt, ko pārgājiena laikā ir dzirdējuši  un jaunu uzzinājuši.

Skolēni pateicas projektam ‘’Latvijas skolas soma’’ par piedāvāto iespēju vairāk iepazīt savas dzimtās pilsētas vēsturi.

Klases audzinātāja Santa Svile

* * *

Projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros mēs, Jēkabpils 3. vidusskolas 3.a klases skolēni, 7.oktobrī apmeklējām LVM dabas parku Tērvetē, kur rudens krāsotā un pasaku apvītajā mežā bija iespēja apvienot aktīvu atpūtu ar izzinošu mācību stundu Zaļajā klasē kopā ar vides izglītības speciālisti Ievu. Turp visus pa līkloču celiņiem aizvizināja zaļais vilcieniņš. Lielisks piedzīvojums!

Tā bija iespēja papildināt savas zināšanas dabas zinību jomā un padomāt, cik skaistā vietā – Latvijā – mēs dzīvojam un cik lieliski, ka apkārt ir daba, kas māca, iedvesmo, nomierina un sniedz arī atpūtas iespējas! Būt kopā, ieklausīties, sajust un  piedzīvot.

Par redzēto un dzirdēto lai stāsta paši skolēni!

Dita: „Ieva bija kolosāla skolotāja! Es no viņas stāstītā uzzināju daudz ko jaunu. Man patika, ka varēja klausīties un skatīties daudz ko par dzīvniekiem. Es uzzināju, ka cauna ir mazs plēsējs. Es nezināju, ka ir tāds jenotsuns. Man patika galvaskausi! Jocīgi, ka dzenis groza čiekuru un ēd sēklas. Es redzēju trīssimtgadīga ozola celmu. Man tur ļoti patika, un es ieteiktu tur aizbraukt vēlreiz!”

Denija: „Es pirmo reizi dzīvē ieraudzīju bebra galvaskausu. Un uzzināju, ka dzenis dobumā ieliek čiekuru un tad ēd.”

Toms: „Es nezināju, ka pīles var perēt dzeņa iepriekšējā gada dobumā, kurš izkalts tuvu zemei. Es uzzināju, kādi zobi ir gaļēdājiem un kādi – augēdājiem. Pirmo reizi dzirdēju, ka jenotsunim ir brūnīgs kažoks. Es uzzināju, ka sermulis ir mazākais plēsējs Latvijā.”

Mārtiņš: „Es uzzināju, ka stirnu tēviņi nomet ragus un  pa gadu uzaudzē jaunus. Ka tie ir pārnadži.”

Ervīns: „Es brīnījos, ka 300 gadus vecam ozolam ir tik liela ripa – diametrs. Nezināju, ka sīļi slēpj zīles pat 300 vietās! Es pirmo reizi pieskāros jenota kažokam.”

Anna: „Skolotāja Ieva mums stāstīja visvisādus brīnumus! Vāverei aste ir stūre un palīdz planēt no koka uz koku pat 10m attālumā. Uzzināju, ka dižpriedes diametrs ir 2,5 metri.”

Stefans: „Es no Ievas sacītā uzzināju, kas ir dižozoli un kā skaita gadus kokiem.”

Gustavs: „Es nezināju, ka caunas ir tik lieli plēsēji.”

Edgars: „Es nezināju, ka bebrs ir zālēdājs un ka tas grauž, lai viņš varētu saīsināt zobu garumu, jo tie ātri aug.”

Daniels: „Es uzzināju, ka jenotsuņi pārnēsā slimības. Un, ja tas sakož suni, noteikti jāved pie veterinārārsta.”

Estere: „Es iemācījos, ka bebra spalva ūdenī nemaz neizmirkst. Man bija iespēja pataustīt vilka ādu.”

Loreta: „Es nezināju, ka Latvijā ir tik mazi plēsēji. Pirmo reizi varēju pataustīt dažādu dzīvnieku kažokus.”

Ģirts: „Es nezināju, ka dzenis ir koku  dakteris. Man patika klausīties stāstos par gaļēdājiem un zālēdājiem.”

Adrija: „Uzzināju, ka bebrs ir nominēts par šī gada dzīvnieku un ka tam zobu dzeltenums ir saistīts ar dzelzi.”

Līga: „Es pirmo reizi dzirdēju, ka zvēri tiek sadalīti grupās. Mēs aplūkojām 300 gadus vecu ozolu, un man tas likās pārsteidzoši.”

Aleksejs: „Mēs pētījām milzīgu veca koka stumbru, sīli, dzeni, lūsi, caunu, jenotsuni.”

Lana: „Es Zaļajā klasē iemācījos daudz ko jaunu. Man bija iespēja pataustīt mežacūkas spalvas. Un uzzināju, kas tie tādi dižkoki.”

Gatis: „Es uzzināju, ka bebram ir skaļa balss un sesks, lai atbaidītu ienaidnieku, mēdz palaist smirdīgu smaku.”

Miķelis: „Man patika aplūkot celmus, aplūkot plēsēju pēdas. Daba ir tik daudzveidīga un dažāda. Koki ir liela vērtība!”

Renards: „Pavasarī dzenis ir skaļš, lai pievērstu dzeņu mātītes uzmanību. Tā dabā ir iekārtots.”

Elza: ”Mani pārsteidza, ka dzenis prot dobuma caurumā grozīt čiekuru un ēst sēkliņas. Man šķita, ka lapsa ir visēdājs, bet patiesībā tā nav! Man patika aplūkot augēdāju un plēsēju zobus. Paldies jaukajai stāstītājai!”

3. a klases audzinātāja Mārīte Viļuma

---

 

Stikla brīnumi

Uz mūsu skolu šie brīnumi atceļoja noskaistās un vējainās Ventspils. Tieši tur, 2000. gadā, uzņēmuma idejas autoram radās vēlme nodarboties ar savu radošo biznesu. Sagādājot nepieciešamās iekārtas, un, sākot eksperimentēt, tika secināts, ka arods ir ļoti interesants, bet grūts, jo prasa lielu pacietību un koncentrēšanos.

Uzņēmuma "AV stikls" galvenais darbības princips ir figūriņu veidošanas procesa demonstrēšana. Veidošanas procesu iespējams parādīt praktiski jebkurā vietā, kur pieejama elektrība un vismaz trīs sienas, lai neveidotos caurvējš.

Mūsu 1.-4., 6.a, 6.b, “S” klases skolēni un viņu skolotājas izmantoja šo iespēju un vēroja stikla figūriņu veidošanas procesu, dažiem skolēniem bija arī iespēja pašiem pastrādāt stikla pūtēja vietā.

1.a klases skolēni un skolotāja G. Auzāne:

• Ļoti patika nodarbība. Bērni uzzināja daudz jauna un interesanta par stikla izstrādājumu gatavošanu. Bija interesanti jautājumi, kur par pareizu atbildi varēja dabūt dāvaniņu. Pēc nodarbības bērni iegādājās suvenīrus.

1.b klases skolēni:

• Ļoti patika. Nodarbībā mēs iepazināmies ar stikla pūtēja profesiju. Uzņēmuma pārstāvji mums pastāstīja, ka stiklu var taisīt no kvarca smiltīm, to dara ļoti augstā temperatūrā. No stikla var izveidot ļoti skaistas figūriņas. (A. Bernāns)
• Man ļoti patika stikla pūtēju radītās figūras: suns, kaķis, pūķis un ļoti skaista roze. (M. Sokolova)
• Man ļoti patika skatīties, kā meistars veidoja dažādas figūras. Tās bija lielas, maziņas un krāsainas. (D. Mišova)
• Bija ļoti interesanti! Man patika kā stikla pūtējs uztaisīja zivtiņu. (A. Gribaļeva)

2.a klases skolēni:

• Bija ļoti interesanti! Es saņēmu dāvanu par atbildi. Pats pamēģināju strādāt ar stiklu. (Maks Boljakovs)
• Man ļoti patika. Es uzzināju daudz jauna par stiklu.  (Iļja Iļuks)
• Ļoti interesanti. No stikla var izgatavot ļoti skaistas lietas. Es nopirku krokodila figūriņu. Tas ir ļoti skaists. Es to uzdāvināšu mammai. (Iļja Bogusvičs)
• Nodarbībā mēs iepazināmies ar stikla pūtēja profesiju. Redzējām, ka no stikla nūjiņām var pagatavot dažādas skaistas, oriģinālas stikla lietas. (Marija Dubovska)

2.b klases skolēni:

• Man ļoti patika. Man bija iespēja iejusties stikla pūtēja lomā. (Polina Grigorjeva)
• Man ļoti patika, kā no stikla tika izveidots sunītis. Bija interesanti vērot, kā pūta stiklu, bet viņš bija mīksts. (Irina Mališa)

“S” klases skolēni un skolotāja Ludmila Anufrijeva:

• Mums ļoti patika nodarbība. Figūriņas, ko redzējām, bija pasakaini skaistas.

 

 

---

 

Latvijas Nacionālā teātra izrāde „Katls”

2020. gada 18. janvārī mēs, 9. klases  skolēni, kopā ar klases audzinātāju Liliju Zēbergu devāmies uz Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Katls’’.  Kopā ar mums devās arī latviešu valodas skolotāja Sandra Ozola.

Mūsu klase arī iepriekš ir apmeklējusi teātra izrādes, tomēr uz tik svarīgu un vēsturisku izrādi mēs devāmies pirmo reizi, jo mūsu vecumā mēs pilnībā varam saprast izrādes sižetu un ideju. Vēsturiskās lugas režisore ir Ināra Slucka, romāna autors ir Aivars Freimanis. Luga atklāj Otrā pasaules kara beigas un pirmos pēckara gadus. Tik pretrunīgi atklāts laiks un cilvēki, kuri nemācēja uzdrīkstēties, kuriem trūka drosmes, lai aizstāvētu savu valsti, jo okupācijas laikā bija tikai trīs varianti – slēpties, nopirkt “balto biļeti” vai doties karot svešas armijas rindās.

Mēs apmeklējām teātra ēku, kur pirms 101 gada proklamēja Latviju. Skatījāmies izrādi, kura ataino mūsu valsts pārdzīvoto, lai kļūtu par brīvu valsti. Tas pastiprināja pārdzīvojumus, bet deva ļoti labu pieredzi, kura, pēc manām domām, ir nepieciešama katram mūsu vecuma jaunietim.

Teātrī redzētais manī viesa dažādas pārdomas un savādas izjūtas, kuras manī dzīvo vēl joprojām. Pārdomas par cilvēku savstarpējām attiecībām, pārdomas par mūsu tautas piedzīvoto likteni un pārdomas, cik ļoti atšķiras jaunatne toreiz un tagad.

Tieši mēs, jaunatne, esam Latvijas nākotne. Lai labāku un drošāku izveidotu Latvijas nākotni, mums izcili ir jāizprot tās vēsture.

Es visas klases vārdā saku lielu paldies, par iespēju tikt uz šo fantastisko un emociju pilno izrādi, jo kopīgi pārdzīvotais atmiņā mums paliks visu turpmāko dzīvi. Liels paldies, par finansiālo atbalstu projektam “Latvijas skolas soma”! 

 Sagatavoja 9. b klases skolniece Elīna Kotova

---

 

Kinofilmas mācību stundās. „Skolas soma”

2020. gada janvārī un februārī dažādu klašu skolēni izmantoja programmas „Latvijas skolas soma” un Latvijas Kinematogrāfistu savienības piedāvājumu “Kino visiem un visur Latvijā” un noskatījās vairākas latviešu filmas. Skolotāju M.Viļumas, I. Beinarovičas, S.Sorokas, I.Vaivodes un S.Ozolas mācībpriekšmetu stundās (klases audzināšana, latviešu valoda un literatūra) tematu apguvē 2., 5., 6., 10. klašu audzēkņiem tika demonstrētas:  spēlfilmas „Sprīdītis”, Homo Novus”, „Nameja  gredzens”, kā arī animācijas filma „Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” un “Latviešu animācijas filmu programma”.

Lai gan atsevišķas filmas skolēni bija jau redzējuši iepriekš, noskatoties stundā citā kontekstā, pēc iespaidu pārrunāšanas tās ieguva jaunu vērtību. Mākslas darbi jābauda vairākkārt – katru reizi ieraugi ko citu, jo arī pats esi mainījies.

Bija plānots, ka filmas skatīsies arī citi, bet ārkārtējā situācija valstī mūsu ieceres izjauca. Attālinātajās mācībās skolēni izmantoja citas filmas.

Sagatavoja Ingūna Ūbele

---

 

Sveču diena pamatskolā

7. februārī Jēkabpils pamatskolā Rīgas Sveču darbnīcas pārstāvji programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros  organizēja pasākumu “Sveču diena”.

Gatavojoties pasākumam, stundās pārrunājām par Sveču dienas tradīcijām. Bērni uz skolu atnesa savu skaistāko un interesantāko sveci. Klasē sarīkojām sveču izstādi. Skolēni sameklēja dzejoļus un mīklas par svecēm. Pārrunājām, no kā senos laikos gatavoja un mūsdienās tiek gatavotas sveces. Uzzinājām, ka kopš seniem laikiem sveces ir gatavotas no dzīvnieku, zivju taukiem, bišu vaska, un par dakts materiāliem izmantoja no koka, niedres vai meldra šķiedrām vītas auklas. Noskaidrojām, ka mūsdienās lielāko daļu sveces ražo rūpnieciski un lielos daudzumos.

Skolēni radošajā nodarbībā “Sveču diena” uzzināja par Sveču dienas tradīcijām. Pasākuma dalībniekiem ļoti patika interesantā nodarbība. Bērni izgatavoja sveces paši savām rokām, tās skaisti iepakoja un sveces paturēja sev.

3.b klases audzinātāja Aija Lapuha

---

 

Svētki Jēkabpils pamatskolā

Februāris pirmklasniekiem ir īpaši satraucošs un svarīgs mēnesis. 7. februārī  1.a, 1.b un 1.c klase svinēja svētkus  - 100 DIENAS JĒKABPILS PAMATSKOLĀ.

Šī diena mazajiem pirmklasniekiem bija svētku diena. Visas dienas garumā noritēja dažādi interesanti pasākumi. Vispārsteidzošākais un aizraujošākais pasākums bija iluzionista šovs, kas noritēja programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros. Bērniem šis iluzionista šovs bija kā pārsteigums 100 dienu svinībās. Un patiešām – tas bija liels pārsteigums! Bērni ar lielu interesi un aizrautību sekoja līdzi visiem iluzionista trikiem. Klasē valdīja pilnīgs klusums, jo triki un priekšnesumi bija elpu aizraujoši. Burvestības un maģija virmoja gaisā. Bērni bija pārsteigti un izbrīnīti par trikiem, kurus tik profesionāli demonstrēja iluzionists.

Vēl ilgi pēc iluzionista šova bērni atcerējās un pārrunāja iespaidus, kurus guva šova laikā. Skolēniem radās interese arī pašiem pamēģināt kādu triku, iemācīties to un parādīt. Svētki bija izdevušies!

Sagatavoja: Ilze Čevere, Judīte Januškeviča, Līga Mūrniece

---

 

9.b un 11.a klases skolēnu ceļojums uz ritmu un skaņu pasauli

28. februārī Jēkabpils 2.vidusskolas 9.b un 11.a klašu skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās ekskursijā uz Rīgu.

Mācību mērķis: Sekmēt skolēnu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Karjeras izvēle. Skolēnu radošo spēju attīstība. Kolektīva saliedēšana.

Mācību ekskursijas laikā skolēni apmeklēja izstādi „Skola 2020” Ķīpsalā, kur ieguva svarīgu informāciju par mācību iestādēm Latvijā, Krievijā, ASV, Kanādā un citās valstīs. Izstādes apmeklējums sniedz lielisku iespēju praktiski izmēģināt angļu valodu saziņā, novērtēt savas valodas zināšanas, uzdot jautājumus mācību iestāžu pārstāvjiem, parunāt ar studentiem un pasniedzējiem, uzzināt par jaunākajām un pieprasītākajām profesijām.

Par emocionālu satricinājumu kļuva nodarbība „Ritma un skaņu pasaulē” Nila Īles muzikālajā studijā. Nils un Maija Īles ir populāri mūziķi, aizrautīgi cilvēki, kuri ir iemīlējušies tajā, ko dara. Viņu studija ir perkusiju, Āfrikas bungu un eksotisku mūzikas instrumentu pasaule. Katram skolēnam bija iespēja izpausties kā muzikantam. Nodarbība attīsta ritma izjūtu, saliedētību, prasmi ieklausīties citos cilvēkos. Gala rezultātā visi instrumenti savienojās vienotā skanējumā. Nils un Maija dāvāja mums pozitīvas emocijas, labu noskaņojumu, apbūra ar savu harizmu un apgarotību. Ekskursija ir interesanta jebkura vecuma skolēniem un arī pieaugušajiem. Milzīgs paldies Nila Īles studijai un projektam “Latvijas skolas soma” par dāvāto iespēju baudīt eksotisko skaņu pasauli.

Skolēnu atsauksmes:

• Pateikt, ka man patika ekskursija, nozīmē nepateikt neko. Izstādē bija ļoti daudz vietējo un ārzemju augstskolu pārstāvju, un katrs mācēja ieinteresēt un ievirzīt pareizā virzienā katru interesentu. Laikā, kuru pavadīju izstādē, radās jauna motivācija, pieredze komunicēt dažādās valodās un paplašinājās redzesloks.
• Izstādē “Skola 2020” īpaši interesantas bija praktiskās nodarbības. Iespējams, ka nākotnē izvēlēšos medicīnas jomu.
• Esmu sajūsmā par mūzikas studiju. Nils un Maija ir brīnišķīgi muzikanti, tik aizrautīgi un talantīgi! Viņi visus iekvēlināja un ieinteresēja. Brīnišķīga un apburoša atmosfēra!
• Pateicoties izstādei “Skola 2020”, es sapratu, kas gribu kļūt nākotnē.
• Īpaši atmiņā paliks tas, ka mums pašiem tika dota iespēja spēlēt uz bungām. Muzikanti ir satriecoši! Viņi nevis vienkārši spēlē uz instrumentiem, bet bauda to, ko dara. Un tas ir vissvarīgākais!

Klases audzinātājas:  Žanna Vinogradova, Natālija Zarkeviča

---

 

Jaunumi Jēkabpils 3. vidusskolā

* * *

13. decembrī vidusskolēni devās braucienā uz Nacionālo teātri, kur noskatījās jauno A.Freimaņa izrādi ,,Katls” (I.Sluckas režija). Plašais jauno aktieru ansamblis atgādināja mums, pašiem latviešiem, ka vēstures notikumos ne viss bija viennozīmīgi. Karš ierāva cilvēkus sava veida ,,katlā”. Izdarīt pareizo, sirdsapziņas vadīto izvēli bija grūti, dažbrīd neiespējami, jo cilvēkam ir tikai viena dzīve, atbildība par savu ģimeni un jauna cilvēka alkas pēc mīlestības kādreiz prevalē pār skaidru prātu.
Izrādi iesakām vidusskolas vecuma jauniešiem – būs interesanti un pārdomas par dzīvi nebeigsies ar priekšskara aizvēršanos.

Sagatavoja I.Ūbele

* * *

10. decembrī 1.c klases skolēni projekta “Skolas soma” ietvaros apmeklēja Jaunatnes teātra muzikālo izrādi “Sniegbaltītes skola.” Krāšņais un muzikālais pasakas iestudējums priecēja bērnus, kurā darbojās visiem labi zināmie pasakas tēli – Sniegbaltīte, Salatēvs, zaķēni, vilcēns un citi meža zvēri. Bērni pārliecinājās, ka iegūstot gudrību un draudzību, viss ir pa spēkam!

Sagatavoja I.Kozule

* * *

3. decembrī 4.un 5. klašu skolēniem bija neparasta tikšanās ar “Mazās Brīnumzemes” Izglītības un radošo tehnoloģiju centra darbiniekiem no Siguldas. Pasākumā “Pašu veidota Latvija” skolēni uzzināja par dizainu un elektroniku, kā māksla tiek savienota ar zinātni. Video sižets vēstīja par Vācijas dizaina izstādi, kurā apskatāmi pilsētu maketi. Praktiskajā nodarbībā klasē vispirms iztēlojās savu Latviju 150. jubilejas gadā un tad ar aizrautību no dotajiem materiāliem izveidoja katrs savu valsts maketu, lietā liekot arī patriotiskus simbolus. Ieguvums – paplašināja redzesloku, interesanti un lietderīgi pavadīja laiku lekcijā un radoši darbojoties praktiskajā nodarbībā. Skolēniem ļoti patika, visi bija ieinteresēti. Noteikti iesakām arī citiem!

Sagatavoja I.Ūbele

* * *

27. novembrī 1.a un 1.b klašu skolēni devās uz Valmieras teātra izrādi “Smieklu sasaukšanās.” Izrādē bērni iepazinās un dzīvoja līdzi tēliem no Ineses Zanderes dzejoļiem – vēroja piedzīvojumus spogulī, ritmizēja ejampantus, lecampantus, sedzampantus redzampantus, iepazina ģimeniskās vērtības un priecājās par uzburto kopā būšanu ar vecākiem, brāļiem, māsām, draugiem. Klausījās viņu sarunās un prātojumos, dziedāja līdzi Renāra Kaupera dziesmām Goran Goras izpildījumā.

Sagatavoja K.Aukmane

---

 

Jaunumi Jēkabpils Valsts ģimnāzijā

10.c klase dalās “Latvijas skolas somas” brauciena iespaidos

Pagājušā gada nogalē, kad garīgie un morālie spēki šķita tuvu izsīkumam, mēs - 10.c klase devās devāmies uz Rīgu, lai izmantotu valsts piešķirto dāvanu – “Latvijas Skolas soma 2019” un nedaudz paraudzītos uz sevi un saviem klases biedriem, tā sacīt, no malas un citos apstākļos.

Lai arī 12. decembra diena ar laika apstākļiem neiepriecināja, tomēr klases biedru dzirkstošais gars neļāva nosalt un īgņoties par drēgno laiku.

Mūsu klases iecere bija iepriecināt sevi ar kāda žanra komēdiju, jo nopietnības un saspringuma pēdējās nedēļās bija gana izbaudīts.

Tāpēc bijām ļoti iepriecināti, ka tieši šajā laikā savu pirmizrādi piedzīvoja Latvijas Nacionālā teātra izrāde Nikolaja Gogoļa izrāde - “Revidents”.

“Kungi – pie mums brauks revidents”, sākas hrestomātiskā Gogoļa komēdija, kura der visiem laikiem, valstīm un politiskajām iekārtām, jo baidīties un pakļauties ir cilvēka dabā. Turklāt satraukti ir jūtīgāko jomu ierēdņi – no skolu valdes, slimnīcas, sociālās aprūpes, tiesu sistēmas un, protams, pašas pilsētas domes... Bailes pārvēršas fantasmagorijā un izaug lielākas par pašiem cilvēkiem. https://teatris.lv/izrade/revidents

Kopumā par izrādi varam sacīt, ir zināmā mērā jāiztur pirmais cēliens, lai pēc otrā varētu teikt: Jā! Bija Labi!

Ja nopietni, tad - izrāde rosināja pārdomas par morāli - ētiskiem jautājumiem un normām. Par kompromisu starp sirdsapziņu, morāli un vērtībām. Mums patika vizuāli tehniskais noformējums, kā arī komēdijas elementi un īpaši otrā cēliena spraigais situācijas atrisinājums.

Un vēl!

Lai varētu mierīgi nosēdēt visas trīs stundas teātrī, pirms tam kādas, kopumā trīs, stundas paskraidījām pa Lāzerpeintbola laukumu. Pēc šīs aktivitātes bijām izsmējušies, izskraidījušies, piekusuši un izsalkuši, “paķērām” kādu Hotdogu un laidām uz teātri!

 Sirsnībā – 10c

Ar “Latvijas skolas somu” muzejā

Jau trešo reizi devāmies mācību ekskursijā, izmantojot akcijas “Skolas soma” piedāvātās iespējas. Šoreiz 9.a klases nolūks bija apmeklēt LNMM jeb Latvijas Nacionālās mākslas muzeju un P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju. Dienas otrajā pusē tika piedāvāta iespēja izbaudīt slidošanas prieku, noskatīties filmu, ieskatīties Ziemassvētku tirdziņa piedāvājumos “Akropolē”.

Pirmajā semestrī tā mums bija jau otrā ekskursija, un mēs tai ļāvāmies ar apziņu, ka šī diena dos iespēju ne tikai iepazīt muzeju piedāvājumu, bet arī būt kopā ar klasi ārpus mācību stundām.

Dienas 1.daļa izvērtās saturīga. Ja kādam neinteresēja māksla, viņš varēja pētīt restaurēto LNMM ēku, mācīties izmantot aplikāciju telefonā, lai iegūtu informāciju par redzamo gleznu. Notika tikšanās ar gleznām, kas iepriekš bija redzētas reprodukcijās. Par J. Rozentāla darbiem bija daudz dzirdēts viņa jubilejas gadā. Sekojot norādēm, devāmies mākslas vēstures izpētes ekspedīcijā domubiedru grupās.

Kad vēlāk dalījāmies iespaidos, nez kāpēc šķita, ka esam bijuši dažādos muzejos, jo uzmanību piesaistīja atšķirīgas gleznas. Katram sava māksla.

Pēc mākslas muzeja izpētes devāmies uz P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, kur izbaudījām gides stāstījumu par medicīnas attīstību no senatnes līdz mūsdienām. Ja uzmanīgi klausījās, bija iespēja ne tikai gremdēties vēstures faktos, bet arī uzzināt noderīgu informāciju par veselības saglabāšanu, ikdienā izvēloties tai nekaitīgu uzvedību, mainot ieradumus un domājot. Ja kāds no mums nākotnē gatavojas kļūt par mediķi, ieskats šī muzeja ekspozīcijā, iespējams, noderēs kā pārbaude, vai mani medicīnas joma tiešām interesē.

Domas par to, kurš muzejs interesantāks, dalījās. Kādam ļoti patika pētīt gleznas, citam nepatika, kādam interesēja medicīnas vēsture, dažam tā šķita neinteresanta, tomēr nevaram noliegt ieguvumus. Iepriekšējos “Skolas somas” braucienos devāmies uz teātri (Dailes un Valmieras Drāmas teātris), bijām Stūra mājā, Valmierā ieklausījāmies tās vēstures lappusēs. Šoreiz galvenie objekti bija muzeji.

Tomēr interesanta un saturīga bija arī otrā dienas daļa. Lai gan plānoto slidošanu “Lido” slidotavā izjauca laika apstākļi – pārāk lielā vēja dēļ slidotavu slēdza mūsu acu priekšā, mums izdevās sapni par slidošanu ziemā bez ziemas realizēt tirdzniecības un izklaides centrā publiskās slidošanas stundā. Daļa klasesbiedru devās uz kino šajā pašā centrā. Izbaudījām arī krāšņi izrotāto Ziemassvētku tirdziņu.

Un tad ceļš mājup, kurš šķita pārāk īss. To īsināja sarunas, dziesmas, spēles. Un klasesbiedri, protams.

Izvērtējot izteicām savas domas par pieredzēto:

• Sintija: “Man ļoti patika muzeji, jo esmu no tiem, kuriem patīk iepazīt ko jaunu. Un ekskursija kopumā klasi satuvināja vēl vairāk, jo apzināmies, ka turpmāk ceļi var neiet kopā.”
• Solveiga: “Man patika mākslas muzejā – daudz skaistu gleznu un interesantu telpu. Novērtēju arī Medicīnas vēstures muzeja atsevišķus eksponātus, redzēto filmu un kopā pavadīto laiku.”
• Dāvis: “Ekskursija nebija slikta, iespējams, pat labāka par ekskursiju uz Tartu. Mākslas muzejā ieinteresēja atsevišķas gleznas, bet visvairāk man patika vieta, kur grīda bija no stikla. Medicīnas vēstures muzejā jutos garlaikots. To kompensēja iespēja slidot ar draugiem. Man patīk, ka ekskursijā tiek iekļautas aktivitātes, kas ļauj fiziski izkustēties.”
• Daniela: “Ekskursija bija izglītojoša. Man vairāk patika Medicīnas vēstures muzejs, tas bija citādāks, nekā es biju iedomājusies. Patika arī kino, no sirds izsmējos, skatoties komēdiju ar ļoti daudziem piedzīvojumiem. Manuprāt, mums jābrauc vēl, jo ieguvumu daudz.”
• Artūrs B.: “Mēs bijām laimīgi, braucot ekskursijā. Izbaudīju iespēju nokļūt atšķirīgos laikos un situācijās ar gleznu palīdzību. Man vairāk interesēja un patika modernā māksla, tā atstāja vietu interpretācijai un paša asociācijām. Bija interesanti iepazīties ar medicīnas attīstības vēsturi. Muzejos pavadītais laiks bija skaists un likās nepietiekami ilgs. Es tur varētu pavadīt visu dienu.
• Dana: “ Ekskursija šķita garlaicīga. Mani gan pārsteidza mākslas muzejs, tomēr ne visas tur izstādītās gleznas man ir māksla. Vairāk noderīgas informācijas ieguvu Medicīnas vēstures muzejā.”
• Matīss: “Ekskursiju vērtēju kā izdevušos. Mani neaizrauj māksla, tāpēc vairāk pievērsos ēkas izpētei un izmantoju arī aplikācijas piedāvāto informāciju. Medicīnas muzejs piedāvāja interesantu informāciju, patika senās liecības par medicīnas vēsturi. Esmu gatavs nākamajai ekskursijai, jo vienmēr ir ieguvumi.”
• Artūrs L.: “Man ekskursija patika. Es ne tikai labi pavadīju laiku ar draugiem, bet apskatīju gleznas (dažas es gan nesapratu), iepazinu medicīnas vēstures muzeju. Mācījos slidot. Un par slidošanu man ir daudz emociju.”
• Nikola: “Manuprāt, ekskursija bija diezgan laba, bija interesantas aktivitātes. Interesēja gan māksla, gan slidošana. Man patika izvēles iespēja izklaides daļā.”
• Diāna: “Ekskursija bija izdevusies – sniedza daudz jaunu zināšanu par medicīnu un mākslu, bija daudzveidīgas aktivitātes, iespēja pavadīt laiku ar draudzenēm. “

Kā redzam, viedokļi atšķiras, tomēr praktiski visi piekrīt, ka iegūtā pieredze ir nepieciešama, jo mākslas izpratne neatnāk vienā dienā, tāpat kā reizēm vieni paši neizlemjam apmeklēt muzeju.

Evelīna Šinkūne, 9.a klase

* * *

7.a klases skolēniem 22. decembrī bija iespēja aiziet uz Krustpils Kultūras namu noskatīties koncertuzvedumu ’’Ezītis sniegā.’’ Stāsts bija par ezīša un lācīša piedzīvojumiem. Ezītis parasti katru vakaru gāja pie sava drauga lācīša, lai iedzertu siltu tēju, sēžot uz bluķīša un skatoties zvaigžņotajās debesīs.

Aktieri prasmīgi parādīja tādu dzīves situāciju, kad citreiz atrisinājums nāk no pavisam negaidītas puses. Par to mēs visi aizdomājāmies.

Interesanti, ka vienalga, cik ezītis bija maziņš, viņš tomēr bija diezgan drosmīgs un apdomīgs.

7.a klases vārdā, Megija Roščenkova

* * *

5. decembrī, izmantojot projekta “Latvijas Skolas soma” piedāvātās iespējas, devāmies uz Rīgu, lai apmeklētu Nila Īles mūzikas studiju un piedalītos radošā muzikālā darbnīcā. Mūsu iespaidi un pārdomas:

• Nodarbība bija ļoti interesanta. Es nebiju gaidījusi, ka mūsu klase tik labi sadarbosies. Man patika kopā ar klasi veidot muzikālas kompozīcijas. Mēs daudz uzzinājām par dažādiem instrumentiem. Visi tajā dienā pamēģinājām kaut ko jaunu!” (Agnese)
• “Ierodoties N. Īles mūzikas studijā, pats mūziķis mūs sagaidīja ar visu savu plašo perkusiju instrumentu klāstu. Mākslinieks ļoti mūsdienīgi, interesanti, ar humoru pastāstīja mums par perkusijām, par “džambi”, par daudziem citiem instrumentiem. Domāju, ka pavadītais laiks bija ļoti kvalitatīvs un radošs.” (Kristiāns)
• “Kad ieradāmies studijā, ieejot telpā, likās esmu ienācis citā pasaulē. Studijas atmosfēra bija mājīga un silta. Mēs sākām ar "džambi” un turpinājām ar daudziem dažādiem instrumentiem, uzmeistarojām savus ritmus. Tad varējām pamēģināt lielās bungas!” (Markus)
• “Bija ļoti interesanti! Veids, kā mākslinieks to visu pasniedza, bija unikāls, fokuss bija uz to, ka mēs mācāmies, saprotamies, sadarbojamies, ieklausāmies instrumentos, tos spēlējot.” (Normunds)
• “Ieejot studijā, man bija satraukums. Tomēr, sākoties nodarbībai, mani pārņēma ieinteresētība. Mūs iepazīstināja ar iepriekš neredzētiem mūzikas instrumentiem un atļāva tos spēlēt. Kopīgi mums ļāva spēlēt skaņdarbus, tas bija satraucoši, jo baidījos kaut ko sajaukt, tomēr viss izdevās. Šajā nodarbībā visi iemācījāmies ko jaunu, redzējām ko neredzētu un izmēģinājām šādu muzicēšanu pirmo reizi visi kopā. Tas bija aizraujoši!" (Agate)
• “Mēs kopā veidojām muzikālas kompozīcijas! Es noteikti vēl nākotnē vēlos apmeklēt N. Īles muzikālās nodarbības!” (Undīne)
• “Mēs paši radījām savu mūziku! Man patika mākslinieka piedāvātais mūzikas stils, viņa komunikācijas veids, saruna ar mums. Mūsu klase ļoti labi sadarbojās, bet tas, ko pats mākslinieks radīja ar “džambi”, bija ļoti iespaidīgi un nepārspējami. Paldies par šo iespēju - piedalīties šādā skaistā pasākumā.” (Ģirts)

Ekskursija Bitu un Perkusiju skaņu ritmos

8. novembra rītā 7.c klases skolēni un audzinātāja Sarmīte Stikāne satraukuma pilni pulcējās, lai dotos ekskursijā uz Rīgu. Ekskursijas ietvaros apmeklējām SIA „Lielvārds”, Nila Īles mūzikas studiju un t/c Akropole.

Pirmā pietura bija SIA „Lielvārds” radošā darbnīca ”Little bits”. Viena nodarbība, bet daudzi eksperimenti! Ar īpašu elektronikas konstruktoru palīdzību skolēni iemācījās dažādos veidos spīdināt spuldzītes, darbināt elektromotoriņu, skandināt visādas skaņas, un tas viss ar dažādu elektrisko ķēžu un slēdžu palīdzību. Interesanti, praktiski un noderīgi!

Nākamā pieturvieta bija perkusionista Nila Īles mūzikas studija. Nils Īle jau vairākus gadus nodarbojas ar perkusiju spēles tehniku, apguvis to pie ievērojamiem meistariem no citām valstīm un izveidojis pirmo perkusiju spēles studiju Latvijā. Perkusijas ir mūzikas instrumenti, kas rada skaņu, piesitot pie tā, pakratot, berzējot vai jebkādi citādāk izraisot vibrācijas. Skolēni atzina, ka šī nodarbība bija ļoti interesanta,  aizraujoša, jo bija iespēja praktiski pamēģināt dažādus interesantus instrumentus un piedalīties kopēja mūzikas skaņdarba radīšanā.

Ekskursijas noslēgumā apmeklējām t/c Akropole, kur jaunieši varēja iemēģināt roku, spēlējot boulingu, un brīvajā laikā izbaudīt centra citus atpūtas piedāvājumus.

Esam pateicīgi “Latvijas skolas somai” par sniegto iespēju pavadīt lielisku piektdienu un pabūt Bitu un Perkusiju skaņu ritmos!

audzinātāja Sarmīte Stikāne

---

 

Jaunumi Jēkabpils pamatskolā

Pa pēdām jauniem atklājumiem

Hop, hop aizlec lēcējčūska… Parādās suns uz trīs kājām. Kāpēc uz trīs? Tāpēc, ka ceturtā kāja slima!

Kārlis Darviņš ir dabas pētnieks un viņam ļoti patīk lasīt literatūru par dzīvniekiem.

Slavenais dabas pētnieks Kārlis Darviņš savā pagalmā piedzīvo ko neplānotu – ejot uz pastkastīti pēc žurnāla „Dzīvnieku mīti” gaidītā un jaunākā numura, Kārlis pēkšņi sniegā ierauga nepazīstamas pēdas. Šis mistiskais un baisais notikums viņu tā satrauc, ka jāsāk izmeklēšanas process. Šajā procesā jāiesaistās arī bērniem! Bērniem jāmēģina saprast, kam tad pieder nezināmas izcelsmes pēdas. Varbūt seškāju utij? Varbūt gliemezim? Varbūt simtkājim?

Izrāde ir izzinošs piedzīvojums katram apmeklētājam. Stāsta parādīšanā tiek izmantoti objektu teātra, muzikālu spēļu un improvizācijas teātra paņēmieni, padarot izziņas procesu par kopīgu radošu notikumu. Izrādē bērni tiek rosināti darboties līdzi un arī nedaudz pafantazēt, meklēt likumsakarības, kā arī tiek dota iespēja paskatīties no cita skatu punkta uz sadzīviskām lietām, saskaitīšanu un ikdienišķiem notikumiem. Izrādes beigās tiek dziedāta kopīgi apgūta dziesma. Un beigās secinājums – katras problēmas atrisinājums esi tu pats!

Šo izrādi skatījās 2.a un 2.b klases skolēni
un klases audzinātāja Dace Pauļuka

Ikviena sapņotāja labās idejas nākotnē pārtop par īstām un reālām lietām!

Neilgu laiku pirms Latvijas 101. dzimšanas dienas svinībām 4.a klases skolēniem bija izdevība piedalīties maketu būves darbnīcā. Nodarbību vadīja speciālisti no Siguldas izglītības un radošo tehnoloģiju centra «Mazā Brīnumzeme». Divi stundu nodarbībā skolēni gan klausījās un vēroja, gan paši varēja darboties un iesaistīties.

Pasākumā “Pašu veidota Latvija” pirmajā nodarbībā skolēni uzzināja, kā tiek veidota un darbojas modelisma pasaule. Dalībnieki uzzināja par dizaina un elektronikas jomu un to, kā māksla tiek savienota ar zinātni. Pasniedzējs Edmunds pastāstīja, kā tapa “Brīnumzeme”, kura, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta. Nodarbības vadītājs arī mudināja aizdomāties, kas un kā veido šodienas Latviju.

Otrajā nodarbībā bija klāt laiks, lai darbotos praktiski. Lai rosinātu fantāziju, pasniedzēja jautāja “Kāda būs Latvija, kad svinēsim valsts 150. dzimšanas dienu?” Tālāk skolēni no dotajiem materiāliem izveidoja katrs savu Latvijas maketu. Dalībnieki grieza, līmēja, stiprināja un veidoja no putuplasta, krāsoja ar guaša krāsām katrs uz sava maketa pamatnes nākotnes ēkas un objektus. Izgatavotos nākotnes maketus, kuri bija rotāti ar patriotiskiem simboliem, skolēni varēja ņemt sev līdzi. Atliek vien cerēt un novēlēt, lai jauno sapņotāju labās idejas nākotnē pārtop par īstām un reālām lietām!

4.a klases audzinātāja Antra Skutela

Teātra izrādes “Sniegbaltītes skola” apmeklējums

Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros  Jēkabpils pamatskolas  1.a, 1.b, 1.c klases skolēni 2019.-2020.mācību gada 1.semestrī apmeklēja Latvijas Jaunatnes teātra  muzikālo izrādi “Sniegbaltītes skola,” kura viesojās 10.decembrī Krustpils kultūras namā.

Leģendārā pasaka “Sniegbaltītes skola” ir kļuvusi par vienu no mīļākajā, bērnības pasakām jau daudzām paaudzēm.

Mazajiem skatītājiem tika piedāvāta jauna, krāšņa, muzikāla pasaku izrāde, kurā darbojās visiem labi zināmie pasaku tēli: Sniegbaltīte, Salatēvs, zaķēni, vilcēns un citi meža zvēri.

Izrādes laikā skolēniem bija iespēja iesaistīties lugas notikumos, atbildēt uz aktieru aicinājumiem palīdzēt atrisināt situāciju.

Vislielākā pievienotā vērtība bija bērnu smiekli un emocijas izrādes laikā. Bērni bija pamanījuši interesantas detaļas apģērbos, interesantas frāzes aktieru dialogos.

Pēc muzikālās izrādes noskatīšanās kopā ar bērniem pārrunājām, par redzēto, dzirdēto, izjusto.

Ilze Čevere, Judīte Januškeviča, Līga Mūrniece

Namdara darbnīcas apmeklējums Ziemassvētku noskaņās

2019. gada 10.decembrī 4.d un 4.e klase iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja Namdara darbnīcu Garkalnes novadā. Kopā ar atraktīvajiem ekskursijas vadītājiem skolēni pilnveidoja savas zināšanas multisensorā lekcijā par Latvijas kokiem un to īpašībām. Strādājot kopā ar Namdara darbnīcas meistariem, skolēni iemēģināja senos latviešu instrumentus - zāģēja ar divroku zāģi, izmantojot slīmestu veidoja suvenīrus no koka un iemēģināja savu roku darbā ar ēveli, veidojot “eņģeļu matus”.

Skolēniem bija iespēja nobaudīt siltu, katlā gatavotu Ziemassvētku dzērienu un piparkūkas. Skolēni devās lāpu gājienā, kurš veda cauri tumšajām meža takām, beigās piedzīvojot īstu brīnumu, sastopot Ziemassvētku vecīti. Kādam no skolēniem, paslepus no citiem, bija iespēja uz brīdi iejusties Marijas un Jāzepa tēlos Betlēmes ainiņā, pārsteidzot pārējos.

Namdara darbnīcā pavadītā diena bija piesātināta ar dažādām aktivitātēm, kuras brīnišķīgi papildināja viena otru. Skolēni bija sajūsmā par piedzīvojumiem bagāto dienu.

Klašu audzinātājas Jana Roščenkova, Ieva Broka, Ieva Skutele 

Ziemassvētkos uz Madonu!

19. decembrī 2.c un 3.e klases skolēni apmeklēja Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju un kinoteātri “Vidzeme”.

Muzejā skolēni apmeklēja muzejpedagoģisko programmu “No skala līdz…”

Mērķis – iepazīstināt dalībniekus ar muzeja krājumā esošajiem senajiem gaismas objektiem un to pielietojumu pirms 100 …, 80 …, 50 … gadiem. Iepazīstināt ar Madonas ražotnē „Darba Spars” komplektētajām lampām.

Nodarbība sākās ļoti noslēpumaini – visi satupuši pulciņā uz grīdas skala gaismā. Lēniem soļiem atklājās gaismas ceļš latvieša mājā.

Muzejpedagoģiskās programmas laikā skolēni iepazina senos gaismas objektus, to pielietošanu. Vēsturniece izskaidroja, kā un kāpēc mainījušies gaismas ķermeņi dažādos laikos. Skolēni varēja novērtēt elektrības nozīmi šodien. Nodarbības beigās skolēni grupās veica uzdevumus, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas.

Pēc tam devāmies uz kinoteātri Vidzeme. Tur bija iespēja noskatīties vienu no jaunākajām filmām “Ledus sirds 2”. Kino ir profesionālas jaunākās tehnoloģijas. Filma māca cienīt dzimto vietu, tradīcijas, darbu. Filmas galvenā doma ir, ka godīgums un cieņa ir svarīgāki par mantkārību un nodevību. Tas mudina skolēnus novērtēt ētiskās vērtības, prast izvērtēt un pieņemt pareizo lēmumu. Kino apmeklējums veicināja skolēnu interesi par dažādām digitālajām tehnoloģijām.

Pārrunājot šos pasākumus, skolēni izteicās, ka labprāt apmeklētu muzeja nodarbības biežāk, jo tās ir interesantas, noslēpumainas un veicina interesi par vēsturi. Pirms kino apmeklējuma skolēni nebija aizdomājušies, ka arī šeit izmanto digitālās tehnoloģijas. Kāds pārsteigums bija daudziem skolēniem neparastā skaņas sistēma un 3D skats! Filmas saturs aizkustināja līdz asarām.

2.c klases audzinātāja A. Ščegalkova

Stāstniece skolā

Jēkabpils pamatskolas 1. d., 1.e., 3. c., 3. d. un 3. e klases skolēniem, trešdien, 18. decembrī, bija lieliska iespēja noklausīties stāstnieces Līgas Reiteres lekciju par valodas bagātināšanu un praktiski iemēģināt roku glītrakstīšanas uzdevumu veikšanā. Šķietami vienkāršais vairākumam sagādāja grūtības, jo izrādījās, ka nav tik vienkārši zīmēt vienādas līnijas, vienādā slīpumā un vēl ar vienādām atstarpēm.

Lekcijas un darbnīcas vadītāja Līga Reitere  ir viena no retajiem ārstniecības augu zinātājiem ar tik plašu pamatu, kas gūts ne vien pļavā, bet arī studējot visu pieejamo literatūru, sākot no 100 gadus vecām grāmatām līdz pat mūsdienu internetam. Līga uzsver, ka viņa ir skolmeistars, akcentējot nemateriālās vērtības – valodu, tradīcijas un prasmes.

Skolēni klausījās lekciju un praktiski trenējās veikt glītrakstīšanas uzdevumus. Rezultātā tika uzrakstīts savs vārds, ievērojot burtu augstumu, slīpumu un atstarpi. Veicot uzdevumu tika iepazītas sena mūzikas instrumenta vargana skaņas. Šī bija arī lieliska iespēja relaksēties un atpūsties no ikdienas steigas un stresa.

Lekcijas noslēgumā visi skolēni jutās gandarīti par paveikto darbu, gūstot pozitīvas emocijas. Tika saņemtas pozitīvas atsauksmes gan no pašiem dalībniekiem, gan no skolotājiem.

3.e klases audzinātāja Biruta Sprindža

Radošā darbnīca “Mana runa pārliecina”

Ir klusais Ziemassvētku gaidīšanas laiks, bet nav aiz kalniem 6. klašu valsts diagnosticējošie darbi. Tāpēc “Latvijas skolas somas” ietvaros divu sesto klašu skolēniem tika piedāvāta iespēja piedalīties radošajā darbnīcā “Mana runa pārliecina“, ko organizē Horeogrāfu asociācija. Kopā ar Ditu Nitišu un Dzintaru Rožkalnu 6.d un 6.e klases skolēni caur smiekliem un jokiem divu mācību stundu laikā apguva publiskās uzstāšanās mākslas pamatprincipus.

Skolēni aktīvi darbojās nodarbības vadītāju piedāvāto uzdevumu izpildē. Viņi mudināja bērnus “iziet no komforta zonas” un analizēt savu runu, kā arī ķermeņa valodu. Uzdevumi tika veikti gan kopīgā aplī, gan grupās, gan pāros. Tas rosināja skolēnus izvērtēt, cik nozīmīga ir publiskā runa. Mācēt sevi prezentēt ir viena no svarīgākajām prasmēm, kas nepieciešama ikdienas dzīvē.

Skolēni ir gandarīti par iespēju piedalīties šajā praktiskajā nodarbībā, jo uzskata, ka ieguva vairākus vērtīgus padomus, kas palīdzēs turpmākajā mācību procesā.

6.d klases audzinātāja Līga Vītola

Katra atbildība – sakopta vide!

Gatavojoties iniciatīvas “Latvijas skolas soma“ pasākumam “Pašu veidota Latvija”, 4.c klase pētīja Latvijas karti, tās ģeogrāfisko vidi, dabas ainavas un  Latvijā esošos uzņēmumus. Bērni pastāstīja, kur Latvijā bijuši, ko redzējuši un kādu iespaidu apmeklētās un redzētās vietas atstājušas. Noskatījāmies dokumentālu filmu par atkritumu savākšanu un ietekmi uz Latvijas dabu. Noskaidrojām, ka katram jābūt atbildīgam par savu apkārtni, tad Latvija izskatīsies un būs tīra, sakopta un tūristiem patīkama pilsēta. Tātad – katrs ir atbildīgs par vidi, kur atrodas.

Ļoti būtiski, ka pēc pārrunām un diskusiju par Latvijas dabu, bērniem bija iespēja pašiem veidot kādu nākotnes ainavu. Pārsvarā skolēni būvēja vai veidoja Jēkabpili nākotnē. Interesanti ir tas, ka nami nebūs augsti, ka pilsētā būs daudz koku un zaļās zonas, būs puķu dobes un ielas būs platākas. Tādas ir bērnu ieceres.

Klasē  skolēni pastāstīja par saviem iespaidiem pēc pasākuma un pilnīgi visi atzina, ka viņiem patīk praktiski darboties. Visi skolēni aiznesa mājās veidoto Latvijas maketu. Mājās turpinājās sarunas ar vecākiem par skolā veikto, izdarīto un sajusto.

14.novembrī 4.c klase bija ekskursijā Līvānos, kur skatījām stikla muzeju, pilsētas dabu un ainavas, kā  arī meklējām 7 dažādus arhitektu veidotus soliņus. Patīkami bija skatīt, ka pilsēta ir tīra, soliņi nav apzīmēti un salauzti, kā tas bieži vērojams Jēkabpilī. Pārrunājām, ko šajā pilsētā vēl vajadzētu mainīt un kāpēc mums patika šī pilsēta. Secinājums bija viens-visi ievēro kārtību un tīrību, neviens nepiegružo dabu, tad arī visiem būs prieks baudīt sakoptas  pilsētas ainavas.

4.c klases audzinātāja Ruta Baranovska

5.e klases ekskursija uz Gulbeni

2019. gada 21.novembrī 5.e klase devās ekskursijā uz Gulbeni. Pirmā “pietura” bija Gulbenes bijusī dzelzceļa stacija, kurā tagad ierīkots muzejs “Dzelzceļš un tvaiks”. Šeit izvietota interaktīva ekspozīcija par un ap vilcieniem. Pēc gida ekskursijas, paši drīkstējām visu izmēģināt un apskatīt. Otrajā daļā veidojām gudros plastilīnus, kā arī uzzinājām vairāk par pirmajiem vilcieniem un no kā viņi bija būvēti.

Otrā “pietura” bija “Latvijas dārgakmeņi”. Gids mums stāstīja par Latvijas un ārvalstu atrastajiem dārgakmeņiem. Mācīja tos pamanīt un pat pārbaudīt, lai pārdevēji mūs nepiemāna ar neīstiem dārgakmeņiem.

Mūsu klasei ekskursija ļoti patika un mēs ieteiktu tur braukt citiem.

5.e klases meitenes Evelita, Kristiāna, Agnese

Virtuālais planetārijs

Jēkabpils pamatskolas 5.e klases skolēniem bija iespēja piedalīties projekta "' Latvijas Skolas Somas"' ietvaros izglītojošajā nodarbībā, kuru organizēja SIA  P N.R.

Pasākuma nosaukums - Virtuālais planetārijs! Nodarbības laikā skolēni izmantojot virtuālās realitātes brilles, skatījās animācijas filmu par mākslas pirmsākumiem. Pasākums skolēnos raisīja radošas idejas, pārdomas par mākslu, literatūru (dzeju) un to sintēzi. Izglītojamie ar lielu aizrautību un degsmi gaidīja šo pasākumu, jo skolēniem patīk mācību procesā izmantot tehnoloģijas iespējas.

                                       5.e klases audzinātāja Maija Kondrāte

Pašu veidota Latvija

Siguldas izglītības un radošo tehnoloģiju centra “Mazā Brīnumzeme” pārstāvji organizēja pasākumu “Pašu veidota Latvija.” Gatavojoties pasākumam mācību stundās pilnveidojām  zināšanas par Latviju, tās upēm, ezeriem, kalniem, pilsētām, novadiem. Oktobrī 3.klašu pasākumā ”Krāsu nedēļa” veidojām izzinošu un mākslinieciski noformētu zaļo taku ar darbiņiem par skaistākajiem dabas objektiem Latvijā .

Skolēni nodarbības ”Pašu veidota Latvija” 1.daļā uzzināja,  kā tiek veidota un darbojas modelisma pasaule, pētīja esošo ekspozīciju. Skolēni noskaidroja, kas ļauj darboties dzelzceļa un ceļa satiksmes dalībniekiem. Nodarbības 2. daļā skolēni darbojās praktiski un radoši 3D darbnīcā, veidoja savu nākotnes Latvijas maketu ar sarkanbaltsarkaniem karogiem  mastos.

Izgatavotos darbus skolēni varēja ņemt līdzi un turpināt attīstīt savu fantāziju modelēšanas pasaulē arī mājās. Visi bērni atzinīgi novērtēja iespēju  pašiem veidot savu modeli.

3.b klases audzinātāja Aija Lapuha

Radošais process – iespēja gūt zināšanas un prieku!

Saulainā rudens rītā,  27. septembrī, labā noskaņojumā, mēs - 5.c un 5.d klase devāmies uz nezināmo  ‘’Mazo Brīnumzemi’’ Siguldā Puķu ielā 2. Ceļā fantazējām, kādi gan brīnumi mūs var sagaidīt?

Izrādās ‘’Mazā Brīnumzeme’’ iekārtota Laurenču pamatskolas 1.stāvā. Tātad secinām, ka centra iekārtošanā dalību ņēmuši profesionāļi- skolotāji, ka Brīnumzeme tiešām varētu sagādāt mums brīnumus!

Gids mūs uzaicināja telpā, kur mūsu acu priekša pavērās miniatūra pilsēta, kas aizņēma visu telpu. Pilsēta ar dažādām ēkām, torņiem, ielām, krustojumiem, luksoforiem. Pa ielām pārvietojas dažādi transporta līdzekļi! Tie patstāvīgi pārvietojas un neradās nekādi ceļu satiksmes negadījumi. Nevarējām saprast, kas tos virza, kur var iegādāties šādus mazus transporta līdzekļus? Uz visiem mūsu jautājumiem atbildes deva gids. Izrādās, ka šī pilsēta ir divu cilvēku radošs kopdarbs. Visi transporta līdzekļi iegādāti dažādos rotaļlietu veikalos, protams, lielākā daļa no tiem ir attiecīgi pārveidoti. Apakšā katram transporta līdzeklim pievienots mazs magnētiņš, kurš dot tam iespēju kustēties, jo zem ielu pārklājiem ir novietotas metāla stieples. Bijām pārsteigti, cik daudz mums Latvijā radošu, uzņēmīgu cilvēku !

Nākamajā telpā mūs gaidīja jauns pārsteigums, izaicinājums! Mūs uzaicināja radošajā darbnīcā izveidot savu  sapņu māju, kas atainos Latviju, kāda tā būs nākotnē! Tika dota iespēja patstāvīgi, praktiski darboties, atklāt savus radošos talantus, attīstīt telpisko domāšanu, iegūt prasmi strādāt ar putaplastu,  dažādām krāsām, plānot savas darbības, ko vislabāk konkrētajā brīdi darīt- veidot, līmēt vai krāsot.

No putaplasta veidotas radās vienstāvu un daudzstāvu ēkas, koki, ūdenskrātuves ar buru laivām un gulbjiem. Valdīja darbīga, radoša , emocionāla gaisotne, nebija vienaldzīgo. Skolēni attīstīja jaunas prasmes, meklēja risinājumus savām idejām, uzņēmās iniciatīvu, bija neatlaidīgi un izpalīdzīgi klasesbiedriem. Bet pats svarīgākais, ka guva prieku radošajā procesā!

Skolotājiem pilnveidojās priekšstati par kompetenču pieeju balstītā izglītībā, un šajā gadījumā tā bija kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas mācību joma. Paldies ‘’ Mazajai Brīnumzemei ‘’ par ieguldīto darbu un interesanto radošo darbnīcu! Paldies ‘’Skolas somas’’ pasākumu organizētajiem!

5.d klases audzinātāja Daira Voičonoka
5.c klases audzinātāja Anna Hamatzjanova

---

 

Svētku noskaņu koncertā

Programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros 22.decembrī 2.a un speciālās izglītības klases skolēni apmeklēja svētku noskaņu koncertu, kurā muzikālajam stāstam par "Ezīti miglā" bija radīts turpinājums – „Ezītis sniegā”.

Abi draugi - Ezītis ar Lācēnu - tik ilgi skaitīja zvaigznes un dzēra tēju, kamēr sāka snigt pirmās sniega pārslas... Vai tiešām jau klāt ziema? Draugi tik ļoti vēlējās sagaidīt Ziemassvētkus, ka bija gatavi iztikt bez lielā ziemas miega. Teiksmainos piedzīvojumos viņi satika Sniega māti, vāverīti un vilku, arī medniekus, bet miedziņam bija savi plāni... Vai viss piedzīvotais notika tikai sapnī?

Koncerts izskanēja Ziemassvētku noskaņās, mūziķi spēlēja populārus fragmentus no Mocarta, Bēthovena, Šūberta un citu komponistu daiļrades.

Skolēnu atsauksmes par koncertu:

• Marks: „Man patika, kā dziedāja. Ļoti skaistas balsis.”
• Ņika: „Man patīk klaviermūzika, tāpēc koncerts ļoti patika.”
• Daniels: „Man patīk dejot. Bija skaistas dejas.”
• Katrīna: „Es pirmo reizi klausījos tādu mūziku. Man patika.”
• Jegors: „Ezītis un Lācītis bija tik mīļi!”
• Marija: „Stāsts bija interesants. Es piedalīšos skatuves runas konkursā, lai gan es vēl neprotu tā lasīt. Bet es centīšos!”

Paldies par jauko koncertu pirmssvētku laikā!

2.a klases audzinātāja Tatjana Karnauhova

---

 

8.c klase piedzīvo Brīnumu laiku

Mēs, 8.c klase, ar klases audzinātāju Dagniju Vībāni 27.11.2019 devāmies uz Rīgu. Apmeklējām  izrādi ,,Brīnumu laiks''. Tā ir izrāde jauniešiem ar komiskām situācijām un mūziku. Teātra izrādē atklāts, kā māte Denisam neļauj dzīvot, skolotājs moka ar “stulbajām” mācībām, labākajam draugam patīk tā pati meitene, kas Denisam...

Izrāde ir ļoti aktuāla pusaudžiem, tā  ļauj ieskatīties, kā mēs paši citreiz uzvedamies. Teātra izrāde ir smieklīga, neparasta,  kā arī interesanta. Izrādē bija iespējams izsmieties, vērot, cik ieinteresēti ir klasesbiedri, kā arī vērot aktieru izcilo darbu. Šī teātra izrāde mums visiem šķita ļoti laba, tādēļ nenožēlojam, ka esam to redzējuši. Tā ļāva mums apzināties - ja kaut ko vēlamies, tas būs jāpanāk tikai pašam, un neviens nevar palīdzēt izdarīt kaut ko tavā vietā.

Pēc teātra izrādes braucām uz lielveikalu “Akropole” pusdienās un izbaudīt slidošanas prieku. Slidotavā katrs novērtējām, pirmkārt, savas slidošanas prasmes, otrkārt, klasesbiedru un audzinātājas slidošanas prasmes. Bet vissvarīgākais ir kopā pavadītais laiks uz ledus un iegūtās pozitīvās emocijas, klases saliedētība.

Ekskursijas noslēgumā mēs devāmies uz Riga Lasertag Andrejsalā. Iepazināmies par drošības un kārtības noteikumiem spēles laikā, to apliecinājām ar saviem parakstiem. Spēles laikā sadalījāmies divās komandās un spēlējām dažādas spēles stratēģijas. Lieliski pavadīts laiks! Ļoti aktīvi un aizrautīgi. Noteikti kā klase kļuvām labāki, draudzīgāki. Un pozitīvas, gaišas atmiņas noteikti, kad pēc gadiem atcerēsimies skolas laiku.

Ērika Kolpakova, 8. c klase

---

 

6.c klase iepazīst Madonas pilsētu un novadu

26.novembrī Jēkabpils 2.vidusskolas 6.c klases skolēni devās labāk iepazīt Latviju un apmeklēja vairākus objektus. Pirmais apstāšanās punkts - Aiviekstes HES - lielākā elektrostacija Latvijā līdz 1939.gadam, kad uzcēla Ķeguma HES. Skolēni uzzināja Aiviekstes HES vēsturi un aplūkoja konstrukcijas.

Nākamā pieturvieta - Kalsnavas arborētums. Skolēni pārliecinājās, ka šajā visaukstākajā vietā Latvijā audzē dažādus skaistus un interesantus kokus un krūmus, te notiek to aukstumizturības pārbaude mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Visu arborētuma ainavu varēja apskatīt no 25 metru augsta skatu torņa.

Pēc šīs pastaigas mūs sagaidīja Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, kur skolēni piedalījās nodarbībā „Jaunais arheologs”, iegūstot iespēju ne tikai apskatīt muzeja eksponātus, bet arī darboties ar tiem, pētīt un prezentēt. Vēlāk savas pētīšanas prasmes skolēni varēja izmantot, apskatot Cesvaines pili un tās apkārti.

Visvairāk skolēniem patika darboties „Karameļu darbnīcā” Madonā, kur viņi paši veidoja dažādu formu karameles un iesaiņoja tās.

Šī diena skolēniem bija interesanta un izglītojoša, bet praktiskā darbošanās - daudzveidīga. Paldies programmai „Latvijas skolas soma” par iespēju labāk iepazīt Latviju!

6.c klases audzinātāja Marina Voitenko

 

---

 

Saldumu ražotni iepazīstot

Piektdien, 22. novembrī, 2.a un 2.b klases skolēni no Jēkabpils 2. vidusskolas kopā ar klases audzinātājām devās uz „Skrīveru saldumu” ražotni. Sākumā skolēniem  izstāstīja par uzņēmumu un par ražotnes vēsturi. Bērniem parādīja filmu par konfekšu ražošanu.

Skolēni uzzināja, ka SIA „Skrīveru saldumi” ir ģimenes uzņēmums, kurš darbojas vairākās paaudzēs. Uzņēmumam ir savs logotips, uzzināja zīmola logotipa simbolisko nozīmi – tas simbolizē „Skrīveru saldumu” uzņēmēju ģimenes paaudzi. Pašā sākumā uzņēmums atradās pienotavā, bet tagad tas ir liels uzņēmums, kur strādā cilvēki no Skrīveru novada. Skolēni saprata, ka konfekšu ražošanā tiek iesaistīti dažādu profesiju ļaudis. Darbs ir diezgan grūts un atbildīgs. Tā bija neliela lekcija. Skolēni cītīgi sekoja filmiņas sižetam, lai varētu piedalīties viktorīnā un par pareizām atbildēm saņēma saldu pārsteigumu.

Pēc tam visiem bērniem bija iespēja degustēt „Skrīveru saldumu” ražotos gardumus - “Gotiņas” šokolādē, šokolādi un īrisus. Tie bija ļoti garšīgi!

Pēc informatīvās daļas skolēniem bija piedāvāta iespēja pašiem izveidot savas konfektes. Bērniem tika iedots pa gabalam marcipāna un īrisa masas un silikona formiņas. „Jaunie meistari” varēja salikt marcipāna un īrisa masu visdažādākajās silikona formiņās. Bērni ar aizrautību veidoja savas konfektes, kādas nu kuram tīk! Tas nemaz neveicās tik viegli, kā likās. Pašu radītās konfektes  viņi ielika kastītēs, lai aiznestu mājās un palepotos ģimenē.

Prieks par to, ka mūsu Latvijā un tik tuvu no mūsu pilsētas (tikai 67 km) ir tik pazīstams uzņēmums, kuru iepazīt palīdzēja projekts ”Latvijas skolas soma”. Paldies programmai "Latvijas skolas soma", kas palīdz skolotājiem un skolēniem uzzināt vairāk, apskatīt vairāk un pašiem aktīvi iesaistīties dažādās nodarbībās.

Šādas bija skolēnu atsauksmes par piedzīvoto Skrīveros:

• „Man bija ļoti interesanti, un, manuprāt, patika arī pārējiem klasesbiedriem.”
• „Varējām arī degustēt meistaru radītos gardumus! Ļoti garšīgi!”
• „Man patika savām rokām veidot dāvanu sev un saviem mīļajiem - garšīgas konfektes. Tas nebija ļoti viegli, bet interesanti gan.”
• „Man patika veidot savas konfektes. Man sanāca ļoti skaists ananass un lācis. Es to uzdāvināju savai mammai!”
• „Agrāk man negaršoja marcipāns, bet marcipāns no „Skrīveru saldumiem” man iegaršojās. Un es konfektes veidoju pats. Man iepatikās!”

Informāciju apkopoja 2.a un 2.b klases audzinātājas
Tatjana Karnauhova un Jeļena Džeikuna

 

 

---

 

Sveču darbnīca

Jēkabpils pamatskolas 3.c., 3.d. un 3.e klases skolēniem, piektdien, 29.novembrī, bija lieliska iespēja izmantot SIA “Sveču darbnīca” piedāvātās radošās darbnīcas un pašiem izmēģināt prasmes sveču liešanā.

Sveču darbnīcas dibinātājs un vadītājs Artis Treimanis iepazīstināja skolēnus ar sveču vēsturi, senākajām izgatavošanas tehnoloģijām. Skolēni ne tikai uzlaboja prasmes klausīties un veikt darbu atbilstoši instrukcijām, bet arī paši piedalījās sveces radīšanas procesā, sākot no idejas līdz pat iesaiņošanai.

Skolēni veidoja sveces, izmantojot parafīna krāsu gabaliņus. Rezultātā tika iegūtas: viena svece sniegpārslas formā, otra, smaržīgā, porcelāna trauciņā un trešā marmorētā jeb mērcētā svece divu krāsu sajaukumā.

Darbnīcas noslēgumā visi skolēni jutās gandarīti par paveikto darbu, gūstot pozitīvas emocijas. Tika saņemtas pozitīvas atsauksmes gan no pašiem dalībniekiem, gan no skolotājiem.

 Dedziet gaišu uguntiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai dieniņas baltas nāca
Visa gada garumā!

Visiem skolēniem un skolotājiem vēlam gaišus un sirsnīgus Ziemassvētkus!

3.e klases audzinātāja Biruta Sprindža

---

 

11.a klase bauda baletu un Rīgu

18. oktobrī mēs, 11.a. klase un audzinātāja Sandra Bondare, projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros devāmies ekskursijā uz Rīgu.

Pirmais galapunkts bija LU Dabas māja, kur mūs laipni sagaidīja mūsu skolas absolvente un Jauno ķīmiķu skolas pasniedzēja - docente Iveta Ancāne. Tur mēs iepazinām vidi, kādā mācās dabas zinātņu studenti: modernās auditorijas un laboratorijas sajūsmināja ne vienu vien klasesbiedru. Kas to lai zin, varbūt kāds arī sevi redzēja nākotnē esam daļu no šīs vietas. Izstaigājuši krustu šķērsu gaiteņus, beigās attapāmies uz ēkas jumta. Kā jau Dabas mājai pienākas, daba bija arī uz jumta – tas bija apzaļumots! Un, protams, pavēra skatu uz straujo, urbāno Rīgu.

Otrais galapunkts bija Vecrīga, kurā apmeklējām vienu no vecākajām un vērtīgākajām viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Baltijas valstīs – Rīgas Sv. Pētera baznīcu. Uzbraucām tās tornī un ieraudzījām vēl iespaidīgāku skatu uz Rīgu. Katram no mums telefona galerijā ir vismaz 5 foto ar elpu aizraujošo ainavu.

Trešais un gaidītākais galapunkts bija Latvijas Nacionālā opera un balets, kur baudījām baleta izrādi “Raimonda”. 3 cēlienu garā izrāde mūs aizrāva ar krāšņajiem tērpiem, izslīpētajiem deju soļiem un skaisto stāstu.

Esam pateicīgi “Latvijas Skolas somai” par sniegto iespēju pavadīt lielisku piektdienu un atklāt Rīgu no jauna.

11.a klase

---

 

10.a saliedējas perkusiju ritmos

27. novembra agrā rītā Kalpaka laukumā pulcējās 10.a klases skolēni un klases audzinātāja Anita Grigaloviča, lai kopīgi dotos ekskursijā uz Rīgu. Ekskursijas ietvaros apmeklējām perkusionista Nila Īles mūzikas studiju, LU Akadēmiskā centra Zinātņu māju, Rīgas Sv. Pētera baznīcu un tirdzniecības centru “Akropole”.

Pirmā pieturvieta bija perkusionista Nila Īles mūzikas studija. Nils Īle jau vairākus gadus nodarbojas ar perkusiju spēles tehniku, apguvis to pie ievērojamiem meistariem no citām valstīm un izveidojis pirmo perkusiju spēles studiju Latvijā. Mūsuprāt, nenovērtējama bija iespēja katram iesaistīties harmonijas un miera sajūtas veidošanā. Nils Īle kopā ar savu sievu Maiju Sējāni-Īli palīdzēja mums iepazīt ritma pasauli un eksotiskus mūzikas instrumentus.

Pēc neaizmirstamas pieredzes mūzikas studijā mēs devāmies uz Latvijas Universitātes  Akadēmiskā centra Zinātņu māju. Gida stāstījums par akadēmiskā centra vēsturi un studiju iespējam daudziem klasesbiedriem lika aizdomāties par savu ceļu nākotnē un profesijas izvēli.

Tālāk devāmies uz Rīgas Sv. Pētera baznīcu.  Tā ir pilsētas dominante un augstākā smaile, viena no vecākajām un vērtīgākajām viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Baltijas valstīs. Izmantojām iespēju pavērot Rīgu no putna lidojuma. Redzot elpu aizraujošos skatus, neviens nepalika vienaldzīgs.

Ekskursijas noslēgumā apmeklējām tirdzniecības centru “Akropole”. Pateicoties plašajam piedāvājumu klāstam, katrs no klasesbiedriem atrada savu nodarbi un pilnvērtīgi atpūtās. Satiekoties autobusā, notika raitas diskusijas par nopirkto un piedzīvoto.

Tā kā šī bija 10.a klases pirmā ekskursija jaunā klases kolektīva sastāvā, daudzi to gaidīja ar mazu satraukumu un interesi. Dzirdot klasesbiedru atsauksmes par ekskursiju, var noprast, ka tā ir izdevusies.

 Esam pateicīgi akcijai “Latvijas Skolas soma” par sniegto iespēju izglītoties kultūras jomā un pilnvērtīgi pavadīt laiku kopā ar klasesbiedriem un audzinātāju.

10.a klases vārdā – Elīna Tumanova

---

 

Aizraujošā īsfilmu veidošana

Šī gada 29.novembrī pie 4.klašu skolēniem ieradās filmu studijas „Nofilmē savu filmu” pārstāve Marta Bite, lai iemācītu skolēniem filmēt īsfilmu, izmantojot vienkāršas lietas.

Katra klase izvēlējās sev interesējošas filmas tēmas. Filmu veidošanas process bija saistošs un pamācošs. Visaizraujošākais, pēc skolēnu atsauksmēm, bija skatīties, kas no tā visa sanāca.

Lūk, 4.klašu skolēnu iespaidi par šo procesu:

• "Filmas veidošanas nodarbība radīja pozitīvas emocijas, iepazinām ne tikai filmas tapšanas procesu, bet arī atklājām klasesbiedru apslēptos talantus. Bija interesanti redzēt, kā viņi izpaudās savā lomā, kā viņi improvizēja, kā uzņēmās „režisora” lomu un kā katrs varēja paust savas idejas."
• ,,Iepriekš zinājām, ka filmēšanā tiek izmantots zaļš fons, taču nezinājām, kādēļ tieši zaļš. Tagad zinām, ka kamera spēj ātri vien atpazīt zaļo krāsu, ļaujot to izgriezt un ievietot jebkādu citu fonu. Likās, ka ir obligāti nepieciešama profesionāla kamera, taču mūs filmēja ar kvalitatīvu Apple produkcijas planšetdatoru.”
• Apvienojot mūsdienu tehnoloģijas, fantāziju un stāsta veidošanas brīnumu, skolēniem tika atklāta neliela daļa no kino pasaules. Filmu veidošana tika parādīta kā aizraujošs un izklaidējošs process. Un, protams, katra klase saņēma savas nofilmētas filmas.

 4.klašu skolēni un klases audzinātājas
Jeļena Blumentāle un Žanna Molčanova

 

 

---

 

Latvijas Dabas muzeja interesantās nodarbības

Projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros Jēkabpils 2.vidusskolas 5.a un 5.b klases skolēni apmeklēja Latvijas Dabas muzeju Rīgā, kur bija iespēja iepazīt Latvijas dabas daudzveidību, vēsturi, un gūt izpratni par dabā notiekošajiem procesiem, par zemes izcelšanos un par pirmajām dzīvajām būtnēm uz tās.

5.a klases skolēni nodarbībā “Skelets un kauli” uzzināja par vienu no nozīmīgākajām cilvēka organisma sistēmām – skeletu – un kā par to labāk rūpēties. Nodarbības praktiskajā daļā darbojās ar dažādiem eksponātiem un mulāžām, kā arī nostiprināja iegūtās zināšanas, aizpildot darba lapas.

5.b klases skolēni nodarbībā “Daudzveidīgā pasaules daba” uzzināja, kā kustas planēta Zeme; kāpēc dažās zemeslodes vietās ir ļoti karsts, bet citur savukārt – ļoti auksts; kādi augi un dzīvnieki ir dažādās zemeslodes vietās. Veicot praktiskus uzdevumus uz ekspozīcijas grīdas, kas ir veidota kā pasaules karte, nodarbībā tiek izskaidrotas šķietami sarežģītas tēmas.

Pēc nodarbības bija iespēja izstaigāt muzeju un apskatīt daudzveidīgas ekspozīcijas – par dzīvību jūrā, par pasaules dzīvniekiem, par augiem un sēnēm, par cilvēka evolūciju, par Zemi, Sauli un mums, par ģeoloģiju un iežiem un tādām lietām, kuras daudzi skolēni pirmo reizi redzēja. Bērni ar prieku staigāja pa muzeju un pētīja vēl un vēl. Vispirms apmeklējām zivju ekspozīciju. Ļoti skaista un izzinoša. Tad sekoja dabas ekspozīcija, kur zālē bija skapji ar dažādām atveramām durtiņām, kur skolēns var atvērt un apskatīt, kas aug un dzīvo kāpās, mežā, purvā. Bērni ļoti cītīgi visu pētīja. Tālāk gājām pie kukaiņiem, kur varēja apskatīt miljons dažādu tauriņu un citu kukainīšu; varēja darboties ar gaismiņām un salikt kukaiņu varavīksni. Nākamā ekspozīcijas daļa bija veltīta dzīvniekiem un putniem. |Ilgu laiku pavadījām pētot ģeogrāfiskās kartes, tur varēja sameklēt dzīvnieciņus, nospiest pogu, un tad uz kartes attiecīgais dzīvnieciņš izgaismojās, parādot, kur tas dzīvo. Putnu sadaļā varēja salikt puzli, kas māca, kādas ir un kā veidojas putna spalvas. Visbeidzot, apmeklējām zemestrīču un dinozauru daļu - iespaidīgi un interesanti. Ļoti interesanti un izglītojoši bija tas, ka bērniem tika piedāvātas dažādas spēles un atrakcijas, kas rosināja domāt par dabu un pētīt dzīvniekus, putnus un augus.

Pēc muzeja apmeklējuma skolēni dalījās iespaidos:

• Marks Minalto (5.a): „Muzejs ir ļoti interesants un aizraujošs. Es daudz uzzināju par dzīvniekiem un dažādām fosilijām. Skaists interjers un ēka. Visiem iesaku to apmeklēt!”
• Nikola Kuļikova (5.a): „Mēs ar paralēlklasi braucām uz Rīgu, uz Dabas muzeju. Vispirms mūs aizveda uz kabinetu, kur gandrīz viss bija saistīts ar cilvēku. Mums stāstīja par cilvēka skeletu. Es uzzināju jaunu informāciju par cilvēku. Kad mēs izgājām no kabineta, mums bija atļauts apskatīt muzeju. Tajā bija daudz interesantu eksponātu. Man patika Latvijas Dabas muzejā.”
• Valērija Bogatirjova (5.a): „Man ļoti patika šī diena. Muzejā mums stāstīja par cilvēka skeletu. Tad mēs gājām un apskatījām dažādus dzīvniekus, zivis un kukaiņus. Tie izskatījās īsti! Pēc tam mēs devāmies uz “Lido”. Tur viss jau bija noformēts Jaunajam gadam, svētku noskaņojums mani pārņēma mirklī, kad ieradāmies.”
• Artjoms Valainis (5.a): „Man muzejā visvairāk patika aplūkot eksponātus, īpaši – zvērus. Es redzēju daudz jaunu dzīvnieku, kā tie izskatās dzīvē. Bet visvairāk man patika, ka muzejā ieguvu pozitīvas emocijas.”
• Julianna Lapteva (5.a): „Man patika nodarbība muzejā, kur mums stāstīja par cilvēka skeletu. Tur bija arī dzīvnieku skeleti. Muzejā man vēl patika skaisti, spīdīgi akmeņi, kurus reti var atrast dabā. Man ļoti patika, es ar prieku apmeklētu šo muzeju vēlreiz.”
• Karina Kovaļova (5.a): “Mēs bijām Latvijas Dabas muzejā. Mums bija nodarbība, kurā mēs runājām par cilvēka skeletu un kauliem, es uzzināju daudz ko jaunu un interesantu. Muzejā bija kauli, galvaskausi. Tad mēs devāmies tur, kur bija jūras dzīvnieki, gliemežvāki, jūras zvaigznes. Diena bija ļoti interesanta un aizraujoša. Man ļoti patika!”
• Martins Mašinskis (5.a): „Dabas muzeja gide nodarbībā mums stāstīja par cilvēka skeletu. Tas bija diezgan aizraujoši. Muzejā bija ekspozīcija, kur bija ļoti skaisti kristāli. Es tur stāvēju ļoti ilgi, skatoties uz šiem skaistajiem kristāliem. Tādu skaistumu es redzēju pirmo reizi. Mēs vēl redzējām, kā veidojas elektrība. Muzejs bija brīnišķīgs!”
• Jaroslavs Jeršovs (5.b): „Man ļoti patika Latvijas Dabas muzejā. Es uzzināju daudz jauna par dzīvniekiem, kur viņi dzīvo un ar ko barojas. Visiem iesaku apmeklēt šo muzeju.”
• Diāna Kalverša (5b): „Man patika muzejā. Man patika, kā stāstīja gide. Mēs redzējām daudzus dzīvniekus. Man patika pavadītais laiks kopā ar klasi.”
• Julianna Borisika (5.b): „Man patika muzejs, sākumā gide mums stāstīja par Zemi, pēc tam mēs pildījām uzdevumus par kontinentiem un par dzīvniekiem. Kad tas beidzās, mēs devāmies pastaigāties pa muzeju, tur arī bija izbāzeņi, karte ar dzīvnieku izplatību un paneli ar pogām. Kopumā muzejs ir interesants, es visiem iesaku to apmeklēt!”
• Jeļena Zeņina (5.b): „Mēs kopā ar klasesbiedriem braucām uz Dabas muzeju. Muzejā bija daudz dzīvnieku un zivju eksponātu. Likās, ka viņi ir īsti un var atdzīvoties. Ekskursija bija ļoti interesanta un jautra. Gribētu biežāk šādus braucienus.”

5.a un 5.b klases audzinātājas
Jeļena Graudiņa un Marina Ļitvinova

 

---

 

7.b klase bauda mākslu, iepazīst zinātni
un sporto

Mēs, 7.b klase, kopā ar audzinātāju Edīti Vārnu 13.decembrī devāmies ekskursijā uz Daugavpili projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros. Mēs apmeklējām Marka Rotko centru un Daugavpils cietoksni, Daugavpils Universitāti un  slidotavu.

Marka Rotko centrā mūs iepazīstināja ar Marka Rotko (īstajā vārdā Markus Rotkovičš, dzimis 1903.gada 25.septembrī, Krievijā) dzīves gaitām, ģimeni un viņa ceļu mākslas pasaulē. Mums iemācīja atšķirt oriģinālu gleznu no viltojuma. Apskatījām citu mākslinieku darbus,kā arī paša Marka Rotko  gleznas.

Daugavpils cietoksnis. Tas ir unikāls valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis. No putna lidojuma cietoksnis atgādina saules formu. Cietoksni sāka celt 1810.gadā, tā platība ir 150 ha. Par šo cietoksni varēsim vēl mācīties vēstures stundās, taču tagad mums ir priekšnojauta par cietokšņa nozīmi.

Daugavpils Universitātē mums stāstīja par robotiem, kuri spēj izdarīt dažādus uzdevumus un funkcijas, ko ieprogrammē cilvēks. Mēs redzējām, kā robots spēj salikt domino kauliņus dažādās kaudzītēs pēc nosacījumiem, piemēram, salikt kauliņus kaudzītēs tā, lai vienā kaudzītē ir pāra skaitļa kauliņi, taču otrā-nepāra. Mums parādīja arī citus robotus. Tas bija interesanti!

Daugavpils slidotava. Vieta, kurā varējām iztrakoties un superīgi pavadīt laiku.  Daži no mums jau bija kāpuši uz slidām un devušies ledus dejās, taču citiem tā bija pirmā reize. Mēs viens otram palīdzējām nostāvēt uz slidām un uzsākt slidojumu lielajā ledus hallē. Šī aktivitāte mūs ļoti saliedēja. Mēs izpriecājāmies un devāmies tālāk.

Kopumā ekskursija bija izdevusies! Tā bija labi pavadīta diena gan izzinošā, gan sportiskā ziņā.

Agate Darbiniece, 7.b klase

---

 

8.b klase ar vēstures elpu Rīgā

2019. gada 17. decembrī 8.b klase devāmies ekskursijā uz Rīgu. Sākumā braucām uz Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Muzejā bija iespēja atsvaidzināt atmiņu un papildināt savas zināšanas par to, kā Latvija izcīnīja savu neatkarību. Mums bija iespēja apskatīt un turēt rokās četrus dažādus valsts apbalvojumus (Lāčplēša kara ordenis, Viestura ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis un Atzinības krusts). Lielai klases daļai ļoti patika Triju Zvaigžņu ordenis. Vēlāk mēs arī varējām paši bez steigas apskatīt arī pārējo muzeja daļu, kurā tika izklāstīta visa Latvijas vēsture, kā arī apskatīt Latvijas 100-gadei veltīto ekspozīciju, kas bija ierīkota atsevišķā telpās.

Pēc muzeja apmeklējuma mēs devāmies uz t/c Alfa , kurā mums bija brīvais laiks. Alfā mēs gājām skatīties filmas, kuras katrs pats uzskatīja par interesantām. Liela klases daļa aizgāja uz “Ledus sirds 2” vai “Dvēseļu putenis”, abas filmas bija emocionālas un saturiski, vizuāli bagātīgas. Mēs ļoti jūtam līdzi mūsu klasesbiedrenei Beātei, kura Alfā pazaudēja 5 eiro. Bet beigās viss bija labi.

Mūsuprāt, projekts “Latvijas skolas soma” ir ļoti noderīgs, jo tas dod iespēju mums uzzināt ko jaunu un redzēt dzīve to, ko mums skolotāji var parādīt tikai ekrānā. Vēl viena pozitīva iezīme “Skolas somai” ir tas, ka vairāk bērnu var aizbraukt ekskursijā, jo tas neprasa lielus līdzekļus, daļa tiek segta. Paldies par iespēju pirms Ziemassvētkiem apskatīt Rīgu un uzzināt kaut ko jaunu!

Melānija Naumova, 8.b

---

 

Rudens – muzeju apmeklējumu laiks

Rudens ir lietains gadalaiks. Bet mums, Jēkabpils 2.vidusskolas 9.a un 9.c klases skolēniem, paveicās: 8. novembrī devāmies uz Rīgu, un laika apstākļi tajā dienā izrādījās silti un pat nedaudz saulaini. Ņēmām līdzi labu garastāvokli un devāmies apgūt interesantas un svarīgas lietas Rīgas muzejos.

Dzelzceļš – civilizācijas vēstnesis, dzīvības artērijas, piedzīvojumu meklētāju draugs ar savu nepārvērtējamo nozīmi, ar savu īpatno smaržu un varenību, zināmu noslēpumainību. Iepazīt šo pasauli mums palīdzēja 1990. gadā izveidotais Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs. Īpašu šarmu piešķīra tas, ka še jūtams un dzirdams mūsdienu dzelzceļa pulss – tepat netālu garām iet dzelzceļa līnija. Pirmajā muzeja ekspozīcijas daļā „Ritekļu vēsture Latvijā 1858.–1940. gads”, kas skatāma Baltajā zālē, mēs iepazināmies ar tvaika lokomotīves pirmajiem soļiem Anglijā 19. gs. sākumā, animācijā izpētījām tvaika lokomotīves uzbūvi un darbības principus. Pēc tam ekspozīcija pārceļas uz Latviju, kur 1858. gadā sāka būvēt pirmos dzelzceļus.

Otrā ekspozīcijas sadaļa veltīta Latvijas valsts dzelzceļu (1919–1940) lokomotīvju parkam. Tomēr pa īstam sajust dzelzceļa elpu iespējams ritošā sastāva brīvdabas ekspozīcijā. Uz četriem sliežu ceļiem līdzās stāv dažāda laika lokomotīves, vagoni, sliežu ceļu apkopes tehnika. Semafora spārni šķeļ gaisu un perona galā pirms Torņakalna preču stacijas mirdz luksoforu gaismas. Tiem, kuri vēlas, ir iespēja nesteidzīgi baudīt stacijas atmosfēru, uz mirkli apsēžoties uz soliņa, vai gida pavadībā apskatīt dīzeļlokomotīves kabīni un mašīntelpu, iekāpt kontaktakumulatoru un tvaika lokomotīvēs, kā arī aplūkot 30. gadu salonvagonu. Un tieši tas mirklis, kad veras lokomotīves durvis un tu sper kāju šajā līdz šim slēgtajā valstībā, rodas sajūta, ka dzelzs rumaka sirds noslēpums ir saprasts.

Pēc tam mēs devāmies uz Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, kurā lieliskais gids Valdis mūs iepazīstināja ar muzeja ekspozīciju. Der atzīmēt, ka šis ir viens no trim lielākajiem medicīnas vēstures muzejiem pasaulē. Ekspozīcijas apskate sākās ar eksponātiem un diagrammām, kas atspoguļo medicīnas attīstības pirmsākumus. Traumu ārstēšana, brūču pārsiešana, tautas dziedniecības paņēmieni - tas viss bija zināms jau tālajā senatnē. Neatņemama sastāvdaļa tajā laikā bija maģiskā medicīna – amuleti, talismani un burvestības -, kuru pārstāvēja burves, šamaņi un zinātnieki. Mēs redzējām rekonstruēto viduslaiku klostera hospitāli un aptieku, apmeklējām pēc profesora Paula Stradiņa ieceres izveidoto viduslaiku pilsētu, kā arī iepazināmies ar tā laika izplatītākajām slimībām un to ārstēšanas metodēm.

Jauno laiku ekspozīcija sniedza ieskatu straujajā medicīnas progresā. Tas bija sasniegumu un atklājumu laiks. Tika atklāti rentgena stari un iespējas tos izmantot medicīnā, notika pirmās operācijas ētera narkozē, tika atklāts tuberkulozes ierosinātājs un vakcīna pret bakām. Ekspozīcijas apskate noslēdzās ar Latvijas medicīnas sasniegumiem.

Mēs laiku pavadījām interesanti, uzzinot un redzot daudz noderīga un izzinoša. Brauciet un izziniet pasauli ap jums!

9.a klases skolnieces Nikola Baklanova, Anna Bobrova

 

---

 

Latvijas dabas un medicīnas izpēte

Rudens ir kā sētnieks, kas ar savām vēju slotām noslauka pēdējos vasaras krāšņumus, bet novembris ir mēnesis, kad ar katru mirkli dienas kļūst drūmākas. Rudens pazīmes mēs varam ieraudzīt debesīs, kas atspoguļojas pelēkajās peļķēs.

Mēs, 8.a un 8.b klases skolēni, 13. novembrī projekta ”Skolas soma” ietvaros devāmies uz Rīgu, lai apmeklētu Latvijas Dabas muzeju un Medicīnas muzeju. Brauciena mērķis bija uzzināt par medicīnas attīstību no senajiem laikiem līdz mūsdienām, izprast vēstures un medicīnas ciešo saistību, kā arī apzināties, ka Latvijas daba ir kā nacionāla bagātība un daļa no pasaules dabas daudzveidības. Vai cilvēces vēsturē ir laiks, kad nepastāvēja ārsta kabinets? Uz šo jautājumu atbildi atradām Medicīnas muzejā. Lekcijas laikā iepazinām ārstēšanas metodes, apskatījām ārstu kabinetus dažādos gadsimtos. Tālāk mūs ceļš veda uz Latvijas Dabas muzeju. Mums ļoti paveicās, jo bija interesantas lekcijas. 8. b klase klausījās lekciju par biežāk pārvadātajām nelegāli iegūtām lietām: austrumu medicīnas preparātiem, kosmētikas līdzekļiem, krokodilādas un čūskādas izstrādājumiem, kažokādām, čūskām alkoholisko dzērienu pudelēs, koraļļiem, gliemežvākiem, medību trofejām. 8.a klase pētīja cilvēka skeletu, saskaitīja kaulus, iegūtās zināšanas pārbaudīja, aizpildot darba lapas praktiski. Mums paveicās, jo šajā muzejā lekcijas lasīja ļoti zinoši gidi. Laiks tik ātri paskrēja, ka sapratām, ka visu līdz galam tā arī nepaspējām uzzināt. Būs iemesls atgriezties vēlreiz! Mājupceļā bija jūtams nogurums, jo diena bija iespaidiem bagāta. Ja kāds nav bijis šajos muzejos, tad iesakām!

Skolēnu atsauksmes:

• Daniella: “Šī diena bija izzinoša. Sapratu, ka vēl tik daudz ko nezinu. Patika tas, ka Dabas muzejā apskatījām tik daudz eksponātu. Atraktīva gide radīja interesi uzmanīgi klausīties lekciju.”
• Daniels: “Ieguvu noderīgu informāciju! Par ārstu laikam nekļūšu, bet par veselīgu dzīvesveidu domāšu!”
• Vlads: ”Paldies par iespēju! Man patika viss! Visvairāk pārsteidza Latvijas dzīvnieku izbāzeņi to dabiskajā lielumā.“
• Daņila: ”Esmu sajūsmā! Nenožēloju, ka braucu. Labi un lietderīgi pavadīts laiks kopā ar klasesbiedriem!”

Iespaidos dalījās 8.a un 8.b klase

---

 

3.klašu skolēni Dabas muzejā

01.11.2019. Jēkabpils 2.vidusskolas 3.klašu skolēni un SI klases skolēni devās iepazīt Latvijas Dabas muzeju Rīgā. Šī lieliskā iespēja mums tika sniegta valsts programmā “Latvijas skolas soma”.

Mācību mērķis: Iepazīt un mācīties iemīlēt savas dzimtenes – Latvijas – dabu, lai vēlāk prastu rūpēties par tās daudzveidības saglabāšanu un tīru vidi šai un nākamajām paaudzēm.

Latvijas Dabas muzejā skolēni aplūkoja ekspozīcijas: Dinamiskā ģeoloģija un ieži, Zemes un biosfēras evolūcija, Mineraloģija, Latvijas ģeoloģija, Latvijas putni, Latvijas zīdītāji, Pasaules dzīvnieki, Entomoloģija (kukaiņu pasaule), Dzīvība jūrās no ziemeļiem līdz dienvidiem, Latvijas augi un sēnes, Cilvēks un vide, Cilvēka evolūcija.

Pēc ekspozīcijas apmeklējama notika nodarbība: “Āpsis un viņa kaimiņi”. Veicot praktiskus uzdevumus, nodarbībā bērni uzzināja, kādas pārmaiņas notiek Latvijas mežā dažādos gadalaikos, varēja „paciemoties pie āpša” un noskaidrot, kā viņam un viņa kaimiņiem klājas visa gada garumā.

Skolēnu atsauksmes:

• Maksims, 3.b klase: „Šī piektdiena bija īpaša. Īpaša ar to, ka mēs ar klasi braucām uz Rīgu - uz Dabas muzeju un kinoteātri. Latvijas Dabas muzejā mēs staigājām un apskatījām dažādus dzīvniekus un kukaiņus. Muzejā bija ļoti interesanti. Pēc tam mēs braucām uz kino. Multfilma bija interesanta. Šī diena bija lieliska. Gribētu atkārtot.”
• Kirils, 3.b klase: „Mūsu klase kopā ar 3.a klasi braucām uz Rīgu. No Jēkabpils līdz Rīgaijābrauc divas stundas. Brauciena laikā mēs spēlējām spēles telefonā un planšetēs. Kad mēs aizbraucām uz Rīgu, mēs gājām uz Latvijas Dabas muzeju. Tur bija daudz iežu un dzīvnieku eksponātu. Tur bija dinamiskā ģeoloģija, Latvijas putni, zīdītāji, pasaules dzīvnieki, kukaiņi. Bija ļoti interesanti. Man visvairāk patika cilvēka vide un cilvēka evolūcija. Pēc muzeja mēs braucām uz kinoteātri un skatījāmies animācijas filmu bērniem.”
• Alina, 3.b klase: „Latvijas Dabas muzejā es uzzināju daudz interesantu lietu. Mēs skatījāmies arī animācijas filmu. Man tā iemācīja mīlēt dzimteni, ģimeni un draugus.”
• Aleksandra, 3.a klase: „Mēs ar klasi braucām uz Dabas muzeju. Mums stāstīja par āpsi. Mēs gājām pie dzīvniekiem, jūras iemītniekiem un bijām kino. Man ļoti patika šī diena Rīgā!”
• Polina, 3.a klase: „Mēs bijām Dabas muzejā. Tur bija ļoti skaisti un interesanti. Muzejā man patika visi stendi par dzīvniekiem.”
• Dins, 3.a klase: „Man patika Dabas muzejs. Tur interesanti stāstīja par āpsi. Un vēl man patika filma par draudzību.”
• Vladlens, 3.a klase: „Mēs braucām uz muzeju un kino. Muzejā mums stāstīja par āpsi, mēs skatījāmies skeletu. Kino mēs skatījāmies animācijas filmu.”

3.a un 3.b klases skolēni un audzinātājas O.Demčenko un J.Jaskova

 

 

---

 

Rēzeknes vēstures un teātra iespaidos

2019.gada 6.decembrī projekta “Skolas soma” ietvaros mēs, 6.a un 6.b klases 44 skolēni,  apmeklējām  Rēzeknes teātra “Joriks” izrādi “OLE LUKOIJE” un iepazinām Rēzeknes vēsturisko centru un nozīmīgus arhitektūras pieminekļus gidu pavadībā. Rēzeknē un teātrī bijām jau otrreiz, bet šoreiz no gidēm uzzinājām vairāk par pilskalnu un leģendām, pabijām “Gorā” un neparastā celtnē “Zeimuļs”, kur no augšas paveras interesanta ainava.

Izrāde veidota kā sapnis pēc H.K.Andersena pasaku motīviem. Interesanti par to raksta relīzē: ”Neviens nezina tik daudz pasaku, cik zina Ole Lukoije. Viņš gan prot vareni stāstīt! Vakarā, kad bērni samiegojas, ierodas Ole Lukoije. Vienās zeķēs viņš klusītiņām nāk augšup pa kāpnēm, nedzirdami iesoļo istabā un apsēžas uz gultas malas. Katrā padusē viņam lietussargs viens ar košām bildītēm, kuru viņš izpleš pār labiem bērniem, un tad tie visu nakti sapņo visjaukākās pasakas; bet otru, pavisam vienkāršu, viņš izpleš pār nepaklausīgiem bērniem, un tie savukārt guļ visu nakti kā bluķi, un no rīta atklājas, ka viņi itin neko nav sapņojuši.

Miega vīriņš nāk no dāņu tautas pasakām, bet par Ole Lukoije viņu savulaik nosauca pasaku meistars Hanss Kristiāns Andersens. Mūsu izrāde - sapnis aicina jūs kopā ar Oli doties pasakainā ceļojumā un satikt arī citus iemīļotus Andersena pasaku varoņus.”

Skolēni izteica šādas atsauksmes:

• “Patika teātris, baznīcas un piemineklis “Vienoti Latvijai!”,
• “Teātra izrādē atpazinu vairākas pasakas,”
• “Uzzināju, cik daudz un dažādi pulciņi ir “Zeimuļī”, es labprāt būtu daudzus apmeklējusi,”
• “Gide ļoti interesanti stāstīja par pilsētas vēsturi,”
•  “Pie pilskalna ir uzstādīta jauna skulptūra- princese Roze; tagad ir interesantāk klausīties leģendu,”
• “Atcerēšos faktu, ka Rēzeknes nozīmīgāko pieminekli vairākkārt demontēja,”
•  “Teātris bija jautrs, un vēl man patika mani klasesbiedri un skolas biedri, ar ko kopā es braucu.”

 6.a un 6.b skolēni un klases audzinātājas I.Korabovska un S.Avišāne

---

 

Pūt, vējiņi, mūs uz Zemgali!

Jēkabpils-Jelgava-Rīga-Jēkabpils-tādu loku veicām, lai apmeklētu plastmasas cauruļu ražotni Evopipes, Jelgavas pili, kas ir arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte, un Latvijas Nacionālo teātri Rīgā.

Evopipes plastmasas cauruļu ražotnē iepazināmies ar mūsdienu lielražošanas procesu, uzzinājām, ka augsti kvalificēti-augsti izglītoti speciālisti ar labām fizikas, ķīmijas, finanšu, mārketinga, svešvalodu un loģistikas  zināšanām un prasmēm  nepieciešami un var atrast labi atalgotu darbu, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas var ražot un piegādāt produkciju pasaules tirgum. Divu stundu laikā, uzturoties uzņēmumā, guvām priekšstatu par uzņēmuma izveidi pirms 11 gadiem, par 110 darbinieku kvalifikāciju, atlasi un darba jomām, par ražošanas procesu cehā un materiālu pārbaudi laboratorijā, apskatījām daudzveidīgo produkciju, kā ari parunājāmies ar darbiniekiem. Mūs pārsteidza, ka redzējām tur tik daudz jaunu cilvēku, kas ir apmierināti ar savu ikdienas darbu. Atmiņā palicis kādas darbienieces teiktais, ka viņa beidzot atradusi darbu, uz kuru nākot ar prieku. Vai par to klusībā nesapņo ikviens no mums- gan skolēns, gan skolotājs?

Majestātiskā Jelgavas pils, kas ir lielākā baroka pils Baltijā ir arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes ēka, un labi apvieno sevī pils un mācību  telpas. Zelta, sudraba zāle, aula…..lieli spoguļi gaiteņos, kolonnas, gleznojumi rada pietāti un cieņu pret vēsturi un mūsdienu augstskolas piedāvājumu šajās telpās.

Universitāte īsteno pētniecību un studiju programmas trīs virzienos — biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs, piedāvājot mācības 8 fakultātēs, no kurām dažas ir vienīgās Latvijā, piemēram, veterinārmedicīna, mežu inženierija, pārtikas tehnoloģija, ainavu arhitektūra. Tā ir valsts augstskola ar daudzām budžeta studiju vietām, daudzveidīgu ārpusstudiju piedāvājumu un labām kopmītnēm, kā arī Rīgas tuvumu.

Un visbeidzot braucam uz Rīgu, uz Nacionālo teātri un Spēlmaņu naktij vairākās nominācijās pieteikto režisora Elmāra Seņkova pagājušās sezonas izrādi „Pūt, vējiņi!” Biļetes esam rezervējuši jau septembra pirmajā nedēļā un izmantojam Skolas somas līdzfinansējumu biļešu iegādei. Pirms izrādes iepazīstam Nacionālā teātra iekārtojumu, kas veidots pēc 19.gs.vācu teātru parauga un ir mūsu valsts kultūras lepnums. ’Daudzi skolēni šajā teātrī ir pirmo reizi, tāpēc jo īpaši vērtīgi ir iepazīties ar klasiskā teātra iekārtojumu- vēsturisko telpu,balkoniem, ložām, greznumu, vairākām zālēm. Patīkama satikšanās teātrī ir ar rakstnieci Ingu Ābeli, kura arī ieradusies uz šo izrādi un sēdēs blakus Akselam. Ingai Ābelei sadarbība ar šo teātri ir jo cieša- pirms pāris gadiem iestudēts viņas „Klūgu mūks”, kā arī „Baltiešu gredzens”, kuram viņa veidojusi romāna dramatizējumu.

Pēc izrādes noskatīšanās atcelā dzirdam  skolēnu diskusijas, viedokļus un atsauksmes par izrādi. Vairāki atzīst, ka filmas noskatīšanās pirms izrādes apmeklējuma  ļāva labāk izprast vēsturisko laikmetu, tradīcijas, konfliktus, kā arī uztvert Raiņa poētiskos tekstus, kas tik ļoti neierasti mūsdienu cilvēka uztverei.

Jolanta Daukste: „Man bija lieliska iespēja redzēt šo izcilo teātra izrādi Nacionālajā teātrī! Jau izrādes sākumā es sapratu, ka tā būs emocionāli aizkustinoša, kad uz skatuves uznāca filmas  Baibiņa un Uldis- E.Ermale un Ģ.Jakovļevs, tas bija ļoti īpašii, ka viņi uzsāka izrādi. Biju pārsteigta, ka izrādē nebija dekorāciju, bet to funkciju pildīja 120 tautas deju ansambļu dejotāji, tas bija iespaidīgi! „Pūt, vējiņi!” izrāde ir vērtība, ko vajadzētu noskatīties katram izglītotam cilvēkam, tā ir skaista, emocionāli saviļņojoša, tā sniedz priekšstatu par mīlestības traģiku, seno latviešu tradīcijām un vērtībām.”

Elizabete Andrejeva: „Māka atteikt un piedot ir vērtības, kuras cienu un  novērtēju, jo uzskatu, ka tās ir pamats sevis pieņemšanai un attīstībai. Atteikšanās baiļu dēļ ne vienmēr ir pareiza vai cildena rīcība. Mūsdienu cilvēkam  ir grūti pieņemt  Barbas naivumu, bet vienmēr jāatceras vēsturiskā laika realitāte, kurā norisinās izrādē attēlotā darbība. Materiālās un tikumiskās vērtības ir pamats precībām, saimnieciskajai dzīvei, mīlas un jūtu iespējamajam sākumam un augstākam sociālajam statusam. To visu mēs redzējām Barbas un Ulda traģisko attiecību tēlojumā. ”

Elvis Mednis: „Bija vairākas lietas, kas mani emocionāli ietekmēja izrādes laikā,- viena no tām bija pats Nacionālais teātris. Tas likās ļoti grezns, vecmodīgs, tā balkoni un ložas veido unikālu atmosfēru, kas nav jūtama citos teātros. Režisora veiktais darbs arī ļoti aizrāva, tas bija neparasti, ka scenogrāfijas vietā tika izmantotas dejotāju masas, kas reizē papildināja un skaidroja notiekošo. Es uzskatu, ka „Pūt, vējiņi!” redzējums teātra formā man palīdzēja to uztvert vieglāk, nekā tas būtu, lasot Raiņa lugu, jo man dažkārt ir grūtības uztvert klasikas darbu valodu.”

Prieks par jauniešu guvumu šajā ekskursijā- ražotnes apmeklējums, iepazīšanās ar studiju iespējām LLU, kultūrvēsturiskās Jelgavas pils apskate, kā arī emocionālais līdzpārdzīvojums „Pūt, vējiņi!” izrādē.

Iespaidus apkopoja 11.b un 11.c klašu audzinātājas
Dzintra Priekule un Kristīne Modnika

 

 

---

 

Notikumi Jēkabpils pamatskolā

Animācijas filma “Leo un māksla”

16.oktobrī Jēkabpils pamatskolā 5.klašu skolēniem tika organizēta Virtuālā planetārija nodarbība “Leo un māksla”.

Šajā nodarbībā skolēniem tika piedāvāti divi uzdevumi. Pirmais no tiem bija saistīts ar vizuālo mākslu. Skolēniem tika piedāvāts noskatīties leļļu un animācijas izrādi “Leo un māksla”, izmantojot 3D brilles. Bērni kopā ar Leo, devās aizraujošā virtuālā ceļojumā, lai izzinātu mākslas vēsturi, tās pirmsākumus. Iepazinās ar klinšu zīmējumiem, dižāko zinātnieku un mākslinieku Leonardo Da Vinči, ekstravaganto ģēniju Vinsentu Van Gogu.

Nodarbībā skolēni iepazina mākslu, izmantojot tehnoloģiju iespējas. Izrādes mērķis bija paplašināt zināšanas par mākslas pirmsākumiem un mākslinieka lomu, kā arī akcentēt nozīmīgas mākslas vērtības.

Filmiņai cauri vijās pamatdoma, ka ar cītīgu darbu var daudz ko iemācīties un uzzināt. Pat ja sākumā liekas, ka darbs tev nav pa spēkam, tad to sākot darīt, iedziļinoties, domājot un mēģinot tev izdosies.

Otrs nodarbības uzdevums bija izlasīt Māra Dejus dzejoli “Kādā ostas pilsētā” un pēc tam vizuāli iepazīties kā ar mūsdienīgiem mākslas izpausmes līdzekļiem un ar tehnoloģiju palīdzību tiek apvienota māksla un literatūru.

Kā ieguvumu no nodarbības, skolēni minēja to, ka netradicionālā veidā varēja papildināt zināšanas, iegūt jaunu informāciju, kā arī izmēģināt tehnoloģijas mācību procesā. Daudzi skolēni pirmo reizi izmantoja 3D brilles.

Pārrunājot šo nodarbību, skolēni izteicās, ka labprāt apmeklētu šāda veida nodarbības biežāk, jo tās ir gan interesantas, gan neparastas, gan zinātkāri veicinošas.

5.klašu audzinātājas Solvita Ukre un Ineta Dišlere

Dialekti un apvidvārdi.

Jēkabpils pamatskolā 15.oktobrī viesojās stāstniece Līga Reitere, kura vadīja latviešu valodas stundu 5.a un 5.i klasē.

Skolēni nodarbības laikā klausījās stāstījumu par valodu daudzveidību, valodas bagātību. Atkārtoja, kas ir dialekti, uzzināja, ka lībisko dialektu var saukt arī par tāmnieku dialektu. Stāstniece stāstīja pasaku tāmnieku dialektā, kuru klausoties skolēni veica arī praktisku darbu, mēģināja saklausīt apvidvārdus.

Skolēni bija ne tikai pasīvi klausītāji, bet viņiem tika arī dots uzdevums – 10 jautājumi, uz kuriem bija jāsniedz rakstiskas atbildes nodarbības laikā. Jautājumi ne tikai prasīja no skolēniem zināšanas, bet lika arī pārdomāt mācību stundu – ko ieguvi klausoties? Kāda ir šīs stundas vērtība? Kāda ir atziņa, ko guvi stundā?

Nodarbības laikā skolēni gan atkārtoja mācīto, nostiprināja zināšanas, gan arī tika aicināti domāt par tikumiskām vērtībām – cieņu, pieklājību.

Galvenās atziņas, kas gūtas šajā nodarbībā – kāda ir tava sasveicināšanas, tāda būs tava diena, ja sasveicinies ar smaidu, tad smaida pilna būs diena. Skolēna galvenais uzdevums ir domāt, nevis izpildīt. Priekšā teikšana ierobežo domāšanu, nesaki priekšā, ļauj domāt citiem.

5.klašu audzinātājas Solvita Ukre un Līga Radzeviča

4.a klases skolēni viesojas Daugavpils (Dinaburgas) cietoksnī

2019. gada 27. septembrī iniciatīvas ,,Latvijas skolas soma” ietvaros Jēkabpils pamatskolas 4.a klases skolēni viesojās Daugavpils (Dinaburgas) cietoksnī, lai uzzinātu par tā celtniecību, attīstību līdz mūsdienām un restaurācijas procesu.

Izglītojošajā nodarbībā skolēni iepazina šo arhitektūras un kultūrvēstures objektu, izstaigājot lielu daļu tā teritorijas un klausoties gida stāstījumu. No putna lidojuma cietokšņa teritorija pēc formas atgādina sauli, zvaigzni, ziedu, bruņurupuci vai pat sikspārni. Tieši sikspārņi iecienījuši atsevišķus cietokšņa vaļņus ziemas guļai.

Skolēni uzzināja daudz par cietokšņa vēsturi un to, ka Daugavpils cietoksnis ir pasaulē pēdējais uzbūvētais bastiona tipa cietoksnis. Tam ir izveidoti četri vārti, kuri nosaukti vēsturiski nozīmīgu personu vārdos, piemēram, Nikolaja vārti. Skolēni varēja redzēt vēsturiskās ēkas, kuras tagad ir restaurētas. Mūsu maršrutā bija vēsturiskā Ūdens paceļamā ēka, kur tagad atrodas Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrs, kā arī darbojas cietokšņa pārvalde. Kādreizējā cietokšņa Komandanta pārvaldes mājā tagad ir Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde, kādreizējā Artilērijas arsenālā tapis Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs.

Ekskursijas laikā skolēni varēja uzkāpt ūdenstornī, lai ieraudzītu “mucu ar naudu”, un iziet pastaigāt gan pa cietokšņa aizsargvalni, apskatīt tam iekšienē izvietotās telpas. Zēnus īpaši aizrāva stāstījums par šaujamieročiem, lielgabaliem un munīciju, bet visai klasei interesantākais šķita mūsdienu mākslas objekts “Baltais zirgs”.

Nodarbības noslēgumā cītīgākie klausītāji saņēma suvenīrus ar cietokšņa simboliku, bet visa klase uzslavu par prasmi klausīties un uztvert vēsturisko informāciju salīdzinoši jaunā skolas vecumā. Ekskursija noslēdzās ar aicinājumu vēlreiz apmeklēt cietoksni laikā, kad tur notiek kultūras vai mākslas pasākumi.

4.a klases audzinātāja Antra Skutela

Edgara Lipora monoizrāde „Koklītes ceļojums”.

2019. gada 16.oktobrī iniciatīvas “LATVIJAS SKOLAS SOMA” ietvaros Jēkabpils pamatskolas 1. un 2.klašu skolēniem bija iespēja klātienē piedzīvot aktiera, vīru kopas “Vilki” vadītāja, multiinstrumentālista Edgara Lipora monoizrādi „Koklītes ceļojums”.

Izrādes galvenā varone bija Mazā Koklīte, kura dzīvoja kopā ar savu tēti Lielo Kokli, un, kā jau maziņai un zinātkārai radībai, tai bija daudz jautājumu par apkārtējo pasauli. Lai to visu noskaidrotu, Mazā Koklīte kopā ar skolēniem devās pasaulē rast atbildes uz neskaitāmajiem jautājumiem. Ceļojumā Mazā Koklīte piedzīvoja aizraujošus notikumus un satika arī jaunus draugus.       

Aktieris izrādē pasakas formā iepazīstināja skolēnus ar dažādiem mūzikas instrumentiem – kokli, bungām, dūkām, mandolīnu, ermoņiku u.c., kuriem ir savs izskats un individuāls skanējums. Tas veicināja skolēnu interesi par mūziku, mudinot ieklausīties melodijā, un radīja skolēniem priekšstatu par mūziku kā Latvijas kultūras sastāvdaļu.

Skolēniem izrāde izraisīja daudz pozitīvu emociju un aizrautīgi iesaistījās izrādes norisēs, līdzdarbojoties ar aktieri. Skolēni ieguva jaunas zināšanas par mūzikas instrumentu daudzveidību.

Jauki un izzinoši pasākumi ir vienmēr noderīgi skolēnu radošo spēju attīstīšanai.

Jolanta Šinkūne

Namdara Darbnīca Garkalnes novadā

2019. gada 17. oktobrī, rudenīgā rītā, Jēkabpils pamatskolas 6.a un 6.c klase devās ekskursijā uz Namdara Darbnīcu Garkalnes novadā, ko piedāvā projekts Skolas Soma. Skolēnus silti sagaidīja saimnieki Kaspars, Laura un Jānis, lai kopīgi pavadītu piedzīvojumiem un emocijām bagātu dienu.

Namdara Darbnīcā skolēni iepazina un praktiski izmēģināja darbošanos ar senajiem latviešu darbarīkiem, kā arī iepazina senās latviešu tradicionālās spēles. Pēc tam, kad skolēni bija mielojušies ar Namdaru Darbnīcas īpašo Spēka tēju un līdzpaņemtajām uzkodām, skolēniem bija vēl nebijusi iespēja izbaudīt elpu aizraujošu nobraucienu pa trosi pāri dīķim, kā arī pārcelties pāri dīķim ar koka pārceltuvi.

Skolēni lieliski pavadīja laiku, baudot skaisto rudens ainavu un Latvijas dabu, savstarpēji sadarbojoties un izzinot Latvijā augošo koku daudzveidību un to izmantošanas iespējas. Noslēgumā katram bija iespēja iegādāties īpašos Namdara Darbnīcā tapušos meistardarbus – magnētus, svečturus, traukus, virtuves dēlīšus un citas lietas.

Kā atzina skolēni, šī bija viena no labākajām ekskursijām, kurā viņi bijuši, jo bija daudz dažādu aktivitāšu un ne mirkli nebija garlaicīgi. 6.a un 6.c klases skolēni iesaka arī Tev doties uz Namdara Darbnīcu!

                             Klases audzinātājas
Aiga Zvirbule, Inita Smirnova, Aija Uzoliņa

---

 

Notikumi Jēkabpils Valsts ģimnāzijā

11.oktobrī mēs, 9.c klase un audzinātāja Silvija Tumanova, devāmies ekskursijā uz Valmieru. Mūsu ekskursijas galvenais mērķis bija Valmieras teātra izrāde “Nekas”. Izrāde veidota pēc dāņu rakstnieces Janas Telleres grāmatas motīviem, un tā vēsta par mūsu vecuma pusaudžiem, kuri cenšas pierādīt sev un citiem, ka viņu dzīvei ir kāda jēga. Daudzi no mums pirms tam bija izlasījuši arī grāmatu. Izrāde mūs tiešām pārsteidza gan ar savu noformējumu, gan saturu, tā bija skarba, bet patiesa un patiešām lika aizdomāties par dzīves jēgu. No sirds iesakām arī pārējām klasēm aizbraukt uz šo izrādi.

Lūk, daži 9.c klases skolēni viedokļi par to:

• Izrāde “Nekas” tiešām lika domāt par attiecībām, kādas mēs veidojam ar draugiem, ar vecākiem. Izrādes beigās man bija emocijas, kuras es par nevaru izskaidrot ar vārdiem. (Gerda)
• Pēc izrādes ilgi domāju, kāda tad ir mana dzīves jēga. Atbildi vēl joprojām nezinu. (Evita)
• Esmu lasījusi arī grāmatu, un varu droši apgalvot, ka Valmieras teātra izrāde “Nekas” man patika daudz labāk nekā grāmata. (Alise)
• Ļoti patika režisora radošā pieeja zāles izkārtojumā. Maz rekvizītu, taču tie izmantoti ļoti mērķtiecīgi. (Anastasija)
• Izejot no teātra zāles, es biju satriekta, jo šī izrāde bija tik patiesa, skarba un reāla. Neko necentās pasniegt skaisti un filtrēti. (Amanda)

Pēc izrādes apmeklējām nesen atvērto mākslas galeriju “Neonija”. Kā jau nosaukums liecina, viss šajā galerijā atmirdz neona gaismās. Izgaismotas gleznas un dabas ainavas, krāsu, gaismu mūzikas un saspēle. Pēc izrādes bijām apmulsuši un nedaudz satriekti, savukārt “Neonija” palīdzēja no jauna sakārtot domas.

• Galerija “Neonija” nomierināja un parādīja, ka skaistums eksistē un sapņi un maģija arī. Neonija parādīja, ka jēga visam ir. Ir vērts dzīvot. (Amanda)
• Galerija “Neonija” bija pretstats izrādei. Tur bija mierīgi un mistiski. Kādu pusstundu sēdēju ar klases biedriem, skatoties uz vienu mākslas darbu un nepasakot ne vārda. (Rolands)
• Galerija “Neonija” bija kā cita pasaule, tā bija miera pilna. (Mārtiņš)
• Mākslas galerija “Neonija” bija kas jauns un nebijis manā dzīvē. Tās apmeklējums uzlabo pašsajūtu un emocionālo stāvokli. (Evelīna)

Izrāde un mākslas galerijas apmeklējums bija divi pasākumi, kas lieliski papildināja viens otru. Un, protams, skaistā pilsēta Valmiera zelta rudens rotā.

§ § § §

30. oktobrī mēs, 12.a klase un skolotāja Dace Seglēre, devāmies rudens ekskursijā uz Rīgu. Ekskursijas ietvaros apmeklējām dokumentālās filmas "Spiegs, kurš mans tēvs" īpašo seansu vidusskolēniem, kafijas namiņu «Kurts coffee» un muzeju “Rīgas Jūgendstila centrs”.

Dokumentālās filmas "Spiegs, kurš mans tēvs” seanss norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, par kuru savus iespaidus pauž Andris Gailis:

“Mums bija iespēja noklausīties lekciju par Auksto karu, un šī lekcija kalpoja kā labs ievads filmai "Spiegs, kurš mans tēvs". Jaunā filma vēsta par latviešu meitenes dzīves lielo pavērsienu – kā viņa no PSRS pārcēlās uz nezināmo ASV pie sava tēva, kurš bija dubultaģents. Pēc filmas visiem skatītājiem bija ekskluzīva iespēja tikties ar filmas galveno varoni Ievu Lešinsku un uzdot viņai dažādus jautājumus, ko mēs arī darījām.”

Rīgā bija uzsnidzis pirmais sniegs, tāpēc apstājāmies iemalkot siltu kafiju un kakao «Kurts coffee», tādējādi palīdzējām mazajam Kurtiņam un viņa stiprajai ģimenei. Dienas noslēgumā apmeklējām muzeju “Rīgas Jūgendstila centrs”. Muzeja ēka Alberta ielā 12 celta 1903. gadā kā izcilā latviešu arhitekta Konstantīna Pēkšēna personiskais nams. Muzeja krājumu veido jūgendstila priekšmeti, kas ražoti vai lietoti Rīgā un Latvijas teritorijā 20. gs. sākumā. Te ikkatrs aicināts uzbūvēt jūgendstila namu, noskatīties kinofilmu vai iemūžināt sevi īpaši izveidota fotosalona interjerā.

Atziņas par muzeju “Rīgas Jūgendstila centrs” izklāsta Estere Freimane:

“Lai iegūtu pēc iespējas labākus iespaidus un lai saprastu, kā dzīvoja tā laika elites mākslinieki, izvēlējāmies ekskursiju kopā ar gidi, kura no galvas līdz papēžiem bija tērpusies jūgendstilam atbilstošā tērpā. Nestāstot tikai par vēsturi, bet arī pārbaudot mūsu zināšanas par pašmāju klasiķiem, gide spēja mūs ieinteresēt ar savdabīgu pieeju ekskursijai. Muzejs tiešām izskatījās pēc dzīvokļa, kura iemītnieki izgājuši pastaigāties. Pat virtuvē kalpone mūs cienāja ar tikko izceptiem cepumiņiem.”

Pateicoties valstij par piešķirto dāvanu, "Latvijas skolas soma" programmas ietvaros mums bija iespēja ielūkoties divos vēstures posmos no ģimenes un sadzīviskās dzīves skatupunkta. Dienas garumā tapām izglītoti gan ar kino, gan muzeja palīdzību un realizējām ekskursijas mērķi – tā bija ar ieskatu vēsturē un kultūrizglītojoša.

12.a klases vārdā, Līva Rateniece

 § § § §

Tad mūsu ceļš veda uz Latvijas Nacionālo Mākslas muzeju, kur katram skolēnam bija jāatrod un jāiepazīstas ar Latvijas kanonā iekļautajiem mākslas darbiem, kas ir apskatāmi muzejā, jāiepazīstas ar muzeja izkārtojumu un mainīgajām ekspozīcijām. Katram bija jāatrod viens mākslas darbs no Latvijas kanonā iekļautajiem vai kāds cits, kas uzrunāja visvairāk, un jāpieraksta pieejamā informācija par šo darbu, jāpamato izvēle. Jāpiemin, ka muzeja apmeklējuma laikā piedzīvojām divus patīkamus pārsteigumus. Pirmkārt, bija iespējā redzēt Latvijas Valsts prezidenta E. Levita kundzi A. Levitu, kura kopā ar Ukrainas prezidenta V. Zelenska kundzi apmeklēja muzeju. Otrkārt, muzeja darbinieki bija tik laipni, ka atļāva apskatīt Rīgu no terases. Lai gan terase apmeklētājiem bija jau slēgta, ņemot vērā laika apstākļus un temperatūru, kas tajā dienā sasniedza + 22 grādus, darbinieki ļāva mums apskatīt saulaini rudenīgo Rīgas panorāmu.

Skolēnu domas par ekskursiju:

Matīss S.: “Šī ekskursija bija diezgan interesanta, apskatījām daudz skaistu gleznu. Rosināja domas par Latvijas vēstures aspektiem - kad latvieši ir zaudējuši, kad vinnējuši” .

Armands: “Man ļoti patika. Varēju apskatīt ļoti labas un interesantas gleznas. Es pat atradu savu mīļāko gleznu, kuru labprāt redzētu savā mājā. Iesaku citiem!”

Beāte: “Manuprāt, šī ekskursija ir ļoti izdevusies. It īpaši patika mākslas muzeja terase un eksponāti. Mazliet garlaicīgi šķita vēstures muzejā, bet dažas lietas bija ļoti interesantas.”

Roberts: “Es ieguvu jaunas zināšanas par Latvijas vēsturi, Latvijas māksliniekiem. Man patika vizīte Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Vēstures muzejā labāk patiktu apskatīt visu pašam, nevis ar gidu, jo tas likās garlaicīgi. Ieteikums apmeklēt ne tik daudz muzeju, kā vairāk atraktīvu lietu”

8.a klase un audzinātāja A. Vanaga

 § § § §

18. oktobrī mēs, 11.a klase un audzinātāja Sandra Bondare, “Skolas somas” ietvaros devāmies ekskursijā uz Rīgu.
Pirmais galapunkts bija LU Dabas māja, kur mūs laipni sagaidīja mūsu skolas absolvente un Jauno ķīmiķu skolas pasniedzēja - docente Iveta Ancāne. Tur mēs iepazinām vidi, kādā mācās dabas zinātņu studenti: modernās auditorijas un laboratorijas sajūsmināja ne vienu vien klasesbiedru. Kas to lai zin, varbūt kāds arī sevi redzēja nākotnē esam daļu no šīs vietas. Izstaigājuši krustu šķērsu gaiteņus, beigās attapāmies uz ēkas jumta. Kā jau Dabas mājai pienākas, daba bija arī uz jumta – tas bija apzaļumots. Un, protams, pavēra skatu uz straujo, urbāno Rīgu.Otrais galapunkts bija Vecrīga, kurā apmeklējām vienu no vecākajām un vērtīgākajām viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Baltijas valstīs – Rīgas Sv. Pētera baznīcu. Uzbraucām tās tornī un ieraudzījām vēl iespaidīgāku skatu uz Rīgu. Katram no mums telefona galerijā ir vismaz 5 foto ar elpu aizraujošo ainavu.

Trešais un gaidītākais galapunkts bija Latvijas Nacionālā opera un balets, kur baudījām baleta izrādi “Raimonda”. 3 cēlienu garā izrāde mūs aizrāva ar krāšņajiem tērpiem, izslīpētajiem deju soļiem un skaisto stāstu.

Esam pateicīgi “Skolas somai” par sniegto iespēju pavadīt lielisku piektdienu un atklāt Rīgu no jauna.

Elizabete Romanovska, 11.a

---

 

Izrādes “Brīnumu laiks” un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja apmeklējums

27. novembrī mēs, 6. klašu skolēni, kopā ar klases audzinātājām devāmies uz Rīgu. Projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skatījāmies izrādi „Brīnumu laiks”, kura ir veidota pēc K.F.Okesona lugas motīviem. Izrādes režisors ir M.Vilsons, kurš mums, skolēniem, labāk pazīstams kā Vectēvs no filmas „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”.

Izrāde bija par pusaudzi Denisu, kuram liekas, ka viņu nesaprot  mamma, labākais draugs, un arī skolotāji ir „piekasīgi” un visā vaino tikai viņu. Deniss nolemj vērsties pie Augstākiem spēkiem, lai tie palīdz atrisināt viņa dzīves problēmas. Taču vēlāk saprot, ka vispareizākais veids, kā ar tām cīnīties, ir saņemt drosmi un pašam atrisināt savas problēmas.

P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā bija interesants gidu stāstījums par medicīnas pirmsākumiem  un attīstības vēsturi, dažādām slimībām un kā izvairīties no tām, cilvēka uzbūvi un neliels ieskats arī kosmosa izpētē.

Mums ļoti patika izrāde un nākotnē domājam vēlreiz apmeklēt kādu Medicīnas muzeja veidoto anatomijas stundu, jo mūsu vidū ir skolēni, kuri gribētu nākotni saistīt ar medicīnu.

Alise Klidziņa: visinteresantākais priekšmets , manuprāt, muzejā bija dzelzs plaušas, jo tās bija lielas un likās, ka tās ir no nākotnes.

Katrīna Beinaroviča: mani ļoti ieinteresēja stāsts par senākajām slimībām un ķirurģu darbu. Dažos brīžos sajutu sāpes no stāstītā un bija baisi. Tajos laikos nebija narkozes un jebkādu pretsāpju zāļu.

Sanija Raspopova: izrādi nosaku noskatīties katram pusaudzim. Tikai mēs katrs atbildam par savu dzīvi ,lai kaut ko iegūtu, vajag censties un darīt pašam, nevis paļauties uz brīnumu.

6.klašu skolēnu pārdomas uzklausīja un pierakstīja klašu audzinātājas
 Inga Vaivode un Santa Svile.

§ § § §

2019. gada 26.novembrī skolā viesojās ,,Istabas teātris” ar režisora Jāņa Znotiņa izrādi “Karnevāls un kartupeļu salāti” (pēc igauņu rakstnieka A. Kivirehka grāmatas motīviem), un 1.-3.klašu skolēni dzīvoja līdzi varoņu Mijas, Aksela, Oskara un Katrīnas rotaļām. Minimālās dekorācijas un nosacītība raisīja skatītāju iztēli. Aktieri Ance Muižniece un Jānis Znotiņš apbrīnojami pārtapa te zēna, te meitenes lomā. Un kur nu vēl lietu atdzīvošanās: dzīvais putekļusūcējs, skudru-pūžņa dzīve, veļasmašīnas karuselis, uz spoguļa uzzīmētās bārbijas un vēl, un vēl! Caur jokiem un pārtapšanas spēlēm tika rosināts domāt par draudzēšanos, līdzjūtību, apvainošanos, prasmi spēlēties un sadzīvot ar vecāko brāli, par mācīšanos.

2.a klases skolēnu atsauksmes.

• Dita: “Man likās jocīgi, ka viņi zīmēja uz spoguļiem jocīgas Bārbijas. Un daudz mainīja lomas. Es pirmo reizi dzirdēju, ka ir šādi kartupeļu salāti! “
• Miķelis: “Man ļoti patika izrādē drēbju skapis, kas bija futbola vārti. Mija spēlējās ar Oskaru!”
• Aleksejs: “Mēs skatījāmies izrādi “Karnevāls un kartupeļu salāti.” Tā šķita interesanta, jo spilveni bija svarīgās lomās.”
• Stefans: “Man likās jocīgi, kad tur bija vecas Bārbijas, kas nebija Bārbijas. Likās priecīgi, kad Oskars tēloja vistu.”
• Denija: “Bija jautri un smieklīgi. Man patika Mija un Oskars.”
• Ģirts: ”Man patika, ka puisis bija vista un perēja olas.”
• Anna: “Man likās interesanti tas, ka meitene karnevālā bija puteklis. Gudri bija tas, ka viņi mācījās ieklausīties citu domās.”
• Daniels: “Man bija ļoti interesanti skatīties šo izrādi. Tā bija arī pamācoša.”
• Estere: “Man patika izrādes beigas, jo bija svētku svecīte. Likās smieklīgi, kad abi zīmēja uz spoguļiem.”
• Loreta: “Visdomājošākais šajā teātrī bija tas, ka tur ar diviem spilveniem varēja parādīt tik daudzus tēlus!”
• Līga: “Man ļoti patika nesmukās Bārbijas.”
• Lana: “Teātris bija smieklīgs un jautrs. Vēl man likās interesanti, ko viņi darīja ar spilveniem.”
• Renards: ”Man likās dīvains Oskars, jo viņam garšoja kartupeļu salāti.”
• Gustavs: “Smieklīgi, kad viņi pārveidoja Bārbijas.”
• Toms: “Tā kā man ļoti patīk spēlēt futbolu, tad vislabāk man patika tā vieta, kur tika spēlēta šī spēle. Nepatika, ka zīmēja uz spoguļa lelles.”
• Ervīns: “Man patika abi galvenie varoņi, kad viņi tēloja dažādus tēlus. Mija izcili sargāja vārtus!”
• Adrija: “Kā ar tik mantām var tik daudz ko notēlot? Es to laikam nevarētu.”
• Edgars: ”Man patika aktieri!”
• Ģederts: “Es nesapratu, kas tur bija uzzīmēts uz spoguļa. Tas izskatījās pēc pirāta.”

 Sagatavoja I.Ūbele

§ § § §

2019. gada 19.novembrī, Tēvzemes nedēļā, 9.-12.klašu skolēniem bija iespēja noskatīties jaunāko latviešu mākslas filmu ,,Dvēseļu putenis” (režisors Dzintars Treibergs, pēc A.Grīna romāna motīviem). Projekta ,,Skolas soma” ietvaros mums bija noorganizēts īpašs seanss Tautas nama lielajā zālē.

Zane, 12.klases skolniece: ,,Spilgti atmiņā palika kāda kareivja vārdi: ,,Visi kājās, jūs taču esat latvieši!” Ne tikai šis aicinājums, bet visa Strēlnieku bataljona darbība raisīja pārdomas, cik latvieši ir stipra un neatlaidīga tauta, kura visu mūžu ir vēlējusies pastāvēt par sevi. Novērtēju jauno latviešu, kāds bija galvenais varonis Artūrs Vanags un viņa pulka biedri, pašaizliedzību. Iestājoties strēlniekos, katrs norūdījās un kļuva par vīru, kurš līdz pēdējām savas dzīves sekundēm lies asinis, lai uzvarētu kaujā. Tā tapa varoņi. Skatoties filmu, domāju par savu vecvectēvu – strēlnieku. Esmu lepna un gandarīta, ka arī manas dzimtas pārstāvji ir cīnījušies par brīvību.”

Sagatavoja I.Ūbele

---

 

Mākslas darbi iedvesmo!

11.oktobrī Jēkabpils 2.vidusskolas 1.c klasesskolēni ar klases audzinātāju Tatjanu Novikovu devās uz mākslas galeriju “Mans’s”, lai iepazītu mākslas darbu ekspozīciju, sekmējot skolēnu emocionālo un intelektuālo attīstību.

Mākslas galerijā skolēni aplūkoja latviešu mūsdienu gleznotāju darbus, bija patīkami pārsteigti par keramiku, rotaslietām, kā arī suvenīriem. Pēc galerijas ekspozīcijas apskates skolēni guva iedvesmu radoši izpausties gleznojot, bija sirsnīgi un aizrautīgi sarunu biedri, jo mākslas galerijā gūto emociju bija daudz. Šāds pasākums brīvā atmosfērā ir lieliska alternatīva mācību stundai.

Atsauksmes:

„Mākslas galerijā “Mans’s” es guvu daudz jaunu iespaidu, apskatīju latviešu gleznotāju gleznas. Iespaidīgākais bija kāds mākslas darbs, kurā gleznotājs, manuprāt, apvienoja bailes, nāvi un izbrīnu. Katrā gleznā gleznotājs prot sarunāties ar krāsām.” (Milana)

„Liels paldies programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju apmeklēt galeriju “Mans’s”! Man bija ļoti interesanti iepazīt Jēkabpilī esošo galeriju, apskatīt gleznas, mākslas darbus un galerijā esošos priekšmetus. Es vēlos kopā ar ģimeni vēlreiz aiziet uz galeriju.” (Adelina)

1.c klases audzinātāja Tatjana Novikova

 

---

 

3.vidusskola aktīvi izmanto "Latvijas skolas somas" iespējas

2019. gada 18. oktobrī projekta „Skolas soma” ietvaros 2. a un 2. c klases skolēni ar audzinātājām Mārīti Viļumu un Laimdotu Ozoliņu devās uz Rīgu – Latvijas dabas muzeju un Dzelzceļa muzeju.

Skolēniem šajā vecumā ir dabiska interese par dabā notiekošajiem procesiem. Viņi muzejpedagoģiskajā nodarbībā Latvijas dabas muzejā interaktīvi apguva tēmas „Latvijas zīdītāji. Mežs – mājas”. Tas bija izzinoši un skolēniem paplašināja redzesloku par dabā notiekošo. Iegūtās jaunās zināšanas par Latvijas zīdītājdzīvnieku pēdu atpazīšanu, meža ekosistēmas iepazīšanu noderēs dzīvei.

Jēkabpils 3. vidusskola atrodas ļoti tuvu dzelzceļam un drošība ir aktuāls jautājums, apmeklējām Dzelzceļa muzeju, kur gidu pavadībā bērni uzzināja par Latvijas dzelzceļa vēsturi, gatavoja savu tvaika lokomotīvi. Skolēniem sajūsmu izraisīja iespēja izstaigāt vēsturisko vilcienu lokomotīves un vagonus, iejusties ar vilcienu saistīto profesiju pārstāvju: mašīnista, kontroliera, elektromontiera, pārmijnieka, kurinātāja u.c. darba ikdienā. Arī karjeras nedēļas ietvaros jauniegūtās zināšanas noderēs ikkatram skolēnam.

§ § § § 

15. oktobrī 9. – 12. klašu skolēni noskatījās jauno dokumentālo filmu ,,Spiegs, kurš mans tēvs” (rež.J.Kilmi un G.Grūbe). Filma stāsta par 20.gs.augstu amatpersonu Imantu Lešinski. Galvenais varonis ir PSRS Valsts drošības komitejas izlūkdienesta darbinieks, vēlāk – Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariāta ierēdnis un padomju spiegs Savienotajās Valstīs, bet vairākas desmitgades arī Amerikas Centrālās izlūkošanas pārvaldes savervēts dubultaģents. Par saviem piedzīvojumiem un, galvenais, pārdzīvojumiem stāsta viņa meita Ieva Lešinska, tulkotāja un publiciste. 

Pirms seansa noklausījāmies K.Klišāna lekciju par Auksto karu un skolotājas A.Vidējās komentāru par filmu turpmāko plānoto pasākumu kontekstā, jo Tēvzemes nedēļā skolā viesosies Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks B.Javoišs. Lai izprastu vēsturiskos notikumus, skolēniem bija jā iedziļinās dokumentālajā vēstījumā gan latviešu, gan krievu, gan angļu valodā. Ne visiem tas veiksmīgi izdevās. Filmu demonstrēšanai skolā sarūpēja ,,Film Studio Mistrus Media”.

§ § § § 

Šī gada 1. oktobrī  mēs, 10. a un 10. b klase ar audzinātājām Astrīdi Vidējo un Solvitu Soroku, “Skolas somas” ietvaros viesojāmies Līgatnē. Laikapstākļi mūs lutināja, tāpēc ar baudu varējām izstaigāt 5 km garās Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas. Takās iepazinām Latvijā dzīvojošo savvaļas zīdītājdzīvnieku sugas, dabas daudzveidību un aizsardzības nepieciešamību, novērojām Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus, sasveicinājāmies ar lācenīti Ilzīti, kura janvārī nosvinēja 18 gadu jubileju, kā arī uzkāpām  22 metrus augstajā Līgatnes dabas taku skatu tornī un vērojām Gaujas senieleju visā tās krāšņumā.

Pēc taku izstaigāšanas devāmies uz padomju laika īpaši slepeno objektu ar segvārdu „Pansionāts”, lai realitātē apskatītu visu tā laika autentisko pazemes bunkura aprīkojumu. Ar interesi klausījāmies gides stāstījumā par tiem laikiem, kad neko nedrīkstēja otram cilvēkam izpaust, jo tas otrs varēja izrādīties ziņotājs, kad veikalu plaukti bija tukši, bet pie varas esošajiem bija savi specveikali, kuros viņi pirka deficīta preces, kad PSRS gatavojās kodolkaram ar ASV, un tāpēc bija labi attīstīta civilās aizsardzības sistēma. Viens no CA pasākumiem bija slepenā pazemes bunkura vēl slepenākā celtniecība (it kā cēla pansionātu, bet patiesībā 9 m dziļu pazemes bunkuru, kurā kodolkara gadījumā varētu paslēpties un trīs mēnešus izdzīvot 100 pie varas esošās personas).

Bet vislielāko iespaidu atstāja iespēja pašiem iejusties tā laika gaisotnē, izjust militārpersonas pavēļu bezierunu paklausību, tas ļāva iepazīt šo baiso laiku caur emocijām, pārdzīvojumu.

§ § § §

26. septembrī 3.a un 3.b klases mācību nodarbības Dzelzceļa muzejā. Skolēni piedalījās Drošības stundā. Darbojās radošajā nodarbībā „ Iepazīsti un uzbūvē tvaika lokomotīvi”. Skolēni iepazinās ar Dzelzceļa muzeju, tā vēsturi, apskatīja senākās lokomotīves. Guva ceļojuma sajūtas, uzzināja kā vada vilcienu kustību un kā darbojas dažādas ierīces.

§ § § §

25.09.2019 4. c un 5.c klase kopā ar audzinātājām I. Randohu un I.Bičoli projekta “Skolas somas” ietvaros apmeklēja Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju un iepazinās ar izstādi – “75 mirkļi mākslas krājumā”, kura veltīta Madonas muzeja 75 gadu dzimšanas dienai.

Skolēni piedalījās muzejpedagoģiskā programmā IEPAZĪSTI LATVIJU, kuras mērķis bija veidot un celt nacionālo pašapziņu.
Latvijas iepazīšana notika, izmantojot dažādas galda spēles par Latvijas vēstures un kultūras pieminekļiem, par Latvijā dažādos laikos dzīvojušām ievērojamām personībām, par Latvijas, kā neatkarīgas valsts veidošanos.

§ § § §

2019. gada 25. septembrī mums, 11.a un 9.a klasei, bija iespēja “Skolas somas” ietvaros apmeklēt E. Veidenbauma muzeju viņa paša dzimtajos “Kalāčos”. Izstaigājām takas, pa kurām viņš un viņa ģimene staigāja, izjutām to atmosfēru, kurā tapa viņa dzejoļi. Paplašinājām savu redzes loku, spēlējot spēli ,kad muzeja materiālos bija jāmeklē informācija par dzejnieku. Beigās daudziem no mums arī izdevās izglābt kādu dzejoli no liesmām un paturēt to par piemiņu no šīs ekskursijas.

§ § § §

2019. gada 25. septembrī 9. klase ,,Skolas somas” ietvaros devās uz Lielvārdi, kur darbojās muzejpedagoģiska programmā „A.Pumpurs un Lāčplēsis” – interaktīvā nodarbībā ir gūtas ne tikai faktu zināšanas, bet arī izdzīvots radošs process. Iepazīts radošas personības veidošanās ceļš ciešā saistībā ar Latvijas vēsturisko attīstību. A.Pumpura eposs „Lācplēsis” ir apgūts, iejūtoties konkrētu varoņu lomās. Veicināta uzdrošināšanās improvizācijas uzdevumiem. Padziļināts priekšstats par kultūrvēsturiskajiem novadiem, kurus vieno Daugava.

Mēs – A.Pumpura eposa varoņu lomās

Trešdienas rītā ar klasi pabijām Lielvārdē – Andreja Pumpura muzejā. Sajūtas bija patiešām kolosālas. Ieejot muzejā, mūs sagaidīja ļoti jauka gide, kas apbrīnojamā aizrautībā mums novadīja nodarbību. Klase tika iesaistīta teātra izrādē ” Lāčplēsis”. Izrādes galvenie varoņi bijām mēs paši – Lāčplēsis, Laimdota, Spīdala, Kangars, Tumšais bruņinieks. Arī pats Andrejs Pumpurs un viņa tuvie cilvēki bijām mēs.  Reti izdodas redzēt tik lielu tuvību, smaidus, smieklus un komandas darbu klases kolektīvā, bet tādi mēs bijām. Muzejā pavadījām mazliet vairāk nekā stundu, bet tā paskrēja tik ātri, jo bija ļoti interesanti skatīties un izdzīvot līdzi Andreja Pumpura eposam ”Lāčplēsis”. Tagad lasīsim eposu un vēlreiz dzīvosim līdzi attēlotajiem notikumiem.

Kristiāna Laura Ozoliņa, 9.b

 § § § §

17.09.2019. 12. a, b klašu skolēni ar audzinātājām I.Ūbeli un I.Raubišku ,,Skolas somas” ietvaros devās uz Vidzemi, kur darbojās muzejpedagoģiskajā programmā E. Veidenbauma mājās “Kalāči” un iepazina Cēsu pils muzeja kompleksu. Braucienā apvienojās latviešu literatūra, vēsture un kultūrvēsture.

Skolēni atsvaidzināja zināšanas par dzejnieka E.Veidenbauma personību un radošo darbību. Pārbaudīja savas zināšanas un izpratni, pildot krustvārdu mīklu. Runāja no galvas dzeju. Bija aizraujoši iepazīties ar klasisku muzeju un moderno ekspozīciju ,,Kalāču” mājās. Iespaidi noderēs, gatavojoties CE latviešu valodā (pārspriedumam).

Cēsu pilī pārsteidza informācija par bruņiniekiem, gides stāstījums bija ļoti bagātīgs, īpaši par Livonijas ordeni. Pils kompleksa restaurācija tika iepazīta, uzkāpjot tornī, kur modernais video stāsts bija ekskursijas spilgtākais notikums.

Lielā vasaras izstāde 2019 galerijā „Mans’s”

Mums, devītajiem, bija ļoti interesants pirmdienas mācību stundu nobeigums. Mēs devāmies uz mūsu pilsētas, manuprāt, greznāko un vērtīgāko vietu, uz galeriju „Mans’s”. Galerijā „Mans’s” mēs varējām aplūkot dažādu žanru gleznas, sākot ar klasiku un beidzot ar mūsdienīgo ekspresionismu. Katrs skolēns saredzēja gleznu citādi, veidojās interesantas sarunas. Saredzēju savos klasesbiedros to interesi un uguntiņu, kas mani ļoti iepriecināja. Interesanti – man mani klasesbiedri, kurus pazīstu jau devīto gadu, pavērās no citas puses. Esmu ļoti pateicīga galerijas darbiniekam, kas veicināja mūsu iztēli, pavēra acis uz citu pasauli. Galerijā mēs apskatījām populāru mākslinieku gleznas – Maijas Tabakas, Helēnas Heinrihsones, Kārļa Dobrāja, kā arī citu mākslinieku gleznas. Jūtos lepna, ka pie mums, Jēkabpilī, var apmeklēt tādu galeriju kā „Mans’s”.

Marina Okuņeva 9.b

Ļoti skaists labās enerģijas avots ir galerija „Mans’s”. Labprāt dotos turp vēl. Man liekas, ka projekts „Skolas soma” sniedz mums daudz lielisku iespēju visapkārt, un man ir prieks, ka arī Jēkabpilī tagad to var izmantot. Ja es turp būtu devusies viena, man tas nedotu tik daudz emociju kā tad, kad mēs turp devāmies ar klasi. Ja es turp būtu devusies viena, es nebūtu dzirdējusi vienaudžu viedokli par darbiem. Man ļoti patika šī iespēja dalīties redzētajā ar klasesbiedriem. Katram bija savs viedoklis un izpratne par gleznām. Šī diena patiešām bija izdevusies!

Daniela Umbraško-Gramane 9.b

16. septembrī mēs devāmies ļoti iespaidīgā un neaizmirstamā literatūras stundā. Man tā bija stunda, kurā es uzzināju daudz ko jaunu par mākslu un mākslas stiliem. Šajā stundā es beidzot zaudēju laika izjūtu, jo mūsu gids stāstīja ļoti interesantas tēmas, kā, piemēram, lai kļūtu par slavenu mākslinieku, vispirms Ir jāizmācās, ja nemaldos, 14 gadi, un savā mācību laikā ir jāuzglezno pašportreti un vēl dažādi tēlojumi. Izstādē mani ļoti piesaistīja gleznotāja Maija Tabaka un viņas glezna ‘’Grafitī’’, tāpēc ka šī glezna ļoti atspoguļoja jauniešu iecienītāko mākslu un mūsdienu pretrunīgo dzīves uztveri.

Svens Spēks 9.b

Pirmo reizi, kad es dzirdēju, ka mēs iesim uz izstādi, es nebiju pārliecināts, vai tā ir laba ideja. Pēc tam es sapratu, ka to vajag uztvert ne tikai kā vienkāršu klases pastaigu, bet kā iespēju uzzināt kaut ko jaunu, iepazīt tos cilvēkus, kuriem skats uz pasauli ir savādāks. Es nekad nebiju gleznu izstādēs, tāpēc man tas viss bija pirmo reizi.

Armands Sīmanis 9.b

Visa galerija man ļoti patika, un gribētu vēlreiz to apmeklēt jau ar vecākiem.

Liāna Līce-Līcīte 9.b

Šī izstāde lika man domāt un arī iztēloties, kas notiek kādā noteiktā gleznā. Lika padomāt par maniem hobijiem un arī skaisto darbu. Ieteiktu visiem apskatīt izstādes un padomāt par visu, ko liek aizdomāties šie brīnišķīgie, radošie darbi.

Ieva Niedra 9.b

Vērojot no malas savus klasesbiedrus, es sāku izprast viņus labāk. Kādu aizrāva kāda noteikta glezna, bet varbūt kādu tā neuzrunāja vispār. Tieši mākslas galerijā mēs parādījām sevi no jaunas puses, no puses, kuru neviens nekad nebija redzējis. Mēs dalījāmies savos iespaidos par redzēto un sajusto.

Loreta Meikšāne 9.b

 

---

 

1.klašu skolēni iepazīst stīgu instrumentus

30. septembrī Jēkabpils 2.vidusskolā notika koncertlekcija ''Shape of music'' programmas ''Latvijas skolas soma'' ietvaros. Ciemos bija atbraukušas trīs burvīgas mākslinieces - Lelde Zaržecka, Inese Fedorovska un Arta Abaroniņa, kuras iepazīstināja bērnus ar stīgu instrumentiem: vijoli, altu, čellu un kontrabasu, atskaņojot pasaulslavenu autoru skaņdarbus.

Koncertlekcijā piedalījās 1.a, 1b, 1.c klases skolēni un audzinātājas G. Auzāne. T. Novikova, S. Jekaraševa.

Pasākuma mērķis bija sekmēt skolēnu emocionālo un intelektuālo attīstību, veidojot priekšnoteikumus, lai katrs spētu kļūt par aktīvu mūzikas klausītāju.

Skolēniem pasākums ļoti patika. Visi uzmanīgi un ar interesi klausījās un skatījās. Mākslinieces deva iespēju izmēģināt instrumentu spēli arī bērniem.
Laiks aizritēja ļoti ātri un bērni ieguva labu pieredzi, par ko izsaka pateicību valsts programmai “Latvijas skolas soma”.

 1.a klases audzinātāja Guna Auzāne

 

 

---

 

Rīgas muzeju aizraujošo nodarbību varā

10.10.2019. Jēkabpils 2.vidusskolas 9.b un 11. a klases skolēni programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Rīgu.

Mācību mērķis: Papildināt skolēnu zināšanas Latvijas vēsturē, sekmēt skolēnu integrāciju Latvijas sabiedrībā, nacionālās un valstiskās identitātes un  patriotisma nostiprināšanos.

Rīgā skolēni apmeklēja Žaņa Lipkes memoriālu. Gida stāstījums bija tik emocionāls, ka skolēni varēja sajust Eiropas tautu traģisko likteni un izjust lepnumu par to, ka mūsu valstī ir tik drosmīgi cilvēki, kuri gatavi riskēt ar savu dzīvību citu cilvēku labā. Šāda veida programmas veicina tolerances veidošanos attiecībā pret dažādu tautību pārstāvjiem, māca cienīt visus cilvēkus.

Ļoti interesanta bija ar Ķīpsalas arhitektūru saistītā praktiskā nodarbība. Skolēniem bija jāatbild uz jautājumiem. Varējām apskatīt namus, kuri atvesti no Jēkabpils un kuri ir būvēti no koksnes, kura atvesta no Jēkabpils. Šādā veidā var iegūt jaunas zināšanas par dzimtā novada vēsturi.

LKA Rīgas kino muzejā notika praktiska nodarbība animācijas darbnīcā bērniem. Skolēniem kā atklājums bija fakts, ka Latvijā ir 20.gadsimta režisori un filmas, ar kurām vērts lepoties. Praktiskā nodarbība sniedza iespēju pašiem izveidot nelielu filmu. Izglītojoša bija nodarbība Dzelzceļa muzejā. Skolēniem tika izsniegtas darba lapas. Nodarbības laikā bija jāizpēta muzeja eksponāti un jāatbild uz dotajiem jautājumiem. Rezultāti bija jāpublicē sociālā tīkla vietnē Facebook. Izpētes darbs tika saistīts ar mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu. Tika piedāvāta arī iespēja pabūt senajos vilcienu vagonos un pasēdēt pie mašīnista pults.

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā skolēniem tika piedāvāta praktiskā nodarbība „Mode Latvijā un Eiropā 17.- 20.gs.”. Uzzinājām daudz jauna par to, kā tērpās vīrieši, sievietes un bērni. Izbrīnīja 32. izmēra sieviešu kurpītes. Skolēni uzzināja, ka cilvēki 17.gadsimtā bija mazāki augumā nekā mēs, tādēļ apavu izmērs tiem arī bija mazāks. Aizraujoši bija pielaikot cepures un paturēt rokās 19.gadsimta džentelmeņa spieķi.

Paldies programmas “Latvijas skolas soma” organizatoriem! Tieši muzeju apmeklējums un īpaši iespēja darboties praktiskajās nodarbībās, kuras tiek organizētas jauniešiem, sniedz praktiskās iemaņas, māca sadarboties, meklēt nestandarta risinājumus, gatavo skolēnus reālajai dzīvei, nostiprina draudzīgas attiecības, kas atbilst kompetenču pieejai izglītībā.

Skolēnu atsauksmes:

• Īpaši patika praktiskā nodarbība Dzelzceļa muzejā. Tieši tāpēc, ka mēs visu informāciju meklējām un atradām paši. Aizraujoši bija pasēdēt vagoniņā. Mūsdienās vilcieni ir pavisam citādāki.
• Ļoti patīkami bija klausīties gidus, viņu skaisto, pareizo valodu.
• Nekad nebiju apmeklējis 4 muzejus vienā dienā. Patika tas, ka nebija tikai lekcijas, bet arī praktiskās nodarbības, piemēram, savas mini filmiņas veidošana Kino muzejā. Uzzināju daudz jauna par modi. Negribētu nēsāt parūkas un zeķes kā 17.gadsimta vīrieši. Mūsu mode ir ērtāka. Mūsu apģērbā ir vienkāršāk. Ceru, ka turpmāk būs vairāk tādu izzinošu braucienu.
• Man ļoti patika nodarbības muzejos. Uzzinājām diezgan daudz jauna, nostiprinājām to, ko zinājām iepriekš. Ļoti patika tas, ka mēs kaut ko darījām paši. Interesanti bija uzzināt Ķīpsalas vēsturi, par Žani Lipki, par modi senatnē (Latvijā), par to, kā tiek uzņemts kino, kā arī par Latvijas dzelzceļiem. Iespaidu ļoti daudz! Šī bija vispiesātinātākā ekskursija no visām, kurās es kādreiz esmu bijusi.
• Aizkustināja stāsts par Žani Lipki. Gids stāstīja ļoti emocionāli. Uz mirkli pat likās, ka atrodos bunkurā un slēpjos no nacistiem. Mums jālepojas ar tādiem cilvēkiem kā Žanis Lipke.

 9.b un 11.a klases audzinātājas Natālija Zarkeviča, Žanna Vinogradova

 

 

---

 

Ar “Latvijas skolas somu” plecā uz galeriju “Mans’s”

Galerija MANS'S dibināta 1991. gadā un tā bija viena no pirmajām privātajām galerijām Latvijā.

Šajā laikā noorganizētas vairāk nekā 200 glezniecības, tekstilmākslas, grāmatu ilustrāciju, ex-libris un lietišķās  mākslas izstādes.

Galerijas direktors un mākslinieks Uldis Čamans  ir organizējis un ar saviem darbiem pats piedalījies latviešu modernās mākslas izstādēs Vācijā, Dānijā, Beļģijā, Itālijā, Nīderlandē, Spānijā, Krievijā,  Lietuvā un Igaunijā.

Galerija ir Latvijas Galeriju asociācijas biedre un tās darbība tiek regulāri atspoguļots izdevumā "Galeriju ceļvedis".

Plašās telpas ļauj iekārtot vērienīgas izstādes ar daudzu autoru piedalīšanos. Te regulāri tiek izstādīti ne tikai vietējo, bet arī Latvijā plaši pazīstamu un ārzemju mākslinieku darbi.

Galerijā labprāt ciemojas gan ārzemju tūristi, gan oficiālie pilsētas viesi un arī Jēkabpils pilsētas skolu skolēni.

2019.gada 2.semestrī Jēkabpils skolēni apmeklēja Birutas Baumanes gleznu izstādi. Biruta Baumane (1922-2017) - viena no latviešu glezniecības virsotnēm. Viņas radītais caurvij mūsu mākslas kopainu vairāk nekā pusgadsimta garumā. Ir jāšķērso laikmets, lai izsekotu līdzi viņas mākslai, bet tas ir to vērts. Biruta Baumane gleznojusi to, ko redzējusi, ko jutusi un pārdzīvojusi, to, ko mīlējusi, - savu zemi, tās cilvēkus, viņu un savu dzīvi. Nekas nav izdomāts, viss ir īsts un patiess .Arī viņas mīlestība pret glezniecību, bet vēl vairāk pret dzīvi.

Skolēni galerijā gan izvēlējās savu gleznu, gan runāja dzeju, klausījās arī citu sniegumu. Vide, gleznas, klusums skolēnos raisīja īpašas noskaņas.  Skolēni atzinīgi novērtēja šīs ļoti vērtīgās stundas, ārpus ierastiem mācību kabineta rāmjiem. Paldies iniciatīvai “Latvijas skolas soma” par iespēju apmeklēt mākslas galeriju!

Līdz oktobrim vēl var paspēt apmeklēt Lielo vasaras izstādi 2019, kurā būs iespēja aplūkot H. Heinrihsones, L Eglītes M. Tabakas, K. Rubenes, D.Iltneres, Dž.Skulmes, R.Jansones, G.Palmas, I.Zalāna, A.Melderes, U.Čamana un daudzu citu mākslinieku darbus.

---

 

Iniciatīva "Latvijas skolas soma" 3.vidusskolā

13. jūnijā devāmies mācību ekskursijā uz Kokneses pilsdrupām un Likteņdārzu. Pirmā pieturvieta: Kokneses tūrisma informācijas centrs, kur centra speciālistes iepazīstināja  ar Kokneses pils vēsturi, apskatījām Kokneses viduslaiku pils maketu, devāmies virtuālajā ekskursijā.

Sekoja pastaiga pa sakopto un skaisto, senatnīgo un  dižo koku ieskauto parku, kur iemācījāmies jaunu dziesmu ar kustībām  un zīlējām nākotni. Bijām nonākuši pilsdrupās, kur sekoja mūsu gides interesantais stāstījums par pils vēsturu, pils spoku, moku kambara  apskate. Pie pilsdrupām skolēniem tika dota iespēja atpūsties,  izmantojot  spēļu komplektus: cirks „Senā Hanzas pilsēta Koknese”, domino „Ražots Koknesē”,  puzli „Kokneses viduslaiku pilsdrupas”, notika arī maisu kaujas uz baļķa.

Nākamā pieturvieta-Likteņdārzs, kas ir dāvana Latvijai 100. dzimšanas dienā. Gides pavadībā  devāmies garā pastaigā pa "vietu, kur sastopas pagātne, tagadne un nākotne”.  Pa vietu, kur rast mierinājumu, smelties spēku un gūt iedvesmu piepildīt sapņus. „Likteņdārzs” tapis visu to Latvijas iedzīvotāju piemiņai, ko Latvija zaudēja 20. gadsimtā, – to, kas krituši karos, represēti, bijuši spiesti doties trimdā vai citādi cietuši savu politisko uzskatu dēļ. Pastaigas  laikā skolēniem tika dota iespēja   pārbaudīt savu erudīciju, atjautību, veicot dažādus uzdevumus. Ekskursija bija patiešām interesanta un aizraujoša. Daudz uzzinājām, apskatījām un guvām neaizmirstamus iespaidus.

Sagatavoja sk.Sanita Stradiņa

31.maijā, pēdējā mācību dienā 10.un 11.a klases skolēni ar audzinātājām Ligitu Ozoliņu un Ingūnu Ūbeli devās skaistā ekskursijā uz Preiļiem. Projekta ,,Skolas soma" finansiālais atbalsts nodrošināja ne tikai kultūras, bet arī kultūrvides un ekonomikas sasaisti jauniešu pieredzē. Galvenais mērķis bija Raiņa jaunības laika ,,Jasmuižas" iepazīšana un izglītojošā programma par latgaļu apdziedāšanās tradīcijām vienā no dzīves svarīgākajiem brīžiem - kāzās. Skaistajā muižas pagalmā, skanot etno mūzikai, izdalījām liecības. Raiņa filozofijā aktuāls gredzens kā attīstības simbols, tas mūs mudināja domāt par nākamo gadu, kalt jaunus plānus personiskajā un klases kolektīvu dzīvē.

Kādi ir skolēnu spilgtākie iespaidi "Jasmuižā" ?

• Raiņa vecāki dzīvojuši samērā turīgi, par to liecina mājas iekārtojums". Jānis Pliekšāns bija apzinīgs skolēns, labi mācījies - Rīgas ģimnāzijas liecībā tikai augstākie vērtējumi!
• Interesants fakts - tēvs bijis stingrs, kā jau tolaiku uzņēmējs, bet māte - sirsnīgs, pielaidīgāka, mīļa. Jānim Pliekšānam tuvākas attiecības bijušas ar jaunāko māsu, jo vecāko uzskatījis kā māti.
• Mani nobiedēja Raiņa krūšutēls pie ieejas mājā. Likās, ka tas vēro ar caururbjošu skatienu.
• Cauri istabām vijās šaurs austs grīdceliņš. Grāmatplauktā bija senas grāmatas.
• Man vispār patika senās sadzīves lietas ne tikai muižas dzīvojamā mājā, bet arī ceplī. Gudri bija senie latvieši, kā viņi prata izdomāt šādu cepļa konstrukciju, ka uguns un dūmi paceļas nevis caur skursteni, bet pa lielu atveri jumtā!
• Mierīga vieta! Skaists tiltiņš vantīs, lielas šūpoles uzkalniņā, milzīgi koki, pat dižkoks...
• Patika keramikas izstāde. Sākumā nesapratu, kāpēc vienam māksliniekam tik daudz keramikas velniņu, bet tad gide paskaidroja. Uzzināju jaunu ticējumu - dāvināts velns nes laimi, bet paša iegādāts - nelaimi.
• Manu uzmanību piesaistīja keramikas svilpaunieki un lielie svečturi. Tagad zināšu, kā iegūst krāsainu keramiku un ka zilie podi ir dārgāki.

Ekskursijas turpinājumā apmeklējām vīngliemežu audzētavu un degustējām jaunus ēdienus no gliemežu pēdiņām. Preiļu skaistajā parkā baudījām ,,Pampūku" piedāvājumu, pabraukājām ar laiviņām un katamarāniem, uzspēlējām bumbu. Jersikas čipsu rūpnīcā vērtējām to garšu atšķirības un iepazinām ražošanas procesu. Neaizmirstams bija arī brauciens ar prāmi pa Daugavu.

Un vasara var sākties!!!

Materiālu sagatavoja 10., 11.a klases skolnieki

29.maijā skolēni no 4.b un 4.c klases brauca ekskursijā uz Nacionālo Botānisko dārzu Salaspilī. Mums bija iespēja apskatīties pirms pieciem gadiem uzcelto Oranžēriju un tajā sastādītos dabas brīnumus no visas pasaules, piemēram, pūķkoku.

Uzzinājām, ka kaktusi aug tikai Dienvidamerikā un to, ka banānkoks izrādās ir liela zāle, nevis koks. Skolēniem ļoti patika atraktīvā gide, ar saviem stāstiem viņa spēja noturēt skolēnu uzmanību visas pusotras stundas garumā. Skolēniem arī patika uzdot jautājumus un pēc gides atļaujas pieskarties, piemēram banānkokam. Paldies "Skolas somai" par doto iespēju iepazīties ar Oranžēriju, tas bija īsts piedzīvojums, Keita no 4.b teica, ka Oranžērija ir  puķu paradīze", tam jāpiekrīt!

Materiālu sagatavoja sk. Agnese Ozoliņa

---

 

9.c Zvana svētkus apvieno ar izglītojošu ekskursiju

Pēdējā zvana dienu veiksmīgi apvienojām ar ekskursiju. Galu galā, patīkami svētkus aizvadīt kopā ar klasi ne tik ļoti formālā gaisotnē. Mūsu klases audzinātāja Edīte Vārna ierosināja šoreiz izzināt Daugavpili, un esam priecīgi, ka viņas piedāvājumam piekritām. 

Sākumā izvēlējāmies doties uz Daugavpils cietoksni, ar nodomu pārvarēt mums šķietami visgarlaicīgāko uzreiz. Taču viss izvērtās citādāk, nekā domāts!  Mums bija ticis ļoti atsaucīgs un talantīgs gids. Klausījāmies ar interesi un labprātīgi devāmies viņam līdzi. Tikām izvadāti pa šaujampulvera glabātuves labirintiem, sikspārņu apdzīvotajiem cietokšņu mūriem un to ietvertās teritorijas ieliņām. Uzzinājām daudz vērtīga un interesanta par Daugavpils vēsturi.

Tālāk devāmies uz Daugavpils skrošu rūpnīcu, kas tāda ir vienīgā apmeklētājiem atvērtā Baltijā un arī vecākā Eiropā. Varējām izpētīt skrošu liešanas torni, uzzināt par rūpnīcas darbību un arī paši noprovēt kādu no dotajām skrotīm ar pneimatisko šauteni - gaiseni.

Ekskursijas nobeigumā devāmies parāpties kokos. "Tarzāns" apmierināja gan klases adrenalīna cienītājus, gan tos, kuri parasti labprātāk turas ar kājām cieši pie zemes. Tā bija arī laba iespēja saliedēties, labi kopā pavadot laiku. Iepriekš nebijām zinājuši, ka varam viens otram tik ļoti palīdzēt un uzmundrināt. Ieguvām un attīstījām spējas, kas noteikti noderēs turpmākajā dzīvē.

Daudzi no mums šo ekskursiju atzina par labāko, kāda mums kopā jelkad bijusi. Un vēl vairāk bija piekritēju tam, ka žēl, ka tāda mums šādā sastāvā bijusi pēdējā.

9.c klases vārdā – Amanda Vaivode

---

 

11.b iepazīst Kurzemi

Šī gada 29.-30.maijā mēs, 11.b klase, bijām divu dienu ekskursijā uz Ventspili un Kolkas ragu.

Apskatījām Ventspils pilsētu, bijām uz Planetāriju, kurā skatījāmies zinātnisku filmu, tālāk devāmies uz Briežu dārzu, kurā vērojām briežus no skatu torņa.

Dodoties uz kempingu, kurš atradās Kolkas ragā, iebraucām Ovīšu bākā, lai apskatītu apkārtni un jūru no bākas. Kempingā pavadījām izcili draudzīgu un jautru vakaru ar klasesbiedriem.

Nākošajā dienā devāmies uz pašu Kolkas ragu, lai apskatītu šo ievērojamo vietu, kur jūrā satiekas divas straumes. Ģeogrāfijā bijām par to mācījušies, nu ieraudzījām dabā. Pa ceļam uz Jēkabpili iebraucām arī Kaņiera dabas takās, kur vēlreiz pārliecinājāmies par Latvijas dabas skaistumu un daudzveidību, kā arī kārtīgi izstaigājāmies.

Šī bija neaizmirstama ekskursija, un, pateicoties Latvijas Skolas somai, mums bija iespēja apskatīt Ventspili un Kolku ar lētākām izmaksām.

Paula Ancāne, 11.a

---

 

10.b un 10.c “Latvijas Skolas somas” kultūrizglītojošais pasākums Valmierā

Šī  gada 15. maijā mēs, 10.b un 10.c klase, un audzinātājas Dzintra Priekule un  Kristīne Modnika, devāmies ekskursijā uz Valmieru. Tur gida vadībā iepazinām un izstaigājām Valmieras centru un Vidzemes Augstskolu, devāmies jautrā un atspirdzinošā braucienā ar Gaujas prāmīti jeb ūdens tramvaju un izbaudījām Valmieras Drāmas teātra izrādi “Hamlets”.

Ekskursijas viens no galvenajiem mērķiem bija Vidzemes Augstskola, ko iepazinām kā vienu no pieturas punktiem, kad apguvām pilsētas centru. Vidzemes Augstskola (ViA) ir valsts augstskola, kas piedāvā 16 studiju programmas  Sabiedrības zinātņu un Inženierzinātņu fakultātēs. Mēs guvām padziļinātu informāciju par izglītības iestādi un mācību vidi, kā arī uzzinājām un tagad arī uzskatām, ka šī augstskola kā aizvien sevi attīstoša un popularizējoša reģionālā augstskola  ir lieliska izvēle tālākām studiju gaitām. Domājam, ka vismaz divi no piecdesmit jauniešiem izvēlēsies to kā savu pēc ģimnāzijas absolvēšanas. Jo īpaši mūs ieinteresēja sporta iespējas, ērtās kopmītnes un studiju apmaiņas programmu pieejamība.

Lai iepazītos ar pilsētas centru, sekojām gidam, kurā, uzmanīgi klausoties, uzzinājām arī Valmieras vēsturi. Tā bija viena no HANZAS pilsētām, kas atradās Latvijas teritorijā. Redzējām veco tirgus laukumu, Valmieras Svētā Sīmaņa baznicu, pilsdrupas, vecās pilsētas mūra drupas, Daliņa stadionu, Valmieras puiku vietas.

Jautrs bija izbrauciens ar mazo Gaujas prāmīti. Mūsu prāmja kapteinis  Krišjānis mums pastāstīja teikas par krācēm, par velna it kā samētātajiem akmeņiem Gaujas posmos, par ievērojamākajām vietām Gaujas krastos. Tas bija atspirdzinošs un relaksējošs, saules apspīdēts un meiteņu smieklu pieskandināts stundas peldējums pa skaisto Gauju.

Visbeidzot vakarā mūs priecēja “Hamleta” izrāde ar ļoti negaidītiem pavērsieniem - kolas bundžas, košļājamās gumijas, austiņas, modernie tērpi, MEGO piciņas un angļu valoda! Mūsdienīga un dinamiska lugas interpretācija, kas aizrāva mūs visus, bet pats galvenais - teksts bija ņemts kā no V.Šekspīra laikiem! Apbrīnojami, kā režisorei Indrai Rogai bija izdevies radīt tik mūsdienīgu izrādi, saglabājot šekspīrisko garu! Tā, ka nopietnā luga notur mūsu, pie izklaides pieradušo jauniešu, uzmanību un interesi trīsarpus stundu garumā. Mums ļoti patika tas, ka lielākais vairums aktieru bija vīrieši, ka tērpi bija tik daudznozīmīgi, ka izrādē bija tik daudz negaidītu pārsteiguma elementu.  Izrādi niansētāk uztvert palīdzēja tas, ka mēs literatūras stundās jau bijām plaši analizējuši šo lugu. Mēs sēdējām 1.,2.,3.rindā un bijām dziļi iekšā izrādē, jo klātesamība bija tik cieša!

Vairāki 10.c klases skolēni arī izteica vērtējošas atsauksmes par izrādi, kas lielākajai daļai bija atstājusi negaidīti patīkamu iespaidu, daži no tiem:

• Elza Bojāre: „Es biju patīkami pārsteigta, un izrāde ļoti patika! Interesanti likās, kā klasikas izrādē režisore ieviesa arī modernus mūsdienu elementus, piemēram,  telefona austiņas, pirotehnikas elementus  vai kolas bundžiņu, kas pozitīvi atsvaidzināja klasisko Šekspīru!  ”
• Elvis Mednis: „ Man Valmieras teātra „Hamleta” adatptācija likās ļoti interesanta un iespaidīga, taču tai bija arī pāris trūkumi, kas, manuprāt, mazliet pazemināja izrādes kopējo kvalitāti. Es nebiju parāk apmierināts ar to, ka pāris nozīmīgas frāzes tika norunātas angliski. It sevišķi slavenā Hamleta monologa frāzes „BŪT VAI NEBŪT?”, tā kā visa parējā luga bija latviski, un angļu frāzes bija reti izmantotas, tās likās pilnīgi nevietā. Es noteikti nenožēloju to, ka redzēju šo „Hamleta” interpretējumu! ”
• Aksels Kaulakāns: „Intriģējoši, iespaidīgi, estētiski baudāmi. Klasika uz slīpas skatuves grīdas- ģeniāli! ”
• Rihards Zvaigzne:  "Izrāde, klasikas iestudējums, bija pārsteidzoši interesanta, aktieri augstākajā līmenī. Viss nostrādāts līdz vissīkākajām detaļām. Neparasti efekti. Pat skatoties no pirmajām rindām, nepilnības nevarēja pamanīt. Var secināt, ka ieguldīts liels darbs un nauda augsta līmeņa izrādei."

Pateicoties Latvijas Skolas somai, mēs devāmies uz Valmieru, nemaksājot par transporta izdevumiem. Iepazinām Valmieru un tās cilvēkus, (gidu J) izbaudījām lielisku Valmieras drāmas  teātra izrādi „Hamlets”, tātad realizējām ekskursijas mērķi- tālākizglītojoša, kultūrizglītojoša un relaksējoša!

Aksels Kaulakāns, 10.c

---

 

Latvijas dabas un kultūras izzināšana

Lietainā 27.maija rītā Jēkabpils 2.vidusskolas 4.klašu skolēni ar klases audzinātājām devās ekskursijā. Vispirms bija paredzēts apmeklēt Rēzeknes teātri “Joriks”. Pēc teātra izrādes noskatīšanās, daudzi skolēni atzina, ka labprāt vēl apmeklēs šo teātri, jo ļoti patika profesionāļu uzstāšanās.

Pēc izrādes uz autobusu visi devās priecīgi un emocionāli saviļņoti, jo bija paredzēts pikniks. Bija iespēja noklausīties interesantu stāstu par Lubānas ezeru, lielāko ezeru Latvijā, izstaigāt apkārtni un aplūkot vietu, kur tiek audzētas karpas. Pie Lubānas ezera visi arī garšīgi paēda.

Nākamā pietura - Teirumnīku purva taka, kas ir ap 800m gara laipu taka, kur var iepazīt augstā purva ainavu, Teirumnīku ezeru un purva augu valsti. Pa purvu varēja pastaigāties un elpot tīru gaisu, nedaudz gan traucēja lietus. Bet visi bija apmierināti ar šo braucienu.

Mājupceļā bija doma labāk iepazīt arī Teiču purvu, kas ir arī dabas rezervāts. Diemžēl ekskursija pa dabas rezervātu nenotika nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ.

Kopumā ekskursija bija gan izglītojoša, gan izklaidējoša, tādēļ liels paldies programmai “Latvijas skolas soma”, kas ļauj labāk iepazīt un izzināt Latviju.

4.a un 4.b klases audzinātājas S.Jekaraševa un T.Novikova

 

 

---

 

5.klašu ekskursija uz Bauskas pili un Tērvetes dabas parku

2019.gada 28.maijā projekta “Skolas soma” ietvaros mēs, 5.b un 5.c klases 44 skolēni, apmeklējām  Bauskas pils apkārtni, Tērvetes dabas parku, kur izstaigājāmTērvetes dabas parka takas un iepazināmies ar pasaku lugas “Sprīdītis“ tēliem, piedalījāmies izglītojošajā mācību stundā Zaļajā klasē.

Skolēni izteica šādas atsauksmes par ekskursiju:

• “Bauskā man ļoti patika pils. Es interesējos par arhitektūru, un šī pils ir īsta pērle.”
• “Bauskas pilī labi saglabājušās šaujamlūkas.”
• “Es uzzināju un ieraudzīju, ka tuvu pils mūriem ir divas dažādas upes, kuras saplūstot veido Lielupi.”
• “Tērvetes dabas parkā patika Rūķu pilsētas mājiņas un milzīgās sēnes.”
• “Ieraudzīju, kādās mājās dzīvo un kā strādā rūķi.”
•  “Neparasts bija vilciens, kas kursē pa dabas parku.”
• “Rotaļu laukumā dažas atrakcijas no ārpuses izskatījās baisas, bet es pārvarēju savas bailes.”
• “Mācību stundā par mežu sapratām, ka daudz ko mēs jau zinām, bet uzzinājām par meža lietderību, jaunajām tehnoloģijām meža apstrādē. Bija iespēja arī pašiem iestādīt dažas priedītes.”
• “Neskatoties uz lietaino laiku, es vēlreiz gribētu doties šajā ekskursijā.”
•  “Pēc ekskursijas palika daudz fotogrāfiju, jaunu zināšanu par mežu un pozitīvas emocijas.”

5.b, 5.c skolēni un klases audzinātājas M.Voitenko un S.Avišāne

 

 

---

 

8.c klases “Latvijas Skolas somas” ekskursija

Kad mācības tikpat kā noslēgušās, visi vēlas izklaidēties un pavadīt laiku kopā ar klasi. Tādēļ, mēs, 8.c klase, 30. maijā devāmies ekskursijā. Maršruta izvēle bija grūta, taču beigās nonācām pie kopīga lēmuma.

Pirmais mūsu apskates objekts bija Saulkrastu velosipēdu muzejs. Velosipēdu muzejs pievilina apmeklētājus ar senatnīgu gaisotni un interesantu kolekciju. Kopumā kolekcijā ir apskatāmi aptuveni 60 velosipēdi. Kolekcijā apskatāmi velosipēdi no 19. un 20. gadsimta. Kad velosipēdu muzejs apskatīts, devāmies uz Saulkrastu galveno pludmali jautri pavadīt laiku. Mums visiem ļoti tuvs ir volejbols, tādēļ sadalījāmies vairākās komandās un uzrīkojām pludmales volejbola turnīru. Pēc karstas gaisotnes pludmales volejbola laukumā daudzi devās atveldzēties jūrā. Volejbola turnīrs bija noslēdzies, un mums bija laiks doties tālāk. Mūsu nākamā apskates vieta bija Bīriņu pils. Izstaigājām pils parku, uzkāpām tornī, kā arī apskatījām dažādus dzīvniekus – zirgus, trušus un mazo jēriņu. Daudziem atmiņā paliks mazais jēriņš. Vai ekskursija bija galā? Nē, ar to viss nebeidzās. Pašus izturīgākos un adrenalīna pilnos gaidīja Ozolkalna trase kokos. Šeit svarīgs bija roku spēks un bezbailība, jo tikai tie spēja pieveikt šo trasi. Trase bija pievarēta, un mēs devāmies mājup.

Klasesbiedru iespaidi pēc ekskursijas:

• Bija jautri un interesanti. Manuprāt, nebija nozīmes kur brauksim, galvenais, ka kopā ar klasi, taču vislabāk man patika Ozolkalna trase. (Mārcis)
• Bija patīkami pavadīt laiku kopā ar klasi. Sauļoties pie jūras, peldēt un spēlēt volejbolu bija brīnišķīgi. (Amanda)
• Kopā ar šiem klasesbiedriem esmu tikai 2 gadus, taču ir sajūta, ka esam pazīstami veselu mūžību. Viņi ir kā mana otra ģimene. Ar viņiem garlaicīgi nemēdz būt. Ozolkalna trase kopā ar viņiem bija jautrākā lieta ekskursijā. (Roberts)

Šī ekskursija bija patiesi lieliska. Maršruts bija ļoti labi izvēlēts un izplānots. Izklaidējāmies, apskatījām skaistas vietas un pats galvenais – pavadījām lielisku laiku kopā ar klasi. Ļoti liela loma klases ekskursijās ir tieši skolotājai, un mums viņa ir lieliska, tādēļ ekskursijas vienmēr ir izdevušās.

Kitija Elksne, 8.c

 

 

---

 

Jēkabpils pamatskolas 3.a klase

Salaspils  BOTĀNISKAIS DĀRZS

Aprīlī 3.a.klašu skolēni devās mācību ekskursijā  uz botānisko dārzu Salaspilī, lai iegūtu padziļinātu izpratni par augu uzbūvi, vairošanos, izplatīšanos, daudzveidību un sistemātiku. Skolēni iepazina dažādām klimata joslām raksturīgos augus un to pielāgojumus. Oranžērijās aplūkojamas ap 2100 augu. Tropu augu kolekcija savā daudzveidībā atgādina zaļus džungļus. Nedrīkst aizmirst arī to, ka oranžērijā aug augļu koki, – ne tikai citronkoki, bet arī tādi tropu pārtikaugi kā feihojas, psīdijas un eriobotrijas. Banāni, gan nav koki, bet grandioza izmēra lakstaugi. Atsauksmēs par ekskursiju skolēni min: “Tas bija apbrīnojami skaisti! Visvairāk man patika kaktusi!”, “Dzīvē augi izskatās daudz iespaidīgāki nekā grāmatās.”

RĪGAS MOTORMUZEJS

Izglītojošs un interaktīvs ceļojums motoru pasaulē.

Baltijā lielākais, daudzveidīgākais un tehnoloģiski modernākais seno spēkratu muzejs. Muzeja ekspozīcijā ir apskatāmi vairāk kā 100 unikāli senie spēkrati, bet muzeja krājums arvien tiek papildināts ar nozīmīgiem jaunieguvumiem. Seno spēkratu ekspozīcija veidota kā aizraujošs stāsts par unikāliem spēkratiem, ievērojamām personībām un auto pasaules nozīmīgākajiem vēstures notikumiem.

ZANZIBĀRAS EKSPERIMENTU ŠOVS

Latvijas Zinātnes centru apvienība piedāvā inovatīvus produktus, ar kuru palīdzību klātienē vērojām aizraujošu eksperimentu priekšnesumu. Skolēniem bija iespēja uzzināt vairāk par zināmu vielu neparastajām īpašībām, kā arī vērot eksperimentus ar aukstām gāzēm un pat ugunīgus sprādzienus. Tāpat skolēni varēja arī paši iejusties zinātnieku lomā un demonstrēt pārējiem dažādus eksperimentus ar sauso ledu, šķidro slāpekli un ogļskābo gāzi. Jaunie  pētnieki atzina, ka priekšnesumi bijuši aizraujoši un ar nepacietību vēlas apgūt vairāk dabas zinības, lai, kad izaugs lieli,  varētu paši izdomāt savus eksperimentus un radītu jaunus atklājumus Latvijas zinātnē!

Kopumā viss skolas somā liekamais vērtējams kā sistēmiski veidots instruments, ar kura palīdzību izpaužas rūpes par sabiedrību kopumā un ilgtermiņā. Sniedzot dāvanu katram no vairāk nekā 200 000 skolas vecuma bērnu un jauniešu, dāvanu saņem lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, jo par pozitīvu sava bērna pieredzi priecājas arī citi viņam apkārt esošie.

Paldies “Latvijas skolas somai” par iespēju radoši iepazīt mākslu visdažādākajās tās izpausmēs!

 

---

 

Pabijām kosmosā

16. maijā mēs, 10.A, devāmies ekskursijā. Pirmā pietura bija LU botāniskais, kurā tieši bija rododendru laiks, tie ziedēja kā lielas sniega kupenas dažādos toņos. Izbaudījuši ziedu valdzinājumu devāmies pie perkusionista Nila Īles, kur ļāvāmies mirklim un “pabijām kosmosā”. Pēdējā pietura mūsu maršrutā bija Dailes teātris, kurā smēlāmies kultūru, piesātinātas izjūtas, apmeklējot izrādi "Salemas raganas".

Dažas klasesbiedru domas:

• "Produktīvi un inteliģenti pavadīts laiks. " /Elizabete Vaidere/
• "Ekskursija bija izglītojoša un iedvesmu radoša, labi pavadīts laiks, lieliska atpūta" /Eva Mūrniece/
• "Pelnīta atpūta pirms lielajām noslēdzošajām ieskaitēm." /Elizabete Romanovska/

Paldies par akcijas "Skolas soma" dāvāto iespēju.

10.a klases vārdā - Zane Pivare

---

 

Ekskursija uz Rundāles pili un Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeju

Pavasaris ir dabas pamošanās un ziedēšanas laiks, un mums, skolēniem, tas ir pārbaudes darbu un, protams, ekskursiju laiks. Mēs, Jēkabpils 2.vidusskolas 8.a un 8.c klases audzēkņi, 17. maijā devāmies brīnišķīgā braucienā uz Rundāles pili, vienu no slavenākajiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā.

Iepazīstot pili, mēs uzzinājām daudz interesantu faktu, piemēram, ka Rundāles pils ir bijusi Kurzemes hercoga piepilsētas rezidence. Tā atrodas Pilsrundālē, 12 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Bauskas. Šī pils tika uzbūvēta baroka stilā, tās arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli.

1972. gadā pils ieguva muzeja statusu, un šajā gadā arī tika uzsākti vērienīgi restaurācijas darbi. Pirmās atjaunotās telpas tika atvērtas 1981. gadā, pēdējās - 2014. gadā. Divos pils stāvos ir 138 istabas, bet īpaši skaista un grezna ir Zelta zāle, Baltā zāle un Lielā galerija, kas tiek dēvētas par parādes zālēm. Franču dārzs mūs pārsteidza ar savu skaistumu un perfektajām līnijām.

Mūsu ekskursija turpinājās ar braucienu uz vienu no jaunākajām pilsētām Latvijā - Aizkraukli. Tur mēs apmeklējām Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju "Padomju gadi". 

Ekspozīcijas mērķis ir parādīt padomju cilvēka dzīvi tās daudzpusībā: visu dzīves pušu ideoloģizāciju, sadzīvi, darbu un atpūtu, izglītību un kultūru.

Atsevišķas ekspozīcijas daļas veltītas Pļaviņu HES un Aizkraukles pilsētas tapšanas vēsturei. Plaša ekspozīcija ataino sadzīvi padomju laikā - dzīvokļa interjeru 1950.-1980.gados – mēbeles un sadzīves priekšmetus, traukus, tekstilijas un elektroierīces. Centrālās telpas pirmajā stāvā eksponētas padomju laika automašīnas – tās  izraisa mūsu interesi un sajūsmu. Tas bija lieliski, informatīvi un interesanti.

Pateicamies projektam “Latvijas skolas soma” par iespēju labāk iepazīt Latviju!

8.a klases skolnieces Nikola Baklanova un Ksenija Kondratjeva

---

 

Pasaules izzināšana Latvijas Dabas muzejā

29.05.2019. 3.klašu skolēni devās ekskursijā uz Latvijas Dabas muzeju Rīgā. Šī lieliskā iespēja mums tika sniegta valsts programmā “Latvijas skolas soma”.

Latvijas Dabas muzejs – tā ir lieliska laika pavadīšana –  modernas un interaktīvas ekspozīcijas, daudzveidīgas izstādes, ekskursijas gidu pavadībā, izzinoši un daudzveidīgi vides izglītības pasākumi, dabas izpēte, aktuāli notikumi un jaunumi dabas pasaulē, plašas dabas bagātību kolekcijas. Tās ir tikai dažas lietas, kas raksturo Dabas muzeju.

Kā kustas planēta Zeme? Kāpēc dažās zemeslodes vietās ir ļoti karsts, bet citur savukārt – ļoti auksts? Zemes un saules kustīgā modeļa – telūrija – demonstrējums palīdzēja labāk saprast, kāpēc uz mūsu planētas ir tik atšķirīgi dabas apstākļi. Atšķirīgi esam arī mēs – cilvēki. Kur un kā dzīvo dažādu tautību pārstāvji? Mums, kā spēles dalībniekiem, bija iespēja „izdzīvot” dažādu zemeslodes tautību dzīves veidu, sekojot viņu tradīcijām. Bija sagatavoti spēļu modeļi – dažādu atšķirīgu cilvēku manekeni, tiem atbilstošie mājokļu tipi, sadzīvei nepieciešamie priekšmeti; kā arī uzdevumu komplekti, kuros bija jāatrod pareizās atbildes. To visu uzzināt un izjust ļāva mums nodarbība “Ceļojums pa kontinentiem – daba un cilvēki”.

3.a klases audzinātāja J.Blumentāle

 

 

---

 

Ceļojums no 16.gadsimta līdz “padomju gadiem”

Jēkabpils 2. vidusskolas 12.a un 12.b klases skolēnu ekskursija uz Rundāles pili, Bausku un Aizkraukli

Skaistā, saulainā un siltā pavasara dienā pēdējo reizi savā skolas dzīvē devāmies mācību ekskursijā. Programma bija plaša: Rundāles pils muzejs (tā gadījās, ka pa 12 skolas gadiem klases ekskursijā uz Rundāli nebijām devušies), Rīgas Motormuzeja filiāle Bauskā, ekspozīcija  “Padomju gadi" Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā. 

Rundāles pils ansamblis – izcilākais un skaistākais baroka un rokoko arhitektūras un mākslas piemineklis Latvijā. No gida stāstījuma uzzinājām, ka pils celta Kurzemes hercogam Ernstam Johanam Bīronam pēc arhitekta F. B. Rastrelli projekta divos periodos - no 1736. līdz 1740. gadam un no 1764. līdz 1768. gadam. Pils austrumu korpusā mūs pārsteidza reprezentācijas telpas – Zelta zāle, Baltā zāle un Lielā galerija. Centrālajā korpusā - hercoga apartamenti – parādes saloni un privāto apartamentu telpas, bet rietumu korpusā – pilnībā restaurētas hercogienes apartamentu telpas. Varējām iepazīties ar lietišķās mākslas, tēlotājmākslas un kultūrvēsturiskām izstādēm. Tad devāmies apskatīt franču stila regulāro parku ar rožu dārzu, Zaļo teātri un strūklaku. 

Rīgas Motormuzeja filiālē Bauskā divās plašās telpās mūs sagaidīja liela seno spēkratu izstāde - ekskluzīvi vieglie auto, ar kādiem latvieši devās izbraukumos pagājušā gadsimta 30.-50. gados, bet lauku noskaņu radīja traktori, kuļmašīna, autoveikals un citi 20.-30. gadu lauksaimniecības un kara tehnikas paraugi. Visvairāk atmiņā palika traktori Forg Fordson un Lanz Buldog, kā arī vieglie automobiļi Pobeda un Mosvič.

Pēdējais ceļojuma punkts - ekspozīcija “Padomju gadi" Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā. Liekas, ka laika mašīna pārnesa mūs, 2019. gada 12. kl. Absolventus, 60 gadus senā vēsturē, mūsu vecvecāku bērnības laikā. Atmiņā palika partijas funkcionāra kabinets, gāzētā ūdens aparāts, medicīnas kabinets. Atsevišķas telpas veltītas emigrācijai, padomju gadu represijām, valsts struktūrām (milicija, armija) un sportam. Daudzi priekšmeti no muzeja ekspozīcijas mums bija labi pazīstami: kādam vasarnīcā vēl stāv tāda sekcija, kāds atceras traukus, ko redzēja pie vecmammas…

Ceļojums 300 gadu ilgumā. Tā vienā teikumā varam raksturot šo braucienu. Paldies “Skolas somai” par iespēju labāk iepazīt Latviju un lieliski kopā pavadīt laiku.

Jēkabpils 2. vidusskolas 12. a klases skolnieces
Diāna Jageloviča un Diāna Noveičuka

 

 

---

 

„Mazā Kāpa”, Ķeguma HES un Enerģētikas muzejs

2019.gada 23. maijā Jēkabpils 2.vidusskolas 2.а un 2.b un S klases 45 skolēni devās mācību ekskursijā uz Kokneses Ādas izstrādājumu darbnīcu „Mazā Kāpa”, Ķeguma HES un Enerģētikas muzeju.

Mācību ekskursijas atbilda šādām “Latvijas skolas soma” saturiskajām jomām:

• Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes
• Zinātnes un inovāciju attīstība Latvijā
• Latvijas daba un kultūrainava

Ekskursijas mērķis:

• Iepazīšanās ar Latvijas enerģētikas mantojumu.
• Uzzināt par Ķeguma spēkstacijas vēsturi.
• Apgūst elektrodrošības zināšanas.
• Iepazīstināšana ar ādas darbnīcu, tās izstrādājumiem un tapšanas gaitu.
• Sava suvenīra izgatavošana.
• Gūt izpratni par ētiskajām vērtībām – godīgumu, čaklumu, uzticību, draudzību.
• Attīstīt pilsoniskās aktivitātes prasmes.

Pirms ekskursijas skolēni tika iepazīstināti ar ādas darbnīcu, tās izstrādājumiem un tapšanas gaitu, ar uzvedības normām ādas darbnīcā. Iepriekš  tika novadīta dabaszinības mācību stunda “Elektrība”. Iepazināmies ar drošības noteikumiem Ķeguma HES.

• Mēs ar klasi braucām ekskursijā. Mēs braucām uz Koknesi. Mēs taisījām atslēgu piekariņu. Pēc tam braucām uz Ķeguma HES, tur bija interesanti. Un vēl aizgājām uz Latvenergo muzeju. Man ļoti patika. Alimkina P.
• Man patika, ka mēs bijām Koknesē. Tur mēs bijām ārā un tur bija suns. Mēs taisījām atslēgu piekariņu. Zujevs D.
• Man patika braukt ar autobusu, taisīt atslēgu piekariņu un spēlēties ar suni. Sekretovs D.
• Mēs braucām uz Koknesi un Ķeguma HES. Mēs taisījām atslēgu piekariņus. Vēl mēs dzērām tēju un spēlējāmies ar suni. Seļivanova A.   

O.Demčenko, J.Jaskova, I.Ozoliņa

 

 

---

 

Ekskursija uz Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju

2019. gada 9.maijā Jēkabpils 2.vidusskolas 1. klašu skolēni apmeklēja Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju.

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs ir viens no vecākajiem un lielākajiem muzejiem Latgalē. Tas dibināts 1938. gadā, un atrodas vienā no pilsētā skaistākajām jūgendstilā celtajām ēkām, kura ir kultūrvēsturisks arhitektūras piemineklis. 

Muzejā mēs apskatījām ekspozīciju - “Daugavpils novada kulturvēsture”. Ekspozīcija sniedza ieskatu novada vēsturē no 9. gadsimta līdz pat 1940. gadam. Tajā bija eksponēti autentiski priekšmeti, kuri stāsta par novada pagātni. Ekspozīcijā īpaša uzmanība veltīta notikumiem, kas ir saistīti ar 13. gs. celto Dinaburgas pili un 19. gs. celto Dinaburgas cietoksni. Turpinājumā mēs pievērsāmies dabai, aplūkojot ekspozīciju “Daugavpils novada daba”. Bērni uzzināja par novadam raksturīgākajiem dzīvniekiem, ieguva informāciju par skujkoku un jaukto koku mežiem, aplūkoja retus un aizsargājamus augus un dzīvniekus, kuri ir iekļauti Latvijas Sarkanajā grāmatā. Bagāti un daudzveidīgi tika pārstāvēta novada kukaiņu fauna. Ekspozīcijā varēja iepazīt dažādus dabas retumus, atklāt daudzus dabas noslēpumus un iegūt jaunas zināšanas par Latvijas dabu.

Eksursija tika organizēta interaktīvā formā. Stāsts bija veidots bērnu uztveres līmenī, bija daudz spēļu un interesantu uzdevumu, jaunā informācija bija aizraujoša un saprotama, tāpēc bērniem nekļuva garlaicīgi.

Pēc ekskursijas bērniem bija piedāvāta iespēja piedalīties ļoti interesantā nodarbībā par etiķeti - "Etiķete laika griežos". Skolēni uzzināja par uzvedības normām senatnē, mācījās uzvesties pie galda. Radošajā darbnīcā bērniem tika piedāvāta iespēja izveidot savu vēdekli un uzrakstīt savu vizītkarti ar spalvu.

Ekskursija bērniem ļoti patika, tādēļ pateicamies iniciatīvai “Latvijas skolas soma” par iespēju izzināt Daugavpils novadu.

Bērnu atsauksmes par redzēto:

• Vladislāvs Murāns, 1.а klase:  “Man patika rakstīt ar spalvu. Tas bija ļoti grūti."
• Daniils Ļebedevs, 1.bklase: “Man patika ekskursijā viss, kas tur bija. Bet visvairāk – pils un rakstīt ar tinti.” 
• Marija Dubovska, 1.аklase: “Bija ļoti interesanti. Man patika veidot savu vēdekli.”
• Renāte Račko, 1.b klase: “Ekskursija man patika. Tur mēs uzzinājām daudz jaunas un interesantas lietas. Man iepatikās istaba pilī.”
• Iļja Iļuks, 1.аklase: “Muzejā bija interesanti. Man patika skelets un bruņas.”
• Vitalijs Ivanovs, 1.bklase: “Tur bija ļoti interesanti. Tur bija ļoti senas pils makets. Muzejā bija īstas bruņas.”
• Polina Grigorjeva, 1.b klase: “Ekskursijā man ļoti patika veidot vēdekli, un ar mums daudz spēlējās.”
• Nika Peškova, 1.аklase: “Man ļoti patika brauciens ar klasi uz muzeju. Bija ļoti interesanti.”

Informāciju apkopoja 1.a  un 1.b klases audzinātājas
T.Karnauhova un J. Džeikuna

 

 

---

 

Lēciens vēsturē un kultūrā

Šā gada 14.maijā Kalpaka laukumā satikās divas klases, 7.a un 7.b klase, lai dotos kopīgā ekskursijā. Kad abas klases bija sanākušas , tās sēdās autobusā un devās 2 stundu garajā ceļā uz Rīgu. Klases bija ļoti draudzīgas, tāpēc piedzīvojumu netrūka.

Pirmais apstāšanās punkts bija ,,Jump Space”. Šajā batutu parkā katrs izklaidējās, kā viņam patīk. Kāds rādīja savu meistarklasi akrobātikā, cits vienkārši izbaudīja iespēju palēkāt. Starp skolēniem bija arī tādi, kuri iemācījās kaut ko jaunu, kaut ko tādu, ko agrāk vēl nav mācējuši. Tomēr jautrībai pienāca gals, un abas klases sēdās autobusā, lai dotos uz savu nākamo pieturu - uz Melngalvju namu.

Melngalvju namā mūs sagaidīja vēsturiski ģērbies gids. Viņš mūs iepazīstināja ar nama vēsturi un greznajām telpām. Nama krāšņās istabas un zāles mūs visus ļoti ieinteresēja. Varējām uzzināt, kas bija Melngalvji! Un vai jūs zināt, ka bija arī Baltgalvji? Noskaidrojām, ar ko nodarbojās Melngalvji un kā pagāja viņu ikdiena.  Iepazinām Latvijas prezidenta darba telpas laikā, kad Rīgas pils tika restaurēta. Apskatījām krāšņu sudrablietu kolekciju.

Tad mēs devāmies uz 5D filmu, kur mums bija iespēja justies kā putniem un apskatīt Rīgu no putna lidojuma. Tas bija ļoti interesanti! Šajā ekskursijā mums bija iespēja iepazīt Rīgu un Vecrīgu no cita skatupunkta.

Pēc apmeklējuma Melngalvju namā bija dots brīvais laiks, un mēs patstāvīgi aplūkojām Vecrīgu. Kamēr gaidījām visus skolas biedrus Brīvības pieminekļa pakājē, Melānija, Beāte un Kristīne sadziedājās ar atraktīvu sievieti . Viņa bija priecīga un pateicīga par kompāniju.

Kad brīvais laiks bija beidzies, visi kopā devāmies uz Dailes teātri. Teātrī mums bija iespēja noskatīties franču dramaturģes Jasmīnas Rezā lugu ,,ART’’.  Izrādē piedalījās mums pazīstami aktieri, piemēram, Ģirts Ķesteris u.c. Izrāde beidzās, un visi skatītāji ilgi jo ilgi aplaudēja, jo izrāde bija tiešām lieliska. Patika gan saturs, gan Marijas Naumovas dziedājums. Izrāde mums mācīja par to, ka nedrīkst tēlot citus, ka tev ir jābūt tev pašam. Un vietām tā bija arī ļoti smieklīga.  Dažiem no mums tā bija pirmā pieredze, apmeklējot teātri.

Pēc izrādes visi brauca mājās pārguruši, jo šī diena bija piedzīvojumu piesātināta.

“Latvijas Skolas somas” projekts ļauj iepazīt kultūras vietas un apmeklēt neiepazītus apskates objektus. Paldies par šo iespēju!  

Linda Rasnača (7.a klase) un Melānija Naumova (7.b klase)

 

 

---

 

6.klašu ekskursija “Latvijas skolas soma” ietvaros

Šī gada 25.aprīlī Jēkabpils 2.vidusskolas 6.a un 6.b klases skolēni (kopā 47 skolēni) un viņu skolotājas I.Velecka, L.Kravcova un L.Koņeva devās mācību ekskursijā uz Jaunpils pili projekta “Skolas soma” ietvaros.

Ekskursijas laikā gide kopā ar bērniem devās pastaigā pa pili, sniedzot ieskatu bruņinieku pils vēsturē, sadzīves notikumos un ievērojamāko personu dzīves stāstos. Skolēni tika iepazīstināti ar pils celtniecības noslēpumiem, arhitektūras detaļu simboliku, pils iekšējās kārtības ruļļiem, barona un galminieku ikdienu, galma manierēm, viduslaiku audzināšanas metodēm, bruņinieku ieroču valdīšanas māku. Ekskursijas aktivitātes norisinājās pils pagalmā, tornī un Vīna pagrabā. Bērniem tika sniegta iespēja ne tikai apskatīt, bet arī paturēt rokās viduslaiku ieročus. Ekskursijas noslēgumā par godu pils viesiem šāva senais zviedru lielgabals.

Jaunpils pils apmeklējums deva skolēniem iespēju gūt jaunas zināšanas viduslaiku vēsturē.

Skolēnu atsauksmes par ekskursiju:

• Violeta (6.a): Jaunpils pilī mums stāstīja par senajiem laikiem, kad dzīvoja bruņinieki. Pilī dzīvoja baroni. Senatnē tikai bagāti cilvēki varēja kļūt par bruņiniekiem. Lai varētu atpazīt bruņiniekus, viņiem bija speciāli karogi. Jaunpils pils bruņinieku karogu rotāja melnais krusts.
•  Linda(6.a): Ekskursija bija interesanta. Mēs braucām uz Jaunpils pili. Mums stāstīja par muzeju, un mēs uzzinājām par to, ka šajā pilī dzīvo spoks Brunis. Muzeja darbinieki mums rīkoja spēles, tas man ļoti patika. Noslēgumā mūs uzcienāja ar garšīgu tēju un pankūkām. 
• Alīna (6.a): Es piedalījos ekskursijā uz Jaunpils pili. Tur bija ļoti interesanti. Mums pastāstīja par bruņinieku spoku. Bija interesanti uzzināt, ka bruņinieki mazgājās 3 reizes gadā. Pilī bija ļoti skaisti. Mēs spēlējām spēles. Spēles bija dažādas: cīņas ar maisiem, boulings, “krustiņi un nullītes”, loka šaušana. Man tur ļoti patika.

Paldies projektam “Skolas soma”!

Skolotājas I.Velecka un L.Kravcova

 

 

---

 

5.a klases skolēnu ekskursija projekta “Skolas soma” ietvaros

27.maijā mēs, 5.a klases  skolēni,  apmeklējām Rēzekni, kur skatījāmies Rēzeknes teātra “Joriks” izrādi “Sārtais ziediņš”. Mums ļoti patika iestudējums, dekorācijas, atbilstīga mūzika, aktieru spēle un kostīmi. Neparasti bija tas, ka izrādē visi aktieri dziedāja, izrāde bija ļoti raita un iespaidīga. Daudzi skolēni teātri apmeklēja pirmo reizi, un bija sajūsmā par redzēto.

Pēc tam mēs devāmies uz Gaigalavu. Gaigalavā, savā senlaiku mūzikas instrumentu darbnīcā, mūs gaidīja Gunārs Igaunis. Mūzikas stundās mēs runājām par latviešu un krievu tautas mūziku. Arī iepazināmies ar latviešu un krievu tautas instrumentiem, klausījāmies, kā instrumenti skan, apskatījām ilustrācijas.

Gunārs Igaunis ir liels mūzikas instrumentu  kolekcionārs, viņš arī pats tos darina un spēlē. Viņa ekspozīcijā ir vairāk nekā 100 dažāda veida instrumenti, kas pēdējo 120 gadu laikā tika spēlēti Latvijas teritorijā - akordeoni, ermoņikas, garmoškas, bajāni, kokles, cītaras, cimboles un daudzi citi. Vecākais viņa kolekcijas eksemplārs ir simtgadīgais akordeons. Gunārs Igaunis arī izgatavo un remontē mūzikas instrumentus. Izgatavošanas tehniku Gunārs apguvis pats. Muzeja saimnieks ļauj arī katram sajusties kā muzikantam. Gunāram Igaunim ir savas metodes, kā viesus īsā laika sprīdī pārvērst muzicējošā orķestrī, to viņš laikam apguvis, strādājot par pedagogu mūzikas skolā.

Apmeklētājiem piedāvā noklausīties stāstus par instrumentu vēsturi un izgatavošanas procesu. Viesi var iesaistīties muzicēšanā, kā arī pasūtīt un iegādāties pašdarinātus instrumentus.

Pateicamies par piešķirtajiem valsts līdzekļiem šai interesantajai un izglītojošajai ekskursijai. Mēs visiem iesakām apmeklēt šo brīnišķīgo muzeju.

5.a klases skolēni un klases audzinātāja I.Korabovska

 

 

---

 

Izrāde "Kā saule gadījās"

Vai zināt, kā Saule radusies? Kā zvaigznes sakritušas nakts palagā, un kāpēc Mēness spīd? Izrādē “Kā saule gadījās”, izmantojot latviešu tautas teikas, virtuves rīkus un pārtikas produktus, aktieri ar bērnu līdzdalību atklās brīnumus par Zemes, Saules, Mēness, zvaigžņu, ūdens un cilvēka izcelšanos.

No kopīgi pagatavotās piparkūku mīklas bērniem būs iespēja atveidot un izgaršot izrādē gūtos iespaidus.

Režisore Inga Tropa par izrādi: “Izrādes ideja radās, darbojoties virtuvē kopā ar dēlu. Ikdienišķās lietas var pārvērsties iedvesmojošā rotaļā, reizē sniedzot iespēju apgūt jaunas prasmes un iegūt zināšanas radošā un nepiespiestā veidā. Lai iepriecinātu bērnus, nebūt nav nepieciešamas dārgas rotaļlietas.”

5.aprīlī projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros šo izrādi noskatījās Jēkabpils 3.vidusskolas 1. un 2.klašu skolēni.

 

---

 

11.a izrādē “Kareņins”

17. maijā mēs, 11.a klase un audzinātāja Dace Seglēre, devāmies uz Rīgu, lai izmantotu valsts piešķirto dāvanu – “Latvijas Skolas soma 2019”.

Ekskursijas ietvaros apmeklējām Dailes teātra izrādi “Kareņins”, kas ir izrāde 2 daļās pēc Ļeva Tolstoja romāna “Anna Kareņina” motīviem, tulkojis Dž.Dž.Džilindžers.

Ļeva Tolstoja romāns “Anna Kareņina” ir viens no pazīstamākajiem mīlas stāstiem pasaules literatūrā. Virtuozi spēlējoties ar vispārzināmiem kultūras mītiem, krievu dramaturgs Vasīlijs Sigarevs rekonstruē “Annas Kareņinas” mīlas trīsstūra notikumus no Annas vīra Alekseja Kareņina skatu punkta. Tie ir nevis Annas, bet Kareņina dēmoni, kas ir notikumu centrā. Tās ir ciešanas, kas parasti paliek neievērotas. Vīrieša drāma, viņa vientulība un sāpes, nevajadzības un nevarības sajūta, sarūgtinājums un iekšējais nemiers – nebeidzamu dvēseles moku elle.

Izrādes beigās secinājām, ka režisoram izdevies nopietnā un traģiskā stāstā iepīt arī gaumīgu humoru, padarot lugu vieglāku un pieejamāku plašākai publikai, ne tikai krievu klasikas piekritējiem. Galveno lomu atveidotāji Ģirts Ķesteris un Lelde Dreimane veiksmīgi ievilka skatītājus visā uz skatuves notiekošajā. Esam apmierināti ar pieredzēto un gandarīti, ka vēl viens klasikas daiļdarbs iepazīts.

11.a klases vārdā Līva Rateniece

---

 

Izrāde jauniešiem "Čomiņi"

30.aprīlī 3.vidusskolas 5.-7.klašu skolēni noskatījās Goda teātra izrādi jauniešiem "Čomiņi". Izrāde tika apmaksāta no projekta “Latvijas skolas soma”.“Čomiņi” – tā ir izrāde par labākajiem draugiem Oliveru un Pāvelu, starp kuriem nav nekādu noslēpumu. Abi apspriež visu un, protams, arī meitenes. Un tieši meitene (Pāvela māsa Terēze) ir tā, kas nostājas starp viņiem un kļūst par lielāko pārbaudījumu abu draudzībai.Izrāde ir par dzīvi, draudzību, mīlestību, izdabāšanu vecākiem un vēlēšanos būt patstāvīgiem. Darbojas divi aktieri – puiši, kuri ir spiesti savā veidā ievērot ģimenes izvirzītos noteikumus, kas attiecīgi ietekmē viņu rīcību. Izrāde skolēnu ieinteresēja, jo lika padomāt kas ir draudzība un patiesās vērtības dzīvē. Teksti un dialogi ir raiti, valoda saprotama pusaudžiem.

Ieteiktu šo izrādi skatīties no 7.klases (piedāvājumā “Latvijas skolas soma” bija ieteikts no 5.klases)

Materiālu sagatavoja Ligita Ašnevica

---

 

3.vidusskolas skolēnu atsauksmes par
animācijas filmu „Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”

Tā lika man padomāt par draudzību, dzīvi, par to, ka pats tu visu nevari, bet ar draugiem vari daudz ko izdarīt, par labu uzvedību pret brālēniem un māsīcām, par labiem darbiem, ka ap tevi negrozās visa pasaule. (Toms, Olga, Alise, Līva, Daniels, Andris, Karlīna V.)

Mani iepriecināja, ka beigās Jēkabs un Mimi labi sapratās, ka beigas bija laimīgas, ka viņi atcēla debesskrāpja celšanu, kad Jēkabs un Mimi atkal kļuva draugi, ka meitene bija gudra, kad Jēkabs apmainīja karti, kad visi beigās bija kopā. (Karlīna V., Daniels, Līva, Alise, Olga, Toms, Markuss, Samanta, Mārtiņš, Andris)

Es jutos bēdīgi, kad Mimi un suņi Jēkabu atstāja vienu, kad zāģēja kokus, jo Jēkabs teica, ka Mimi rajons ir nesmuks, ka suņus nepaņēma uz mājām un viņi palika dzīvot ārā, kad Bosam bija savainota kāja, kad gribēja izjaukt parku, kad Mimi neticēja Jēkabam, kad suņiem pazuda draudzene, ka Jēkaba zeķi izvārīja zupā. (Mārtiņš, Samanta, Markuss, Olga, Alise, Līva, Daniels, Karlīna V., Andris)

8.aprīlī – mēs 3.a klases skolēni noskatījāmies filmu “Jēkabs, Mimī un runājošie suņi.” Mūs iepriecināja tas, ka runājošie suņi un bērni sadarbojās, bērniem bija savs štābiņš, Mimijas tētis bija celtnieks, tomēr debesskrāpi neuzcēla, ka Jēkabs un Mimī bija draugi, ka suņi mācēja runāt, ka Jēkabam izdevās apstādināt Rausi un viss beidzās laimīgi.

Mūs apbēdināja, ka Jēkabs un Mimī daudz strīdējās un Mimija sadusmojās uz Jēkabu, jo domāja, ka zēns melo, ka strādnieki gribēja izcirst parku, ka mazs sunītis iekrita akā, un Sniedziņš pievīla savus draugus, Ka Ērglis strādāja par apsargu pie Rauša.

Interesantākais bija tas, ka suns Boss dziedāja, kad Mimijas onkulis kļuva par bērnu. Bija interesanti uzzināt, vai Jēkabs apturēs celtniecību. Neparasti šķita, ka suņi runā, dzied, un tos dzird cilvēki, ka viņi mierīgi runāja, kad filmēja. Ka suņiem izdevās tas, ko viņi iecerēja. Brīnumaini bija tas, ka Jēkabam sanāca zīmēto pārvērst par īstenību.

Atziņas – jāmācās uzticēties cilvēkiem, kuri kādreiz ir melojuši. Jābūt draudzīgiem un drosmīgiem. Vajag sadzīvot ar brālēniem un māsīcām. Nevajag domāt neko sliktu, jo tas var piepildīties. Ir jāsadarbojas, ja grib paveikt lielas lietas. Vajag saudzēt, kopt dabu. Jāciena, jāmīl dzīvnieki. Nevajag padoties. Vienmēr jāpārbauda, vai tā ir taisnība, pirms kaut ko saki un stāsti citiem. Ir jātic savai idejai līdz galam un nevajag atkāpties no sava mērķa. Ļoti patika filma, ja varētu likt punktus, tad liktu 10 no 10!

 3.a klases skolēni un audzinātāja Kristīne Aukmane

---

 

7.d Melngalvju meklējumos

Mēs, 7.d klase, 16.05.2019. kopā ar audzinātāju Inesi Rāviņu projekta „Latvijas Skolas soma” ietvaros devāmies ekskursijā uz Rīgu, kur labi pavadījām laiku. Ekskursijas laikā mums bija iespēja uzzināt daudz ko jaunu un interesantu.

Melngalvju nams ir 14.—17. gadsimta arhitektūras piemineklis, atrodas Vecrīgā pie Rātslaukuma. Celtne vairakkārt pārbūvēta, lielākās nama pārbūves notikušas 1580., 1619.—1625. un 1886. gadā. Otrā pasaules kara laikā pilnīgi sagrauts, 1999. gadā Melngalvju nams tika uzcelts no jauna. Nams pirmo reizi rakstu avotos minēts 1334. gadā. Kopš 15. gadsimta tas pazīstams kā dzīru nams pie pilsētas tirgus laukuma. 1713. gadā to savā īpašumā iegādājās 1416. gadā dibinātā Rīgas Melngalvju brālība. Melngalvju brālības locekļi bija jaunie un neprecētie ārzemju tirgoņi, kas nebija kļuvuši par nomniekiem, toties aktīvi piedalījās saviesīgajā dzīvē. Rīgas pils rekonstrukcijas laikā no 2012. līdz 2016. gadam Melngalvju namu izmantoja Valsts prezidenta kancelejas vajadzībām.

Melngalvju namā mājo ne tikai melngalvji, bet arī 5D kinoteātris - LOOK AT RIGA!,  piedāvājot apskatīt Rīgu no putna lidojuma.

Agnese:  „Man ļoti patika Melngalvju nams, jo es uzzināju daudz noderīgu un neparastu lietu par tā pagātni. Nevar nepieminēt nepierasto arhitektūru, ēku rotāja melngalvju galvas un to statujas, kā arī bija lieliskas un pārdomas raisošas gleznas. Man arī patika griestu gleznojums, kas atspoguļoja Melngalvju nama patieso būtību. Vēlos pieminēt arī Auziņa darbus no sudraba – kas nosaukti ‘’Dzīvais sudrabs’’. Pateicoties Auziņa darbiem, redzēju, cik ir viens miljons attēlots sudrabā. Neatkārtojami bija arī izstrādājumi no koka, kā, piemēram, senie krēsli. Melngalvju namā mēs arī baudījām 5D kino – Lidojums virs Rīgas. Tā varējām redzēt Rīgas ikdienu no augšas un pasmieties ar draugiem.”

Latvijas nacionālā bibliotēka  ir vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas dibināta 1919. gada 29. augustā. Jaunā Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka durvis lasītājiem vēra 2014. gadā. LNB glabājas daudzveidīgs iespiestais, audiovizuālais un digitāli veidotais saturs. Tās krājumā var atrast grāmatas, notis, pastkartes, rokrakstus un skaņu plates. Paši vērtīgākie LNB dārgumi ir pat 500 gadus vecas grāmatas, reti kino vai izstāžu bukleti un brošūras, tehnisku ieroču lietošanas instrukcijas, vissenākie kalendāri latviešu valodā, fotogrāfiju un plakātu kolekcijas, dažādu grāmatu manuskripti.

Apmeklējot LNB, mēs piedalījāmies orientēšanās spēlē „Gaismas pilī”. Klase tika sadalīta 5 komandās. Agnese: „Orientēšanās spēle bija ļoti vienojoša. Mēs varējām vairāk uzzināt par šo bibliotēku, kā arī uzzināt, cik ātri spējam atrast to, kas nepieciešams. Šis pārbaudīja arī mūsu fizisko gatavību, jo devāmies uz 12.stāvu pa kāpnēm, lai redzētu visu slavēto skatu, taču mūs sagaidīja vilšanās, jo durvis bija ciet.”

Amanda: „Mēs meklējām dažādus priekšmetus, izzinājām to nozīmi un vēsturi, kā arī jautri pavadījām laiku ar klasesbiedriem, jo tas bija komandas darbs. Pēc orientēšanās spēles mēs varējām patstāvīgi iepazīt un apskatīt bibliotēku.”

„Milžu takas.” Nākamā apstāšanās vieta bija Ogrē. Amanda: „Mēs devāmies uz Milžu taku, lai uzveiktu izturības gājienu. Mums bija iespēja iziet trīs takas, kuras kļuva grūtākas un grūtākas. Šīs takas laikā mēs varējām pārvarēt savas bailes un izdarīt kaut ko tādu, ko nekad nebijām darījuši. Virves, baļķi un koki mums nebija šķērslis.”.

Agnese: „Šis gan bija izturības gājiens, turklāt tas arī pārbaudīja tavu drosmi. Man šī bija ekskursijas mīļākā daļa, jo es kārtīgi izsmējos ar draudzenēm un uzzināju, ka esmu veikla šķēršļu gājēja. Man pasmieties lika tas, ka viens mūsu klases biedrs grūto trasi izgāja trīs reizes un kā zibsnis.”

Kopumā mums ļoti patika ekskursija. Tas bija viens liels piedzīvojums! Saku lielu paldies mūsu brīnišķīgajai skolotājai un izpalīdzīgajiem klases biedriem. Ceru, ka katra ekskursija būs tik neaizmirstama un jautra kā šī!

Annija: „Man ļoti patika ekskursija. Pašā sākumā mēs braucām uz Melngalvju namu. Tur bija ļoti interesanti, tas bija pats labākais un interesantākais muzejs, kurā es jebkad biju. Man arī ļoti patika 5D kino. Otrā vieta, uz kuru mēs braucām, bija Latvijas Nacionālā Bibliotēka. Tajā arī bija ļoti interesanti. Man ļoti patika staigāt pa bibliotēku un pildīt uzdevumus. Kā arī man ļoti patika Milžu takas. Tās bija sarežģītas un dažviet baisas, bet man tās ļoti patika!”

Enija: “Melngalvju nams man patika, varēja uzzināt kaut ko no vēstures. Būs vieglāk atcerēties, kas ir Melngalvji un ko tie darīja. Tas noteikti palīdzēs kādā vēstures stundā. Milžu taka - sākumā šķita, ka būs grūti, taču, kad sāku iet, tad sapratu, ka būs diezgan viegli. Ejot sarežģītāko trases daļu, es saplēsu bikses, taču tas likās nieks. Galvenais bija nonākt galamērķī,  un tas mums izdevās.”

Jēkabs: “Skaista arhitektūra, interesants stāstījums par vēsturi. Lieliska tūrisma vieta, daudz skaistu gleznu, laba apskates vieta. Ļoti patika reālistiskais 5D kino, visi efekti un vizuālais noformējums bija labi izstrādāts. LNB ļoti daudz grāmatu, labs dizains, mūsdienīga tehnika. Milžu takas - aizraujošs apmeklējums, tiešām patika. Sākumā man bija bail, bet pēc tam bija forši.”

Sanija: “Man ļoti patika Melngalvju nama dizains. Viss bija ļoti grezni un skaisti. Man bija iespēja uzzināt, kā dzīvoja Melngalvji. Mūsu klasesbiedram bija iespēja uzmērīt smagās dzelzs bruņas: apmetni un galvassegu. Man patika LNB, tur bija jāveic uzdevumi pa visu bibliotēkas ēku. Tas ļāva iepazīt bibliotēkas telpas un deva iespēju sadarboties.”

Daniels: “Man patika Melngalvju namā, jo es interesējos par dažādām senlietām un priekšmetiem. Šeit tās varēja apskatīt.”

Melānija: “Milžu taka bija interesanta. Pārvarēju bailes no augstuma, bija jautri. Ieguvu brīnišķīgu pieredzi. Karājos 15 m augstumā, jo iesprūdu Tarzāna nobraucienā. Mēs mācījāmies palīdzēt viens otram un labi pavadījām laiku.”

Agnese Dišlere un Amanda Volkova

---

 

12.c iepazīst Latgali

Kādā skaistā 8. maija rītā 12.c klase devās ekskursijā uz Latgali. Kopumā mums bija 5 apskates objekti. Pirmais bija Latgales mākslas un amatniecības muzejs Līvānos. Apskatījām 2 ekspozīcijas - "Amatnieki Latgalē 19.-20.gs." un "Līvānu stikla muzejs". Pirmajā ekspozīcijā varēja aplūkot darbarīkus un priekšmetus, kurus iepriekšējā gadsimtā izmantoja latviešu amatnieki. Ekspozīcijā atrodama arī Latvijas rekordgarā 94 metrus garā tautiskā josta. Otrajā ekspozīcijā bija iespēja iepazīties ar Līvānu stikla rūpnīcas vēsturi, kura aizsākās 1887. gadā, un, izrādās, arī mūsdienās  vēl joprojām ir liela interese par stikla pūšanu. Turpat ir neliela stikla darbnīca, kur var vērot stikla pūtēju darbībā.

Tālāk devāmies uz Preiļiem, kur pavisam nesen atvēra jauno metāla mākslas galeriju ar nosaukumu "NESTER CUSTOM". Tur varēja aplūkot ne tikai restaurētos motociklus, bet arī no automašīnu un motociklu detaļām veidotas skulptūras un interjera priekšmetus. Var tikai apbrīnot jauno uzņēmīgo mākslinieku ģimeni, kura izveidojusi tādu galeriju. Super!

Pēc tam braucām uz Aglonu. Tur mēs gida pavadībā iepazinām Aglonas bazilikas vēsturi, par to, kā tā radās, cik ilgi celta, kā arī gids mūs iepazīstināja ar visiem 10 baznīcas altāriem. Netālu no Aglonas atrodas "Kristus karaļu kalns", uz kura atrodas 54 skulptūras par Bībeles sižetiem, koka baznīca, Paradīzes dārzs un Noasa šķirsts. Bet kur dievišķais, tur arī velnišķais. Ekskursiju noslēdzam ar bildi pie Čortaka jeb Velnezera. 

Visvairāk klasesbiedri bija patīkami pārsteigti par metāla galeriju, jo fascinēja autora izveidotie mākslas darbi, kādi  iepriekš vēl nekad nebija redzēti. Liela daļa no mums nekad vēl nebija bijuši Aglonas bazilikā, tāpēc ekskursija pa baziliku ar gidu bija ļoti izglītojoša. Kopumā izbrauciens uz Latgali bija mierīgs,  izzinošs, ar dvēseliskām un radošām idejām pildīts. Bijām arī Dagdā, kur ar klusuma brīdi un ziediem godinājām mūsu vēstures skolotājas Elvīras Viļumes piemiņu.

12.c klases vārdā, Dagnija Kluša

---

 

Izmantojam valsts dāvanu - “Skolas soma 2019”!

Mums, 12.b klasei, jau otrreiz palaimējies izmantot iespēju, piedaloties iniciatīvā “Latvijas Skolas soma”, apmeklēt teātra izrādi. Šoreiz – Dailes teātrī skatījāmies izrādi “Salemas raganas”.

Pirms izrādes apskatījām teātra 2. stāvā izliktos maketus, kāds varētu izskatīties Dailes teātris pēc rekonstrukcijas. Austris pat paspēja radīt patīkamu noskaņojumu, improvizējot pie klavierēm.

Izrādes pamatā  amerikāņu dramaturga Artūra Millera luga “Smags pārbaudījums”(1953). Lugas režisore Laura Groza- Ķibere izmantojusi arī angļu režisora filmu ar tādu pašu nosaukumu.  Lugas pamatā ir vēstījums par raganu medībām, kas notikušas Rietumeiropā, sākot ar 15. gadsimtu. Darbība noris Masačūsetas ciematā Salemā. Režisore 17.gadsimta notikumos ir veiksmīgi iekļāvusi mūsdienu paaudzes simbolu - mobilo telefonu. Uz skatuves vērojām labu aktierspēli, tai skaitā arī mūsu skolas absolventes Dārtas Danevičas atveidoto Mēriju Vorenu.

Literatūras stundā pārspriedām redzēto, saprasto, izjusto.

Atbildējām uz jautājumu: “Ko gaidīju no izrādes?”

“Gaidīju labu aktierspēli, vieglu saturu” (Ralfs). “Braucot uz izrādi, nezināju neko par Salemas raganām. Biju domājusi, ka izrādes nosaukums ir kāda metafora.“ (Dinija) “Pirms izrādes redzēju, ka būs iekļauti baleta elementi. Tāpēc šķita interesanti, kā aktrises izpildīs baleta elementus. Gaidīju, ka būs mistērijas, tiesas prāva” (Arta).

2. jautājums : “Ko sagaidīju, ko sapratu?”

“Sapratu, ka mīlestības dēļ cilvēki spēj izdarīt ko drausmīgu. Izjutu nepatiku pret galveno varoni Abigailu”. (Artjoms). “Izjutu to, ka šis mistisko (raganu) izrāžu tips mani nepiesaista. Domāju, ka šī izrāde bija domāta ne-jauniešu paaudzei” (Ralfs). “Galvenā varone Abigaila varēja manipulēt un izmantot citas meitenes savā labā.  Balets pats par sevi ir ļoti disciplinēta dejas forma, taču meitenēm šie ierobežojumi raisa vēlmi tos pārkāpt.“ (Anete). ”Izrādē saskatīju to, kas notiek apkārt, - krāpšana, melošana, manipulācija. Izlasīju kādā recenzijā, ka te var saskatīt saistību ar čekas maisu atvēršanu.“ (Elīza) ”Man ļoti patika balerīnas, arī pats sākums no skaistas dejas līdz pilnīgam haosam likās iespaidīgs. Tika attēlota stipra mīlestība, kuras dēļ galvenā varone Abigaila (Ilze Ķuzule- Skrastiņa) bija gatava darīt visu. Nozīmīga likās D.Danevičas tēlotā varone, kura bija gatava “iet pret baru”. Pārdomas izraisīja doma, ka bērni ir sveši saviem vecākiem.” (Dinija) ”Negaidīju, ka izrādē būs tik spēcīgs mīlestības, greizsirdības un atriebības motīvs.” (Austris)

 Katram no mums pēc šīs izrādes bija, par ko padomāt, taču visi vienojāmies domā par to, cik viegli tomēr esam manipulējami.

Anete Kalniņa - viena no izrādes skatītajām , 12.b klases vārdā

 

---

 

9.a un 9.b klases ekskursija uz Jūrmalu 2019. gada 8. un 9. maijā

Mēs, 9. a un 9. b klase, maijā devāmies 2 dienu ekskursijā. Mūsu apskates vietas bija atpūtas bāze “Kliģi”, kā arī Ķemeru nacionālais parks un Aspazijas muzejs. Šī bija garākā ekskursija, kurā mēs braucām šajā mācību gadā, jo vēlējāmies ar klasi pavadīt kopā vairāk laika, ņemot vērā to, ka šī bija pēdējā kopīgā ekskursija šādā klases sastāvā.

8. maijā mēs ieradāmies atpūtas bāzē “Kliģi”, kas  atrodas pāris kilometru attālumā no Tukuma. Šeit mēs tikām laipni uzņemti un mums uzreiz tika piedāvātas dažādas aktivitātes, kurās mēs piedalījāmies. Sākumā mēs  komandās pildījām dažādus uzdevumus un spēlējām dažādas spēles, piemēram, orientēšanos pa teritoriju, lai mēs labāk varētu iepazīt apkārtni un lai vēlāk būtu vieglāk strādāt teritorijas apkārtnē, kamēr pildījām uzdevumus. Vakarpusē mēs sadalījāmies 2 komandās un devāmies pārgājienā. Pārgājienā mēs staigājām pa mežu un pildījām dažādus uzdevumus, un spēlējām spēles, kuras palīdzēja labāk iepazīt klasesbiedrus neformālā gaisotnē un saliedēt klasi. Viens no uzdevumiem bija telts celšana, un šis dažiem varēja būt īpaši grūts uzdevums, jo telts bija sena un noteikti nelīdzinājās mūsdienu teltīm. Pārgājienā mēs pavadījām aptuveni 2 stundas, bet vēlāk devāmies atpakaļ uz atpūtas bāzes teritoriju, kur mēs ēdām vakariņas un gatavojāmies nākamajam pārbaudījumam – baiļu trasei. Baiļu trase bija visu dalībnieku lielākais favorīts, jo tas bija kaut kas tāds, kas lika emocionāli sagatavoties bailēm. Par baiļu trasi visiem bija dažādas domas, taču lielākā daļa noteikti par to runāja vēl visu vakaru, jo tas bija kas neparasts – iejusties šausmu filmu gaisotnē un iemācīties pārvarēt savas bailes. Iemesls, kādēļ šī trase lika izjust šādas emocijas, bija tāds, ka tā notika vājā apgaismojumā naktī un tika pielietoti dažādi efekti, piemēram, motorzāģa skaņas utt. Šī trase nebija fiziski grūta, bet iegūtais efekts bija tieši adrenalīns un emocijas, kas lielākajai daļai ļoti patika.

Nākamajā dienā mēs visi devāmies uz Ķemeru nacionālo parku, kur mēs kopā ar skolotājām izstaigājām dažādas takas un uzkāpām skatu tornī, no kura ļoti labi varēja redzēt parka apkārtni un dabu. Ķemeru parkā varēja izvēlēties 2 takas- vienu īsāku, otru garāku. Ķemeros varēja iepazīt skaisto Latvijas dabu. Apskatījām un mēģinājām noteikt augus purvā, kūdru un melnos akačus.

Kad bijām kārtīgi izstaigājušies, ar autobusu devāmies uz Dubultiem  - Aspazijas muzeju. Aspazijas muzejā mēs uzzinājām dažādas lietas par Aspaziju un Raini. Muzejs atrodas mājā, kurā Aspazija kādreiz dzīvoja, un tajā bija istabas, kuras bija iekārtotas tieši tā, kā Aspazijas laikā. Pirms iegājām Aspazijas mājā, ārā redzējām pieminekli, kurā Aspazija bija atveidota kopā ar kaķi. Vēlāk uzzinājām, ka Aspazijai kaķi šķita ļoti īpaši, un viņai pašai bija vairāki kaķi. Mēs uzzinājām daudz interesantu faktu par rakstnieces dzīvi un klausījāmies dažādus interesantus stāstus par visām istabām. Gide mums izrādīja visu māju, bet vislabāk atmiņā paliks zilais salons - greznākā istaba visā mājā. Mums patika arī Aspazijas mīļākā telpa - dienvidu veranda. Mums bija iespēja darboties ar interaktīvu galdu, kurš reaģēja uz pieskārieniem un mūsdienīgā veidā pastāstīja par dažām vēsturiskām lietām, piemēram, par to, kā Aspazijas māja izskatījās ziemā un kā - vasarā. Mēs uz skārienjutīgā galda varējām iekārtot zilo salonu, ievietot pareizos vārdus Aspazijas dzejolī, kā arī apskatīt mājas senās fotogrāfijas un uzklāt viesību galdu. Pēc Aspazijas muzeja apmeklējuma mēs devāmies pastaigā pa Jūrmalu, varējām staigāt un atpūsties.

Brauciens bija ļoti vērtīgs, jo nebija gandrīz neviena, kam pilnīgi nekas nepatika.

9.a un 9.b klases skolēnu vārdā Paula Raudiņa

 

---

 

7.klašu skolēni Rīgas muzejos

26. aprīļa rīts sākās ar labu noskaņojumu, jo mēs, 7.a un 7. b klases skolēni, kopā ar klases audzinātājām V. Lovčinovsku un V. Mežaraupi, kā arī ar skolotāju J. Taškāni projekta “Skolas soma” ietvaros devāmies ekskursijā uz Rīgu.

Pirmais apskates objekts bija Rīgas Motormuzejs. Motormuzejā mūs sagaidīja draudzīgi gidi. Rīgas Motormuzejs - lielākais un modernākais seno spēkratu muzejs Baltijas valstīs.  Muzeja ekspozīcijā ir apskatāmi vairāk kā 100 unikāli senie spēkrati, bet muzeja krājums arvien tiek papildināts ar nozīmīgiem jaunieguvumiem. Seno spēkratu ekspozīcija veidota kā aizraujošs stāsts par unikāliem spēkratiem, ievērojamām personībām un auto pasaules nozīmīgākajiem vēstures notikumiem. Muzeju varējām  iepazīt ar modernu, daudzveidīgu multimediju un dizaina palīdzību, līdzdarbojoties dažādās interaktīvās nodarbēs. Bija sajūta, ka nokļūstam citā laikā, tālā pagātnē. Ieraugot pirmo automobili, kuram bija trīs riteņi, sākumā domājām, ka tas ir velosipēds. Uzzinājām, kā attīstījusies auto vēsture pasaulē un Latvijā. Jauki, ka muzejā bija arī dažādas interaktīvās lietas, piemēram, ikkatrs varēja izbaudīt, kā strādā ātrumkārba, bija piedāvātas spēles planšetēs, piemēram, vienai mašīnai varēja mainīt izskatu, tur bija arī autobuss, kurā varēja iekāpt un sajust, ka it kā tas brauc pa īstam. Jauki, ka Latvijā ir tik moderni muzeji!

Tālāk mūsu ceļš bija uz Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, jo ieplānots bija apskatīt vecāko publisko muzeju Latvijā un vienu no vecākajiem Eiropā. Mēs iepazināmies ar Rīgas rašanās vēsturi un attīstību vairāk kā 800 gadu laikā. Muzejā bija unikālas vēstures liecības - senlatviešu rotas, ieroči un darbarīki. Latviešu valodas skolotājas Vinetu un Jolantu iepriecināja tas, ka bez aizķeršanās varējām izstāstīt teiku par Lielo Kristapu, jo tas ir arī viens no muzeja eksponātiem. Īpašs piedzīvojums ekskursijas - lekcijas gaitā bija iespēja pašiem apskatīt, aptaustīt, izpētīt vairākus arheoloģiskajās ekspedīcijās iegūtos priekšmetus - zobenus, šķēpus, alebardes, arbaletus, stopus un bultas. Laiks paskrēja nemanot.

Pateicoties projektam „Skolas soma”, mēs mācījāmies darot. Kopīgi guvām pozitīvas emocijas, eksperimentējām, pētījām, secinājām, sadarbojāmies un uzzinājām daudz ko jaunu, bijām kopā. Vēsture, tradīcijas, cilvēki, notikumi, daba – tā ir Latvija, kuru mēs iepazinām šajā mācību gadā.

V. Mežaraupe, 7.b klases audzinātāja

 

---

 

Gaismas pils un Melngalvju nama apmeklējums

28. martā 9.a un 9.b klases skolēni devās braucienā uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu.

Brauciena mērķis bija Gaismas pils jeb Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Melngalvju nama apmeklējums.

Dalāmies ar mūsu iespaidiem no redzētā un dzirdētā:

Poļina Burdeļnaja, 9.b: Man patika ekskursija, īpaši Melngalvju nams, kur bija 5D. Bija ļoti interesanta informācija, kuru varēs izmantot vēstures eksāmenā.

Inese Skrimble, 9.b: Šī semestra ekskursija bija ļoti aizraujoša. It īpaši man patika Melngalvju nams, kur bija greznas zāles un gleznas. Vēl mēs apmeklējām Nacionālo bibliotēku, kur mums pašiem vajadzēja orientēties šajā ēkā.

Valērija Radionova, 9.b: Visvairāk man patika Melngalvju namā, jo es atcerējos to, ko agrāk mācījos vēstures stundās. Kā arī man patika Nacionālā bibliotēka, jo es jau agrāk to gribēju apmeklēt. Diemžēl mēs tur bijām ļoti neilgu laiku.

Karina Isakova, 9.b: 28.03.2019. mēs ar klasi braucām ekskursijā uz Rīgu. Tur mēs apmeklējām Latvijas Nacionālo bibliotēku un Melngalvju namu. Visvairāk man patika Melngalvju nams, jo tur mums plaši pastāstīja par šīs vietas vēsturi.

Aļona Krutova, 9.b: Ekskursija izdevās ļoti interesanta. It īpaši man patika uzdevums, kas bija iedots Nacionālajā bibliotēkā. Tur mums izdevās patstāvīgi izpētīt telpas.

Dana Blakunova, 9.b: No šīs ekskursijas es neaizmirsīšu lielās gleznas, kuras mums parādīja Melngalvju namā. Neaizmirsīšu arī tos interesantos faktus, par kuriem mums pastāstīja gids, tērpts simboliskā tērpā.

Cik labi, ka pastāv iespēja skolu jaunatnei bez maksas ceļot pa Latviju, pieredzēt Latviju, izzināt un iepazīt Latvijas vērtības.

9.b klases skolēni un audzinātāja I.Rusiņa

 

---

 

Cita Rīga 10.a un 8.b klases skolēnu acīm

2019.gada 9.aprīlī projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros 8.b un 10.a klases skolēni devās ekskursijā uz Latvijas galvaspilsētu – Rīgu. Tā bija lieliska iespēja izbaudīt viduslaiku arhitektūru, iepazīt citu Rīgu. Pateicoties gida aizraujošajam stāstījumam, mēs nokļuvām pilnīgi citā pasaulē. Iespaidīgi izskatījās lodziņš, kurā bende izlika melnu cimdu, ja bija gaidāms nāvessods. Mēs gājām pa ieliņu, pa kuru tika vesti uz nāvi notiesātie.

Apskatījām to, par ko runājām vēstures stundās: Sv. Pētera baznīcu, Rolanda statuju, Melngalvju namu, Doma baznīcu.

Doma baznīca pārsteidza ar savu varenību, vitrāžām logos, interjeru.

Visspilgtāko iespaidu atstāja ekskursija Melngalvju namā. Tā pagrabos, kad turējām rokās bruņukreklu un zobenu, mēs sajutāmies kā viduslaiku bruņinieki. Par piemiņu mums paliks monēta, kuru paši izkalām.

Melngalvju nama zāles žilbināja ar savu mirdzumu, bagātību. Tik daudz zelta, kristāla lustru un trauku mēs nebijām redzējuši! Neviļus radās vēlme paviesoties neprecētu, bagātu vācu tirgotāju sabiedrībā.

Atgriezties 21.gadsimtā nemaz negribējās. Tomēr brauciens beidzās. Paldies par iespēju labāk iepazīt mūsu valsts vēsturi!

Skolēnu atsauksmes:

• Man ļoti patika Melngalvju nams, kur mēs uzzinājām, kā radās tā nosaukums un daudz ko citu. Kā arī patika staigāt kopā ar gidu pa Vecrīgu, jo es ieguvu jaunu informāciju, ko vēl nezināju līdz šim.
• Ļoti patika ekskursija Melngalvju namā un Vecrīgā gidu pavadībā. Tagad daudz vairāk zinu par baznīcām un citām vēsturiskajām ēkām. Arī informāciju par Melngalvju brālībām es iepriekš nebiju dzirdējusi.
• Man iepatikās gids, kurš mums stāstīja par Vecrīgu, un patika arī Melngalvju namā, jo arī tur mums interesanti stāstīja par šī nama vēsturi. Pats Melngalvju nams izskatījās skaisti. Man viss patika. Es esmu apmierināts!
• Ļoti patika Melngalvju namā. Lielisks gids, ļoti interesanti stāstīja. Protams, pašam izkalt monētu bija aizraujoši.

10.a, 8.b skolēni un klases audzinātājas Ž.Vinogradova un N.Zarkeviča

 

 

---

 

Kaut kas par „Nekas” jeb 8.a klases „Skolas somas” piedzīvojumu 2.sērija

2019.gada 30.martā bija sestdiena, un mēs, 8.a klases skolēni un klases audzinātāja, devāmies uz Valmieru, lai izmantotu akcijas „Skolas soma” piešķirtos līdzekļus otro reizi. Mūsu plānos bija apmeklēt Valmieras Drāmas teātra izrādi pusaudžiem „Nekas”, piedalīties ekskursijā, iepazīstot Valmieras vēsturi un šodienu, kā arī izmantot iespēju nesteidzīgi vakariņot klasesbiedru grupā, mācoties komunicēt bez sociālo tīklu starpniecības.

Lai gan tāls ceļš, tomēr laiks paskrēja ātri, jo sarunas ar klasesbiedriem un dabas ainavu maiņa aiz loga piesaistīja domas un skatienu.  Daudzi no mums pirmoreiz nokļuva Latvijas 8.lielākajā pilsētā, un pirmais iespaids par Valmieru pārsteidza, arī teātra ēka šķita neparasta. Noskatījāmies izrādi, devāmies ekskursijā ar gidi pa Valmieras vēsturiskajām vietām, izbaudījām ēdienreizi klasesbiedru grupā, mācoties komunicēt aci pret aci.  Pēc atgriešanās rakstījām pārdomas par pieredzēto, izjusto.

Skolotāja mums jau bija stāstījusi par dāņu rakstnieces grāmatu „Nekas”, kas tulkota latviešu valodā un piedāvā ieskatu kādas 7.klases dzīvē. Dānijā šī grāmata iznāca 2001.gadā un izraisīja diskusijas par tās iekļaušanu skolēniem lasāmo grāmatu sarakstā. “Nekas” ir stāsts pusaudžiem un viņu vecākiem par dzīvi, tās  jēgu, nežēlību, tās sekām, atbildību.

Valmieras teātra izrāde “Nekas” tapusi pēc dāņu rakstnieces Jannes Telleres grāmatas motīviem. Izrāde tiek rādīta LMT mansarda zālē, un tajā vienlaicīgi piedalās līdz 120 skatītājiem. Minimālas dekorācijas, četri aktieri un atklātais spēles laukums skatītāju tuvumā rada klātesamības iespaidu, noskaņu veido arī ar melnajiem atkritumu maisiem apklātie krēsli, tikai izrādes beigās sapratām, ka tie domāti krēslu pasargāšanai no iespējamās saslapināšanas baiļu dēļ. Domāt par jēgu nav viegli, un mēs mēdzam izvairīties no tā, kas mūs apgrūtina. Izrādē nebija  iespējas izvairīties no domāšanas. Piedāvājam ieskatīties mūsu domu fragmentos.

Diāna: „Es domāju, ka dzīvei ir jēga, jo, ja nebūtu, mēs te neatrastos. Izrādē stāsts par „jēgas kaudzi” šķita nepatīkams, jo iztēlē iedomājos, kā tas notika realitātē. Režisora paņēmieni – tumsa, skaņas, aktieru darbība – pastiprināja izrādes ietekmi.”

Raivita: „ Man ļoti patīk pavadīt laiku kopā ar savu klasi, un šī reize nebija izņēmums. Izrāde „Nekas” bija ļoti ietekmējoša, jo vēl joprojām nespēju nedomāt par izrādes formu un dzīves jēgu. Daudzas darbības izrādē, ko veica 7.klases skolēni, manī radīja neizpratni un nešķita pieņemamas, vietām pārņēma šausmas. Tā bija izrāde, kas neatstāja vienaldzīgu.”

Evelīna N.: „Man ļoti patika Valmiera. Interesants šķita arī gides stāsts. Uz šādu teātra izrādi es līdz šim nebiju bijusi, tā noteikti paliks atmiņā. Izrādes laikā gan smējos, gan sajutu bailes, gan jutos šokēta. Klases ekskursiju daļa, bez kuras noteikti nevar iztikt, ir sarunas autobusā ar klasesbiedriem.”

Evelīna Š.: „Sākumā neviens no mums nemaz nenojauta, ka izrāde raisīs tik lielas pārdomas par dzīvi, ģimeni, draugiem, nākotni... Tā bija ļoti smaga. Jā, bija brīži, kad smējāmies, bet bija arī brīži, kad gribējās raudāt. Citāts, kurš palicis atmiņā, ir: „Kāda jēga dzīvot, ja tu tik un tā nomirsi un īstai dzīvošanai tev ir atvēlēti tikai 9 gadi?” Tieši šo jautājumu sev uzdevu izrādes laikā un pēc tās, un precīzas atbildes uz šo jautājumu man nav. Kāda ir patiesā dzīves jēga? Kāpēc eksistē viss, kas mums apkārt? Varbūt dzīves jēgu veidojam mēs paši? Varbūt nemaz neeksistē vispārēja dzīves jēga, jo katram tā ir cita? Domāju, ka  tikai no mums ir atkarīgs, kāda būs mūsu dzīves jēga.”

Dana: „Izrāde ilga pusotru stundu, un laiks paskrēja nemanot. Izrādes forma man bija kaut kas jauns un negaidīts. Visi ir pieraduši pie standarta teātra zāles, bet šajā gadījumā skatītāji bija pietuvināti spēles laukumam. Saturiski izrāde bija smaga un daudzos brīžos, manuprāt, nežēlīga. Man pietrūka skaidra nobeiguma, jo nepatīk nepabeigtība. Sestdiena bija pavadīta lieliski. Iesaku apmeklēt gan Valmieru, gan Valmieras Drāmas teātra izrādi.”

Katrīna: „Sestdien Valmierā bija saulains laiks. Gauja šķita strauja un skaista, un saules spēles tajā iedvesmoja sajust pavasari. Valmiera man šķita ļoti skaista un sakopta pilsēta. Izrādes nosaukums „Nekas” man lika domāt, kāds būs saturs. Man patika sēdēt tik tuvu izrādes notikumiem – bija sajūta, ka arī es piedalos izrādē. Man ļoti patika šis mazais ceļojums kopā ar klasi. Tā man bija pirmā reize Valmierā – elpu aizraujoša un miera pilna reizē.”

Sintija: „ Izrāde lika man domāt, ko es daru ar savu dzīvi un kam ir jēga manā dzīvē. Vai tas, ko es daru,  ir ar kādu nozīmi darīts. Pēc izrādes ir sajūta, ka dzīve ir nenoteikts notikums, kuru mēs uzzinām, kad tas pagājis.  Citiem vārdiem – mēs spēlējam spēli, kas nav viegla un ko tikai mēs paši varam izspēlēt līdz galam. Izrāde rosināja domāt par to, ko mēs varbūt nenojaušam, dzīvē ejot uz priekšu. Domāju, ka mums vairāk vajadzētu apmeklēt izrādes, kuras rosina domāt, izjust emocijas, paplašināt savu pieredzi. Ir vērts domāt, kas būtu maināms savā dzīvē.  Valmiera un izrāde, ko noskatījos, lika man justies citādāk nekā iepriekš. Es sapratu, ka ir svarīgi atrast jēgu tam, ko dari. Meklējot jēgu, iespējams apjukt, tomēr tik un tā jāmeklē. Bija interesanti iedomāties, kur dzīves ceļi mūs aizvedīs. Skaistums mīt mūsos. Un arī jēga.”

Ralfs: „Pati izrāde bija aizraujoša, ar negaidītiem pavērsieniem. Uz tādu izrādi vēl nebiju bijis. Vai tiešām nekam nav jēgas? Par to aizdomājos, dzirdot lugas tēla Pjēra Antona apgalvojumu. Klasesbiedri pierādīja, ka jēga ir, tikai veids, kādā viņi to izdarīja, šķita nežēlīgs. Visam, ko dari, ir jēga, ja nedomā tikai par sevi. Starp citu, būt kopā un pavadīt laiku ar klasesbiedriem arī ir jēga. Mēs lieliski pavadījām sestdienu.”

Elīza: „Mēs bijām uz ļoti interesantu izrādi – smagu, vietām baisu un smieklīgu. Manuprāt, ļoti pamācoša izrāde, jo ikviens pēc tās pārdomāja ne tikai izrādes saturu, bet arī savu dzīvi. Šajā izrādē tēloja arī mana tante Baiba Valante, un man bija prieks vērot viņas spēli.  Iesaku šo izrādi noskatīties arī citiem. Tāpat vērtīga šķita ekskursija pa Valmieru, jo vienmēr ir interesanti stāsti par seniem notikumiem, par kuriem nenojaušam, staigājot pa mūsdienu pilsētu. Saistībā ar Latvijas simtgades tēmu mums tika izstāstīts Skolnieku rotas stāsts. Brīvo laiku izmantoju kopā ar draudzenēm, un tas bija jautri un patīkami pavadīts laiks. Man patīk šādas ekskursijas, kur ir kultūras pasākums, ieskats apmeklējamās vietas vēsturē un brīvs laiks, ko pavadīt draugu grupā un sarunāties pat par dzīves jēgu.”

Renāte: „Man patika, ka šoreiz pamainījām ekskursijas virzienu un devāmies uz Vidzemi, proti, Valmieru.  Pēc ekskursijas man bija prieks par lietderīgi un jauki pavadīto dienu. Noteikti nenožēloju izrādes „Nekas” apmeklējumu. Neparasts likās skatuves iekārtojums, rekvizītu izmantojums izrādē.  Skatītājam bija iespēja iejusties notiekošajā, izdzīvot dažādas emocijas. Bija daudz specefektu, kas pastiprināja iejušanos.  Pēc izrādes piedalījāmies „mazajā pārgājienā” jeb ekskursijā gar Gauju un Livonijas pils drupām. Klausījāmies interesantos stāstos par Valmieras vēsturi, cilvēkiem, kā arī tikām informēti par Valmieras iecerēm uzbūvēt jaunu, modernu muzeju. Pēc ekskursijas izmantojām mums doto brīvo laiku komunicēšanai draugu lokā.”

Valmiera ir viena no senākajām Lavijas pilsētām, tā atrodas 178 km attālumā no Jēkabpils, Vidzemes ziemeļaustrumos. Pilsēta, kas šobrīd piedzīvo uzplaukumu, ko sekmē gan dažādu uzņēmumu un ražotņu attīstība, gan teātra esamība, gan Vidzemes augstskolas darbība u.c. Šī pilsēta mūsdienās  var lepoties ar iedzīvotāju skaita palielināšanos. Attīstība un izmaiņas vērojamas arī pilsētas vidē. To saklausījām gides stāstījumā, kas bija patiess lokālpatriotisma piemērs, no kura varam mācīties, kā novērtēt savas pilsētas vēsturi un šodienu. Vēsturiskie notikumi tika prasmīgi sasaistīti ar aktuālajiem notikumiem un ieskatu nākotnes plānos.

Dodoties mājup, daudzi izteica vēlēšanos atgriezties Valmierā kopā ar saviem tuviniekiem, jo arī viņiem esot tur ko redzēt. Ciemojāmies Vidzemē, un par to liecināja gan dabas ainas, gan uzraksti pilsētā un ceļā uz to – latviski, īsi, trāpīgi, aicinoši. Pārrunājām vizuālās komunikācijas lomu pilsētā, vidzemnieku prasmi saglabāt latvisku pilsētvidi.

Pēc skolēnu domu iepazīšanas, secinu, ka  vislielāko iespaidu atstāja teātra izrāde: pēc dāņu rakstnieces Jannes Tellleres romāna “Nekas” veidots dramatizējums, izrāde pusaudžiem. Par attiecībām ar sevi, vienaudžiem, par pieaugšanu, kļūdīšanos un atklāsmi, ka dzīvē viss notiek pa īstam, neatgriezeniski. Arī par egoismu, nežēlību, bara instinktu. Par jēgas meklējumiem. Par attiecībām ar pieaugušajiem (vai to trūkumu), par atbildību (un tās neesamību). Režisora jaunpienesums grāmatas sižetam ir izrādē iekombinētais dialogs starp pieaugušajiem par audzināšanas metodēm, vērtībām. Ietekmē arī scenogrāfija, tumsas un gaismas dialogi, aktieru tuvesamība skatītājam. Arī skatītājs ir klātesošs izrādē, īpaši brīžos, kad aktieri ieskatās acīs vai liek novērtēt notiekošo.

Paldies 8.a klases skolēnu vecākiem, bez viņu atbalsta dienas saturs nebūtu tik daudzpusīgs. Paldies 8.a klasei par uzticēšanos un ļaušanos – vienas dienas laikā pieredzējām nepieciešamību domāt, ieskatījāmies vēsturē, baudījām Valmieras viesmīlību, komunicējām un fiksējām iespaidus. Man joprojām ir prieks ar jums doties izbraukumā. Un Latvijā tik daudz neatklātu vietu.

8.a klases skolēnu domas kopā salika audzinātāja Inga Ermansone

 

---

 

Skolēni viesojas Rīgas Doma ansamblī

Jēkabpils 2. vidusskolas 12.a un 12.b klases skolēni -- 2019. gada 1. martā mēs devāmies uz Rīgu, vēlējāmies apmeklēt izstādi “Skola 2019” un projekta “Skolas soma” ietvaros Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju.  Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, Rīgas Doma ansamblī, ko veido baznīca, gotiskā krusteja un muzejs.

Ekskursijas sākumā gids pastāstīja mums, ka šis muzejs ir vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā, kurā apskatāma plaša ekspozīcija 16 zālēs par Rīgas rašanos un attīstību vairāk nekā 800 gadu laikā, kā arī par kuģniecību Latvijas teritorijā no 10. gadsimta līdz mūsdienām.

Muzejā redzējām vienu no Rīgas senajiem brīnumiem un simboliem – 17. gadsimta skulptūru "Lielais Kristaps". Tad mūs sagaidīja viduslaiku bruņinieki un demonstrēja savus ieročus. Katram bija iespēja piemērīt bruņinieku bruņas, paņemt rokā zobenu, nofotografēties ar kaujas cirvi un bruņucepuri. Mums bija iespēja aplūkot daudzus unikālus eksponātus: Rīgas bendes zobenu, rotas, darbarīkus, ieročus, apģērbus un mākslas darbus; 13. gadsimta "Rīgas kuģi"; ļoti skaistus Rīgas sudrabkaļu darinājumus. Ļoti patika Kolonnu zāle, kura bija  celta pilsētas bibliotēkas vajadzībām bijušā Doma klostera austrumu spārna otrajā stāvā pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta. Tā uzskatāma par vienu no izcilākajām klasicisma sabiedriskajām telpām Rīgā.

Pēc muzeja ekspozīcijas apskates mēs nokāpām Rīgas Doma krustejā, kur uzreiz varēja just gadsimtu elpu, jo tā celta 13. gadsimtā, gids pastāstīja, ka krusteja ir agrās gotikas meistardarbs, 118 metru gara.  Sākotnēji krusteja savienoja arhibīskapa katedrāli Rīgas Domu ar klosteri – augstākās garīdzniecības padomes  mītni. Rietumu spārnā darbojās 1211. gadā dibinātā Domskola. 16.gs. klosteris beidza pastāvēt un tā telpas izmantoja saimnieciskām vajadzībām. Krustejā var apskatīt Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas: lielgabalus un lodes, kapaplāksnes…

Visvairāk mums patika Doma baznīcā, gandrīz visi skolēni bija te pirmo reizi. Doma baznīca pārsteidz ar savu lielumu, greznumu un senlaiku gaisotni. Un, protams, 1884. gadā tapušās ērģeles ar 6800 stabulēm, kas savulaik bija lielākās pasaulē.

Pateicamies projektam “Latvijas skolas soma” par sniegto iespēju ieskatīties  Rīgas vēstures nozīmīgākajos brīžos, uzzināt daudz interesantu faktu par skaisto Rīgas vizītkarti - Doma ansambli.

Jēkabpils 2. vidusskolas 12. a klases skolnieces
Diāna Noveičuka un Diāna Jageloviča

---

 

Mācību ekskursija Rīgā

Pasākuma norises laiks un vieta: 2019.gada 7.martā Rīgā – Latvijas Kara muzejā, Latvijas bankā Zināšanu pasaulē  “Naudas pasaule” un Ilūziju muzejā COSMOS.

Atbilstība programmas "Latvijas skolas soma" saturiskajām jomām:

• Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības.
• Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes.
• Zinātnes un inovāciju attīstība Latvijā un Pasaulē.

 Norises veids:

• Radošā darbnīca – Ilūziju muzejā COSMOS, jo skolniekiem bija patstāvīgi jālasa katras ekspozīcijas izmantošanas pamācība un jādarbojas patstāvīgi.
• Izstāde – Latvijas bankā un Latvijas Kara muzejā.
• Muzejpedagoģijas nodarbība – Latvijas bankā notika tematiskā nodarbība 1,5 stundu apmērā un Latvijas Kara muzejā – tematiskās ekskursijas ilgums bija 1,5 stundas.
• Lekcija -  Latvijas Kara muzejā izmantojām gida pakalpojumu un Latvijas bankā arī izmantojām bankas darbinieces stāstījumu.

Aprakstiet, kā Jūs ar klasi sagatavojāties pasākumam?

• Tika apzināti skolnieki, kuri brauks ekskursijā.
• Tika izskaidrots ekskursijas plāns un tā nozīme.

Kādā mācību priekšmetā un tēmā pasākums ietverts?

• Latvijas un pasaules vēsture – Latvijas Kara muzejā bija izveidotas ekspozīcijas par viduslaiku un jauno laiku militārās vēstures tēmām, latviešu piedalīšanos Krievijas 1905.gada revolūcijā, 1.pasaules kara notikumiem, Neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanu, Atbrīvošanas cīņām, valsts izveidošanu. Muzejā atradās bagātas ieroču, foto, dokumentu, ordeņu, formas tērpu un citas kolekcijas.
• Ekonomika – lektore stāstīja par naudas drošību, bankomātiem, banku kartēm, par Eiro zonas ceļu no krīzes, par maksājumi Latvijā un pasaulē, par naudas apriti un naudas drukāšanu.
• Fizika, kulturoloģija, matemātika, vizuālā māksla  - muzejā gūtās emocijas un zināšanas sniedza neparasti un aizraujoši priekšmeti. Eksponāti lika brīnīties un neticēt savām acīm. Par dažiem priekšmetiem jaunieši aizdomājās un tiem likās, ka acu priekšā ir īsti brīnumi.

Kāda ir pasākuma pievienotā vērtība mācību procesā?

• Izglītojamie Latvijas Kara muzejā guva zināšanas par dokumentiem un fotogrāfiju kolekcijām, kuras iedalās 5 hronoloģiski tematiskās kolekcijās, atbilstoši pētnieciskā darba nodaļu struktūrai: 1) jaunāko laiku periods (sākot ar 19.gs otro pusi līdz 1. pasaules karam, 2) I pasaules kara periods (1914. - 1918.g.) un Pilsoņa kara, kā arī latviešu bēgļu gaitu Krievijā materiāli (līdz 1926.g.), 3) neatkarīgās Latvijas izveidošanās un pastāvēšanas periods (1918. - 1940.g.), 4) II pasaules kara periods un pēckara nacionālās bruņotās pretošanās materiāli (1939. - līdz 1950.g.vidum), 5) pēckara periods okupētajā Latvijā un latviešu trimdas, kā arī atjaunotās neatkarīgās Latvijas materiāli.
• Latvijas bankas zināšanu centrs “Naudas pasaule” piedāvāja jauniešiem atbilstošu pilnvērtīgu saturu, modernizējot vairāk nekā desmit gados novecojušo tehnoloģisko risinājumu.
• Ilūziju muzejs COSMOS bija interaktīva, neparedzama un atraktīva vieta. Jaunieši izbaudīja aizraujošu un fascinējošu ilūziju pasauli, kas pārsteidza. Skolniekiem bija iespēja iemācīties ko jaunu un piedzīvot jaunus iespaidus. Ilūzijas radīja iespēju lūkot mākslas pasauli citādām acīm, mērīt matemātiskās figūras savādākām formulām un saprast, kā teica Latvijas bankā, ka ilūzija ieņem cilvēku dzīvē ļoti nozīmīgu lomu, lai saprastu, kādas ir dzīves vērtības un kam šajā dzīvē var un nevar ticēt.

Kāda ir skolēnu atgriezeniskā saite par piedzīvoto pasākumā?

• Skolnieki bija gandarīti ar ekskursijas dažādīgumu un informācijas bagātīgumu. Izglītojamie iepazinās ar Latvijas Kara muzeja krājuma materiāliem un varēs gūtās zināšanas izmantot mācību stundās.
• Zināšanu centrā “Naudas pasaule” Latvijas Bankā notika ekonomikas izglītošanas programma. Tādējādi tika veicināta jauniešu izpratne par ekonomikas un finanšu jautājumiem, kas saistīti ar naudas apriti un lomu ekonomikā. Centrs bija nozīmīgs atbalsts ekonomikas u.c. sociālo zinību apguvē Jēkabpils vakara vidusskolā. Centra apmeklēšanu par sev nepieciešamu informācijas un zināšanu ieguves veidu izglītojamie ļoti novērtēja.
• Ilūziju muzejā COSMOS izglītojamie izprata, ka daudz kas mūsu dzīvē ir tikai ilūzija un ne vienmēr ir iespējams saņemt to, ko vēlies bez jebkādas piepūles.

Pasākuma publicitāte:

• Internets – JVV mājas lapa
• Iesaistīto izglītojamo skaits: 10.–12. klase – 20 izglītojamie

Izdevumu veids un apmērs:
Pasākuma ieejas maksa vai biļešu izdevumi: 

• Ieeja Latvijas Kara muzejā bija bezmaksas, bet gida pakalpojums – 10 eiro
• Ieejas maksa Ilūziju muzejā COSMOS – 128,00 eiro
• Latvijas bankas mācību ekskursijas pakalpojums bija bezmaksas.

 

 

---

 

5.b un 5.c klases teātra apmeklējums Rēzeknē

13.februārī projekta “Skolas soma” ietvaros mēs, 5.b un 5.c klases 44 skolēni,  apmeklējām Rēzekni, kur skatījāmies Rēzeknes teātra “Joriks” izrādi “Sārtais ziediņš”.

Mēs iepazināmies un apskatījām Rēzeknes pilsētu, kura ir Latvijas republikas nozīmes pilsēta. Uzzinājām, ka pēc iedzīvotāju skaita tā ir septītā lielākā pilsēta valstī, ka pilsēta atrodas Rēzeknes upes ielejā un Rēzekne ir izvietojusies uz 7 pakalniem.

Iebraucot pilsētas centrā, mūsu redzeslokam pavērās piemineklis "Vienoti Latvijai", kurš ir Latgales atbrīvošanas piemineklis (tautā dēvēts “Latgales Māra”). Tas arī ir Rēzeknes simbols.

Mēs uzkāpām uz viena no šiem pakalniem, kur atrodas Rēzeknes ordeņa cietokšņa pilsdrupas; vērojām pilsētas skatus no turienes, uzklausījām skolotājas stāstu par pilskalna vēsturi, pētījām tuvāko apkārtni un mēģinājām iedomāties, kur kas varēja atrasties pirms pils tika nopostīta, kā cēla šo pili, kādus instrumentus un materiālus lietoja.

Blakus pakalnam vērojām ļoti interesantu celtni – Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru “Zeimuļs”. To sauc par mūsdienu arhitektūras pērli.
Apskatījām nozīmīgākās Rēzeknes vietas: Rēzeknes koncertzāli – Latgales vēstniecību GORS. Skolēni izteica vēlēšanos to apmeklēt kādā pasākumā. Ēkas tuvumā ir gan neliels atpūtas parks ar estrādi un rotaļu laukumu, bet interesantākais objekts ir koks ar sirsniņām, kurš nosaukts par “Sapņu koku”, kura “lapotne” kalpo par pamatu cilvēku pozitīvo emociju, atmiņu un vēlmju uzkrāšanai. Mēs arī sajutām prieku, atrodoties tam blakus.

Apskatījām no ārpuses Rēzeknes Jēzus sirds Katedrāli, kura ir slavena ar savām vitrāžām un pirmo Livonijas bīskapu – Svētā Meinarda un Svētā Alberta, attēlojumiem tajās. Uzzinājām, ka kopš 1995. gada te atrodas Rēzeknes-Aglonas diecēzes kūrija.

Nobraucām gar Olimpiskā centra atklāto baseinu un topošo stadionu pa tautā iesaukto serpentīna ceļu. Nedaudz laika pavadījām Rēzeknes kultūras un atpūtas parkā. Tur atrodas Raiņa piemineklis, skeitborda celiņi un rotaļu laukumi.

Ekskursijas noslēgumā mēs devāmies uz teātra studiju “Joriks”, kur noskatījāmies izrādi “Sārtais ziediņš”. Mums ļoti patika iestudējums, dekorācijas, atbilstīga mūzika, aktieru spēle un kostīmi. Neparasti bija tas, ka izrādē visi aktieri dziedāja, izrāde bija ļoti raita un iespaidīga. Daudzi skolēni teātri apmeklēja pirmo reizi, un bija sajūsmā par redzēto.

Saka, ka Rēzekne – pilsēta, kurā piepildās sapņi. Un mums tur patika. Paldies projektam „Latvijas skolas soma” par iespēju labāk iepazīt Latgales kultūras centru – Rēzekni – un baudīt tur teātra mākslu!

5.b, 5.c skolēni un klases audzinātājas S.Avišāne un M.Voitenko
 

---

 

6.klašu ekskursija “Latvijas skolas soma” ietvaros

Šī gada 7.decembrī Jēkabpils 2.vidusskolas 6.a un 6.b klases (kopā 48 skolēni) un viņu skolotājas I.Velecka un L.Kravcova devās mācību ekskursijā uz Daugavpili projekta “Skolas soma” ietvaros. Ekskursija tika organizēta ar biedrības „Latvijas zinātnes centru apvienība” atbalstu. Bērni apmeklēja ZINOO centru , kur viņiem tika novadīta interaktīva un izglītojoša nodarbība “Zemestrīce”. Šīs nodarbības mērķis bija iepazīstināt skolēnus ar inženierzinātņu jomas profesijām (arhitektūras un būvniecības joma). Nodarbības procesā bērni paplašināja savas zināšanas arī dabas zinībās. Skolēniem bija sniegta iespēja pārbaudīt savas analītiskās domāšanas spējas un prasmes pielietot teorētiskās zināšanas, piedaloties praktiskajās nodarbībās, kuru laikā bērni būvēja augstceltnes pēc dažādiem parametriem un, simulējot zemestrīces sākšanos, pārbaudīja to izturību. Bērni darbojās ar lielu aizrautību un interesi. Pēc ekskursijas visi bija apmierināti ar paveikto un redzēto. Pēc tam skolēni apmeklēja Krievu tautas mākslas centru, iepazinās ar tautas daiļradi: koka lellēm Matrjoškām, apgleznotām paplātēm, lādītēm, apgleznoto porcelānu, rotaļlietām.

Skolēnu atsauksmes par ekskursiju:

• Alise (6.a): Man patika ekskursija uz Zinoo, tur bija ļoti interesanti. Mēs piedalījāmies interesantā eksperimentā par zemestrīcēm. Man patika apgleznotie trauki.
• Valērija (6.a): Ekskursija man ļoti patika, jo tur es labi pavadīju laiku. Visinteresantāk bija Zinoo centrā, jo tur mēs cēlām māju un pārbaudījām tās izturību zemestrīces laikā, visas mājas izturēja. Es visiem iesaku aizbraukt uz šo centru.
• Alina (6.a): Man ļoti patika ekskursija. Tur bija ļoti interesanti. Vislabāk man patika Zinoo centrā. Tur bija dažādas nodarbības un runājām par zemestrīcēm.
• Aleksandrs (6.a): Ļoti patika zāle, kur varēja uzzināt kā strādā dažāda tehnika. Ļoti patika Matrjoška, Pavlopasadas lakati, Žostkovskas paplātes.
• Violeta (6.a): Es gribētu būt arhitekte. Lai varētu veidot mājas, kuras iztur visus pārbaudījumus!

Paldies projektam “Skolas soma”!

Skolotājas I.Velecka un L.Kravcova

 

---

 

Jēkabpils vakara vidusskola mācību ekskursijā

Jēkabpils vakara vidusskolas skolnieki un skolotājas 13.decembrī devās ekskursijā uz Daugavpili.

Pirmais pieturas punkts bija Skrošu rūpnīca, kur izglītojamie ieguva zināšanas par šīs iestādes jaunajām tehnoloģijām, izbaudīja tornī kāpšanas emocijas, guva papildus gudrības ķīmijas mācību priekšmetā. Ekskursijas gids dalījās savās zināšanās par CO2 nozīmi rūpnīcas akas darbībā. Skolniekiem bija iespēja veikt katram savu pneimatisko šāvienu šautuvē, lai izprastu tā darbību.

Nākamais mācību ekskursijas pieturas punkts bija Latgales Zoodārzs, kurā ar gida palīdzību skolnieki guva vērtīgas zināšanas un faktus par dzīvnieku dzīvesveidu un īpatnībām.

Savu gudrību klāstu skolnieki papildināja arī Daugavpils Marko Rotko centrā, kurā izglītojamajiem bija iespēja darboties radoši, un, veidot bildes ar krāsām. Skolnieki klausījās ļoti interesantu gida vēstījumu par centra vēsturi. Interesi izraisīja istaba, kurā neko nedrīkstēja bildēt un metālu detektors, kurš bija jāiziet katram.

Kā pēdējais pieturas punkts bija Daugavpils cietoksnis, kurā guvām informāciju par tā vēsturi un iepazinām cietokšņa bezgalīgos tuneļus.

Sagatavoja skolotāja Daina Spuriņa

---

 

9.d klase trenē atjautību un bauda teātra mākslu

Mēs, 9.d klase, devāmies ekskursijā uz Rīgu kopā ar mūsu audzinātāju Aivi Kokinu. Mūsu dienas plāns bija “izlaušanās istabas”, kur jāparāda sava atjautība - ‘’Escape room‘’ un Dailes teātra izrāde.

Mūsu pirmā pieturas vieta bija ‘’Escape room’’. ‘’Escape room‘’ ir istabas, no kuras stundas laikā jātiek ārā, izpildot fiziskus un atjautīgus uzdevumus. Mēs sadalījāmies 3 komandās. Katrai komandai bija sava istaba, no kuras bija jācenšas tikt laukā.

Pirmā bija kapteiņa kajīte. No tās bija jātiek ārā, atrodot četrus kompasa burtus, kurus varēja atrast, izpildot uzdevumus ar kajītē atrodamiem priekšmetiem, kā, piemēram, globuss, karte, radio utt.

 Otrā istaba bija Monas Lizas afēra, kurā galvenais uzdevums bija ielauzties seifā un nozagt gleznu ‘’Mona Liza‘’. Šī bija grūtākā istaba, no kuras tikt ārā.

Trešā istaba bija Arkādes spēles. Skolēni sadalījās divās grupās. Katra grupa bija savā istabā, starp kurām bija stikla siena, kur stāvēja kauss. Tā grupa, kura pirmā izpildīja visus uzdevumus, dabūja kausu. 

Pēc “escape room” sekoja brīvais laiks līdz teātra izrādei. Šajā laikā mēs izstaigājām Vecrīgas ielas, Doma laukumu, bijām pie Brīvības pieminekļa.

Dailes teātrī mēs skatījāmies izrādi ‘’Ar vīru nav viegli’’. Izrāde bija jautra, smieklīga un labas emocijas raisoša. Izrāde pat veidoja dažiem klases biedriem vēlēšanos apmeklēt teātri vēlreiz. Izrāde ilga 2h 40min. Komēdija bija divos cēlienos. Elegantajos Londonas apartamentos iet juku jukām. Nepietiek ar laulāto pāru intrigām - tām pa vidu vēl jaucas modīgs dizaineris, krāšņa blondīne un ekstravaganta bērnu grāmatu autore. Kārtīgas izsmiešanās kūre bija garantēta!

Ekskursija bija vienreizēja, un no tās palika tikai labas atmiņas. Klase bija ļoti apmierināta, un mēs nevaram sagaidīt nākamo ekskursiju.

9.d klases skolniece Kristīne Poļakova

---

 

Radošās darbnīcas zinātkāres centrā “Zinoo” Daugavpilī

6.decembrī projekta “Skolas soma” ietvaros, mēs, četrdesmit divi 8.c un 5.c klases skolēni apmeklējām Dinaburgas cietoksni, Rotko mākslas centru un “Zinoo” centru Daugavpilī.

Mēs apskatījām gobelēnu izstādi, ka arī citus mākslas darbus Rotko centrā. Noklausījāmies gida aizraujošo stāstu par Dinaburgas cietokšņa likteni dažādos laika posmos un pastaigājamies pa tā teritoriju. Zēnus, protams, vairāk interesēja lielgabali, kuri eksponēti cietokšņa teritorijā, un visus ieinteresēja zirga spoks netālu no ieejas vārtiem. Bet meitenes bija sajūsmā no redzētā izstādē un no vietēja runča Ādolfa.

Zinātkāres centrā “Zinoo” mūs gaidīja radošā darbnīca, kur 8.klases piecas komandas būvēja tiltus no spageti makaroniem, katram darbam bija jāpiedalās konkursā “Visizturīgākais tilts”, bet 5.klases komandām no kartona, papīra, kokteiļsalmiņiem jābūvē trīsstāvu māja uz pāļiem, kurai jāiztur spēcīga zemestrīce. Tad tiltus pārbaudīja uz nestspēju, bet mājas – uz spēju izturēt zemestrīci. Tas bija tik tiešām aizraujoši! Vēl mums atlika laiks izmēģināt dažādus interaktīvus eksponātus – šķību istabu, iepazīties ar fizikas likumiem, spēlēt videospēli, uzrāpties uz klinšu sienas un citus. Viennozīmīgi, pavadīt laiku “Zinoo” centrā patiktu katram. Paldies par tādu iespēju “Skolas somai”!

5.c, 8.c un klases audzinātājas M.Voitenko un I.Semjonova

 

---

 

12.klašu skolēnu ekskursija uz Melngalvju namu un Rīgas Motormuzeju

2018. gada 7. decembrī 28 divpadsmito klašu skolēni un 2 pedagogi projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās ekskursijā uz Rīgu. Apmeklējām Melngalvju namu un Rīgas Motormuzeju.

12.a klases audzinātāja Ludmila Movčane un 12.b klases audzinātājs Andris Lazdiņš kopā ar skolēniem klases stundā apsprieda, ko skolēni vēlas apskatīt projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros, tad tika nosūtīti pieteikumi uz izvēlētajiem apmeklējuma objektiem.

Apmeklējam Rīgas vizītkarti – krāšņo Melngalvju namu! Apskatījām greznās, kristāla lustru apmirdzētās Melngalvju nama svētku zāles, izzinājām Melngalvju brālības pagātni 14. gadsimta pagrabos. Uzzinājām, ka Melngalvju nams celts 1334. gadā kā pilsētas elites centrālā sanāksmju un reprezentāciju telpa, kā arī tirgotāju sanākšanas un svinību vieta. Tā ir viena no krāšņākajām mūsdienu Rīgas celtnēm, kas glabā unikālu mantojumu par leģendām apvīto Melngalvju brālību.

Rīgas Motormuzeja ekspozīcijā ir apskatāmi vairāk kā 100 unikāli senie spēkrati. Seno spēkratu ekspozīcija veidota kā aizraujošs stāsts par unikāliem spēkratiem, ievērojamām personībām un auto pasaules nozīmīgākajiem vēstures notikumiem.

Kas vislabāk patika?

• Diāna, 12.a kl.: “Bija ļoti interesanti iepazīties ar arhitektūras objektiem, kuri tika atjaunoti, lai mēs varētu to visu redzēt un iepazīt.”
• Aļina, 12.a kl.: “Ļoti ieinteresēja Melngalvju nams, īpaši gida stāstījums. Pārsteidza ēkas skaistums un greznība. Ļoti patika divas zāles, kā arī klases biedrs bruņinieka tērpā. Bija interesanti izkalt savu monētu. ”
• Diāna, 12.a kl.: “Man bija ļoti interesanti klausīties gidu, kas stāstīja mums par to, kas notika Melngalvju namā. Motormuzejā patika aplūkot dažādus vecos auto. ”
• Viktors, 12.b kl. : “Melngalvju namā es uzzināju ēkas vēsturi un to, kas tur atradās”
• Aleksandrs, 12.b kl.: “Man ļoti patika ekskursija, it īpaši Motormuzejs, gids ļoti skaidri un interesanti pastāstīja par automašīnu vēsturi. Ekskursijas rezultātā uzzināju daudz jauna”.
• Helēna, 12.b kl.: “Es sen gribēju apmeklēt Melngalvju namu, un beidzot mans sapnis piepildījās. Tur bija ļoti interesanti. Motormuzeju es apmeklēju jau otro reizi. Šoreiz bija interesantāk, jo ekskursija bija kopā ar gidu, varēja uzzināt arī daudz par automašīnu vēsturi. Mans ieteikums: brauciet uz Rīgas Motoru muzeju un ņemiet ekskursiju kopā ar gidu, tad varēsiet uzzināt daudz vairāk.”
• Nadežda, 12.b kl.: “Bija ļoti interesanti apmeklēt Melngalvju namu no iekšpuses, es vairākas reizes redzēju to no ielas. Melngalvju manā ļoti patika skaistā arhitektūra, interesanti stāsti par nama dibinātājiem, par tradīcijām. ”
• Lulu, 12.b kl.: “Man viss patika. Melngalvju namā bija ļoti skaisti, patika vēsturiskā atmosfēra. Interesanti bija skatīties filmu par ēkas rekonstrukciju. Motormuzejā mēs redzējām daudz interesanta vecām automašīnām”.

Ekskursijas laikā skolēni papildināja savas zināšanas par Latvijas kultūru un vēsturi, padziļināja zināšanas par auto tehnikas daudzveidību un attīstības vēsturi.

Paldies “Latvijas skolas somai!”

12. klašu audzinātāji L.Movčane un A.Lazdiņš

 

---

 

8.b klases brauciens uz Dailes teātra izrādi “Planēta Nr.85”

23.novembrī kopā ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Daci Druvenieci un klases audzinātāju Artu Kusiņu devāmies ekskursijā uz Rīgu.

Mūsu dienas plānā bija Latvijas Dabas muzejs, atpūtas centrs Lido un Dailes teātris.

Latvijas Dabas muzejā apskatījām Latvijas augus, dzīvniekus. Pārliecinājāmies, ka dabas pasaule mums tiešām ir krāšņa un daudzveidīga. Ne vienmēr ikdienā mēs rūpīgi ieskatāmies un ieklausāmies dabā notiekošajos procesos, bet vajadzētu.

Tad devāmies uz atpūtas centru Lido. Nevar taču uz teātri iet ar tukšu vēderu! Paēdām pusdienas, baudījām jau nedaudz Ziemassvētku noskaņojumu pie lielās, greznās Ziemassvētku egles.

Brauciena galvenais mērķis - Dailes teātra izrāde “Planēta Nr.85”. Daudzi no mums teātrī bija pirmo reizi.

”Izrādē ir runa par pagātni, strīdiem ar vecākiem. Runa ir ne tikai par to, kā pagātnē viss notika, par problēmām ar vecākiem un vecvecākiem, bet arī par to, ka visai rīcībai ir iemesls un visiem cilvēkiem ir sava pagātne. Nevajag spriest par cilvēku, ja tu īsti nepazīsti to cilvēku.” (Agnese Eglīte)

“Izrādē bija attēlotas bērnu un vecāku attiecības dažādos laikos. Mūsu laikos bērniem nekad nav gana un viņi vēlas vēl un vēl, un viņi uzskata, ka tas ir pašsaprotams, ka vecākiem vajag viņiem kaut ko pirkt. Padomju laikos cilvēkiem nebija lielu iespēju kaut ko pirkt, nebija arī iespēju izteikt savu viedokli, tad cilvēki dzīvoja nabadzīgi. Vajag saglabāt ģimenē labas attiecības ar ģimenes radiniekiem, un, lai vai cik dažreiz viņi mūs nokaitina, sadzīvot ar visiem labi, jo mums viņi ir tikai vieni.” (Zane Tabūne)

“Izrāde lika aizdomāties par to, ka patiesībā esam ļoti laimīgi, jo varam dzīvot šajā laikā brīvā valstī, nemaz nezinot to sajūtu, kā ir būt nebrīvam.” (Megija Kļaviņa)

“Tas ir stāsts, kā bija agrākos laikos, kad dzīvoja mūsu vecāki, ko drīkstēja, ko nedrīkstēja. Varējām izjust laiku, kā bija bez telefona, bez datora. Varēju nojaust, kā mani vecāki dzīvoja, kad viņiem bija septiņpadsmit.” (Ernests Krakops)

“Man ļoti patika izrāde, tā bija gan komiska, gan lika aizdomāties par PSRS laikiem. Izrādei varēja ļoti just līdzi. Es iesaku šo izrādi noskatīties citiem. Manuprāt, izrāde ir stāsts par to, ka jābūt pateicīgiem par to, kas ikvienam no mums tiek dots. Par to, ka mūsdienu bērni nesaprot un nav izjutuši tos laikus, iekārtu, kādu ir piedzīvojuši mūsu vecāki. 1985.gads ļoti atšķiras no mūsdienām, cilvēki tajos laikos nevarēja teikt un darīt, ko grib. Es ieteiktu cilvēkiem apmeklēt šo izrādi. Man bija daudz pārdomu pēc izrādes.” (Undīne Kolkovska)

”Sākumā man šķita, ka aizrāde būs garlaicīga, bet es maldījos. Man ļoti patika izrāde. Es vēlētos vēlreiz noskatīties šo izrādi, tā bija interesanta un jautra. Es pirmo reizi savā dzīvē biju teātrī un esmu pateicīga cilvēkiem, kuri piedāvāja braukt uz teātri un noorganizēja šo braucienu.” (Daniela Tihomirova)

8. b klase un skolotāja Arta Kusiņa

 

---

 

7. klašu skolēnu ekskursija “Latvijas skolas soma” ietvaros

2018. gada 7. decembrī 7.a un 7.b klases skolēni kopā ar klases audzinātājām V.Lovčinovsku un V.Mežaraupi, kā arī latviešu valodas un literatūras skolotāju J.Taškāni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās ekskursijā uz Rīgu. Ekskursijā devās 37 skolēni.

Kā apskates objektus izvēlējāmies Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Kara muzeju. Dodoties mājup, apmeklējām pirmo iekštelpu batutu parku “Jump Space”.

Ekskursija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika gidu pavadībā, tāpēc uzzinājām ļoti interesantus faktus, piemēram, pašlaik bibliotēkā strādā ap 400 darbinieku un dienā ir iespējams apkalpot 3000 lasītāju, viņu ērtībām ir iekārtotas tūkstoš lasītāju vietas, bibliotēkas krājumā ir vairāk nekā 4 miljoni vienību. Ikvienam ir iespēja dāvināt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai sev nozīmīgu grāmatu, titullapā ierakstot vēlējumu vai personisku stāstu, kas saistās ar šo grāmatu. Tā kopā ar citām tiks glabāta Gaismas pils Tautas grāmatu plauktā, kas sniedzas piecu stāvu augstumā. Interesenti gida pavadībā var doties ekskursijā pa bibliotēku no pirmā stāva līdz divpadsmitajam. Ekskursanti uzzina par lasītavām un bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem, apskata Rīgas panorāmu no augšas. Ekskursijas tiek organizētas latviešu, krievu, angļu un vācu valodā. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apmeklētājiem pieejamas dažādas lasītavas- Periodikas lasītava, kuras krājumu veido Latvijā un citviet pasaulē izdotie laikraksti un žurnāli latviešu valodā, kā arī Latvijā citās valodās publicētie laikraksti un žurnāli. Materiāli saglabājušies no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Audiovizuālajā lasītavā glabājas skaņu un video ieraksti, filmas, multimediju izdevumi, valodas mācību līdzekļu komplekti, aptverot periodu no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Kolekcijā ietilpst klasiskās un populārās mūzikas un teātra mākslas ieskaņojumi, dabas skaņu un tehnisko trokšņu ieraksti. Pieejami arī operu, baletu un koncertu videoieraksti, kā arī dažādu žanru un tematikas filmas. Karšu un ģeotelpiskās informācijas lasītava piedāvā informāciju par Latviju un citām pasaules valstīm. Apmeklētāji var aplūkot kartes, pilsētu plānus, atlantus, globusus, tūrisma ceļvežus.

Latvijas Kara muzejā bija ekskursija pa muzeju un radošā darbnīca ”Kā kļūt par karavīru?” Ekskursijas laikā noskaidrojām, ka Latvijas Kara muzejs ir viens no vecākajiem muzejiem Latvijā. Varējām atklāt Latvijas militāri politisko vēsturi, apskatīt ieroču, foto, dokumentu, ordeņu, formas tērpu kolekcijas. Kā izaicinājums izrādījās radošā darbnīca, jo ne visi bija gatavi pildīt pavēles kā armijā. Par pavēles nepildīšanu bija sods- piepumpēšanās 5 reizes. Radošajā darbnīcā bija dažādi vēstures jautājumi (vajadzēja atpazīt Latvijas prezidentus, bija āķīgi jautājumi par armijas formu, izmēģinājām savu precizitāti šaujot mērķī- labākā izrādījās skolotāja Jolanta).

Tā kā mums, 7. klases skolēniem, patīk aktīvā izklaide un sports, tad lēkāšana uz batutiem JumpSpace batutu parkā bija ne tikai jautra laika pavadīšana, bet arī liels ieguvums mūsu veselībai, jo lēkāšana uz batuta stiprina kaulus, locītavas, kā arī palielina kaulu blīvumu.

Skolēnu atsauksmes:

• Man ļoti patika Latvijas Nacionālā bibliotēka, jo tā ir ļoti augsta un neparastas formas būve. (Artjoms Kozlovs, 7.b klase)
• Latvijas Nacionālajā bibliotēkā es uzzināju, ka tā celta pēc G. Birkerta projekta. Iespaidīga celtne! Interesanta ekskursija, interesanti pavadīts laiks kopā ar klases biedriem. Noteikti apmeklētu vēl! (Jekaterina Zeņina, 7.a klase)
• Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija interesanti! Bijām augšējā bibliotēkas stāvā, varējām apskatīt Rīgu no augšas. Kara muzejā bija interesanti stāsti par Latvijas vēsturi, interesantas ekspozīcijas! (Artūrs Krastiņš, 7.a klase)
• Ekskursija izdevās! Interesanta informācija, atraktīvi gidi! Atgriezīšos vēlreiz! (Angelina Zapivalova, 7.a klase)
• Visvairāk atmiņā paliks Latvijas Nacionālā bibliotēka. Daudz stāvu, katrs stāvs citā krāsā. Interesants fakts - varu uzdāvināt kādu grāmatu bibliotēkai! Tik daudz moderno tehnoloģiju! Noteikti apmeklēšu vēlreiz! (Anastasija Veličko, 7.a klase)
• Gribu kļūt par policisti! Ekskursija Latvijas Kara muzejā mani  pārliecināja, ka piepildīt sapni var ar mērķtiecību, darbu. (Daniella Saveļjeva, 7. b klase)

 

 

---

 

10.a iepazīst Rīgu, mākslu un bauda teātri

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 10.a klase izmantoja “Latvijas skolas somas” līdzekļus, lai dotos uz Rīgu, apmeklētu teātri un paplašinātu savu kultūras apvārsni, jo pirms izrādes apmeklējām arī Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un iepazinām mazās Vecrīgas ieliņas.

LNM muzejā apskatījām gan latviešu, gan dažādu ārzemju mākslinieku gleznas. Mākslas muzejā mums bija uzdevums nofotogrāfēties pie sev tīkamākās gleznas, t.i.,  pie gleznas, kura tajā brīdī visvairāk uzrunāja.

Pēc muzeja apmeklējuma varējām apskatīt Vecrīgu pirms svētkiem, jo ekskursija notika 6.novembrī, mazu brīdi pirms Latvijas 100 – tās dzimšanas dienas. Pastaigas beigās visi kopā nofotografējāmies pie Brīvības pieminekļa. Ieguvuši nelielu patriotisma devu, gājām uz vakara gaidītāko notikumu – teātri.

Apmeklējām Dailes teātra izrādi “Svinības”. Izrāde mums patika, jo tā bija reālistiska, bet tajā pašā laikā nedaudz noslēpumaina un aizraujoša. Priecājāmies uz skatuves ieraudzīt jau visiem pazīstamus aktierus. Pēc teātra, braucot mājās, vēl visi pārrunājām sižetu un pastāstījām savas emocijas par izrādi.

Kopumā esam ļoti apmierināti ar ekskursiju un pateicamies, ka bija šāda iespēja izmanot valsts piešķirtos  līdzekļus.

Dace Druveniece

 

---

 

Lielisks brauciens!

Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros 26.11.2018. Jēkabpils 2.vidusskolas četrdesmit 2.klašu un speciālās izglītības klases skolēni apmeklēja Rēzeknes teātra “Joriks” muzikālo izrādi “RIEKSTKODIS” pēc E.Hofmaņa pasakas motīviem.

Skolēni uzrakstīja atsauksmes par redzēto.

• Iļja, 2.b klase: Nesen ar klasi mēs bijām ekskursijā Rēzeknē. Braucām ar autobusu. Autobusa šofere bija sieviete. Pa ceļam mūs baroja un mēs spēlējām spēles. Bija jautri. Kad atbraucām uz teātri, skatījāmies pasaku “Riekstkodis”. Aktieri uz skatuves dziedāja un dejoja. Skanēja skaista mūzika. Mēs uzzinājām, kā pasakas galvenais varonis kļuva par riekstkodi – pie visa bija vainīgas peles. Izrāde man ļoti patika. Bija skaisti un interesanti. Pēc uzveduma mēs atgriezāmies mājās  ar patīkamiem iespaidiem.
• Vladislavs, 2.b klase: 26. novembrī visa mūsu klase devās ekskursijā uz teātri. Teātris atradās Rēzeknes pilsētā. Es īstā teātrī biju pirmo reizi. Izrādes nosaukums bija “Riekstkodis”. Izrāde man ļoti patika. Esmu ļoti apmierināts ar braucienu.
• Kirils, 2.b klase: Šī gada novembrī visas otrās klases brauca uz izrādi. Braucām mēs ar autobusu, brauciens ilga pusotru stundu. Autobusā mēs spēlējāmies, runājām. Mums nebija garlaicīgi. Rēzeknes pilsētā izrāde notika kultūras namā. Zāle bija pilna. Mēs skaļi applaudējām aktieriem, tāpēc ka uzvedums ļoti patika.
• Dins, 2.а klase: Man ļoti patika brauciens ar klasi uz izrādi “Riekstkodis”. Un uz skatuves visinteresantākās bija peles.
• Aleksandra, 2.а klase: Bija ļoti skaisti, neparasti, dīvaini, bailīgi, interesanti un aizraujoši. Man ļoti patika.
• Aleksandrs, 2.а klase: Izrāde bija lieliska. Man bija labi un es biju priecīgs.
• Poļina, 2.а klase: Man ļoti patika izrāde. It īpaši patika Riekstkodis. Bija viņu žēl. Teātrī bija forši. Paldies!
• Vladlens, 2.а klase: Brauciens bija satriecošs! Izrāde bija ļoti interesanta, tikai žēl, ka tik īsa, un brauciens autobusā paskrēja ļoti ātri, kā viena minūte.
• Dmitrijs, 2.а klase: Nekad nebiju domājis, ka teātrī var būt tik tumšs, un patika mūzika.
• Kristiāns, 2.а klase: Teātrī ļoti patika. Bija jautri, forši un lieliski!
• Darina 2. klase:Teātrī es redzēju princesi, karali, karalieni. Kad peles dejoja, bija mazliet bail, bet es zināju, ka viss būs labi. Labs brauciens! Es atkal gribu uz teātri.

 

---

 

8.a klase “Latvijas Skolas somas” ideju īstenojot

2018.gada 16.novembrī Jēkabpils Valsts ģimnāzija posās koncertam par godu Latvijas Neatkarības proklamēšanas simtgadei, arī mēs, 8.a klase, bijām ieinteresēti koncertā gan kā dalībnieki (lielākā klases daļa), gan kā skatītāji.  Tomēr mūsu prātus nodarbināja arī pēc koncerta gaidāmais pasākums. Izmantojot “Skolas soma” piedāvāto iespēju apmeklēt kultūras pasākumu, mums bija ieplānots brauciens un Dailes teātra izrādi “Planēta Nr.85” un gaismas festivāla “Staro Rīga” objektu apskate.

Dailes teātris ir viens no lielākajiem profesionālajiem Latvijas teātriem, un tam ir sena vēsture. Daudzi no mums Dailes teātrī bija pirmoreiz, un mums patika atmosfēra, lielā zāle, skatuve. Izrāde “Planēta nr 85” tapusi ar LR Kultūras ministrijas atbalstu, gatavojoties Latvijas simtajai gadadienai. Tās režisors ir Dmitrijs Petrenko.

Izrāde rosina domāt gan par pagātni, gan šodienu, jo piedāvā kopā ar galveno varoni ieskatīties 1985.gadā. Tas ir vēl padomju laiks Latvijā, bet saskatāmas nojausmas par gaidāmajām pārmaiņām. Izrādē izmantota M. Brauna mūzika, to mūsu vecāku jaunībā izpildīja ansamblis “Sīpoli”.

Izrāde it kā ir par nopietniem jautājumiem, tomēr tās laikā daudz smējāmies. Aktieri meistarīgi iejutās savos tēlos, un skatītāji devās ceļojumā laikā kopā ar viņiem. Mums neko daudz neizsaka Brežņeva vārds, pionieru kaklauts, kas bija uzsiets Dārtas Danevičas (mūsu skolas absolventes) varonei, arī multeņu varoņi šķita bērnišķīgi, bet mēs ieguvām vielu pārdomām par attiecībām ģimenē, par nesenās valsts vēstures faktiem, par laikmeta lomu cilvēka dzīvē. Mums patika mūzika, specefekti. Teātris atstāja pozitīvu iespaidu. Kad vēstures stundā runāsim par 80.gadiem Latvijā, mums būs priekšstats par dzīvi šajā laikā. Mums ir grūti saprast ierobežojumus, ko vara uzspieda iedzīvotājiem, izrādē tie bija skaidri saskatāmi. Arī izsekošana, noklausīšanās, nodevība ir jēdzieni, kurus grūti attiecināt uz mūsdienu cilvēka dzīvi.

Izrādē tika uzdots jautājums, kāpēc vecāki neļauj bērniem pašiem izlemt, ko viņi vēlas darīt. Noskatoties izrādi, atbilde bija skaidra – viņu pašu iepriekšējā pieredze liek būt piesardzīgiem un censties pasargāt no kļūdām savus bērnus. Bet mācāmies jau tikai no savām kļūdām... Vērtējot izrādi, vienojāmies, ka mums tā patika. Varbūt nedaudz bērnišķīga šķita publika, jo zālē bija daudz jaunāko klašu skolēnu.

Teātra izrāde beidzās 20.10, un mums bija laiks apskatīt gaismas festivāla “Staro Rīga” objektus. Skolotāja bija izplānojusi maršrutu ar mērķi iepazīt objektus, kas saistīti ar valsts pārvaldi, vēsturi. Ejot pa Brīvības ielu, nonācām pie Ministru kabineta, tad Esplanādē, pie Brīvības pieminekļa, Doma laukumā, pie Saeimas nama, Rīgas pils un Nacionālā teātra.

Iespaidi ļoti dažādi: dažiem sala, un viņi nespēja koncentrēties objektu aplūkošanai, citi ar interesi iedziļinājās gan vizuālajā, gan informatīvajā saturā. Bija interesanti iepazīt Rīgu, īpaši Vecrīgu tumsas laikā, kad ar gaismas palīdzību ēkas, laukumi, tilti un pieminekļi tika pārvērsti mākslas darbos, kurus papildināja arī mūzikas un teātra elementi. Bijām dzirdējuši par šāda festivāla esamību, tikai daži no mums bija vērojuši klātienē, tāpēc mūsu pieredzei tas bija jauns notikums.

Pie Saeimas bija izveidots objekts “Pie Latvijas šūpuļa, tā centrā bija novietota vienīgā vizuālā valsts proklamēšanas liecība – Viļa Rīdzenieka fotogrāfija “Latvijas Republikas proklamēšana 1918.gada 18.novembrī Rīgā”, tā kļuvusi par mūsu valsts dibināšanas simbolu.  

Pie Rīgas pils skatījāmies audiovizuālo Latvijas stāstu, ko veidoja uzrunas un svētku vēlējumi mūsu tautai un valstij no 20. gadsimta spilgtākajām personībām. Viņu balsis un portreti tika ievīti Lielvārdes jostā, ieaužot tajā zināšanas par to, kas Latvija ir, bija un būs.

Festivāla tēma šogad bija “Augšām cēlās Gaismas pils”, kas noslēdz iepriekšējos gados uzsākto Ausekļa un Jāzepa Vītola darba “Gaismas pils” rosināto tematiku  – “Gaismu sauca”, “Gaisma ausa” un “Uz zvaigznēm”. Festivāls sveic Latviju dzimšanas dienā, vairojot gaismu un dzīvesprieku, izgaismojot Rīgas ielas un vēsturiskās ēkas, tiltus un pieminekļus, parkus, laukumus un pagalmus. Mēs izbaudījām daļu no piedāvājuma un domājam, ka kādreiz atgriezīsimies festivālā patstāvīgi.

Mūsu 16.novembris bija krietni garāks par reālo laiku, jo paspējām pieredzēt un izdzīvot skolas koncertu un uzstāšanos tajā, noskatījāmies teātra izrādi “Planēta nr.85” un iepazinām gaismas festivāla piedāvāto programmu. Dodoties projām no Rīgas, pa autobusa logu vērojām Nacionālās bibliotēkas - mūsdienu Gaismas pils - un Rīgas tiltu gaismu spēles, pamanījām, kā naksnīgajās debesīs ieurbjas stari no izgaismotajiem objektiem un tajos esošajiem prožektoriem.

Vakariņas un ceļš mājup bija gan ilgs, gan īss reizē. Klases skolēni, izvērtējot braucienu, norāda, ka arī atmosfēra autobusā, iespēja komunicēt ar klasesbiedriem jāpievieno kā pievienotā vērtība. Mēs veltījām laiku cits citam, kas skolas ikdienā ne vienmēr iespējams.

Klases audzinātāja joprojām saka, ka viņai patīk ar mums kopā doties pasaulē. Viņai esot arī prieks par mūsu uzvedību, prasmi novērtēt situāciju, kurā nonākam, un attiecīgi koriģēt savu uzvedību. Un mums bija īpašais autobuss, kas nogādāja tuvu mājām, izbraucot līkločus pa Jēkabpils ielām. Paldies vecākiem un akcijai “Latvijas Skolas soma” par šo iespēju. Esam atvērti piedāvājumiem doties nākamajā braucienā.

Klases viedokļus izlasīja un salika kopā audzinātāja Inga Ermansone

 

---

 

Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija “Padomju laiki”
un Latvijas Dabas muzejs Rīgā

Projekta “Skolas soma” ietvaros mēs, 37 devīto a un b klašu skolēni apmeklējām Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju "Padomju gadi" - plašāko 20. gadsimta 50.-80. gadu kultūrvēsturiskajam mantojumam veltīto ekspozīciju Baltijā - trīs stāvos, 1060 m² platībā. Ekspozīcijas mērķis - parādīt padomju cilvēka dzīvi tās daudzpusībā: visu dzīves pušu ideoloģizāciju, sadzīvi, darbu un atpūtu, izglītību un kultūru.

Latvijas Dabas muzejā apskatījām ekspozīciju “Latvijas putni un dzīvnieki”.

Skolēnu atsauksmes:

• Abos muzejos bija ļoti interesanti, it īpaši patika ekspozīcija “Padomju laiki”, jo ekskursijas vadītāja ļoti aizraujoši stāstīja par divdesmitā gadsimta laiku. (I.Skrimble)
• Man ļoti patika mūsu ekskursija. Mēs uzzinājām, ka 2016. gadā Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs uzsāka projektu: pastāvīgās ekspozīcijas “Padomju gadi” izveidošanu trīs stāvos. 2017. gadā tika pabeigta 1. kārtas realizācija, kas ir ieguvusi plašu sabiedrības atzinību. Otrās kārtas izveide tika noslēgta 2018. gada novembrī, līdz ar to pilnībā pabeidzot ekspozīciju. Mēs iepazināmies ar to laiku kultūras un sociālo dzīvi.
• Latvijas Dabas muzejā mēs iepazināmies ar Latvijas dzīvniekiem un putniem. Ļoti sīki mums pastāstīja par cilvēka organismu, mēs varējām apskatīt arī cilvēka iekšējos orgānus.
• Mēs apmeklējām arī “Lido” (K.Isakova)
• Man ekskursija ļoti patika, īpaši ekspozīcija “Padomju laiki”. Bija interesanti uzzināt, kā dzīvoja mūsu vecāki, vecvecāki. Muzejā apskatījām arī padomju laika automašīnas. Tas bija aizraujoši! Latvijas Dabas muzejā mēs apskatījām putnu un dzīvnieku izbāzeņus. Aizraujošs bija gides stāstījums par Latvijas dzīvnieku pasauli un cilvēka uzbūvi. (P.Burdeļnaja)

9.a un 9.b klašu audzinātājas J.Ivanova, I.Rusiņa

 

 

---

 

Interešu izglītības centra „Lielvārdi” un
’’Zelmas maiznīcas’’ apmeklējums Lielvārdē

Visi mīl ceļot. Šoruden, 6.novembrī četrdesmit 4.a un 4.b klases skolēni devās uz Lielvārdi. Pa ceļam mēs labprāt aplūkojām rudens ainavas, bijām pārsteigti par mūsu Pļaviņu HES.

Lielvārdē mēs apmeklējām Izziņas un eksperimentu centru. Centrs "Lielvārdi" piedāvā interaktīvas izglītojošas nodarbības skolēniem par dažādām tēmām. Mēs piedalījāmies eksperimentos ar Elektrību un iepazināmies ar 3D modelēšanas un 3D printēšanas pamatiem.

Nodarbību vadītāju pavadībā skolēni sākumā apguva teorētiskās zināšanas un pēc tam tās nostiprināja praksē ar dažādiem eksperimentiem.

Šajā nodarbībās uzzinājām par to, kas ir elektrība un kur tā rodas. Iemācījāmies saslēgt dažādus slēgumus un uzzinājām, kādi drošības noteikumi jāievēro darbojoties ar elektroierīcēm!

Noskaidrojām, kas ir 3D datormodelēšana un kur to šodien pielieto. Skolēni paši iemēģināja roku telpiskajā modelēšanā, lai saprastu, ka izmantojot modernākās tehnoloģijas, šis process nav nemaz tik sarežģīts un, galvenais, tas ir aizraujoši! Bērni paši iemēģināja – savu skolas modeli.

Centrs "Lielvārdi" piedāvā vērtīgas nodarbības, kas var palīdzēt jauniešiem izvēlēties savu nākotnes profesiju un karjeru. Eiropas Sociālā fonda projekts “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” piedāvā īstenot izglītības iestādēm šīs nodarbības.

Pēc tam mēs projekta “Skolas soma” ietvaros apmeklējām Lielvārdes novada Lielvārdes pagasta “Zelmas maiznīcu”, kuras pamatnodarbošanās ir mājražošana. Īpašniece Ligita Lastmane nodarbojas ar maizes cepšanu mājas apstākļos. Skolēniem tika dota iespēja ieskatīties mazās ceptuvītes darbībā, izskaidrots maizes ražošanas process. Visi bērni izcepa dažādus kliņģerus.

Kopā ar saimnieci Ligitu dziedājām tautas dziesmu. Pēc tam gājām rotaļās. Noslēgumā dzērām piparmētru tēju ar pašu ceptiem kliņģeriem.

Šis brauciens uz mums visiem atstāja neaizmirstamu iespaidu.

Gribam pateikties skolas administrācijai par doto iespēju organizēt šādu mācību ekskursiju.

Sirsnīgu pateicību izsakām autobusa vadītājam Vilnim Cirponim par uzmanīgo attieksmi pret mums!

Bērnu atsauksmes:

• Maiznīcas saimnieki savu darbu dara patiesi un no sirds!
• Man ļoti patika ekskursija! Sevišķi Zelmas maiznīca!
• Interesanti bija eksperimenti ar elektrību!
• Gribu vēl reizi apmeklēt šīs vietas!
• Ļoti interesanti bija izveidot mūsu skolas modeli!

4.klašu audzinātājas: S.Jekaraševa, T. Novikova

 

 

---

 

12.klašu paralēļu kultūras izbrauciens

Skolas soma ir viens no Latvijas simtgades svētku projektiem, kas īstenots kā dāvana jaunajai paaudzei, lai tā apzinātos par savas valsts vērtībām un izglītotos netiešā mācības procesā, nevis ierastajā skolas solā, kurā zināšanas tiek iegūtas tradicionāli. Tādēļ arī divpadsmitie ar klašu audzinātājām izmantoja projekta finansējumu, lai 28. novembrī iesēstos divos autobusos un kopā brauktu uz Rīgu pavadīt dienu kultūrā, un zināšanas iegūtu ne tikai racionāli, bet arī empīriski ar maņu orgāniem, esot blakus izziņas objektiem un redzot, dzirdot, taustot.

Katram skolēnam tika piešķirti 7 eiro, kuri tika izmantoti Dirty Deal Teatro Ingas Tropas režisētās izrādes “Dvēseļu Utenis” apmeklēšanai, taču līdz tam klasēm tika dots brīvais laiks kultūras objektu apskatei pēc savas izvēles.

12.^A klase audzinātājas Ingas Saulītes pavadībā devās uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kurā aplūkoja ne tikai pastāvīgo ekspozīciju, bet arī izstādi “PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme”, kurā apskatīja dzīves ritējuma motīvu.  Savukārt 12.^B ar klases audzinātāju Anitu Vītolu devās un mākslas muzeju “Rīgas Birža”, LNMM departamentu, kas satur lielāko ārzemju mākslas kolekciju Latvijā un pat ēģiptiešu mūmiju koka sarkofāgā.

Turklāt klases 12.^C un 12.^D un to skolotājas Anita Grigaloviča un Ingrīda Feldmane apmeklēja Nacionālā vēstures muzeja izstādi “Latvijas gadsimts”, kurā 700 kvadrātmetros mēs varējām izstaigāt Latvijas vēstures ceļu – sākot no neatkarības pasludināšanas līdz pat mūsdienām. Arī izstāde ir simtgades veltījums, ko ir sagatavojuši 68 valsts muzeji.

“Latvijas gadsimtā” bija apskatāmi 1500 priekšmeti – karavīru tērpi, rakstiskie avoti, vizuālie materiāli, sadzīves piederumi – viss, kas raksturoja dzīvi noteiktajā vēstures periodā. Bija noklausāmi 18 audio ieraksti – piemēram, varējām dzirdēt, kā Latvijas himna skanēja pirmajā brīvvalsts laikā. Tika skatāmi 25 videosižeti – īsfilmas, intervijas u.tml. Apmeklētāji varēja tiklab apskatīt izstādi, kā arī paši darboties, rakstot ar tinti, mēģinot lietot vienu no pirmajiem Latvijā pieejamajiem datoriem, izveidojot savu vēlēšanu skrejlapu.

Izstādes pēdējā telpā, kas bija veltīta Latvijai šodien, tika uzdots noslēguma jautājums – “Ko es varu darīt Latvijai?” Tad nu, izstaigājot mākslas un vēstures muzejus, varam uzdot sev šo jautājumu, kas, cerams, spēs radīt atbildi tam, kā valsts telpu, kurā dzīvojam, pakāpeniski darīt labāku.

Kad klases atsevišķi izstaigāja muzejus, dienas vidū sanācām kopā, lai noskatītos izrādi “Dvēseļu utenis”, kurā Dirty Deal Teatro zāles skatītāju krēslos bijām tikai mēs, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas divpadsmitklasnieki un skolotājas.

Izrādes centrā atrodas Latvijā dzīvojošu sešu studentu kopiena, kuru likteņus izsķir nevis valsts ģeopolitiskā atrašanās vieta starp rietumiem un austrumiem, bet paaudzes atrašanās laikā starp sabiedrībā neatrisinātiem pagātnes konfliktiem un neziņu par nākotni. Tā vietā, lai studenti, kas dzīvo kopā vienā komunālajā dzīvoklī, iepazītu cits citu reālajā dzīvē, viņi salīdzina vecāku un vecvecāku nostāstus par pagātni. Tā kā šiem jauniešiem bija diezgan dažādi radu raksti, katram no viņiem bija atšķirīgas domas par pārējiem dzīvokļa iemītniekiem.

Izrādes laikā seši studenti metas intelektuālā kaujā, kurā cīnās nevis par atbrīvošanos no iebrucēju jūga, bet par atbrīvošanos no stereotipiem un savu vectēvu pagātnes rēgiem. Jaunieši sadzīviska konflikta laikā dekonstruē mītus par nacionālo identitāti, lai neļautu savu vectēvu bailēm un aizvainojumiem noteikt mūsdienu jauniešu izvēles un cīnītos par kopīgu vērtību sistēmu, kuras centrā atrodas cilvēks.

Vairāki 12.klašu skolēni arī izteica dažādas atsauksmes par izrādi, kas lielākajai daļai bija atstājusi diezgan patīkamu iespaidu, daži no tiem:

Daniels Pavlovičs: “Ļoti izklaidējoša un baudāma izrāde oriģinālā risinājumā. Nekad iepriekš vēl nebiju redzējis tik prasmīgu aktieru adaptēšanos skatuves apstākļiem. Neizpalika arī šokējoši momenti, taču tie piedeva izrādei vajadzīgo “asumiņu”, tā bija īsta, un īsta bija arī cigarešu dūmu smaka.”

Krista Abatniece: “Interesanta izrāde, negaidīti šķita tas, ka aktieri sēdēja ledusskapjos un uzrunā auditoriju atrodoties tajos. Vienīgais mīnuss ir tāds, ka gaidīju kādu kulminācijas brīdi, taču izrāde bija beigusies, tam īsti nesākoties.”

Līga Bārbale: “Izrāde atspoguļoja mūsdienu ainu, kad jaunieši iedzēruši uz rīta pusi sāk apspriest tēmas, kurām nav iespējams atrast vienu konkrētu risinājumu. Domu varēja uztvert, taču neuzskatu, ka būtu jāmaksā tādu summu par ainām, kuras ikviens, kas ir viesojies Vecrīgā, ir redzējis. Es saprotu, ka teātra izrāde atspoguļoja mūsdienas, bet nedomāju, ka vēlētos vēl vienu reizi sēdēt telpās, kur aktieri pīpē, apmētā viens otru ar ēdienu, noskatīties dzeršanu un to, kā aktieri viens otru apgrābsta.”

Rēzija Neifelde: “Nekad nebiju iedomājusies, ka teātri var rādīt arī no ledusskapja! 

Renāte Silakalne: “Intriģējoši. Oriģināli. Neatkārojami. Šedevrs – mūsdienu mākslas šedevrs.”

Renāte Rāviņa, Paula Vakarina 12.^C

 

---

 

Ģimnāzijas "Skolas somas" pasākumi

11.a klases rudens ekskursija

2. novembrī mēs, 11.a klase un audzinātāja Dace Seglēre, devāmies rudens ekskursijā uz Rīgu. Projekta “Latvijas Skolas Soma” mērķis ir katram skolēnam nodrošināt iespēju pašam pieredzēt Latvijas dabas un kultūras vērtības, iepazīt zinātnes sasniegumus un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus. Plānojot ekskursiju, iecerējām to daudzpusīgu,  un plānoto realizējām - apmeklējām Latvijas Universitātes Dabas māju, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju, kā arī izrādi “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” Dailes teātrī.

Lai gan Latvijas Universitātes Dabas mājā notika mācību process, gides pavadībā mums tika sniegta iespēja apskatīt visdažādākās ēkas telpas un to funkcijas. Dabas mājai ir 7 virszemes stāvi, pagrabstāvs un jumta stāvs. Interesanti šķita, ka pirmo divu stāvu pieejamība ir 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā, grāmatas bibliotēkā var izņemt un nodot pats bez bibliotekāres klātbūtnes, ēkā ir skaņu izolējošas kapsulas radošam grupu darbam, letes individuālam darbam, zviļņi un dīvāni gaiteņos, kā arī moderni iekārtota atpūtas zona plašajā iekšpagalmā. Dabas mājā ir izbūvētas 73 studentu mācību laboratoriju telpas un 65 zinātniski pētnieciskā darba laboratoriju telpas. Kopumā ir 30 auditorijas, un lielākā ir auditorija, kura spēj uzņemt 300 cilvēkus. Latvijas Universitātes nākotnes plāns ir uzbūvēt studentu pilsētiņu, kurā savstarpēji varētu sadarboties studenti no dažādām profesijām. Secinājām, ka studentu pilsētiņas un Dabas mājas veidošanas procesos ļoti tiek domāts par studentu ērtībām un modernu mācīšanos.

Pēc Dabas mājas devāmies baudīt mākslu uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju. Tā krājumu veido septiņas kolekcijas: tekstilmākslas, keramikas, metālmākslas, ādas mākslas, dekoratīvā koka mākslas, stikla mākslas un dizaina kolekcija. Muzeja pastāvīgā ekspozīcija iepazīstina ar Latvijas vadošo dekoratīvās mākslas un dizaina mākslinieku daiļradi, kā arī stāsta par dekoratīvajā mākslā un dizainā dominējošiem stiliem un virzieniem laika posmā no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Izstāžu veidošanā muzejs radoši izmanto savu un citu muzeju krājumus, lai attīstītu sabiedrības izpratni par dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina vēsturi, tagadni un nākotni. Nozīmīga loma muzejā ir pievērsta mūžizglītības darbam, lai sekmētu sabiedrības interesi par dekoratīvi lietišķo mākslu, amatniecību un dizainu.

Ekskursijas noslēgumā apmeklējām Dailes teātri. “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” ir traģikomēdija 2 cēlienos. Režisors Aleksandrs Morfovs izrādi iestudējis pēc amerikāņu rakstnieka Kena Kīzija romāna „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" (1962) un Miloša Formana filmas (1975) ar Džeku Nikolsonu galvenajā lomā. Galvenais varonis Makmērfijs ir dzimis brīvībai. Bezrūpīgais, brutāli sirsnīgais kāršu spēlmanis, kurš psihiatriskajā slimnīcā nokļuvis, izvairoties no labošanas darbiem, ir cienīgs pretinieks māsai Rečidai. Nav īsti skaidrs, vai ārprātīgs esi tu pats, vai arī visi apkārtējie. Traģiski komiskie notikumi finālā noved pie attīrīšanās un atbrīvošanās - kaut arī par dārgu cenu. Režisors Aleksandrs Morfovs ir īsts teātra burvis ar smalku humora izjūtu, kura iestudējumiem raksturīga īpaša mākslinieciska pasaule un karnevālisks vieglums. Tā ir pasaule, kurā cieši savijas realitāte un izdoma, komiskais un traģiskais, bērnišķīgi naivais un nopietnais. Šī izrāde apmāna, aizrauj un smīdina skatītājus un piedāvā spilgtu emociju paleti.

Dienas beigās bijām ļoti apmierināti par gūtajām zināšanām muzejos un emocijām pēc izrādes. Apzināmies, ka “Latvijas skolas soma” sniedz iespēju izzināt Latviju, un novērtējam to. Ekskursija patiešām izdevās, jo esam paplašinājuši savu redzesloku dažādās jomās un spējam diskutēt par tām.

11.a klases vārdā – Līva Rateniece

Cēsu viduslaiku pils, atrakciju parks “ozolkalns”

30.oktobrī mēs - 7.a un  7.b klase - devāmies ekskursijā uz Cēsīm. Tur apskatījām Cēsu viduslaiku pili.

Gids pastāstīja, kā radusies Cēsu pils, kāda bija pils dzīve, iedzīvotāji. Bija interesanti to klausīties un daļēji piedzīvot, kāpjot pils tornī. Cēsu pilī patika ekskursija ar lukturiem pa pili  un gides stāstījums.  Visi papildināja savas zināšanas un uzzināja daudz ko jaunu par vēsturi, dzirdēja un mācījās lūgšanu latīņu valodā, iepazina pili, kā arī viduslaiku azartspēles, par kurām mūku bruņinieki tika sodīti. Nedaudz nosalām, bet mūs sasildīja “Viduslaiku skrējiens”. Tajā ieguvām daudz zināšanu un bija jautri. Iveta saka: “Manuprāt, vissmieklīgākais bija, kā mūsu komanda skrēja pakaļ omītēm, uzrunāja tās  un centās uzzināt, kur atrodas konkrētais objekts.” Šajā skrējienā godpilno 1. vietu ieguva komanda ar nosaukumu “Sasalušie meklētāji”. Pēc Cēsu pils un “Viduslaiku skrējiena” devāmies uz šķēršļu trasi “Ozolkalns”. Trase bija sadalīta trīs līmeņos. Pati augstākā un bailīgākā trase bija trešais līmenis. Tikai paši drosmīgākie skolēni devās uz šo trasi. Kad visi bija izgājuši savas izvēlētās trases, cepām desiņas un zefīrus uz ugunskura. Dalījāmies ar savām sajūtām, kādas ieguvām, ejot pa trasēm, un vienkārši lieliski pavadījām laiku kopā.

Apkopojot klasesbiedru viedokļus par ekskursiju, izvēlējāmies akcentēt trīs no tiem.

• Lindas emocijas pēc šīs ekskursijas bija šādas: “Man ļoti patika ekskursija. Es uzzināju daudz jauna par Cēsu pili. Iepazinu Cēsu vecpilsētu. Bija interesanti jautāt iedzīvotājiem, kur atrodas kāds objekts. Trase arī bija interesanta, bet bailīga. Protams, klasesbiedri bija draudzīgi un atbalstīja cits citu. Paldies par šo ekskursiju!”
• Andreja domas pēc ekskursijas: “Man ekskursijā patika orientēšanās pa Cēsu vecpilsētu un pastaiga pa Cēsu pili. Paldies par ekskursiju! Gaidām nākamo.”
• Riharda domas pēc ekskursijas: “Man ekskursija patika! Aukstie laikapstākļi padarīja orientēšanos labāku, jo visi centās pēc iespējas ātrāk sasildīties, tāpēc cītīgi meklēja konkrētos objektus. Šķēršļu trase attīstīja mūsu fiziskās spējas, spēju kontrolēt savas bailes un koordināciju.”

Vārdu sakot, lielākajai daļai skolēnu šī ekskursija patika. Mums katram bija savas emocijas, kuras dažkārt nespējam izteikt vārdos. Šī bija ļoti aktīva, jautra un interesanta un izglītojoša diena kopa ar klasesbiedriem. Ar nepacietību gaidām nākošo!

7. a un 7. b klases vārdā,  Beāte un Kristiāna

10.b un 10.c  iepazīst teātra mākslu, LNB un LU Dabaszinātņu centru

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 10.b un 10.c klases ātri pieņēma lēmumu “Manas skolas somas” naudu izmantot braucienam uz teātra izrādi. Teātra apmeklējums tika apvienots ar vēl diviem pasākumiem, lai diena Rīgā tiktu optimāli izmantota izglītojoši audzinošiem mērķiem. Pa dienu apmeklējām Latvijas Nacionālo bibliotēku un LU Dabaszinātņu akadēmisko centru (daloties grupās), kā arī Latvijas simtgadei veltīto izstādi Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (daloties grupās).

Bibliotēkas un zinātņu centra apmeklējums iepazīstina skolēnus ar nākotnes iespējām, izvēloties studijas, un ne tikai. Jau šobrīd,  mācoties ģimnāzijā,  skolēni var izmantot šo iestāžu pakalpojumus.

Iespaidīga un izglītojoša bija Latvijas simtgades izstāde muzejā. Interesanta ir izstādes materiālu saistība ar Jēkabpili - vairāki no tiem nāk no Jēkabpils vēstures muzeja fondiem. Izstādes apmeklējumam skolēni bija saņēmuši uzdevumu vēstures stundā, kur arī izvērtēja redzēto.

 Teātru repertuārā izvēle nav plaša – maz  vidusskolēniem piemērotu izrāžu. Tāda sākotnēji šķita izrāde “Zēni”, taču biļešu uz šo izrādi nepietika visiem. Laimīgā kārtā 6.11. tajā pašā laikā un teātrī bija izrāde “Svinības”.

Neparasti šķita teātrī ierasties tik lielai skolēnu grupai (50), taču braucieni lielā grupā ir skolēniem izdevīgi finansiāli, jo ir mazi izdevumi par transportu. Apmeklēt teātra izrādes ar ģimeni ir dārgi, un tādēļ nepārsteidz fakts, ka daudzi 10-klasnieki teātrī bija pirmo reizi. Skolēni bija pārsteigti par teātra mūsdienīgumu, par to, ka izrādes ir tik pietuvinātas reālai dzīvei. Jāatzīst, ka, izvēloties izrādes, par to tika piedomāts! Taču bija arī skolēni, kam ne īpaši patika tas, ka izrādē smēķē, lieto lamu vārdus…

Acīmredzot jāturpina kolektīvi teātra apmeklējumi, daudzveidojot izrāžu izvēli saturiskā ziņā.

Brauciens projekta “Mana skolas soma” ietvaros jāvērtē kā īpaši izdevies, jo:

• ietver vairākas un dažādas izglītojošās un audzinošās jomas (karjeras, pilsoniskās attieksmes, kultūras, garīgās izaugsmes u.c.),
• viena brauciena laikā, optimāli izmantojot laiku, iepazīti 3 objekti (pasākumi),
• piedalījies maksimāli liels skolēnu skaits,
• brauciena izmaksas no skolēnu vecāku puses ir zemas.

Pārstāvot 10.b un 10.c – 10.b kl. audzinātāja sk. Dzintra Priekule

 

---

 

Iniciatīva „Latvijas skolas soma” ienāk Jēkabpils pamatskolā

Uzsākot jauno mācību gadu, 16 mūsu skolas piekto un sesto klašu skolēniem bija iespēja apmeklēt iniciatīvas “Latvijas skolas soma” atklāšanas pasākumu “Arēnā Rīga”.

Aicinot skolēnus kļūt par šīs iniciatīvas vēstnešiem savās skolās, pasākuma noslēgumā klātesošos uzrunāja Latvijas Republikas Ministru prezidents un iniciatīvas “Latvijas skolas soma” patrons Māris Kučinskis, Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Bet pirms tam teju seši tūkstoši pamatskolas vecuma skolēnu no ikviena Latvijas novada varēja piedalīties interaktīvās darbnīcās, koncentrētā veidā atklājot Latvijas daudzveidību, sasniegumus, inovācijas, kultūru, vēsturi un tradīcijas. Piemēram, leļļu un filmu darbnīcā ''Animācijas Brigāde'' varēja vairāk uzzināt par filmu tapšanas procesa aizkulisēm; mūzikas istabā – apgūt skrečošanas pamatprasmes; video studijā dalīties iespaidos, ko katram nozīmē Latvija un kādu viņi to redz nākamajos simt gados. Protams, iespaidīgākā pasākuma daļa -   koncerts “100 Latvijas stāsti 100 minūtēs” kopā ar tādiem Latvijas māksliniekiem kā Rūta Dūduma, The Ludvig, grupa “DaGamba”, Edavārdi, Justs, grupa “Auļi”, simfoniskais orķestris un citiem māksliniekiem un dejotājiem.

Paldies par šo iespēju un sadarbību turpmākajā projekta īstenošanas gaitā sakām Jēkabpils Bērnu un jauniešu centra Vizuālās, vides un jaunatnes lietu izglītības metodiķei Elīnai Puķei.

Jēkabpils pamatskolas direktora vietnieks Sarmīte Straume

Galerija ISTABA, teātris „Karnevāls un kartupeļu salāti”

Projekta „Skolas soma” ietvaros 28. septembrī Jēkabpilī BJC 4.klašu skolēniem bija iespēja noskatīties izrādi, kas veidota pēc A. Kivirehka grāmatas motīviem. Izrādes pamatā ir interesanta divu aktieru saspēle, kuri spēj iejusties dažādos, brīžiem pilnīgi atšķirīgos, tēlos. Sākumā ierodas Mija, kas ir dzimšanas dienas gaviļniece, viņas draudzene Katrīna, labi paēst mīlošais Oskars un sīkais Aksels, kurš var ielīst pat galda atvilktnē u.c. Visi satiekas dzimšanas dienas ballītē, kur galvenā uzmanība veltīta kopā būšanas priekam un galvenajam pasākuma elementam - spēlei. Spēlēšanās prieks rada nesamākslotu un ikdienišķu gaisotni, kas mūsdienu skatītājiem ir ļoti nozīmīga. Tajā parādās iedomu tēli - putekļsūcējs, pelēns, zilonītis, bārbijas, kā arī svinīgais svētku krekls un apakšbikses ar ruksīšiem. Tomēr pēc skolēnu atsauksmēm ne visiem patīk šāda tēlu izvēle un apspēlēšana, lai gan tas, viņuprāt, ir „jautri un smieklīgi”.

Kopumā izrādē dažādi ikdienā ierastie dzīves elementi, piemēram, veļas mazgāšana, kur baltais krekls var nokrāsoties zils, vai cālēna dabiskā izšķilšanās sajaucas ar samākslotu, brīžiem pārspīlētu, darbību un jokiem, kas, iespējams, vairāk saprotami tieši mūsdienu bērniem (vecākās paaudzes skatītājs par to var arī pavīpsnāt). Tomēr kaut kur starp šiem jokiem ir ievītas dzīves vērtības, ko skatītājs „paņem” no izrādes līdzi – draudzība, izpalīdzība, drosme, kā arī līdzjūtība, augstas pašapziņas celšana un nepieciešamība būt patstāvīgam, mācēt pašam izvēlēties un iet savu dzīves ceļu.

Šajā izrādē būtisks ir arī fakts, ka aktieri nespēlē uz skatuves, bet ir līdzās bērniem – skatītājiem, iesaistot viņus darbībā – brīžiem skatītāji ir mēbeles dzimšanas dienas ballītē, brīžiem tikai putekļi, kurus var noslaucīt un izsūkt, bet brīžiem vienkārši bērni ar spēju iejusties jebkurā lomā, ar prasmi pielāgoties mūsdienu sabiedrībai un palīdzību pasākuma organizēšanā.

Arī rekvizītu ziņā izrādes telpa ir diezgan tukša, tajā nav krāsainu skatuves elementu, krāšņu dekorāciju, bet ir tikai spilvens, kurš maina savas funkcijas atbilstoši konkrētai lomai – tas var būt gan kā krēsls vai mīksts paklājs, gan kā bumba, ko iesist vārtos, vai arī spēļmantiņa, ko samīļot un apčubināt. Skolēnos tas rada interesi, jo pastāv šis nezināmais, par ko tad nākamajā brīdī pārtaps it kā tik vienkāršais, pelēkais spilvens. Iespējams, ka šis ir veids, kā likt mūsdienu cilvēkam paskatīties savādāk uz ierastām lietām, tēliem un teātra elementiem.
Skolēnus piesaista arī aktieru brīvā, nedaudz haotiskā pārvietošanās pa zāli, pienākot kādam klāt, uzsitot uz pleca vai izskrienot ārpus telpas. Tāpat interesi bērnos rada aktieru  skaļās klaigas, aizraujošie joki un zīmēšana uz spoguļiem.

Kopumā izrāde nav jāuztver nopietni, tomēr zemtekstā tā runā par svarīgām lietām un notikumiem - caur jokiem, fantāziju un iztēles elementiem parādīta ikdiena, kas atbilst bērna pasaules uztverei.

Izrādes skatītāja, 4.i klases audzinātāja Līga Radzeviča

Zīmējumu teātris“7 pasakas par Ņukucīti”

19.oktobrī “Latvijas skolas somas” ietvaros 3.a, 3.b, 3.c klase apmeklēja zīmējumu izrādi. Tajā tika izmantotas leģendārā Latvijas patriota, dzejnieka Aivara Neibarta krāšņās pasakas. Izrādē zīmēšanai ir vadošā loma - tā ir gleznotājai Andai Līcei, to papildina laikmetīgās dejas solo - Agnese Bordjukova, kokles imrovizācijas- Laima Jansone un teicējs -Varis Klausītājs, kurš pauž notikumus par Ņukucīti.

Izrāde tika zīmēta uz vertikālām papīra loksnēm, kas saliktas septiņās kārtās. Katra iepriekšējā pasaka ievijās ar kādu papīra loksni nākamajā pasakā. Papīrs tika locīts, plēsts un ņurcīts, tas pamazām piepildīja visu skatuvi. Bērniem izrādes laikā radās jautājums- cik lietderīgi tiek izmantots papīrs? Arī pēc izrādes diskutējām- kā varētu ietaupīt resursus.

Visumā bērniem izrāde patika, tas bija kas neparastāks, nezināmāks, interesantāks. Zāli te pārņēma skaļi un jautri smiekli, te iestājās klusums, gaidot mākslinieces rokās izteiksmīgi garo otas triepienu. Bērni ar interesi klausījās un vēroja mākslinieku aktivitātes.

Mūsu ieguvums- ZĪMĒŠANA IR DARBĪBA NE TIKAI JAU UZZĪMĒTS ZĪMĒJUMS.

3. klašu skolēnu un klašu audzinātāju vārdā - Ilze Čevere

 

---

 

Rokoperas „Lāčplēsis” apmeklējums
iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros

2018. gads Jēkabpils vakara vidusskolā norit ar devīzi: „Iepazīsti Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu!”

Sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, īpašu svētku noskaņu dāvāja Zigmāra Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas „Lāčplēsis” uzvedums Rīgā. Izmantojām īpašo iestudējuma producenta Jura Millera piedāvājumu Latvijas skolām - noskatīties uzveduma ģenerālmēģinājumu, apmaksājot ieejas biļetes aktivitātes „Skolas soma” ietvaros.

8. novembrī 33 skolēni un skolotāji apmeklējām Zigmāra Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas „Lāčplēsis” uzvedumu „Arēna Rīga” telpās. Iestudējums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Uzvedumā piedalījās: Dons, Zigfrīds Muktupāvels, Marts Kristians Kalniņš, Ieva Kerēvica, Ieva Sutugova, Jānis Buķelis, Ginta Krievkalna, „Jumprava”, u.c. solisti, kā arī Nācijas kopkoris ar latviešu dziedātājiem no visiem pasaules kontinentiem un simfonisko orķestri. Ritma grupu vadīja pats autors, bet pie diriģenta pults bija Jānis Liepiņš. Šī bija pirmā un vienīgā reize, kad viss leģendārās rokoperas muzikālais materiāls tika atskaņots ar simfonisko orķestri. 

Noskaidrojām, ka rokoperas librets sarakstīts 1986./1987.gadā. Daži no mums bija skatījušies rokoperas pirmizrādi 1988. gada 23. augustā un atkārtoti varēja izbaudīt krāšņo un emocionāli bagāto mūziklu. Rokopera "Lāčplēsis" jau kopš tās pirmizrādes 1988. gadā ir kļuvusi par vienu no mūsu dziesmotās Atmodas simboliem.

Īpašu kopības un piederības sajūtu radīja dziesmas: „Uz krustcelēm,” „Latvju zeme vaļā stāv” un „Tas ir laiks” kopkora  izpildījumā. Emocionālo izpildījumu papildināja kustīgie gaismas raksti.

Esam gandarīti, ka bijām vieni no Latvijas simtgades svinību centrāla notikuma - rokoperas „Lāčplēsis” jauniestudējuma skatītājiem!

Atsauksmes:

Mārīte: „Rokopera „Lāčplēsis” ļoti patika, jo tā bija vienreizēja iespēja redzēt un dzirdēt iestudējumu simfoniskā orķestra pavadībā. Esmu ļoti pateicīga skolai un iniciatīvai „Skolas soma” par šo burvīgo iespēju.”

„Ļoti patika simfoniskais orķestris! Koris bija lielisks, pati aura! Paldies „Skolas somai” par iespēju,” tā Sabīne.

Irina: „Man rokopera ļoti patika. Tā atmosfēra, skaņa (akustika), tas viss bija aizraujoši! Rokoperu „Lāčplēsis” izbaudīju ar lielu prieku un labprāt apmeklēšu vēl kādu operu.”

Sagatavoja:  A. Bērziņa

 

 

---

 

Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros Jēkabpils 2.vidusskolas skolēnu apmeklētie pasākumi septembrī, oktobrī

Iniciatīva “Latvijas skolas soma” ir mācību procesa sastāvdaļa, kas papildina Latvijas skolās notiekošās mācību un audzināšanas aktivitātes.

Projekta “Skolas soma” ietvaros 23.septembrī, arī mēs, četrdesmit seši trešo klašu skolēni izmantojām iespēju apmeklēt “Rīgas kino muzeju”. Mūs sagaidīja ļoti atsaucīgs kinostudijas darbinieks Juris Freidenbergs, kurš mūs aicināja uz kinozāli. Sākumā viņš pastāstīja par kino muzeja tapšanas vēsturi, uzsverot, ka muzejs darbojas no 1988.gada. Muzejā nav pastāvīgas ekspozīcijas, tāpēc tiek veidotas tematiskas izstādes. Muzeja fondā glabājas 32 tūkstoši eksemplāri, kas saistīti ar kino. Mums tika demonstrēti 19.gadsimta mēmo kinofilmu fragmenti: “Vilciena pienākšana” un “Lidojums uz Mēnesi”. Turpinājumā bērni dalījās 2 grupās, viena no tām skatījās latviešu animācijas filmas, bet otra devās iepazīt ekspozīciju “Aizekrānija”. Skolēni paši radīja savu animācijas filmiņu, izmantojot praksinoskopu. Bērni bija sajūsmā. Paldies projektam “Skolas soma” par doto iespēju iepazīt aizraujošo kino pasauli!

 3.klases audzinātāja Žanna Molčanova

 

2018.gada 18. oktobrī Jēkabpils 2.vidusskolas 5.а un 5.b klases 45 skolēni devās uz Preiļiem, lai apskatītu Leļļu muzeju, un Aglonu, kur piedalījās muzejpedagoģijas nodarbībā Maizes muzejā. Mācību ekskursijas atbilda šādām “Latvijas skolas soma” saturiskajām jomām:

1. Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības.
2. Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes.
3. Latvijas daba un kultūrainava.  

Pirms ekskursijas noskaidrojām skolēnu ieinteresētību par piedāvātajiem muzejiem, apskatījām muzeju mājas lapas. Latviešu valodas stundā pirms kāda laika izlasījām baltkrievu tautas pasaku “Vieglā maize”, kas izrādījās ļoti noderīga muzejpedagoģijas nodarbībā, un šīs zināšanas paaugstināja skolēnu pašapziņu un radīja vēl lielāku interesi par ražošanas procesu.

Muzeju apmeklējums  attīstīja gan skolēnu sociālās prasmes un uzvedības normu ievērošanas nepieciešamību, gan latviešu valodas runas un klausīšanās iemaņas, gan praktiska satura uzdevumu risināšanas iemaņas, gan veicināja skolēnu vispusīgu attīstību. Skolēni izteica labas atsauksmes saviem vecākiem un vienaudžiem par muzeju ekspozīcijām un nodarbībām, ieteica citiem apmeklēt šos muzejus.

Ieskats skolēnu atsauksmēs:

• Mums ļoti patika šī ekskursija. Bija saulains laiks. Jau no paša rīta visiem bija labs garastāvoklis un priecīgs prāts.
• Leļļu muzejā bija tik interesanti! Mēs bijām izbrīnīti, ka lelles izskatījās kā dzīvas.
• Demonstrētā filma par lellēm un to tapšanu bija ļoti interesanta.
• Muzeja darbinieki palīdzēja mums, meitenēm, pārģērbties senlaicīgos tērpos, bet zēni uzvilka musketieru drēbes.
• Es labi iejutos musketiera lomā un tērpā.
• Es pārģērbos par rudens karalieni un sapratu, ka man ļoti piestāv ruda krāsa.
• Kad es pārģērbos, es pati jutos kā īsta lelle.
• Muzeja lelles bija vienkārši brīnišķīgas!
• Mani pārsteidza tas, ka lelli var izgatavot viens cilvēks 5-10 dienu laikā. Gandrīz neticami!
• Maizes muzejā mēs uzzinājām, no kādiem graudiem cep maizi. Mēs pat pagaršojām šos graudus.
• Izrādās, ka izaudzēt un izcept maizi – tas ir grūts darbs.
• Muzejā mūs uzcienāja ar pašas saimnieces cepto maizi un gatavoto tēju.
• Es uzzināju daudz jauna par maizes cepšanu.
• Muzeja veikalā es nopirku arī maizīti uz mājām. Tā bija ļoti garšīga!

5.b klases audzinātāja Silvija Avišāne

 

---

 

Akcijas “Skolas soma” norises ģimnāzijā

Latvijas  100-gadei veltītā projekta “Skolas soma” ietvaros piešķirto finansējumu  dažas Jēkabpils Valsts ģimnāzijas klases septembrī un oktobrī jau paguvušas izmantot. Lietderīgi, izglītojoši, ar prieku un interesi.

Septembri sākām ar tuvāko objektu –  mākslas galerijas “Mans’s” apmeklējumu. Skaistā “Vasaras izstāde” priecēja un pārsteidza skolēnus – jaunos mākslas baudītājus ar daudzveidību, krāsām, uzrunājošiem darbiem, atsaucību no galerijas darbinieku puses un  iedvesmoja jauniešus radošiem darbiem literatūrā.

Zelta rudens savukārt aicināja doties tālāk - Latvijas iepazīšanas ekskursijās. Iespaidos dalās skolēni:

Brauciens uz Līgatni

Šī gada 15.oktobrī projekta „Skolas soma” ietvaros Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 9.a un 9.b klase kopā ar audzinātājām Zandu Skuteli un Anitu Šteinbergu devās mācību ekskursijā uz Līgatni.

Dienas sākumā mūsu ceļš veda uz Līgatnes dabas takām Gaujas Nacionālajā parkā. Dabas takās mums bija iespējams aplūkot Latvijas mežu iemītniekus un to mājvietas, kuras līdzinās dzīvesvietām dabiskos apstākļos. Redzējām lapsu, mežacūku, divu brūno lāču un citu zvēru mājvietas. No takas posmos ierīkotām skatu platformām  pavērās brīnišķīgs skats uz gravām ar neskartu dabu, un no 22 m augstā skatu torņa varēja aplūkot Gaujas senleju. Pie torņa bija izvietotas planšetes ar informāciju par dabas parkā sastopamajiem augiem.

Pēc pusdienām tālāk devāmies uz Līgatnes Padomju Slepeno Bunkuru. Tur mums bija iespēja iepazīties ar daļiņu Latvijas nesenās vēstures. Bunkurā, kurš atrodas 9 m zem zemes, apskatījām kartes, kurās atspoguļotas situācijas, kas notiek, ja tiek pārrauti hidroelektrostaciju dambji, sakaru telpu, karti ar kolhozu nosaukumiem un padomju laika sadzīves lietas.

Ekskursijas noslēgumā piedalījāmies realitātes spēlē „Objekts X” , kas norisinājās bunkurā. Komandu mērķis bija atrast un iznest „objektu X” no pazemes bunkura, atrisinot dažādus uzdevumus.

Ekskursijas laikā aizraujošā veidā ieguvām zināšanas gan par Latvijas dabu, gan vēsturi.

Katrīna Rožlapa, 9.b

Iepazīstam mākslu!

Projekta “Skolas soma” ietvaros mums, 7.c klasei, audzinātājai Dagnijai Vībānei un skolas psiholoģei Lailai Ščadro, bija lieliska iespēja apmeklēt divus muzejus Rīgā - Motormuzeju un Laikmetīgās mākslas biennāli RIBOCA.

Motormuzejā mēs apskatījāmies pirmās mašīnas, autobusus, velosipēdus, mopēdus, motociklus, kartingus un pat telefona būdiņas un radio aparātus Latvijā. Muzejs bija ļoti mūsdienīgs, piemērots skolēniem, jo bija iespēja, piemēram, uzlikt sev 3D brilles un, tad liekas, ka tu brauc vienā mašīnā ar Reini Nitišu. Kā ari bija daudz lietu, ko varēja pats veidot un ar kurām darboties. Muzejs pavisam bija 3 stāvos, kuros katram bija sava tēma jeb laika izkārtojums. 1. stāvā varēja apskatīt vecās dienesta mašīnas, autobusus. Vienā no autobusiem varēja iekāpt,  un likās,  it kā tu būtu īsts šoferis, kas vadītu to autobusu. 2. stāvā aplūkojām pašas pirmās mašīnas. 3. stāvā bija gan sporta pirmās mašīnas, gan arī jau jaunākas mašīnas nekā 1. stāvā.

Laikmetīgās mākslas biennālē RIBOCO mēs apskatījām gan gleznas, gan dažādas instalācijas,  ko varējām aiztikt ar rokām, paši darboties, gan vērojām dažādas video projekcijas. Izstāde  atradās LU bijušajā Bioloģijas fakultātē, tur bija ļoti lielas telpas, izkārtotas piecos stāvos, katrā telpā savs mākslas darbs, ar savu stāstu. Piemēram, varējām pasmaržot Baltijas jūras piekrastes smaržas Latvijā, atrast vecmāmiņu, uzzināt, no kā viņai ir bail, klausīties skaņās,  kā ziedu apputeksnē bites, redzēt, kāda nākotnē pasaule varētu izskatīties 10 minūtes pirms pasaules gala. Cerams, ka tāds nepienāks! Redzējām ļoti lielu un skaistu audeklu, kurā ir ieaustas īstas sēklas, kuras arī nākotnē spētu izdzīvot, izdīgt. Redzējām, kā māksla  izskatījās  pagātnē, tagadnē un, iespējams,  izskatīsies nākotnē, lai arī  visi mākslas darbi bija veidoti mūsdienās.

Mums tiešām  paveicās ar šo muzeju izvēli, iesakām arī citiem tos apmeklēt. Ļoti patika Laikmetīgās mākslas biennāles  gidi un muzeja skaistie objekti.

Keita Reiņikova, 7.c
apkopoja D. Druveniece

 

 

---

 

Jēkabpils pilsētas skolu audzēkņi piedalās projekta Latvijas Skolas soma atklāšanā

6. septembrī 63 Jēkabpils pilsētas skolēni un 9 pavadošās personas, kā arī  skolēni no ikkatras Latvijas pilsētas un novada tikās Rīgā, lai Arēnā Rīga atklātu projektu – “Latvijas Skolas soma 2018”! 

Atklāšanas pasākumā skolēni apmeklēja interaktīvās darbnīcas un koncertā iepazina šī projekta saturu un pieeju, lai tālāk nestu  ziņu par “Skolas somu” saviem vienaudžiem un pārējiem skolēniem visā Latvijā. 

No 13:00 -16:00 arēnā darbojās tādas interaktīvās darbnīcas kā Leļļu muzejs, UNA STYLE imidža skola, muzikālie santehniķi, kas spēlēja ar caurulēm, iluzionista stūrītis, vairāki foto stūri, multifunkcionālā mediju istaba un daudzas citas. 

Atklāšanas pasākuma noslēgumā pulksten 16:00 bija baudāms koncerts “Simts Latvijas stāsti 100 minūtēs”. Tajā  uzstājās tādi mākslinieki kā Justs, grupa Dagamba, pats maestro Raimonds Pauls, Edavārdi, Ludvigs un citi. Piedaloties atpazīstamiem māksliniekiem,  koncerta sižetiskajā saturā tika akcentēta Latvijas vēsture, kultūra, tradīcijas un vērtības agrāk un šodienas skatījumā, tika pausta nepieciešamība ikvienam nepārtraukti attīstīties un augt, veidojot nākotnes Latviju. 

Kultūras ministre Dace Melbārde atklāja “Latvijas Skolas Somas 2018” koncertu ar šādiem vārdiem: "Lai izjustu piederības sajūtu savai valstij, ir svarīgi to iepazīt. "Latvijas skolas soma" ar radošas līdzdalības rosināšanu pavērs iespēju katram skolas bērnam un jaunietim dziļāk iepazīt Latviju, tās valstiskuma veidošanos, kultūras vērtības, zinātnes un uzņēmējdarbības sasniegumus un dabas bagātības. Šī iniciatīva ir nozīmīgākā LV simtgades programmas dāvana, jo vērsta uz nākotnes Latvijas veidotāju, tā atbildības un pienākuma sajūtas veidošanu attiecībās ar savu zemi, valsti un tās cilvēkiem."  Skolēnus uzrunāja arī Ministru prezidents un izglītības ministrs.

Iniciatīva “Latvijas Skolas Soma” ir ļoti nozīmīga valsts simtgades programmas daļa, tās mērķis ir katram Latvijas skolēnam nodrošināt iespēju pašam pieredzēt Latvijas dabas un kultūras vērtības, iepazīt zinātnes sasniegumus un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus. 

Kopumā atklāšanu apmeklēja 6000 skolēnu no ikviena Latvijas novada, un uz visiem šī projekta turpmākajiem pasākumiem kopumā plānoti teju 13 miljoni eiro jeb 40% no simtgades nacionālo pasākumu programmai plānotā valsts finansējuma 5 gadu periodā. Liela nozīme programmas īstenošanā būs arī pedagogu darbam, sagatavojot skolēnus pašu izvēlētajiem pasākumiem, ekskursijām un pēc tam mācību stundā pārrunājot pieredzēto un to sasaistot ar mācību procesu.

Šajā mācību gadā katrā semestrī ikvienam klases kolektīvam kopā ar audzinātāju un mācību priekšmetu skolotājiem būs iespēja lemt, kā kopīgi tērēt 7 eiro, kas piešķirti uz katru Latvijas skolēnu.

Atklāšanas pasākums bija vērtīgs, rosinošs. Koncerts krāšņs. Tā sagatavošanā tikuši iesaistīti 1000 cilvēku – mākslinieki, scenāristi, režisori, dejotāji, sportistu grupas, scenogrāfi, tehniskie darbinieki u.c.

Patīkami pārsteidza skolēnu atsaucība koncerta laikā un līdzpārdzīvojums, bet sarūgtināja, ka joprojām skolēnu rindās redzam tādus, kas nezina, kā jāuzvedas valsts himnas laikā un ka publiskos pasākumos priekšnesumu laikā jāievēro klusums un  nedrīkst pārvietoties.   Tātad arī tas mums, Latvijas skolēniem, vēl ir jāmācās.

Tāpēc svarīgi beigās novēlēt – lai atceramies, ka valsts sākas vispirms ar katru no mums, ar katra paša attieksmi. Lai stipra, skaista, kulturāla, izglītotiem un patriotiski noskaņotiem cilvēkiem bagāta mūsu valsts!

Sagatavoja: JVĢ skolnieces Estere Freimane un Danute Stivriņa

 

 

---

 

Jēkabpils vakara vidusskola viesojās bijušās SEB bankas telpās

2018.gada septembrī durvis vēra Laikmetīgās vēstures muzejs. Pēdējā banku iestāde, kas tur mita, bija “SEB banka.” Muzeja “24X30” durvis apmeklētājiem vēra biedrība “Jēkabpils mantojums,” Jēkabpils radošo jauniešu apvienība “4.siena” un Jēkabpils pilsētas bibliotēka.

Šīs telpas apskatījām arī mēs – Jēkabpils vakara vidusskola. Iniciatīvas “Latvijas Skolas soma” ietvaros muzeju apmeklēja 25 izglītojamie no 10., 11. un 12.klasēm, kā arī trīs skolotājas.

Izglītojamie guva zināšanas par telpu celtniecību, iemītniekiem, vēsturi un likteņiem. Vērojot fotogrāfijas, izglītojamie varēja gūt informāciju no vizuālajiem vēstures avotiem. Vārēja aplūkot dažādu mākslinieku darbus un pat atvērt ar atslēgu bijušās bankas seifus.

Pagātnes notikumi vienmēr nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni.

Muzeja telpas mums atgādināja būtiskās likumsakarības tās liktenī un nedaudz grozīja vēsturisko faktu iesīkstējušos aizspriedumus. Ļāva atklāt senāku un nesenāku muzeja telpu vēsturi gan gida distancētajā skatījumā, gan tā aculiecinieka pieredzes tiešumā.

---

 

Iepazīstam Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu

Iniciatīva „Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Sākot ar 2018. gada septembri, tās ietvaros ikvienam mūsu valsts skolēnam ir nodrošināta iespēja izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības, iepazīt dažādos laikos Latvijā radītās inovācijas un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus.

9.oktobrī Jēkabpils vakara vidusskolas 10.-12.klašu skolēni un pedagoģes - Zeltīte Svikša, Irina Zeņina un Daina Spuriņa iniciatīvas „Latvijas Skolas soma” ietvaros devās mācību ekskursijā, lai izzinātu un iepazītu Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu.

Rīgā tika apmeklēts Dzelzceļa muzejs, kurš deva priekšstatu par dzelzceļa attīstības vēsturi Latvijā. Skolēni varēja aplūkot visdažādāko vēstures laika posmu liecības par šīs darbības jomu. Vagonu daudzveidība, kurus varējām aplūkot un pabūt to iekšienē, skolēnus atgrieza atpakaļ vēstures griežos un deva iespēju iejusties mūsu senču likteņos.

Nākamais ekskursijas pieturas punkts bija Raiņa un Aspazijas memoriālā māja, kur smēlāmies zināšanas par šo izcilo rakstnieku pāri gan no īsfilmas, gan bibliotēkas, gan seni elpojošām telpām, gan no laulātā pāra ēnu spēlēm uz viņu istabu sienām.

Skrīveru Andreja Upīša māja mums piedāvāja savas, no gides stāstījuma iegūtās zināšanas, pielietot piedāvātajā burtu mīklā, skrējienā pa parka koku stādījumiem un rakstnieka teicienu salikšanā.
Dodoties uz Jēkabpils pusi, iegriezāmies Kokneses Likteņdārzā, kur skolēni guva plašas zināšanas par šo vēsturisko vietu un izbaudīja rudenīgās emocijas, lūkojoties dabas krāsu spēlēs.

Vēstures un kulturoloģijas skolotāja Daina Spuriņa.

 

---