* Dokumentu sadaļā BJC nodarbību laiki
un zāles noslogojums 2019.gada rudenim!

* Latvijas skolas somas sadaļā daudzi notikumi

Skolas_soma_LV100_logo



 

Rudens – muzeju apmeklējumu laiks

Rudens ir lietains gadalaiks. Bet mums, Jēkabpils 2.vidusskolas 9.a un 9.c klases skolēniem, paveicās: 8. novembrī devāmies uz Rīgu, un laika apstākļi tajā dienā izrādījās silti un pat nedaudz saulaini. Ņēmām līdzi labu garastāvokli un devāmies apgūt interesantas un svarīgas lietas Rīgas muzejos.

Dzelzceļš – civilizācijas vēstnesis, dzīvības artērijas, piedzīvojumu meklētāju draugs ar savu nepārvērtējamo nozīmi, ar savu īpatno smaržu un varenību, zināmu noslēpumainību. Iepazīt šo pasauli mums palīdzēja 1990. gadā izveidotais Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs. Īpašu šarmu piešķīra tas, ka še jūtams un dzirdams mūsdienu dzelzceļa pulss – tepat netālu garām iet dzelzceļa līnija. Pirmajā muzeja ekspozīcijas daļā „Ritekļu vēsture Latvijā 1858.–1940. gads”, kas skatāma Baltajā zālē, mēs iepazināmies ar tvaika lokomotīves pirmajiem soļiem Anglijā 19. gs. sākumā, animācijā izpētījām tvaika lokomotīves uzbūvi un darbības principus. Pēc tam ekspozīcija pārceļas uz Latviju, kur 1858. gadā sāka būvēt pirmos dzelzceļus.

Otrā ekspozīcijas sadaļa veltīta Latvijas valsts dzelzceļu (1919–1940) lokomotīvju parkam. Tomēr pa īstam sajust dzelzceļa elpu iespējams ritošā sastāva brīvdabas ekspozīcijā. Uz četriem sliežu ceļiem līdzās stāv dažāda laika lokomotīves, vagoni, sliežu ceļu apkopes tehnika. Semafora spārni šķeļ gaisu un perona galā pirms Torņakalna preču stacijas mirdz luksoforu gaismas. Tiem, kuri vēlas, ir iespēja nesteidzīgi baudīt stacijas atmosfēru, uz mirkli apsēžoties uz soliņa, vai gida pavadībā apskatīt dīzeļlokomotīves kabīni un mašīntelpu, iekāpt kontaktakumulatoru un tvaika lokomotīvēs, kā arī aplūkot 30. gadu salonvagonu. Un tieši tas mirklis, kad veras lokomotīves durvis un tu sper kāju šajā līdz šim slēgtajā valstībā, rodas sajūta, ka dzelzs rumaka sirds noslēpums ir saprasts.

Pēc tam mēs devāmies uz Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, kurā lieliskais gids Valdis mūs iepazīstināja ar muzeja ekspozīciju. Der atzīmēt, ka šis ir viens no trim lielākajiem medicīnas vēstures muzejiem pasaulē. Ekspozīcijas apskate sākās ar eksponātiem un diagrammām, kas atspoguļo medicīnas attīstības pirmsākumus. Traumu ārstēšana, brūču pārsiešana, tautas dziedniecības paņēmieni - tas viss bija zināms jau tālajā senatnē. Neatņemama sastāvdaļa tajā laikā bija maģiskā medicīna – amuleti, talismani un burvestības -, kuru pārstāvēja burves, šamaņi un zinātnieki. Mēs redzējām rekonstruēto viduslaiku klostera hospitāli un aptieku, apmeklējām pēc profesora Paula Stradiņa ieceres izveidoto viduslaiku pilsētu, kā arī iepazināmies ar tā laika izplatītākajām slimībām un to ārstēšanas metodēm.

Jauno laiku ekspozīcija sniedza ieskatu straujajā medicīnas progresā. Tas bija sasniegumu un atklājumu laiks. Tika atklāti rentgena stari un iespējas tos izmantot medicīnā, notika pirmās operācijas ētera narkozē, tika atklāts tuberkulozes ierosinātājs un vakcīna pret bakām. Ekspozīcijas apskate noslēdzās ar Latvijas medicīnas sasniegumiem.

Mēs laiku pavadījām interesanti, uzzinot un redzot daudz noderīga un izzinoša. Brauciet un izziniet pasauli ap jums!

9.a klases skolnieces Nikola Baklanova, Anna Bobrova

 


 

Latvijas dabas un medicīnas izpēte

Rudens ir kā sētnieks, kas ar savām vēju slotām noslauka pēdējos vasaras krāšņumus, bet novembris ir mēnesis, kad ar katru mirkli dienas kļūst drūmākas. Rudens pazīmes mēs varam ieraudzīt debesīs, kas atspoguļojas pelēkajās peļķēs.

Skolas_soma_2vsk 8klMēs, 8.a un 8.b klases skolēni, 13. novembrī projekta ”Skolas soma” ietvaros devāmies uz Rīgu, lai apmeklētu Latvijas Dabas muzeju un Medicīnas muzeju. Brauciena mērķis bija uzzināt par medicīnas attīstību no senajiem laikiem līdz mūsdienām, izprast vēstures un medicīnas ciešo saistību, kā arī apzināties, ka Latvijas daba ir kā nacionāla bagātība un daļa no pasaules dabas daudzveidības. Vai cilvēces vēsturē ir laiks, kad nepastāvēja ārsta kabinets? Uz šo jautājumu atbildi atradām Medicīnas muzejā. Lekcijas laikā iepazinām ārstēšanas metodes, apskatījām ārstu kabinetus dažādos gadsimtos. Tālāk mūs ceļš veda uz Latvijas Dabas muzeju. Mums ļoti paveicās, jo bija interesantas lekcijas. 8. b klase klausījās lekciju par biežāk pārvadātajām nelegāli iegūtām lietām: austrumu medicīnas preparātiem, kosmētikas līdzekļiem, krokodilādas un čūskādas izstrādājumiem, kažokādām, čūskām alkoholisko dzērienu pudelēs, koraļļiem, gliemežvākiem, medību trofejām. 8.a klase pētīja cilvēka skeletu, saskaitīja kaulus, iegūtās zināšanas pārbaudīja, aizpildot darba lapas praktiski. Mums paveicās, jo šajā muzejā lekcijas lasīja ļoti zinoši gidi. Laiks tik ātri paskrēja, ka sapratām, ka visu līdz galam tā arī nepaspējām uzzināt. Būs iemesls atgriezties vēlreiz! Mājupceļā bija jūtams nogurums, jo diena bija iespaidiem bagāta. Ja kāds nav bijis šajos muzejos, tad iesakām!

Skolēnu atsauksmes:

  • Daniella: “Šī diena bija izzinoša. Sapratu, ka vēl tik daudz ko nezinu. Patika tas, ka Dabas muzejā apskatījām tik daudz eksponātu. Atraktīva gide radīja interesi uzmanīgi klausīties lekciju.”
  • Daniels: “Ieguvu noderīgu informāciju! Par ārstu laikam nekļūšu, bet par veselīgu dzīvesveidu domāšu!”
  • Vlads: ”Paldies par iespēju! Man patika viss! Visvairāk pārsteidza Latvijas dzīvnieku izbāzeņi to dabiskajā lielumā.“
  • Daņila: ”Esmu sajūsmā! Nenožēloju, ka braucu. Labi un lietderīgi pavadīts laiks kopā ar klasesbiedriem!”

Iespaidos dalījās 8.a un 8.b klase


 

3.klašu skolēni Dabas muzejā

01.11.2019. Jēkabpils 2.vidusskolas 3.klašu skolēni un SI klases skolēni devās iepazīt Latvijas Dabas muzeju Rīgā. Šī lieliskā iespēja mums tika sniegta valsts programmā “Latvijas skolas soma”.

Mācību mērķis: Iepazīt un mācīties iemīlēt savas dzimtenes – Latvijas – dabu, lai vēlāk prastu rūpēties par tās daudzveidības saglabāšanu un tīru vidi šai un nākamajām paaudzēm.

Latvijas Dabas muzejā skolēni aplūkoja ekspozīcijas: Dinamiskā ģeoloģija un ieži, Zemes un biosfēras evolūcija, Mineraloģija, Latvijas ģeoloģija, Latvijas putni, Latvijas zīdītāji, Pasaules dzīvnieki, Entomoloģija (kukaiņu pasaule), Dzīvība jūrās no ziemeļiem līdz dienvidiem, Latvijas augi un sēnes, Cilvēks un vide, Cilvēka evolūcija.

Pēc ekspozīcijas apmeklējama notika nodarbība: “Āpsis un viņa kaimiņi”. Veicot praktiskus uzdevumus, nodarbībā bērni uzzināja, kādas pārmaiņas notiek Latvijas mežā dažādos gadalaikos, varēja „paciemoties pie āpša” un noskaidrot, kā viņam un viņa kaimiņiem klājas visa gada garumā.

Skolēnu atsauksmes:

  • Maksims, 3.b klase: „Šī piektdiena bija īpaša. Īpaša ar to, ka mēs ar klasi braucām uz Rīgu - uz Dabas muzeju un kinoteātri. Latvijas Dabas muzejā mēs staigājām un apskatījām dažādus dzīvniekus un kukaiņus. Muzejā bija ļoti interesanti. Pēc tam mēs braucām uz kino. Multfilma bija interesanta. Šī diena bija lieliska. Gribētu atkārtot.”
  • Kirils, 3.b klase: „Mūsu klase kopā ar 3.a klasi braucām uz Rīgu. No Jēkabpils līdz Rīgaijābrauc divas stundas. Brauciena laikā mēs spēlējām spēles telefonā un planšetēs. Kad mēs aizbraucām uz Rīgu, mēs gājām uz Latvijas Dabas muzeju. Tur bija daudz iežu un dzīvnieku eksponātu. Tur bija dinamiskā ģeoloģija, Latvijas putni, zīdītāji, pasaules dzīvnieki, kukaiņi. Bija ļoti interesanti. Man visvairāk patika cilvēka vide un cilvēka evolūcija. Pēc muzeja mēs braucām uz kinoteātri un skatījāmies animācijas filmu bērniem.”
  • Alina, 3.b klase: „Latvijas Dabas muzejā es uzzināju daudz interesantu lietu. Mēs skatījāmies arī animācijas filmu. Man tā iemācīja mīlēt dzimteni, ģimeni un draugus.”
  • Aleksandra, 3.a klase: „Mēs ar klasi braucām uz Dabas muzeju. Mums stāstīja par āpsi. Mēs gājām pie dzīvniekiem, jūras iemītniekiem un bijām kino. Man ļoti patika šī diena Rīgā!”
  • Polina, 3.a klase: „Mēs bijām Dabas muzejā. Tur bija ļoti skaisti un interesanti. Muzejā man patika visi stendi par dzīvniekiem.”
  • Dins, 3.a klase: „Man patika Dabas muzejs. Tur interesanti stāstīja par āpsi. Un vēl man patika filma par draudzību.”
  • Vladlens, 3.a klase: „Mēs braucām uz muzeju un kino. Muzejā mums stāstīja par āpsi, mēs skatījāmies skeletu. Kino mēs skatījāmies animācijas filmu.”

3.a un 3.b klases skolēni un audzinātājas O.Demčenko un J.Jaskova

 

 


 

Rēzeknes vēstures un teātra iespaidos

2019.gada 6.decembrī projekta “Skolas soma” ietvaros mēs, 6.a un 6.b klases 44 skolēni,  apmeklējām  Rēzeknes teātra “Joriks” izrādi “OLE LUKOIJE” un iepazinām Rēzeknes vēsturisko centru un nozīmīgus arhitektūras pieminekļus gidu pavadībā. Rēzeknē un teātrī bijām jau otrreiz, bet šoreiz no gidēm uzzinājām vairāk par pilskalnu un leģendām, pabijām “Gorā” un neparastā celtnē “Zeimuļs”, kur no augšas paveras interesanta ainava.

Izrāde veidota kā sapnis pēc H.K.Andersena pasaku motīviem. Interesanti par to raksta relīzē: ”Neviens nezina tik daudz pasaku, cik zina Ole Lukoije. Viņš gan prot vareni stāstīt! Vakarā, kad bērni samiegojas, ierodas Ole Lukoije. Vienās zeķēs viņš klusītiņām nāk augšup pa kāpnēm, nedzirdami iesoļo istabā un apsēžas uz gultas malas. Katrā padusē viņam lietussargs viens ar košām bildītēm, kuru viņš izpleš pār labiem bērniem, un tad tie visu nakti sapņo visjaukākās pasakas; bet otru, pavisam vienkāršu, viņš izpleš pār nepaklausīgiem bērniem, un tie savukārt guļ visu nakti kā bluķi, un no rīta atklājas, ka viņi itin neko nav sapņojuši.

Miega vīriņš nāk no dāņu tautas pasakām, bet par Ole Lukoije viņu savulaik nosauca pasaku meistars Hanss Kristiāns Andersens. Mūsu izrāde - sapnis aicina jūs kopā ar Oli doties pasakainā ceļojumā un satikt arī citus iemīļotus Andersena pasaku varoņus.”

Skolēni izteica šādas atsauksmes:

  • “Patika teātris, baznīcas un piemineklis “Vienoti Latvijai!”,
  • “Teātra izrādē atpazinu vairākas pasakas,”
  • “Uzzināju, cik daudz un dažādi pulciņi ir “Zeimuļī”, es labprāt būtu daudzus apmeklējusi,”
  • “Gide ļoti interesanti stāstīja par pilsētas vēsturi,”
  •  “Pie pilskalna ir uzstādīta jauna skulptūra- princese Roze; tagad ir interesantāk klausīties leģendu,”
  • “Atcerēšos faktu, ka Rēzeknes nozīmīgāko pieminekli vairākkārt demontēja,”
  •  “Teātris bija jautrs, un vēl man patika mani klasesbiedri un skolas biedri, ar ko kopā es braucu.”

 6.a un 6.b skolēni un klases audzinātājas I.Korabovska un S.Avišāne


 

Pūt, vējiņi, mūs uz Zemgali!

Jēkabpils-Jelgava-Rīga-Jēkabpils-tādu loku veicām, lai apmeklētu plastmasas cauruļu ražotni Evopipes, Jelgavas pili, kas ir arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte, un Latvijas Nacionālo teātri Rīgā.

Evopipes plastmasas cauruļu ražotnē iepazināmies ar mūsdienu lielražošanas procesu, uzzinājām, ka augsti kvalificēti-augsti izglītoti speciālisti ar labām fizikas, ķīmijas, finanšu, mārketinga, svešvalodu un loģistikas  zināšanām un prasmēm  nepieciešami un var atrast labi atalgotu darbu, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas var ražot un piegādāt produkciju pasaules tirgum. Divu stundu laikā, uzturoties uzņēmumā, guvām priekšstatu par uzņēmuma izveidi pirms 11 gadiem, par 110 darbinieku kvalifikāciju, atlasi un darba jomām, par ražošanas procesu cehā un materiālu pārbaudi laboratorijā, apskatījām daudzveidīgo produkciju, kā ari parunājāmies ar darbiniekiem. Mūs pārsteidza, ka redzējām tur tik daudz jaunu cilvēku, kas ir apmierināti ar savu ikdienas darbu. Atmiņā palicis kādas darbienieces teiktais, ka viņa beidzot atradusi darbu, uz kuru nākot ar prieku. Vai par to klusībā nesapņo ikviens no mums- gan skolēns, gan skolotājs?

Majestātiskā Jelgavas pils, kas ir lielākā baroka pils Baltijā ir arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes ēka, un labi apvieno sevī pils un mācību  telpas. Zelta, sudraba zāle, aula…..lieli spoguļi gaiteņos, kolonnas, gleznojumi rada pietāti un cieņu pret vēsturi un mūsdienu augstskolas piedāvājumu šajās telpās.

Universitāte īsteno pētniecību un studiju programmas trīs virzienos — biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs, piedāvājot mācības 8 fakultātēs, no kurām dažas ir vienīgās Latvijā, piemēram, veterinārmedicīna, mežu inženierija, pārtikas tehnoloģija, ainavu arhitektūra. Tā ir valsts augstskola ar daudzām budžeta studiju vietām, daudzveidīgu ārpusstudiju piedāvājumu un labām kopmītnēm, kā arī Rīgas tuvumu.

Un visbeidzot braucam uz Rīgu, uz Nacionālo teātri un Spēlmaņu naktij vairākās nominācijās pieteikto režisora Elmāra Seņkova pagājušās sezonas izrādi „Pūt, vējiņi!” Biļetes esam rezervējuši jau septembra pirmajā nedēļā un izmantojam Skolas somas līdzfinansējumu biļešu iegādei. Pirms izrādes iepazīstam Nacionālā teātra iekārtojumu, kas veidots pēc 19.gs.vācu teātru parauga un ir mūsu valsts kultūras lepnums. ’Daudzi skolēni šajā teātrī ir pirmo reizi, tāpēc jo īpaši vērtīgi ir iepazīties ar klasiskā teātra iekārtojumu- vēsturisko telpu,balkoniem, ložām, greznumu, vairākām zālēm. Patīkama satikšanās teātrī ir ar rakstnieci Ingu Ābeli, kura arī ieradusies uz šo izrādi un sēdēs blakus Akselam. Ingai Ābelei sadarbība ar šo teātri ir jo cieša- pirms pāris gadiem iestudēts viņas „Klūgu mūks”, kā arī „Baltiešu gredzens”, kuram viņa veidojusi romāna dramatizējumu.

Pēc izrādes noskatīšanās atcelā dzirdam  skolēnu diskusijas, viedokļus un atsauksmes par izrādi. Vairāki atzīst, ka filmas noskatīšanās pirms izrādes apmeklējuma  ļāva labāk izprast vēsturisko laikmetu, tradīcijas, konfliktus, kā arī uztvert Raiņa poētiskos tekstus, kas tik ļoti neierasti mūsdienu cilvēka uztverei.

Jolanta Daukste: „Man bija lieliska iespēja redzēt šo izcilo teātra izrādi Nacionālajā teātrī! Jau izrādes sākumā es sapratu, ka tā būs emocionāli aizkustinoša, kad uz skatuves uznāca filmas  Baibiņa un Uldis- E.Ermale un Ģ.Jakovļevs, tas bija ļoti īpašii, ka viņi uzsāka izrādi. Biju pārsteigta, ka izrādē nebija dekorāciju, bet to funkciju pildīja 120 tautas deju ansambļu dejotāji, tas bija iespaidīgi! „Pūt, vējiņi!” izrāde ir vērtība, ko vajadzētu noskatīties katram izglītotam cilvēkam, tā ir skaista, emocionāli saviļņojoša, tā sniedz priekšstatu par mīlestības traģiku, seno latviešu tradīcijām un vērtībām.”

Elizabete Andrejeva: „Māka atteikt un piedot ir vērtības, kuras cienu un  novērtēju, jo uzskatu, ka tās ir pamats sevis pieņemšanai un attīstībai. Atteikšanās baiļu dēļ ne vienmēr ir pareiza vai cildena rīcība. Mūsdienu cilvēkam  ir grūti pieņemt  Barbas naivumu, bet vienmēr jāatceras vēsturiskā laika realitāte, kurā norisinās izrādē attēlotā darbība. Materiālās un tikumiskās vērtības ir pamats precībām, saimnieciskajai dzīvei, mīlas un jūtu iespējamajam sākumam un augstākam sociālajam statusam. To visu mēs redzējām Barbas un Ulda traģisko attiecību tēlojumā. ”

Elvis Mednis: „Bija vairākas lietas, kas mani emocionāli ietekmēja izrādes laikā,- viena no tām bija pats Nacionālais teātris. Tas likās ļoti grezns, vecmodīgs, tā balkoni un ložas veido unikālu atmosfēru, kas nav jūtama citos teātros. Režisora veiktais darbs arī ļoti aizrāva, tas bija neparasti, ka scenogrāfijas vietā tika izmantotas dejotāju masas, kas reizē papildināja un skaidroja notiekošo. Es uzskatu, ka „Pūt, vējiņi!” redzējums teātra formā man palīdzēja to uztvert vieglāk, nekā tas būtu, lasot Raiņa lugu, jo man dažkārt ir grūtības uztvert klasikas darbu valodu.”

Prieks par jauniešu guvumu šajā ekskursijā- ražotnes apmeklējums, iepazīšanās ar studiju iespējām LLU, kultūrvēsturiskās Jelgavas pils apskate, kā arī emocionālais līdzpārdzīvojums „Pūt, vējiņi!” izrādē.

Iespaidus apkopoja 11.b un 11.c klašu audzinātājas
Dzintra Priekule un Kristīne Modnika

 

 


 

Notikumi Jēkabpils pamatskolā

Animācijas filma “Leo un māksla”

16.oktobrī Jēkabpils pamatskolā 5.klašu skolēniem tika organizēta Virtuālā planetārija nodarbība “Leo un māksla”.

Šajā nodarbībā skolēniem tika piedāvāti divi uzdevumi. Pirmais no tiem bija saistīts ar vizuālo mākslu. Skolēniem tika piedāvāts noskatīties leļļu un animācijas izrādi “Leo un māksla”, izmantojot 3D brilles. Bērni kopā ar Leo, devās aizraujošā virtuālā ceļojumā, lai izzinātu mākslas vēsturi, tās pirmsākumus. Iepazinās ar klinšu zīmējumiem, dižāko zinātnieku un mākslinieku Leonardo Da Vinči, ekstravaganto ģēniju Vinsentu Van Gogu.

Nodarbībā skolēni iepazina mākslu, izmantojot tehnoloģiju iespējas. Izrādes mērķis bija paplašināt zināšanas par mākslas pirmsākumiem un mākslinieka lomu, kā arī akcentēt nozīmīgas mākslas vērtības.

Filmiņai cauri vijās pamatdoma, ka ar cītīgu darbu var daudz ko iemācīties un uzzināt. Pat ja sākumā liekas, ka darbs tev nav pa spēkam, tad to sākot darīt, iedziļinoties, domājot un mēģinot tev izdosies.

Otrs nodarbības uzdevums bija izlasīt Māra Dejus dzejoli “Kādā ostas pilsētā” un pēc tam vizuāli iepazīties kā ar mūsdienīgiem mākslas izpausmes līdzekļiem un ar tehnoloģiju palīdzību tiek apvienota māksla un literatūru.

Kā ieguvumu no nodarbības, skolēni minēja to, ka netradicionālā veidā varēja papildināt zināšanas, iegūt jaunu informāciju, kā arī izmēģināt tehnoloģijas mācību procesā. Daudzi skolēni pirmo reizi izmantoja 3D brilles.

Pārrunājot šo nodarbību, skolēni izteicās, ka labprāt apmeklētu šāda veida nodarbības biežāk, jo tās ir gan interesantas, gan neparastas, gan zinātkāri veicinošas.

5.klašu audzinātājas Solvita Ukre un Ineta Dišlere

Dialekti un apvidvārdi.

Jēkabpils pamatskolā 15.oktobrī viesojās stāstniece Līga Reitere, kura vadīja latviešu valodas stundu 5.a un 5.i klasē.

Skolēni nodarbības laikā klausījās stāstījumu par valodu daudzveidību, valodas bagātību. Atkārtoja, kas ir dialekti, uzzināja, ka lībisko dialektu var saukt arī par tāmnieku dialektu. Stāstniece stāstīja pasaku tāmnieku dialektā, kuru klausoties skolēni veica arī praktisku darbu, mēģināja saklausīt apvidvārdus.

Skolēni bija ne tikai pasīvi klausītāji, bet viņiem tika arī dots uzdevums – 10 jautājumi, uz kuriem bija jāsniedz rakstiskas atbildes nodarbības laikā. Jautājumi ne tikai prasīja no skolēniem zināšanas, bet lika arī pārdomāt mācību stundu – ko ieguvi klausoties? Kāda ir šīs stundas vērtība? Kāda ir atziņa, ko guvi stundā?

Nodarbības laikā skolēni gan atkārtoja mācīto, nostiprināja zināšanas, gan arī tika aicināti domāt par tikumiskām vērtībām – cieņu, pieklājību.

Galvenās atziņas, kas gūtas šajā nodarbībā – kāda ir tava sasveicināšanas, tāda būs tava diena, ja sasveicinies ar smaidu, tad smaida pilna būs diena. Skolēna galvenais uzdevums ir domāt, nevis izpildīt. Priekšā teikšana ierobežo domāšanu, nesaki priekšā, ļauj domāt citiem.

5.klašu audzinātājas Solvita Ukre un Līga Radzeviča

4.a klases skolēni viesojas Daugavpils (Dinaburgas) cietoksnī

2019. gada 27. septembrī iniciatīvas ,,Latvijas skolas soma” ietvaros Jēkabpils pamatskolas 4.a klases skolēni viesojās Daugavpils (Dinaburgas) cietoksnī, lai uzzinātu par tā celtniecību, attīstību līdz mūsdienām un restaurācijas procesu.

Izglītojošajā nodarbībā skolēni iepazina šo arhitektūras un kultūrvēstures objektu, izstaigājot lielu daļu tā teritorijas un klausoties gida stāstījumu. No putna lidojuma cietokšņa teritorija pēc formas atgādina sauli, zvaigzni, ziedu, bruņurupuci vai pat sikspārni. Tieši sikspārņi iecienījuši atsevišķus cietokšņa vaļņus ziemas guļai.

Skolēni uzzināja daudz par cietokšņa vēsturi un to, ka Daugavpils cietoksnis ir pasaulē pēdējais uzbūvētais bastiona tipa cietoksnis. Tam ir izveidoti četri vārti, kuri nosaukti vēsturiski nozīmīgu personu vārdos, piemēram, Nikolaja vārti. Skolēni varēja redzēt vēsturiskās ēkas, kuras tagad ir restaurētas. Mūsu maršrutā bija vēsturiskā Ūdens paceļamā ēka, kur tagad atrodas Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrs, kā arī darbojas cietokšņa pārvalde. Kādreizējā cietokšņa Komandanta pārvaldes mājā tagad ir Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde, kādreizējā Artilērijas arsenālā tapis Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs.

Ekskursijas laikā skolēni varēja uzkāpt ūdenstornī, lai ieraudzītu “mucu ar naudu”, un iziet pastaigāt gan pa cietokšņa aizsargvalni, apskatīt tam iekšienē izvietotās telpas. Zēnus īpaši aizrāva stāstījums par šaujamieročiem, lielgabaliem un munīciju, bet visai klasei interesantākais šķita mūsdienu mākslas objekts “Baltais zirgs”.

Nodarbības noslēgumā cītīgākie klausītāji saņēma suvenīrus ar cietokšņa simboliku, bet visa klase uzslavu par prasmi klausīties un uztvert vēsturisko informāciju salīdzinoši jaunā skolas vecumā. Ekskursija noslēdzās ar aicinājumu vēlreiz apmeklēt cietoksni laikā, kad tur notiek kultūras vai mākslas pasākumi.

4.a klases audzinātāja Antra Skutela

Edgara Lipora monoizrāde „Koklītes ceļojums”.

2019. gada 16.oktobrī iniciatīvas “LATVIJAS SKOLAS SOMA” ietvaros Jēkabpils pamatskolas 1. un 2.klašu skolēniem bija iespēja klātienē piedzīvot aktiera, vīru kopas “Vilki” vadītāja, multiinstrumentālista Edgara Lipora monoizrādi „Koklītes ceļojums”.

Izrādes galvenā varone bija Mazā Koklīte, kura dzīvoja kopā ar savu tēti Lielo Kokli, un, kā jau maziņai un zinātkārai radībai, tai bija daudz jautājumu par apkārtējo pasauli. Lai to visu noskaidrotu, Mazā Koklīte kopā ar skolēniem devās pasaulē rast atbildes uz neskaitāmajiem jautājumiem. Ceļojumā Mazā Koklīte piedzīvoja aizraujošus notikumus un satika arī jaunus draugus.       

Aktieris izrādē pasakas formā iepazīstināja skolēnus ar dažādiem mūzikas instrumentiem – kokli, bungām, dūkām, mandolīnu, ermoņiku u.c., kuriem ir savs izskats un individuāls skanējums. Tas veicināja skolēnu interesi par mūziku, mudinot ieklausīties melodijā, un radīja skolēniem priekšstatu par mūziku kā Latvijas kultūras sastāvdaļu.

Skolēniem izrāde izraisīja daudz pozitīvu emociju un aizrautīgi iesaistījās izrādes norisēs, līdzdarbojoties ar aktieri. Skolēni ieguva jaunas zināšanas par mūzikas instrumentu daudzveidību.

Jauki un izzinoši pasākumi ir vienmēr noderīgi skolēnu radošo spēju attīstīšanai.

Jolanta Šinkūne

Namdara Darbnīca Garkalnes novadā

2019. gada 17. oktobrī, rudenīgā rītā, Jēkabpils pamatskolas 6.a un 6.c klase devās ekskursijā uz Namdara Darbnīcu Garkalnes novadā, ko piedāvā projekts Skolas Soma. Skolēnus silti sagaidīja saimnieki Kaspars, Laura un Jānis, lai kopīgi pavadītu piedzīvojumiem un emocijām bagātu dienu.

Namdara Darbnīcā skolēni iepazina un praktiski izmēģināja darbošanos ar senajiem latviešu darbarīkiem, kā arī iepazina senās latviešu tradicionālās spēles. Pēc tam, kad skolēni bija mielojušies ar Namdaru Darbnīcas īpašo Spēka tēju un līdzpaņemtajām uzkodām, skolēniem bija vēl nebijusi iespēja izbaudīt elpu aizraujošu nobraucienu pa trosi pāri dīķim, kā arī pārcelties pāri dīķim ar koka pārceltuvi.

Skolēni lieliski pavadīja laiku, baudot skaisto rudens ainavu un Latvijas dabu, savstarpēji sadarbojoties un izzinot Latvijā augošo koku daudzveidību un to izmantošanas iespējas. Noslēgumā katram bija iespēja iegādāties īpašos Namdara Darbnīcā tapušos meistardarbus – magnētus, svečturus, traukus, virtuves dēlīšus un citas lietas.

Kā atzina skolēni, šī bija viena no labākajām ekskursijām, kurā viņi bijuši, jo bija daudz dažādu aktivitāšu un ne mirkli nebija garlaicīgi. 6.a un 6.c klases skolēni iesaka arī Tev doties uz Namdara Darbnīcu!

                             Klases audzinātājas
Aiga Zvirbule, Inita Smirnova, Aija Uzoliņa


 

Notikumi Jēkabpils Valsts ģimnāzijā

11.oktobrī mēs, 9.c klase un audzinātāja Silvija Tumanova, devāmies ekskursijā uz Valmieru. Mūsu ekskursijas galvenais mērķis bija Valmieras teātra izrāde “Nekas”. Izrāde veidota pēc dāņu rakstnieces Janas Telleres grāmatas motīviem, un tā vēsta par mūsu vecuma pusaudžiem, kuri cenšas pierādīt sev un citiem, ka viņu dzīvei ir kāda jēga. Daudzi no mums pirms tam bija izlasījuši arī grāmatu. Izrāde mūs tiešām pārsteidza gan ar savu noformējumu, gan saturu, tā bija skarba, bet patiesa un patiešām lika aizdomāties par dzīves jēgu. No sirds iesakām arī pārējām klasēm aizbraukt uz šo izrādi.

Lūk, daži 9.c klases skolēni viedokļi par to:

  • Izrāde “Nekas” tiešām lika domāt par attiecībām, kādas mēs veidojam ar draugiem, ar vecākiem. Izrādes beigās man bija emocijas, kuras es par nevaru izskaidrot ar vārdiem. (Gerda)
  • Pēc izrādes ilgi domāju, kāda tad ir mana dzīves jēga. Atbildi vēl joprojām nezinu. (Evita)
  • Esmu lasījusi arī grāmatu, un varu droši apgalvot, ka Valmieras teātra izrāde “Nekas” man patika daudz labāk nekā grāmata. (Alise)
  • Ļoti patika režisora radošā pieeja zāles izkārtojumā. Maz rekvizītu, taču tie izmantoti ļoti mērķtiecīgi. (Anastasija)
  • Izejot no teātra zāles, es biju satriekta, jo šī izrāde bija tik patiesa, skarba un reāla. Neko necentās pasniegt skaisti un filtrēti. (Amanda)

Pēc izrādes apmeklējām nesen atvērto mākslas galeriju “Neonija”. Kā jau nosaukums liecina, viss šajā galerijā atmirdz neona gaismās. Izgaismotas gleznas un dabas ainavas, krāsu, gaismu mūzikas un saspēle. Pēc izrādes bijām apmulsuši un nedaudz satriekti, savukārt “Neonija” palīdzēja no jauna sakārtot domas.

  • Galerija “Neonija” nomierināja un parādīja, ka skaistums eksistē un sapņi un maģija arī. Neonija parādīja, ka jēga visam ir. Ir vērts dzīvot. (Amanda)
  • Galerija “Neonija” bija pretstats izrādei. Tur bija mierīgi un mistiski. Kādu pusstundu sēdēju ar klases biedriem, skatoties uz vienu mākslas darbu un nepasakot ne vārda. (Rolands)
  • Galerija “Neonija” bija kā cita pasaule, tā bija miera pilna. (Mārtiņš)
  • Mākslas galerija “Neonija” bija kas jauns un nebijis manā dzīvē. Tās apmeklējums uzlabo pašsajūtu un emocionālo stāvokli. (Evelīna)

Izrāde un mākslas galerijas apmeklējums bija divi pasākumi, kas lieliski papildināja viens otru. Un, protams, skaistā pilsēta Valmiera zelta rudens rotā.

§ § § §

30. oktobrī mēs, 12.a klase un skolotāja Dace Seglēre, devāmies rudens ekskursijā uz Rīgu. Ekskursijas ietvaros apmeklējām dokumentālās filmas "Spiegs, kurš mans tēvs" īpašo seansu vidusskolēniem, kafijas namiņu «Kurts coffee» un muzeju “Rīgas Jūgendstila centrs”.

Dokumentālās filmas "Spiegs, kurš mans tēvs” seanss norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, par kuru savus iespaidus pauž Andris Gailis:

“Mums bija iespēja noklausīties lekciju par Auksto karu, un šī lekcija kalpoja kā labs ievads filmai "Spiegs, kurš mans tēvs". Jaunā filma vēsta par latviešu meitenes dzīves lielo pavērsienu – kā viņa no PSRS pārcēlās uz nezināmo ASV pie sava tēva, kurš bija dubultaģents. Pēc filmas visiem skatītājiem bija ekskluzīva iespēja tikties ar filmas galveno varoni Ievu Lešinsku un uzdot viņai dažādus jautājumus, ko mēs arī darījām.”

Rīgā bija uzsnidzis pirmais sniegs, tāpēc apstājāmies iemalkot siltu kafiju un kakao «Kurts coffee», tādējādi palīdzējām mazajam Kurtiņam un viņa stiprajai ģimenei. Dienas noslēgumā apmeklējām muzeju “Rīgas Jūgendstila centrs”. Muzeja ēka Alberta ielā 12 celta 1903. gadā kā izcilā latviešu arhitekta Konstantīna Pēkšēna personiskais nams. Muzeja krājumu veido jūgendstila priekšmeti, kas ražoti vai lietoti Rīgā un Latvijas teritorijā 20. gs. sākumā. Te ikkatrs aicināts uzbūvēt jūgendstila namu, noskatīties kinofilmu vai iemūžināt sevi īpaši izveidota fotosalona interjerā.

Atziņas par muzeju “Rīgas Jūgendstila centrs” izklāsta Estere Freimane:

“Lai iegūtu pēc iespējas labākus iespaidus un lai saprastu, kā dzīvoja tā laika elites mākslinieki, izvēlējāmies ekskursiju kopā ar gidi, kura no galvas līdz papēžiem bija tērpusies jūgendstilam atbilstošā tērpā. Nestāstot tikai par vēsturi, bet arī pārbaudot mūsu zināšanas par pašmāju klasiķiem, gide spēja mūs ieinteresēt ar savdabīgu pieeju ekskursijai. Muzejs tiešām izskatījās pēc dzīvokļa, kura iemītnieki izgājuši pastaigāties. Pat virtuvē kalpone mūs cienāja ar tikko izceptiem cepumiņiem.”

Pateicoties valstij par piešķirto dāvanu, "Latvijas skolas soma" programmas ietvaros mums bija iespēja ielūkoties divos vēstures posmos no ģimenes un sadzīviskās dzīves skatupunkta. Dienas garumā tapām izglītoti gan ar kino, gan muzeja palīdzību un realizējām ekskursijas mērķi – tā bija ar ieskatu vēsturē un kultūrizglītojoša.

12.a klases vārdā, Līva Rateniece

 § § § §

Tad mūsu ceļš veda uz Latvijas Nacionālo Mākslas muzeju, kur katram skolēnam bija jāatrod un jāiepazīstas ar Latvijas kanonā iekļautajiem mākslas darbiem, kas ir apskatāmi muzejā, jāiepazīstas ar muzeja izkārtojumu un mainīgajām ekspozīcijām. Katram bija jāatrod viens mākslas darbs no Latvijas kanonā iekļautajiem vai kāds cits, kas uzrunāja visvairāk, un jāpieraksta pieejamā informācija par šo darbu, jāpamato izvēle. Jāpiemin, ka muzeja apmeklējuma laikā piedzīvojām divus patīkamus pārsteigumus. Pirmkārt, bija iespējā redzēt Latvijas Valsts prezidenta E. Levita kundzi A. Levitu, kura kopā ar Ukrainas prezidenta V. Zelenska kundzi apmeklēja muzeju. Otrkārt, muzeja darbinieki bija tik laipni, ka atļāva apskatīt Rīgu no terases. Lai gan terase apmeklētājiem bija jau slēgta, ņemot vērā laika apstākļus un temperatūru, kas tajā dienā sasniedza + 22 grādus, darbinieki ļāva mums apskatīt saulaini rudenīgo Rīgas panorāmu.

Skolēnu domas par ekskursiju:

Matīss S.: “Šī ekskursija bija diezgan interesanta, apskatījām daudz skaistu gleznu. Rosināja domas par Latvijas vēstures aspektiem - kad latvieši ir zaudējuši, kad vinnējuši” .

Armands: “Man ļoti patika. Varēju apskatīt ļoti labas un interesantas gleznas. Es pat atradu savu mīļāko gleznu, kuru labprāt redzētu savā mājā. Iesaku citiem!”

Beāte: “Manuprāt, šī ekskursija ir ļoti izdevusies. It īpaši patika mākslas muzeja terase un eksponāti. Mazliet garlaicīgi šķita vēstures muzejā, bet dažas lietas bija ļoti interesantas.”

Roberts: “Es ieguvu jaunas zināšanas par Latvijas vēsturi, Latvijas māksliniekiem. Man patika vizīte Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Vēstures muzejā labāk patiktu apskatīt visu pašam, nevis ar gidu, jo tas likās garlaicīgi. Ieteikums apmeklēt ne tik daudz muzeju, kā vairāk atraktīvu lietu”

8.a klase un audzinātāja A. Vanaga

 § § § §

18. oktobrī mēs, 11.a klase un audzinātāja Sandra Bondare, “Skolas somas” ietvaros devāmies ekskursijā uz Rīgu.
Pirmais galapunkts bija LU Dabas māja, kur mūs laipni sagaidīja mūsu skolas absolvente un Jauno ķīmiķu skolas pasniedzēja - docente Iveta Ancāne. Tur mēs iepazinām vidi, kādā mācās dabas zinātņu studenti: modernās auditorijas un laboratorijas sajūsmināja ne vienu vien klasesbiedru. Kas to lai zin, varbūt kāds arī sevi redzēja nākotnē esam daļu no šīs vietas. Izstaigājuši krustu šķērsu gaiteņus, beigās attapāmies uz ēkas jumta. Kā jau Dabas mājai pienākas, daba bija arī uz jumta – tas bija apzaļumots. Un, protams, pavēra skatu uz straujo, urbāno Rīgu.Otrais galapunkts bija Vecrīga, kurā apmeklējām vienu no vecākajām un vērtīgākajām viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Baltijas valstīs – Rīgas Sv. Pētera baznīcu. Uzbraucām tās tornī un ieraudzījām vēl iespaidīgāku skatu uz Rīgu. Katram no mums telefona galerijā ir vismaz 5 foto ar elpu aizraujošo ainavu.

Trešais un gaidītākais galapunkts bija Latvijas Nacionālā opera un balets, kur baudījām baleta izrādi “Raimonda”. 3 cēlienu garā izrāde mūs aizrāva ar krāšņajiem tērpiem, izslīpētajiem deju soļiem un skaisto stāstu.

Esam pateicīgi “Skolas somai” par sniegto iespēju pavadīt lielisku piektdienu un atklāt Rīgu no jauna.

Elizabete Romanovska, 11.a


 

Izrādes “Brīnumu laiks” un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja apmeklējums

27. novembrī mēs, 6. klašu skolēni, kopā ar klases audzinātājām devāmies uz Rīgu. Projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skatījāmies izrādi „Brīnumu laiks”, kura ir veidota pēc K.F.Okesona lugas motīviem. Izrādes režisors ir M.Vilsons, kurš mums, skolēniem, labāk pazīstams kā Vectēvs no filmas „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”.

Izrāde bija par pusaudzi Denisu, kuram liekas, ka viņu nesaprot  mamma, labākais draugs, un arī skolotāji ir „piekasīgi” un visā vaino tikai viņu. Deniss nolemj vērsties pie Augstākiem spēkiem, lai tie palīdz atrisināt viņa dzīves problēmas. Taču vēlāk saprot, ka vispareizākais veids, kā ar tām cīnīties, ir saņemt drosmi un pašam atrisināt savas problēmas.

P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā bija interesants gidu stāstījums par medicīnas pirmsākumiem  un attīstības vēsturi, dažādām slimībām un kā izvairīties no tām, cilvēka uzbūvi un neliels ieskats arī kosmosa izpētē.

Mums ļoti patika izrāde un nākotnē domājam vēlreiz apmeklēt kādu Medicīnas muzeja veidoto anatomijas stundu, jo mūsu vidū ir skolēni, kuri gribētu nākotni saistīt ar medicīnu.

Alise Klidziņa: visinteresantākais priekšmets , manuprāt, muzejā bija dzelzs plaušas, jo tās bija lielas un likās, ka tās ir no nākotnes.

Katrīna Beinaroviča: mani ļoti ieinteresēja stāsts par senākajām slimībām un ķirurģu darbu. Dažos brīžos sajutu sāpes no stāstītā un bija baisi. Tajos laikos nebija narkozes un jebkādu pretsāpju zāļu.

Sanija Raspopova: izrādi nosaku noskatīties katram pusaudzim. Tikai mēs katrs atbildam par savu dzīvi ,lai kaut ko iegūtu, vajag censties un darīt pašam, nevis paļauties uz brīnumu.

6.klašu skolēnu pārdomas uzklausīja un pierakstīja klašu audzinātājas
 Inga Vaivode un Santa Svile.

§ § § §

2019. gada 26.novembrī skolā viesojās ,,Istabas teātris” ar režisora Jāņa Znotiņa izrādi “Karnevāls un kartupeļu salāti” (pēc igauņu rakstnieka A. Kivirehka grāmatas motīviem), un 1.-3.klašu skolēni dzīvoja līdzi varoņu Mijas, Aksela, Oskara un Katrīnas rotaļām. Minimālās dekorācijas un nosacītība raisīja skatītāju iztēli. Aktieri Ance Muižniece un Jānis Znotiņš apbrīnojami pārtapa te zēna, te meitenes lomā. Un kur nu vēl lietu atdzīvošanās: dzīvais putekļusūcējs, skudru-pūžņa dzīve, veļasmašīnas karuselis, uz spoguļa uzzīmētās bārbijas un vēl, un vēl! Caur jokiem un pārtapšanas spēlēm tika rosināts domāt par draudzēšanos, līdzjūtību, apvainošanos, prasmi spēlēties un sadzīvot ar vecāko brāli, par mācīšanos.

2.a klases skolēnu atsauksmes.

  • Dita: “Man likās jocīgi, ka viņi zīmēja uz spoguļiem jocīgas Bārbijas. Un daudz mainīja lomas. Es pirmo reizi dzirdēju, ka ir šādi kartupeļu salāti! “
  • Miķelis: “Man ļoti patika izrādē drēbju skapis, kas bija futbola vārti. Mija spēlējās ar Oskaru!”
  • Aleksejs: “Mēs skatījāmies izrādi “Karnevāls un kartupeļu salāti.” Tā šķita interesanta, jo spilveni bija svarīgās lomās.”
  • Stefans: “Man likās jocīgi, kad tur bija vecas Bārbijas, kas nebija Bārbijas. Likās priecīgi, kad Oskars tēloja vistu.”
  • Denija: “Bija jautri un smieklīgi. Man patika Mija un Oskars.”
  • Ģirts: ”Man patika, ka puisis bija vista un perēja olas.”
  • Anna: “Man likās interesanti tas, ka meitene karnevālā bija puteklis. Gudri bija tas, ka viņi mācījās ieklausīties citu domās.”
  • Daniels: “Man bija ļoti interesanti skatīties šo izrādi. Tā bija arī pamācoša.”
  • Estere: “Man patika izrādes beigas, jo bija svētku svecīte. Likās smieklīgi, kad abi zīmēja uz spoguļiem.”
  • Loreta: “Visdomājošākais šajā teātrī bija tas, ka tur ar diviem spilveniem varēja parādīt tik daudzus tēlus!”
  • Līga: “Man ļoti patika nesmukās Bārbijas.”
  • Lana: “Teātris bija smieklīgs un jautrs. Vēl man likās interesanti, ko viņi darīja ar spilveniem.”
  • Renards: ”Man likās dīvains Oskars, jo viņam garšoja kartupeļu salāti.”
  • Gustavs: “Smieklīgi, kad viņi pārveidoja Bārbijas.”
  • Toms: “Tā kā man ļoti patīk spēlēt futbolu, tad vislabāk man patika tā vieta, kur tika spēlēta šī spēle. Nepatika, ka zīmēja uz spoguļa lelles.”
  • Ervīns: “Man patika abi galvenie varoņi, kad viņi tēloja dažādus tēlus. Mija izcili sargāja vārtus!”
  • Adrija: “Kā ar tik mantām var tik daudz ko notēlot? Es to laikam nevarētu.”
  • Edgars: ”Man patika aktieri!”
  • Ģederts: “Es nesapratu, kas tur bija uzzīmēts uz spoguļa. Tas izskatījās pēc pirāta.”

 Sagatavoja I.Ūbele

§ § § §

2019. gada 19.novembrī, Tēvzemes nedēļā, 9.-12.klašu skolēniem bija iespēja noskatīties jaunāko latviešu mākslas filmu ,,Dvēseļu putenis” (režisors Dzintars Treibergs, pēc A.Grīna romāna motīviem). Projekta ,,Skolas soma” ietvaros mums bija noorganizēts īpašs seanss Tautas nama lielajā zālē.

Zane, 12.klases skolniece: ,,Spilgti atmiņā palika kāda kareivja vārdi: ,,Visi kājās, jūs taču esat latvieši!” Ne tikai šis aicinājums, bet visa Strēlnieku bataljona darbība raisīja pārdomas, cik latvieši ir stipra un neatlaidīga tauta, kura visu mūžu ir vēlējusies pastāvēt par sevi. Novērtēju jauno latviešu, kāds bija galvenais varonis Artūrs Vanags un viņa pulka biedri, pašaizliedzību. Iestājoties strēlniekos, katrs norūdījās un kļuva par vīru, kurš līdz pēdējām savas dzīves sekundēm lies asinis, lai uzvarētu kaujā. Tā tapa varoņi. Skatoties filmu, domāju par savu vecvectēvu – strēlnieku. Esmu lepna un gandarīta, ka arī manas dzimtas pārstāvji ir cīnījušies par brīvību.”

Sagatavoja I.Ūbele


 

Mākslas darbi iedvesmo!

11.oktobrī Jēkabpils 2.vidusskolas 1.c klasesskolēni ar klases audzinātāju Tatjanu Novikovu devās uz mākslas galeriju “Mans’s”, lai iepazītu mākslas darbu ekspozīciju, sekmējot skolēnu emocionālo un intelektuālo attīstību.

Mākslas galerijā skolēni aplūkoja latviešu mūsdienu gleznotāju darbus, bija patīkami pārsteigti par keramiku, rotaslietām, kā arī suvenīriem. Pēc galerijas ekspozīcijas apskates skolēni guva iedvesmu radoši izpausties gleznojot, bija sirsnīgi un aizrautīgi sarunu biedri, jo mākslas galerijā gūto emociju bija daudz. Šāds pasākums brīvā atmosfērā ir lieliska alternatīva mācību stundai.

Atsauksmes:

„Mākslas galerijā “Mans’s” es guvu daudz jaunu iespaidu, apskatīju latviešu gleznotāju gleznas. Iespaidīgākais bija kāds mākslas darbs, kurā gleznotājs, manuprāt, apvienoja bailes, nāvi un izbrīnu. Katrā gleznā gleznotājs prot sarunāties ar krāsām.” (Milana)

„Liels paldies programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju apmeklēt galeriju “Mans’s”! Man bija ļoti interesanti iepazīt Jēkabpilī esošo galeriju, apskatīt gleznas, mākslas darbus un galerijā esošos priekšmetus. Es vēlos kopā ar ģimeni vēlreiz aiziet uz galeriju.” (Adelina)

1.c klases audzinātāja Tatjana Novikova

 


 

3.vidusskola aktīvi izmanto "Latvijas skolas somas" iespējas

2019. gada 18. oktobrī projekta „Skolas soma” ietvaros 2. a un 2. c klases skolēni ar audzinātājām Mārīti Viļumu un Laimdotu Ozoliņu devās uz Rīgu – Latvijas dabas muzeju un Dzelzceļa muzeju.

Skolēniem šajā vecumā ir dabiska interese par dabā notiekošajiem procesiem. Viņi muzejpedagoģiskajā nodarbībā Latvijas dabas muzejā interaktīvi apguva tēmas „Latvijas zīdītāji. Mežs – mājas”. Tas bija izzinoši un skolēniem paplašināja redzesloku par dabā notiekošo. Iegūtās jaunās zināšanas par Latvijas zīdītājdzīvnieku pēdu atpazīšanu, meža ekosistēmas iepazīšanu noderēs dzīvei.

Jēkabpils 3. vidusskola atrodas ļoti tuvu dzelzceļam un drošība ir aktuāls jautājums, apmeklējām Dzelzceļa muzeju, kur gidu pavadībā bērni uzzināja par Latvijas dzelzceļa vēsturi, gatavoja savu tvaika lokomotīvi. Skolēniem sajūsmu izraisīja iespēja izstaigāt vēsturisko vilcienu lokomotīves un vagonus, iejusties ar vilcienu saistīto profesiju pārstāvju: mašīnista, kontroliera, elektromontiera, pārmijnieka, kurinātāja u.c. darba ikdienā. Arī karjeras nedēļas ietvaros jauniegūtās zināšanas noderēs ikkatram skolēnam.

§ § § § 

15. oktobrī 9. – 12. klašu skolēni noskatījās jauno dokumentālo filmu ,,Spiegs, kurš mans tēvs” (rež.J.Kilmi un G.Grūbe). Filma stāsta par 20.gs.augstu amatpersonu Imantu Lešinski. Galvenais varonis ir PSRS Valsts drošības komitejas izlūkdienesta darbinieks, vēlāk – Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariāta ierēdnis un padomju spiegs Savienotajās Valstīs, bet vairākas desmitgades arī Amerikas Centrālās izlūkošanas pārvaldes savervēts dubultaģents. Par saviem piedzīvojumiem un, galvenais, pārdzīvojumiem stāsta viņa meita Ieva Lešinska, tulkotāja un publiciste. 

Pirms seansa noklausījāmies K.Klišāna lekciju par Auksto karu un skolotājas A.Vidējās komentāru par filmu turpmāko plānoto pasākumu kontekstā, jo Tēvzemes nedēļā skolā viesosies Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks B.Javoišs. Lai izprastu vēsturiskos notikumus, skolēniem bija jā iedziļinās dokumentālajā vēstījumā gan latviešu, gan krievu, gan angļu valodā. Ne visiem tas veiksmīgi izdevās. Filmu demonstrēšanai skolā sarūpēja ,,Film Studio Mistrus Media”.

§ § § § 

Šī gada 1. oktobrī  mēs, 10. a un 10. b klase ar audzinātājām Astrīdi Vidējo un Solvitu Soroku, “Skolas somas” ietvaros viesojāmies Līgatnē. Laikapstākļi mūs lutināja, tāpēc ar baudu varējām izstaigāt 5 km garās Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas. Takās iepazinām Latvijā dzīvojošo savvaļas zīdītājdzīvnieku sugas, dabas daudzveidību un aizsardzības nepieciešamību, novērojām Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus, sasveicinājāmies ar lācenīti Ilzīti, kura janvārī nosvinēja 18 gadu jubileju, kā arī uzkāpām  22 metrus augstajā Līgatnes dabas taku skatu tornī un vērojām Gaujas senieleju visā tās krāšņumā.

Pēc taku izstaigāšanas devāmies uz padomju laika īpaši slepeno objektu ar segvārdu „Pansionāts”, lai realitātē apskatītu visu tā laika autentisko pazemes bunkura aprīkojumu. Ar interesi klausījāmies gides stāstījumā par tiem laikiem, kad neko nedrīkstēja otram cilvēkam izpaust, jo tas otrs varēja izrādīties ziņotājs, kad veikalu plaukti bija tukši, bet pie varas esošajiem bija savi specveikali, kuros viņi pirka deficīta preces, kad PSRS gatavojās kodolkaram ar ASV, un tāpēc bija labi attīstīta civilās aizsardzības sistēma. Viens no CA pasākumiem bija slepenā pazemes bunkura vēl slepenākā celtniecība (it kā cēla pansionātu, bet patiesībā 9 m dziļu pazemes bunkuru, kurā kodolkara gadījumā varētu paslēpties un trīs mēnešus izdzīvot 100 pie varas esošās personas).

Bet vislielāko iespaidu atstāja iespēja pašiem iejusties tā laika gaisotnē, izjust militārpersonas pavēļu bezierunu paklausību, tas ļāva iepazīt šo baiso laiku caur emocijām, pārdzīvojumu.

§ § § §

26. septembrī 3.a un 3.b klases mācību nodarbības Dzelzceļa muzejā. Skolēni piedalījās Drošības stundā. Darbojās radošajā nodarbībā „ Iepazīsti un uzbūvē tvaika lokomotīvi”. Skolēni iepazinās ar Dzelzceļa muzeju, tā vēsturi, apskatīja senākās lokomotīves. Guva ceļojuma sajūtas, uzzināja kā vada vilcienu kustību un kā darbojas dažādas ierīces.

§ § § §

25.09.2019 4. c un 5.c klase kopā ar audzinātājām I. Randohu un I.Bičoli projekta “Skolas somas” ietvaros apmeklēja Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju un iepazinās ar izstādi – “75 mirkļi mākslas krājumā”, kura veltīta Madonas muzeja 75 gadu dzimšanas dienai.

Skolēni piedalījās muzejpedagoģiskā programmā IEPAZĪSTI LATVIJU, kuras mērķis bija veidot un celt nacionālo pašapziņu.
Latvijas iepazīšana notika, izmantojot dažādas galda spēles par Latvijas vēstures un kultūras pieminekļiem, par Latvijā dažādos laikos dzīvojušām ievērojamām personībām, par Latvijas, kā neatkarīgas valsts veidošanos.

§ § § §

2019. gada 25. septembrī mums, 11.a un 9.a klasei, bija iespēja “Skolas somas” ietvaros apmeklēt E. Veidenbauma muzeju viņa paša dzimtajos “Kalāčos”. Izstaigājām takas, pa kurām viņš un viņa ģimene staigāja, izjutām to atmosfēru, kurā tapa viņa dzejoļi. Paplašinājām savu redzes loku, spēlējot spēli ,kad muzeja materiālos bija jāmeklē informācija par dzejnieku. Beigās daudziem no mums arī izdevās izglābt kādu dzejoli no liesmām un paturēt to par piemiņu no šīs ekskursijas.

§ § § §

2019. gada 25. septembrī 9. klase ,,Skolas somas” ietvaros devās uz Lielvārdi, kur darbojās muzejpedagoģiska programmā „A.Pumpurs un Lāčplēsis” – interaktīvā nodarbībā ir gūtas ne tikai faktu zināšanas, bet arī izdzīvots radošs process. Iepazīts radošas personības veidošanās ceļš ciešā saistībā ar Latvijas vēsturisko attīstību. A.Pumpura eposs „Lācplēsis” ir apgūts, iejūtoties konkrētu varoņu lomās. Veicināta uzdrošināšanās improvizācijas uzdevumiem. Padziļināts priekšstats par kultūrvēsturiskajiem novadiem, kurus vieno Daugava.

Mēs – A.Pumpura eposa varoņu lomās

Trešdienas rītā ar klasi pabijām Lielvārdē – Andreja Pumpura muzejā. Sajūtas bija patiešām kolosālas. Ieejot muzejā, mūs sagaidīja ļoti jauka gide, kas apbrīnojamā aizrautībā mums novadīja nodarbību. Klase tika iesaistīta teātra izrādē ” Lāčplēsis”. Izrādes galvenie varoņi bijām mēs paši – Lāčplēsis, Laimdota, Spīdala, Kangars, Tumšais bruņinieks. Arī pats Andrejs Pumpurs un viņa tuvie cilvēki bijām mēs.  Reti izdodas redzēt tik lielu tuvību, smaidus, smieklus un komandas darbu klases kolektīvā, bet tādi mēs bijām. Muzejā pavadījām mazliet vairāk nekā stundu, bet tā paskrēja tik ātri, jo bija ļoti interesanti skatīties un izdzīvot līdzi Andreja Pumpura eposam ”Lāčplēsis”. Tagad lasīsim eposu un vēlreiz dzīvosim līdzi attēlotajiem notikumiem.

Kristiāna Laura Ozoliņa, 9.b

 § § § §

17.09.2019. 12. a, b klašu skolēni ar audzinātājām I.Ūbeli un I.Raubišku ,,Skolas somas” ietvaros devās uz Vidzemi, kur darbojās muzejpedagoģiskajā programmā E. Veidenbauma mājās “Kalāči” un iepazina Cēsu pils muzeja kompleksu. Braucienā apvienojās latviešu literatūra, vēsture un kultūrvēsture.

Skolēni atsvaidzināja zināšanas par dzejnieka E.Veidenbauma personību un radošo darbību. Pārbaudīja savas zināšanas un izpratni, pildot krustvārdu mīklu. Runāja no galvas dzeju. Bija aizraujoši iepazīties ar klasisku muzeju un moderno ekspozīciju ,,Kalāču” mājās. Iespaidi noderēs, gatavojoties CE latviešu valodā (pārspriedumam).

Cēsu pilī pārsteidza informācija par bruņiniekiem, gides stāstījums bija ļoti bagātīgs, īpaši par Livonijas ordeni. Pils kompleksa restaurācija tika iepazīta, uzkāpjot tornī, kur modernais video stāsts bija ekskursijas spilgtākais notikums.

Lielā vasaras izstāde 2019 galerijā „Mans’s”

Mums, devītajiem, bija ļoti interesants pirmdienas mācību stundu nobeigums. Mēs devāmies uz mūsu pilsētas, manuprāt, greznāko un vērtīgāko vietu, uz galeriju „Mans’s”. Galerijā „Mans’s” mēs varējām aplūkot dažādu žanru gleznas, sākot ar klasiku un beidzot ar mūsdienīgo ekspresionismu. Katrs skolēns saredzēja gleznu citādi, veidojās interesantas sarunas. Saredzēju savos klasesbiedros to interesi un uguntiņu, kas mani ļoti iepriecināja. Interesanti – man mani klasesbiedri, kurus pazīstu jau devīto gadu, pavērās no citas puses. Esmu ļoti pateicīga galerijas darbiniekam, kas veicināja mūsu iztēli, pavēra acis uz citu pasauli. Galerijā mēs apskatījām populāru mākslinieku gleznas – Maijas Tabakas, Helēnas Heinrihsones, Kārļa Dobrāja, kā arī citu mākslinieku gleznas. Jūtos lepna, ka pie mums, Jēkabpilī, var apmeklēt tādu galeriju kā „Mans’s”.

Marina Okuņeva 9.b

Ļoti skaists labās enerģijas avots ir galerija „Mans’s”. Labprāt dotos turp vēl. Man liekas, ka projekts „Skolas soma” sniedz mums daudz lielisku iespēju visapkārt, un man ir prieks, ka arī Jēkabpilī tagad to var izmantot. Ja es turp būtu devusies viena, man tas nedotu tik daudz emociju kā tad, kad mēs turp devāmies ar klasi. Ja es turp būtu devusies viena, es nebūtu dzirdējusi vienaudžu viedokli par darbiem. Man ļoti patika šī iespēja dalīties redzētajā ar klasesbiedriem. Katram bija savs viedoklis un izpratne par gleznām. Šī diena patiešām bija izdevusies!

Daniela Umbraško-Gramane 9.b

16. septembrī mēs devāmies ļoti iespaidīgā un neaizmirstamā literatūras stundā. Man tā bija stunda, kurā es uzzināju daudz ko jaunu par mākslu un mākslas stiliem. Šajā stundā es beidzot zaudēju laika izjūtu, jo mūsu gids stāstīja ļoti interesantas tēmas, kā, piemēram, lai kļūtu par slavenu mākslinieku, vispirms Ir jāizmācās, ja nemaldos, 14 gadi, un savā mācību laikā ir jāuzglezno pašportreti un vēl dažādi tēlojumi. Izstādē mani ļoti piesaistīja gleznotāja Maija Tabaka un viņas glezna ‘’Grafitī’’, tāpēc ka šī glezna ļoti atspoguļoja jauniešu iecienītāko mākslu un mūsdienu pretrunīgo dzīves uztveri.

Svens Spēks 9.b

Pirmo reizi, kad es dzirdēju, ka mēs iesim uz izstādi, es nebiju pārliecināts, vai tā ir laba ideja. Pēc tam es sapratu, ka to vajag uztvert ne tikai kā vienkāršu klases pastaigu, bet kā iespēju uzzināt kaut ko jaunu, iepazīt tos cilvēkus, kuriem skats uz pasauli ir savādāks. Es nekad nebiju gleznu izstādēs, tāpēc man tas viss bija pirmo reizi.

Armands Sīmanis 9.b

Visa galerija man ļoti patika, un gribētu vēlreiz to apmeklēt jau ar vecākiem.

Liāna Līce-Līcīte 9.b

Šī izstāde lika man domāt un arī iztēloties, kas notiek kādā noteiktā gleznā. Lika padomāt par maniem hobijiem un arī skaisto darbu. Ieteiktu visiem apskatīt izstādes un padomāt par visu, ko liek aizdomāties šie brīnišķīgie, radošie darbi.

Ieva Niedra 9.b

Vērojot no malas savus klasesbiedrus, es sāku izprast viņus labāk. Kādu aizrāva kāda noteikta glezna, bet varbūt kādu tā neuzrunāja vispār. Tieši mākslas galerijā mēs parādījām sevi no jaunas puses, no puses, kuru neviens nekad nebija redzējis. Mēs dalījāmies savos iespaidos par redzēto un sajusto.

Loreta Meikšāne 9.b

 


 

1.klašu skolēni iepazīst stīgu instrumentus

30. septembrī Jēkabpils 2.vidusskolā notika koncertlekcija ''Shape of music'' programmas ''Latvijas skolas soma'' ietvaros. Ciemos bija atbraukušas trīs burvīgas mākslinieces - Lelde Zaržecka, Inese Fedorovska un Arta Abaroniņa, kuras iepazīstināja bērnus ar stīgu instrumentiem: vijoli, altu, čellu un kontrabasu, atskaņojot pasaulslavenu autoru skaņdarbus.

Koncertlekcijā piedalījās 1.a, 1b, 1.c klases skolēni un audzinātājas G. Auzāne. T. Novikova, S. Jekaraševa.

Pasākuma mērķis bija sekmēt skolēnu emocionālo un intelektuālo attīstību, veidojot priekšnoteikumus, lai katrs spētu kļūt par aktīvu mūzikas klausītāju.

Skolēniem pasākums ļoti patika. Visi uzmanīgi un ar interesi klausījās un skatījās. Mākslinieces deva iespēju izmēģināt instrumentu spēli arī bērniem.
Laiks aizritēja ļoti ātri un bērni ieguva labu pieredzi, par ko izsaka pateicību valsts programmai “Latvijas skolas soma”.

 1.a klases audzinātāja Guna Auzāne

 

 


 

Rīgas muzeju aizraujošo nodarbību varā

10.10.2019. Jēkabpils 2.vidusskolas 9.b un 11. a klases skolēni programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Rīgu.

Mācību mērķis: Papildināt skolēnu zināšanas Latvijas vēsturē, sekmēt skolēnu integrāciju Latvijas sabiedrībā, nacionālās un valstiskās identitātes un  patriotisma nostiprināšanos.

Rīgā skolēni apmeklēja Žaņa Lipkes memoriālu. Gida stāstījums bija tik emocionāls, ka skolēni varēja sajust Eiropas tautu traģisko likteni un izjust lepnumu par to, ka mūsu valstī ir tik drosmīgi cilvēki, kuri gatavi riskēt ar savu dzīvību citu cilvēku labā. Šāda veida programmas veicina tolerances veidošanos attiecībā pret dažādu tautību pārstāvjiem, māca cienīt visus cilvēkus.

Ļoti interesanta bija ar Ķīpsalas arhitektūru saistītā praktiskā nodarbība. Skolēniem bija jāatbild uz jautājumiem. Varējām apskatīt namus, kuri atvesti no Jēkabpils un kuri ir būvēti no koksnes, kura atvesta no Jēkabpils. Šādā veidā var iegūt jaunas zināšanas par dzimtā novada vēsturi.

LKA Rīgas kino muzejā notika praktiska nodarbība animācijas darbnīcā bērniem. Skolēniem kā atklājums bija fakts, ka Latvijā ir 20.gadsimta režisori un filmas, ar kurām vērts lepoties. Praktiskā nodarbība sniedza iespēju pašiem izveidot nelielu filmu. Izglītojoša bija nodarbība Dzelzceļa muzejā. Skolēniem tika izsniegtas darba lapas. Nodarbības laikā bija jāizpēta muzeja eksponāti un jāatbild uz dotajiem jautājumiem. Rezultāti bija jāpublicē sociālā tīkla vietnē Facebook. Izpētes darbs tika saistīts ar mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu. Tika piedāvāta arī iespēja pabūt senajos vilcienu vagonos un pasēdēt pie mašīnista pults.

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā skolēniem tika piedāvāta praktiskā nodarbība „Mode Latvijā un Eiropā 17.- 20.gs.”. Uzzinājām daudz jauna par to, kā tērpās vīrieši, sievietes un bērni. Izbrīnīja 32. izmēra sieviešu kurpītes. Skolēni uzzināja, ka cilvēki 17.gadsimtā bija mazāki augumā nekā mēs, tādēļ apavu izmērs tiem arī bija mazāks. Aizraujoši bija pielaikot cepures un paturēt rokās 19.gadsimta džentelmeņa spieķi.

Paldies programmas “Latvijas skolas soma” organizatoriem! Tieši muzeju apmeklējums un īpaši iespēja darboties praktiskajās nodarbībās, kuras tiek organizētas jauniešiem, sniedz praktiskās iemaņas, māca sadarboties, meklēt nestandarta risinājumus, gatavo skolēnus reālajai dzīvei, nostiprina draudzīgas attiecības, kas atbilst kompetenču pieejai izglītībā.

Skolēnu atsauksmes:

  • Īpaši patika praktiskā nodarbība Dzelzceļa muzejā. Tieši tāpēc, ka mēs visu informāciju meklējām un atradām paši. Aizraujoši bija pasēdēt vagoniņā. Mūsdienās vilcieni ir pavisam citādāki.
  • Ļoti patīkami bija klausīties gidus, viņu skaisto, pareizo valodu.
  • Nekad nebiju apmeklējis 4 muzejus vienā dienā. Patika tas, ka nebija tikai lekcijas, bet arī praktiskās nodarbības, piemēram, savas mini filmiņas veidošana Kino muzejā. Uzzināju daudz jauna par modi. Negribētu nēsāt parūkas un zeķes kā 17.gadsimta vīrieši. Mūsu mode ir ērtāka. Mūsu apģērbā ir vienkāršāk. Ceru, ka turpmāk būs vairāk tādu izzinošu braucienu.
  • Man ļoti patika nodarbības muzejos. Uzzinājām diezgan daudz jauna, nostiprinājām to, ko zinājām iepriekš. Ļoti patika tas, ka mēs kaut ko darījām paši. Interesanti bija uzzināt Ķīpsalas vēsturi, par Žani Lipki, par modi senatnē (Latvijā), par to, kā tiek uzņemts kino, kā arī par Latvijas dzelzceļiem. Iespaidu ļoti daudz! Šī bija vispiesātinātākā ekskursija no visām, kurās es kādreiz esmu bijusi.
  • Aizkustināja stāsts par Žani Lipki. Gids stāstīja ļoti emocionāli. Uz mirkli pat likās, ka atrodos bunkurā un slēpjos no nacistiem. Mums jālepojas ar tādiem cilvēkiem kā Žanis Lipke.

 9.b un 11.a klases audzinātājas Natālija Zarkeviča, Žanna Vinogradova

 

 


 

Ar “Latvijas skolas somu” plecā uz galeriju “Mans’s”

Galerija MANS'S dibināta 1991. gadā un tā bija viena no pirmajām privātajām galerijām Latvijā.

Šajā laikā noorganizētas vairāk nekā 200 glezniecības, tekstilmākslas, grāmatu ilustrāciju, ex-libris un lietišķās  mākslas izstādes.

Galerijas direktors un mākslinieks Uldis Čamans  ir organizējis un ar saviem darbiem pats piedalījies latviešu modernās mākslas izstādēs Vācijā, Dānijā, Beļģijā, Itālijā, Nīderlandē, Spānijā, Krievijā,  Lietuvā un Igaunijā.

Galerija ir Latvijas Galeriju asociācijas biedre un tās darbība tiek regulāri atspoguļots izdevumā "Galeriju ceļvedis".

Plašās telpas ļauj iekārtot vērienīgas izstādes ar daudzu autoru piedalīšanos. Te regulāri tiek izstādīti ne tikai vietējo, bet arī Latvijā plaši pazīstamu un ārzemju mākslinieku darbi.

Galerijā labprāt ciemojas gan ārzemju tūristi, gan oficiālie pilsētas viesi un arī Jēkabpils pilsētas skolu skolēni.

2019.gada 2.semestrī Jēkabpils skolēni apmeklēja Birutas Baumanes gleznu izstādi. Biruta Baumane (1922-2017) - viena no latviešu glezniecības virsotnēm. Viņas radītais caurvij mūsu mākslas kopainu vairāk nekā pusgadsimta garumā. Ir jāšķērso laikmets, lai izsekotu līdzi viņas mākslai, bet tas ir to vērts. Biruta Baumane gleznojusi to, ko redzējusi, ko jutusi un pārdzīvojusi, to, ko mīlējusi, - savu zemi, tās cilvēkus, viņu un savu dzīvi. Nekas nav izdomāts, viss ir īsts un patiess .Arī viņas mīlestība pret glezniecību, bet vēl vairāk pret dzīvi.

Skolēni galerijā gan izvēlējās savu gleznu, gan runāja dzeju, klausījās arī citu sniegumu. Vide, gleznas, klusums skolēnos raisīja īpašas noskaņas.  Skolēni atzinīgi novērtēja šīs ļoti vērtīgās stundas, ārpus ierastiem mācību kabineta rāmjiem. Paldies iniciatīvai “Latvijas skolas soma” par iespēju apmeklēt mākslas galeriju!

Līdz oktobrim vēl var paspēt apmeklēt Lielo vasaras izstādi 2019, kurā būs iespēja aplūkot H. Heinrihsones, L Eglītes M. Tabakas, K. Rubenes, D.Iltneres, Dž.Skulmes, R.Jansones, G.Palmas, I.Zalāna, A.Melderes, U.Čamana un daudzu citu mākslinieku darbus.


 

Iniciatīva "Latvijas skolas soma" 3.vidusskolā

13. jūnijā devāmies mācību ekskursijā uz Kokneses pilsdrupām un Likteņdārzu. Pirmā pieturvieta: Kokneses tūrisma informācijas centrs, kur centra speciālistes iepazīstināja  ar Kokneses pils vēsturi, apskatījām Kokneses viduslaiku pils maketu, devāmies virtuālajā ekskursijā.

Sekoja pastaiga pa sakopto un skaisto, senatnīgo un  dižo koku ieskauto parku, kur iemācījāmies jaunu dziesmu ar kustībām  un zīlējām nākotni. Bijām nonākuši pilsdrupās, kur sekoja mūsu gides interesantais stāstījums par pils vēsturu, pils spoku, moku kambara  apskate. Pie pilsdrupām skolēniem tika dota iespēja atpūsties,  izmantojot  spēļu komplektus: cirks „Senā Hanzas pilsēta Koknese”, domino „Ražots Koknesē”,  puzli „Kokneses viduslaiku pilsdrupas”, notika arī maisu kaujas uz baļķa.

Nākamā pieturvieta-Likteņdārzs, kas ir dāvana Latvijai 100. dzimšanas dienā. Gides pavadībā  devāmies garā pastaigā pa "vietu, kur sastopas pagātne, tagadne un nākotne”.  Pa vietu, kur rast mierinājumu, smelties spēku un gūt iedvesmu piepildīt sapņus. „Likteņdārzs” tapis visu to Latvijas iedzīvotāju piemiņai, ko Latvija zaudēja 20. gadsimtā, – to, kas krituši karos, represēti, bijuši spiesti doties trimdā vai citādi cietuši savu politisko uzskatu dēļ. Pastaigas  laikā skolēniem tika dota iespēja   pārbaudīt savu erudīciju, atjautību, veicot dažādus uzdevumus. Ekskursija bija patiešām interesanta un aizraujoša. Daudz uzzinājām, apskatījām un guvām neaizmirstamus iespaidus.

Sagatavoja sk.Sanita Stradiņa

31.maijā, pēdējā mācību dienā 10.un 11.a klases skolēni ar audzinātājām Ligitu Ozoliņu un Ingūnu Ūbeli devās skaistā ekskursijā uz Preiļiem. Projekta ,,Skolas soma" finansiālais atbalsts nodrošināja ne tikai kultūras, bet arī kultūrvides un ekonomikas sasaisti jauniešu pieredzē. Galvenais mērķis bija Raiņa jaunības laika ,,Jasmuižas" iepazīšana un izglītojošā programma par latgaļu apdziedāšanās tradīcijām vienā no dzīves svarīgākajiem brīžiem - kāzās. Skaistajā muižas pagalmā, skanot etno mūzikai, izdalījām liecības. Raiņa filozofijā aktuāls gredzens kā attīstības simbols, tas mūs mudināja domāt par nākamo gadu, kalt jaunus plānus personiskajā un klases kolektīvu dzīvē.

Kādi ir skolēnu spilgtākie iespaidi "Jasmuižā" ?

  • Raiņa vecāki dzīvojuši samērā turīgi, par to liecina mājas iekārtojums". Jānis Pliekšāns bija apzinīgs skolēns, labi mācījies - Rīgas ģimnāzijas liecībā tikai augstākie vērtējumi!
  • Interesants fakts - tēvs bijis stingrs, kā jau tolaiku uzņēmējs, bet māte - sirsnīgs, pielaidīgāka, mīļa. Jānim Pliekšānam tuvākas attiecības bijušas ar jaunāko māsu, jo vecāko uzskatījis kā māti.
  • Mani nobiedēja Raiņa krūšutēls pie ieejas mājā. Likās, ka tas vēro ar caururbjošu skatienu.
  • Cauri istabām vijās šaurs austs grīdceliņš. Grāmatplauktā bija senas grāmatas.
  • Man vispār patika senās sadzīves lietas ne tikai muižas dzīvojamā mājā, bet arī ceplī. Gudri bija senie latvieši, kā viņi prata izdomāt šādu cepļa konstrukciju, ka uguns un dūmi paceļas nevis caur skursteni, bet pa lielu atveri jumtā!
  • Mierīga vieta! Skaists tiltiņš vantīs, lielas šūpoles uzkalniņā, milzīgi koki, pat dižkoks...
  • Patika keramikas izstāde. Sākumā nesapratu, kāpēc vienam māksliniekam tik daudz keramikas velniņu, bet tad gide paskaidroja. Uzzināju jaunu ticējumu - dāvināts velns nes laimi, bet paša iegādāts - nelaimi.
  • Manu uzmanību piesaistīja keramikas svilpaunieki un lielie svečturi. Tagad zināšu, kā iegūst krāsainu keramiku un ka zilie podi ir dārgāki.

Ekskursijas turpinājumā apmeklējām vīngliemežu audzētavu un degustējām jaunus ēdienus no gliemežu pēdiņām. Preiļu skaistajā parkā baudījām ,,Pampūku" piedāvājumu, pabraukājām ar laiviņām un katamarāniem, uzspēlējām bumbu. Jersikas čipsu rūpnīcā vērtējām to garšu atšķirības un iepazinām ražošanas procesu. Neaizmirstams bija arī brauciens ar prāmi pa Daugavu.

Un vasara var sākties!!!

Materiālu sagatavoja 10., 11.a klases skolnieki

29.maijā skolēni no 4.b un 4.c klases brauca ekskursijā uz Nacionālo Botānisko dārzu Salaspilī. Mums bija iespēja apskatīties pirms pieciem gadiem uzcelto Oranžēriju un tajā sastādītos dabas brīnumus no visas pasaules, piemēram, pūķkoku.

Uzzinājām, ka kaktusi aug tikai Dienvidamerikā un to, ka banānkoks izrādās ir liela zāle, nevis koks. Skolēniem ļoti patika atraktīvā gide, ar saviem stāstiem viņa spēja noturēt skolēnu uzmanību visas pusotras stundas garumā. Skolēniem arī patika uzdot jautājumus un pēc gides atļaujas pieskarties, piemēram banānkokam. Paldies "Skolas somai" par doto iespēju iepazīties ar Oranžēriju, tas bija īsts piedzīvojums, Keita no 4.b teica, ka Oranžērija ir  puķu paradīze", tam jāpiekrīt!

Materiālu sagatavoja sk. Agnese Ozoliņa


 

9.c Zvana svētkus apvieno ar izglītojošu ekskursiju

Pēdējā zvana dienu veiksmīgi apvienojām ar ekskursiju. Galu galā, patīkami svētkus aizvadīt kopā ar klasi ne tik ļoti formālā gaisotnē. Mūsu klases audzinātāja Edīte Vārna ierosināja šoreiz izzināt Daugavpili, un esam priecīgi, ka viņas piedāvājumam piekritām. 

Skolas_soma_jvg9cSākumā izvēlējāmies doties uz Daugavpils cietoksni, ar nodomu pārvarēt mums šķietami visgarlaicīgāko uzreiz. Taču viss izvērtās citādāk, nekā domāts!  Mums bija ticis ļoti atsaucīgs un talantīgs gids. Klausījāmies ar interesi un labprātīgi devāmies viņam līdzi. Tikām izvadāti pa šaujampulvera glabātuves labirintiem, sikspārņu apdzīvotajiem cietokšņu mūriem un to ietvertās teritorijas ieliņām. Uzzinājām daudz vērtīga un interesanta par Daugavpils vēsturi.

Tālāk devāmies uz Daugavpils skrošu rūpnīcu, kas tāda ir vienīgā apmeklētājiem atvērtā Baltijā un arī vecākā Eiropā. Varējām izpētīt skrošu liešanas torni, uzzināt par rūpnīcas darbību un arī paši noprovēt kādu no dotajām skrotīm ar pneimatisko šauteni - gaiseni.

Ekskursijas nobeigumā devāmies parāpties kokos. "Tarzāns" apmierināja gan klases adrenalīna cienītājus, gan tos, kuri parasti labprātāk turas ar kājām cieši pie zemes. Tā bija arī laba iespēja saliedēties, labi kopā pavadot laiku. Iepriekš nebijām zinājuši, ka varam viens otram tik ļoti palīdzēt un uzmundrināt. Ieguvām un attīstījām spējas, kas noteikti noderēs turpmākajā dzīvē.

Daudzi no mums šo ekskursiju atzina par labāko, kāda mums kopā jelkad bijusi. Un vēl vairāk bija piekritēju tam, ka žēl, ka tāda mums šādā sastāvā bijusi pēdējā.

9.c klases vārdā – Amanda Vaivode


 

11.b iepazīst Kurzemi

Skolas_soma_jvg11bŠī gada 29.-30.maijā mēs, 11.b klase, bijām divu dienu ekskursijā uz Ventspili un Kolkas ragu.

Apskatījām Ventspils pilsētu, bijām uz Planetāriju, kurā skatījāmies zinātnisku filmu, tālāk devāmies uz Briežu dārzu, kurā vērojām briežus no skatu torņa.

Dodoties uz kempingu, kurš atradās Kolkas ragā, iebraucām Ovīšu bākā, lai apskatītu apkārtni un jūru no bākas. Kempingā pavadījām izcili draudzīgu un jautru vakaru ar klasesbiedriem.

Nākošajā dienā devāmies uz pašu Kolkas ragu, lai apskatītu šo ievērojamo vietu, kur jūrā satiekas divas straumes. Ģeogrāfijā bijām par to mācījušies, nu ieraudzījām dabā. Pa ceļam uz Jēkabpili iebraucām arī Kaņiera dabas takās, kur vēlreiz pārliecinājāmies par Latvijas dabas skaistumu un daudzveidību, kā arī kārtīgi izstaigājāmies.

Šī bija neaizmirstama ekskursija, un, pateicoties Latvijas Skolas somai, mums bija iespēja apskatīt Ventspili un Kolku ar lētākām izmaksām.

Paula Ancāne, 11.a


 

10.b un 10.c “Latvijas Skolas somas” kultūrizglītojošais pasākums Valmierā

Šī  gada 15. maijā mēs, 10.b un 10.c klase, un audzinātājas Dzintra Priekule un  Kristīne Modnika, devāmies ekskursijā uz Valmieru. Tur gida vadībā iepazinām un izstaigājām Valmieras centru un Vidzemes Augstskolu, devāmies jautrā un atspirdzinošā braucienā ar Gaujas prāmīti jeb ūdens tramvaju un izbaudījām Valmieras Drāmas teātra izrādi “Hamlets”.

Skolas_soma_jvg10bc_viaEkskursijas viens no galvenajiem mērķiem bija Vidzemes Augstskola, ko iepazinām kā vienu no pieturas punktiem, kad apguvām pilsētas centru. Vidzemes Augstskola (ViA) ir valsts augstskola, kas piedāvā 16 studiju programmas  Sabiedrības zinātņu un Inženierzinātņu fakultātēs. Mēs guvām padziļinātu informāciju par izglītības iestādi un mācību vidi, kā arī uzzinājām un tagad arī uzskatām, ka šī augstskola kā aizvien sevi attīstoša un popularizējoša reģionālā augstskola  ir lieliska izvēle tālākām studiju gaitām. Domājam, ka vismaz divi no piecdesmit jauniešiem izvēlēsies to kā savu pēc ģimnāzijas absolvēšanas. Jo īpaši mūs ieinteresēja sporta iespējas, ērtās kopmītnes un studiju apmaiņas programmu pieejamība.

Lai iepazītos ar pilsētas centru, sekojām gidam, kurā, uzmanīgi klausoties, uzzinājām arī Valmieras vēsturi. Tā bija viena no HANZAS pilsētām, kas atradās Latvijas teritorijā. Redzējām veco tirgus laukumu, Valmieras Svētā Sīmaņa baznicu, pilsdrupas, vecās pilsētas mūra drupas, Daliņa stadionu, Valmieras puiku vietas.

Jautrs bija izbrauciens ar mazo Gaujas prāmīti. Mūsu prāmja kapteinis  Krišjānis mums pastāstīja teikas par krācēm, par velna it kā samētātajiem akmeņiem Gaujas posmos, par ievērojamākajām vietām Gaujas krastos. Tas bija atspirdzinošs un relaksējošs, saules apspīdēts un meiteņu smieklu pieskandināts stundas peldējums pa skaisto Gauju.

Visbeidzot vakarā mūs priecēja “Hamleta” izrāde ar ļoti negaidītiem pavērsieniem - kolas bundžas, košļājamās gumijas, austiņas, modernie tērpi, MEGO piciņas un angļu valoda! Mūsdienīga un dinamiska lugas interpretācija, kas aizrāva mūs visus, bet pats galvenais - teksts bija ņemts kā no V.Šekspīra laikiem! Apbrīnojami, kā režisorei Indrai Rogai bija izdevies radīt tik mūsdienīgu izrādi, saglabājot šekspīrisko garu! Tā, ka nopietnā luga notur mūsu, pie izklaides pieradušo jauniešu, uzmanību un interesi trīsarpus stundu garumā. Mums ļoti patika tas, ka lielākais vairums aktieru bija vīrieši, ka tērpi bija tik daudznozīmīgi, ka izrādē bija tik daudz negaidītu pārsteiguma elementu.  Izrādi niansētāk uztvert palīdzēja tas, ka mēs literatūras stundās jau bijām plaši analizējuši šo lugu. Mēs sēdējām 1.,2.,3.rindā un bijām dziļi iekšā izrādē, jo klātesamība bija tik cieša!

Vairāki 10.c klases skolēni arī izteica vērtējošas atsauksmes par izrādi, kas lielākajai daļai bija atstājusi negaidīti patīkamu iespaidu, daži no tiem:

  • Elza Bojāre: „Es biju patīkami pārsteigta, un izrāde ļoti patika! Interesanti likās, kā klasikas izrādē režisore ieviesa arī modernus mūsdienu elementus, piemēram,  telefona austiņas, pirotehnikas elementus  vai kolas bundžiņu, kas pozitīvi atsvaidzināja klasisko Šekspīru!  ”
  • Elvis Mednis: „ Man Valmieras teātra „Hamleta” adatptācija likās ļoti interesanta un iespaidīga, taču tai bija arī pāris trūkumi, kas, manuprāt, mazliet pazemināja izrādes kopējo kvalitāti. Es nebiju parāk apmierināts ar to, ka pāris nozīmīgas frāzes tika norunātas angliski. It sevišķi slavenā Hamleta monologa frāzes „BŪT VAI NEBŪT?”, tā kā visa parējā luga bija latviski, un angļu frāzes bija reti izmantotas, tās likās pilnīgi nevietā. Es noteikti nenožēloju to, ka redzēju šo „Hamleta” interpretējumu! ”
  • Aksels Kaulakāns: „Intriģējoši, iespaidīgi, estētiski baudāmi. Klasika uz slīpas skatuves grīdas- ģeniāli! ”
  • Rihards Zvaigzne:  "Izrāde, klasikas iestudējums, bija pārsteidzoši interesanta, aktieri augstākajā līmenī. Viss nostrādāts līdz vissīkākajām detaļām. Neparasti efekti. Pat skatoties no pirmajām rindām, nepilnības nevarēja pamanīt. Var secināt, ka ieguldīts liels darbs un nauda augsta līmeņa izrādei."

Pateicoties Latvijas Skolas somai, mēs devāmies uz Valmieru, nemaksājot par transporta izdevumiem. Iepazinām Valmieru un tās cilvēkus, (gidu J) izbaudījām lielisku Valmieras drāmas  teātra izrādi „Hamlets”, tātad realizējām ekskursijas mērķi- tālākizglītojoša, kultūrizglītojoša un relaksējoša!

Aksels Kaulakāns, 10.c


 

Latvijas dabas un kultūras izzināšana

Lietainā 27.maija rītā Jēkabpils 2.vidusskolas 4.klašu skolēni ar klases audzinātājām devās ekskursijā. Vispirms bija paredzēts apmeklēt Rēzeknes teātri “Joriks”. Pēc teātra izrādes noskatīšanās, daudzi skolēni atzina, ka labprāt vēl apmeklēs šo teātri, jo ļoti patika profesionāļu uzstāšanās.

Pēc izrādes uz autobusu visi devās priecīgi un emocionāli saviļņoti, jo bija paredzēts pikniks. Bija iespēja noklausīties interesantu stāstu par Lubānas ezeru, lielāko ezeru Latvijā, izstaigāt apkārtni un aplūkot vietu, kur tiek audzētas karpas. Pie Lubānas ezera visi arī garšīgi paēda.

Nākamā pietura - Teirumnīku purva taka, kas ir ap 800m gara laipu taka, kur var iepazīt augstā purva ainavu, Teirumnīku ezeru un purva augu valsti. Pa purvu varēja pastaigāties un elpot tīru gaisu, nedaudz gan traucēja lietus. Bet visi bija apmierināti ar šo braucienu.

Mājupceļā bija doma labāk iepazīt arī Teiču purvu, kas ir arī dabas rezervāts. Diemžēl ekskursija pa dabas rezervātu nenotika nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ.

Kopumā ekskursija bija gan izglītojoša, gan izklaidējoša, tādēļ liels paldies programmai “Latvijas skolas soma”, kas ļauj labāk iepazīt un izzināt Latviju.

4.a un 4.b klases audzinātājas S.Jekaraševa un T.Novikova

 

 


 

5.klašu ekskursija uz Bauskas pili un Tērvetes dabas parku

2019.gada 28.maijā projekta “Skolas soma” ietvaros mēs, 5.b un 5.c klases 44 skolēni, apmeklējām  Bauskas pils apkārtni, Tērvetes dabas parku, kur izstaigājāmTērvetes dabas parka takas un iepazināmies ar pasaku lugas “Sprīdītis“ tēliem, piedalījāmies izglītojošajā mācību stundā Zaļajā klasē.

Skolēni izteica šādas atsauksmes par ekskursiju:

  • “Bauskā man ļoti patika pils. Es interesējos par arhitektūru, un šī pils ir īsta pērle.”
  • “Bauskas pilī labi saglabājušās šaujamlūkas.”
  • “Es uzzināju un ieraudzīju, ka tuvu pils mūriem ir divas dažādas upes, kuras saplūstot veido Lielupi.”
  • “Tērvetes dabas parkā patika Rūķu pilsētas mājiņas un milzīgās sēnes.”
  • “Ieraudzīju, kādās mājās dzīvo un kā strādā rūķi.”
  •  “Neparasts bija vilciens, kas kursē pa dabas parku.”
  • “Rotaļu laukumā dažas atrakcijas no ārpuses izskatījās baisas, bet es pārvarēju savas bailes.”
  • “Mācību stundā par mežu sapratām, ka daudz ko mēs jau zinām, bet uzzinājām par meža lietderību, jaunajām tehnoloģijām meža apstrādē. Bija iespēja arī pašiem iestādīt dažas priedītes.”
  • “Neskatoties uz lietaino laiku, es vēlreiz gribētu doties šajā ekskursijā.”
  •  “Pēc ekskursijas palika daudz fotogrāfiju, jaunu zināšanu par mežu un pozitīvas emocijas.”

5.b, 5.c skolēni un klases audzinātājas M.Voitenko un S.Avišāne

 

 


 

8.c klases “Latvijas Skolas somas” ekskursija

Kad mācības tikpat kā noslēgušās, visi vēlas izklaidēties un pavadīt laiku kopā ar klasi. Tādēļ, mēs, 8.c klase, 30. maijā devāmies ekskursijā. Maršruta izvēle bija grūta, taču beigās nonācām pie kopīga lēmuma.

Pirmais mūsu apskates objekts bija Saulkrastu velosipēdu muzejs. Velosipēdu muzejs pievilina apmeklētājus ar senatnīgu gaisotni un interesantu kolekciju. Kopumā kolekcijā ir apskatāmi aptuveni 60 velosipēdi. Kolekcijā apskatāmi velosipēdi no 19. un 20. gadsimta. Kad velosipēdu muzejs apskatīts, devāmies uz Saulkrastu galveno pludmali jautri pavadīt laiku. Mums visiem ļoti tuvs ir volejbols, tādēļ sadalījāmies vairākās komandās un uzrīkojām pludmales volejbola turnīru. Pēc karstas gaisotnes pludmales volejbola laukumā daudzi devās atveldzēties jūrā. Volejbola turnīrs bija noslēdzies, un mums bija laiks doties tālāk. Mūsu nākamā apskates vieta bija Bīriņu pils. Izstaigājām pils parku, uzkāpām tornī, kā arī apskatījām dažādus dzīvniekus – zirgus, trušus un mazo jēriņu. Daudziem atmiņā paliks mazais jēriņš. Vai ekskursija bija galā? Nē, ar to viss nebeidzās. Pašus izturīgākos un adrenalīna pilnos gaidīja Ozolkalna trase kokos. Šeit svarīgs bija roku spēks un bezbailība, jo tikai tie spēja pieveikt šo trasi. Trase bija pievarēta, un mēs devāmies mājup.

Klasesbiedru iespaidi pēc ekskursijas:

  • Bija jautri un interesanti. Manuprāt, nebija nozīmes kur brauksim, galvenais, ka kopā ar klasi, taču vislabāk man patika Ozolkalna trase. (Mārcis)
  • Bija patīkami pavadīt laiku kopā ar klasi. Sauļoties pie jūras, peldēt un spēlēt volejbolu bija brīnišķīgi. (Amanda)
  • Kopā ar šiem klasesbiedriem esmu tikai 2 gadus, taču ir sajūta, ka esam pazīstami veselu mūžību. Viņi ir kā mana otra ģimene. Ar viņiem garlaicīgi nemēdz būt. Ozolkalna trase kopā ar viņiem bija jautrākā lieta ekskursijā. (Roberts)

Šī ekskursija bija patiesi lieliska. Maršruts bija ļoti labi izvēlēts un izplānots. Izklaidējāmies, apskatījām skaistas vietas un pats galvenais – pavadījām lielisku laiku kopā ar klasi. Ļoti liela loma klases ekskursijās ir tieši skolotājai, un mums viņa ir lieliska, tādēļ ekskursijas vienmēr ir izdevušās.

Kitija Elksne, 8.c

 

Apraksta nav!

 


 

Jēkabpils pamatskolas 3.a klase

Skolas_soma_psk1Salaspils  BOTĀNISKAIS DĀRZS

Aprīlī 3.a.klašu skolēni devās mācību ekskursijā  uz botānisko dārzu Salaspilī, lai iegūtu padziļinātu izpratni par augu uzbūvi, vairošanos, izplatīšanos, daudzveidību un sistemātiku. Skolēni iepazina dažādām klimata joslām raksturīgos augus un to pielāgojumus. Oranžērijās aplūkojamas ap 2100 augu. Tropu augu kolekcija savā daudzveidībā atgādina zaļus džungļus. Nedrīkst aizmirst arī to, ka oranžērijā aug augļu koki, – ne tikai citronkoki, bet arī tādi tropu pārtikaugi kā feihojas, psīdijas un eriobotrijas. Banāni, gan nav koki, bet grandioza izmēra lakstaugi. Atsauksmēs par ekskursiju skolēni min: “Tas bija apbrīnojami skaisti! Visvairāk man patika kaktusi!”, “Dzīvē augi izskatās daudz iespaidīgāki nekā grāmatās.”

Skolas_soma_psk2RĪGAS MOTORMUZEJS

Izglītojošs un interaktīvs ceļojums motoru pasaulē.

Baltijā lielākais, daudzveidīgākais un tehnoloģiski modernākais seno spēkratu muzejs. Muzeja ekspozīcijā ir apskatāmi vairāk kā 100 unikāli senie spēkrati, bet muzeja krājums arvien tiek papildināts ar nozīmīgiem jaunieguvumiem. Seno spēkratu ekspozīcija veidota kā aizraujošs stāsts par unikāliem spēkratiem, ievērojamām personībām un auto pasaules nozīmīgākajiem vēstures notikumiem.

Skolas_soma_psk3ZANZIBĀRAS EKSPERIMENTU ŠOVS

Latvijas Zinātnes centru apvienība piedāvā inovatīvus produktus, ar kuru palīdzību klātienē vērojām aizraujošu eksperimentu priekšnesumu. Skolēniem bija iespēja uzzināt vairāk par zināmu vielu neparastajām īpašībām, kā arī vērot eksperimentus ar aukstām gāzēm un pat ugunīgus sprādzienus. Tāpat skolēni varēja arī paši iejusties zinātnieku lomā un demonstrēt pārējiem dažādus eksperimentus ar sauso ledu, šķidro slāpekli un ogļskābo gāzi. Jaunie  pētnieki atzina, ka priekšnesumi bijuši aizraujoši un ar nepacietību vēlas apgūt vairāk dabas zinības, lai, kad izaugs lieli,  varētu paši izdomāt savus eksperimentus un radītu jaunus atklājumus Latvijas zinātnē!

Kopumā viss skolas somā liekamais vērtējams kā sistēmiski veidots instruments, ar kura palīdzību izpaužas rūpes par sabiedrību kopumā un ilgtermiņā. Sniedzot dāvanu katram no vairāk nekā 200 000 skolas vecuma bērnu un jauniešu, dāvanu saņem lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, jo par pozitīvu sava bērna pieredzi priecājas arī citi viņam apkārt esošie.

Paldies “Latvijas skolas somai” par iespēju radoši iepazīt mākslu visdažādākajās tās izpausmēs!

 


 

Pabijām kosmosā

Skolas_soma_jvg10a16. maijā mēs, 10.A, devāmies ekskursijā. Pirmā pietura bija LU botāniskais, kurā tieši bija rododendru laiks, tie ziedēja kā lielas sniega kupenas dažādos toņos. Izbaudījuši ziedu valdzinājumu devāmies pie perkusionista Nila Īles, kur ļāvāmies mirklim un “pabijām kosmosā”. Pēdējā pietura mūsu maršrutā bija Dailes teātris, kurā smēlāmies kultūru, piesātinātas izjūtas, apmeklējot izrādi "Salemas raganas".

Dažas klasesbiedru domas:

  • "Produktīvi un inteliģenti pavadīts laiks. " /Elizabete Vaidere/
  • "Ekskursija bija izglītojoša un iedvesmu radoša, labi pavadīts laiks, lieliska atpūta" /Eva Mūrniece/
  • "Pelnīta atpūta pirms lielajām noslēdzošajām ieskaitēm." /Elizabete Romanovska/

Paldies par akcijas "Skolas soma" dāvāto iespēju.

10.a klases vārdā - Zane Pivare


 

Ekskursija uz Rundāles pili un Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeju

Pavasaris ir dabas pamošanās un ziedēšanas laiks, un mums, skolēniem, tas ir pārbaudes darbu un, protams, ekskursiju laiks. Mēs, Jēkabpils 2.vidusskolas 8.a un 8.c klases audzēkņi, 17. maijā devāmies brīnišķīgā braucienā uz Rundāles pili, vienu no slavenākajiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā.

Skolas_soma_2vsk8acIepazīstot pili, mēs uzzinājām daudz interesantu faktu, piemēram, ka Rundāles pils ir bijusi Kurzemes hercoga piepilsētas rezidence. Tā atrodas Pilsrundālē, 12 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Bauskas. Šī pils tika uzbūvēta baroka stilā, tās arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli.

1972. gadā pils ieguva muzeja statusu, un šajā gadā arī tika uzsākti vērienīgi restaurācijas darbi. Pirmās atjaunotās telpas tika atvērtas 1981. gadā, pēdējās - 2014. gadā. Divos pils stāvos ir 138 istabas, bet īpaši skaista un grezna ir Zelta zāle, Baltā zāle un Lielā galerija, kas tiek dēvētas par parādes zālēm. Franču dārzs mūs pārsteidza ar savu skaistumu un perfektajām līnijām.

Mūsu ekskursija turpinājās ar braucienu uz vienu no jaunākajām pilsētām Latvijā - Aizkraukli. Tur mēs apmeklējām Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju "Padomju gadi". 

Ekspozīcijas mērķis ir parādīt padomju cilvēka dzīvi tās daudzpusībā: visu dzīves pušu ideoloģizāciju, sadzīvi, darbu un atpūtu, izglītību un kultūru.

Atsevišķas ekspozīcijas daļas veltītas Pļaviņu HES un Aizkraukles pilsētas tapšanas vēsturei. Plaša ekspozīcija ataino sadzīvi padomju laikā - dzīvokļa interjeru 1950.-1980.gados – mēbeles un sadzīves priekšmetus, traukus, tekstilijas un elektroierīces. Centrālās telpas pirmajā stāvā eksponētas padomju laika automašīnas – tās  izraisa mūsu interesi un sajūsmu. Tas bija lieliski, informatīvi un interesanti.

Pateicamies projektam “Latvijas skolas soma” par iespēju labāk iepazīt Latviju!

8.a klases skolnieces Nikola Baklanova un Ksenija Kondratjeva


 

Pasaules izzināšana Latvijas Dabas muzejā

29.05.2019. 3.klašu skolēni devās ekskursijā uz Latvijas Dabas muzeju Rīgā. Šī lieliskā iespēja mums tika sniegta valsts programmā “Latvijas skolas soma”.

Latvijas Dabas muzejs – tā ir lieliska laika pavadīšana –  modernas un interaktīvas ekspozīcijas, daudzveidīgas izstādes, ekskursijas gidu pavadībā, izzinoši un daudzveidīgi vides izglītības pasākumi, dabas izpēte, aktuāli notikumi un jaunumi dabas pasaulē, plašas dabas bagātību kolekcijas. Tās ir tikai dažas lietas, kas raksturo Dabas muzeju.

Kā kustas planēta Zeme? Kāpēc dažās zemeslodes vietās ir ļoti karsts, bet citur savukārt – ļoti auksts? Zemes un saules kustīgā modeļa – telūrija – demonstrējums palīdzēja labāk saprast, kāpēc uz mūsu planētas ir tik atšķirīgi dabas apstākļi. Atšķirīgi esam arī mēs – cilvēki. Kur un kā dzīvo dažādu tautību pārstāvji? Mums, kā spēles dalībniekiem, bija iespēja „izdzīvot” dažādu zemeslodes tautību dzīves veidu, sekojot viņu tradīcijām. Bija sagatavoti spēļu modeļi – dažādu atšķirīgu cilvēku manekeni, tiem atbilstošie mājokļu tipi, sadzīvei nepieciešamie priekšmeti; kā arī uzdevumu komplekti, kuros bija jāatrod pareizās atbildes. To visu uzzināt un izjust ļāva mums nodarbība “Ceļojums pa kontinentiem – daba un cilvēki”.

3.a klases audzinātāja J.Blumentāle

 

 


 

Ceļojums no 16.gadsimta līdz “padomju gadiem”

Jēkabpils 2. vidusskolas 12.a un 12.b klases skolēnu ekskursija uz Rundāles pili, Bausku un Aizkraukli

Skaistā, saulainā un siltā pavasara dienā pēdējo reizi savā skolas dzīvē devāmies mācību ekskursijā. Programma bija plaša: Rundāles pils muzejs (tā gadījās, ka pa 12 skolas gadiem klases ekskursijā uz Rundāli nebijām devušies), Rīgas Motormuzeja filiāle Bauskā, ekspozīcija  “Padomju gadi" Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā. 

Rundāles pils ansamblis – izcilākais un skaistākais baroka un rokoko arhitektūras un mākslas piemineklis Latvijā. No gida stāstījuma uzzinājām, ka pils celta Kurzemes hercogam Ernstam Johanam Bīronam pēc arhitekta F. B. Rastrelli projekta divos periodos - no 1736. līdz 1740. gadam un no 1764. līdz 1768. gadam. Pils austrumu korpusā mūs pārsteidza reprezentācijas telpas – Zelta zāle, Baltā zāle un Lielā galerija. Centrālajā korpusā - hercoga apartamenti – parādes saloni un privāto apartamentu telpas, bet rietumu korpusā – pilnībā restaurētas hercogienes apartamentu telpas. Varējām iepazīties ar lietišķās mākslas, tēlotājmākslas un kultūrvēsturiskām izstādēm. Tad devāmies apskatīt franču stila regulāro parku ar rožu dārzu, Zaļo teātri un strūklaku. 

Rīgas Motormuzeja filiālē Bauskā divās plašās telpās mūs sagaidīja liela seno spēkratu izstāde - ekskluzīvi vieglie auto, ar kādiem latvieši devās izbraukumos pagājušā gadsimta 30.-50. gados, bet lauku noskaņu radīja traktori, kuļmašīna, autoveikals un citi 20.-30. gadu lauksaimniecības un kara tehnikas paraugi. Visvairāk atmiņā palika traktori Forg Fordson un Lanz Buldog, kā arī vieglie automobiļi Pobeda un Mosvič.

Pēdējais ceļojuma punkts - ekspozīcija “Padomju gadi" Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā. Liekas, ka laika mašīna pārnesa mūs, 2019. gada 12. kl. Absolventus, 60 gadus senā vēsturē, mūsu vecvecāku bērnības laikā. Atmiņā palika partijas funkcionāra kabinets, gāzētā ūdens aparāts, medicīnas kabinets. Atsevišķas telpas veltītas emigrācijai, padomju gadu represijām, valsts struktūrām (milicija, armija) un sportam. Daudzi priekšmeti no muzeja ekspozīcijas mums bija labi pazīstami: kādam vasarnīcā vēl stāv tāda sekcija, kāds atceras traukus, ko redzēja pie vecmammas…

Ceļojums 300 gadu ilgumā. Tā vienā teikumā varam raksturot šo braucienu. Paldies “Skolas somai” par iespēju labāk iepazīt Latviju un lieliski kopā pavadīt laiku.

Jēkabpils 2. vidusskolas 12. a klases skolnieces
Diāna Jageloviča un Diāna Noveičuka

 

 


 

„Mazā Kāpa”, Ķeguma HES un Enerģētikas muzejs

2019.gada 23. maijā Jēkabpils 2.vidusskolas 2.а un 2.b un S klases 45 skolēni devās mācību ekskursijā uz Kokneses Ādas izstrādājumu darbnīcu „Mazā Kāpa”, Ķeguma HES un Enerģētikas muzeju.

Mācību ekskursijas atbilda šādām “Latvijas skolas soma” saturiskajām jomām:

  • Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes
  • Zinātnes un inovāciju attīstība Latvijā
  • Latvijas daba un kultūrainava

Ekskursijas mērķis:

  • Iepazīšanās ar Latvijas enerģētikas mantojumu.
  • Uzzināt par Ķeguma spēkstacijas vēsturi.
  • Apgūst elektrodrošības zināšanas.
  • Iepazīstināšana ar ādas darbnīcu, tās izstrādājumiem un tapšanas gaitu.
  • Sava suvenīra izgatavošana.
  • Gūt izpratni par ētiskajām vērtībām – godīgumu, čaklumu, uzticību, draudzību.
  • Attīstīt pilsoniskās aktivitātes prasmes.

Pirms ekskursijas skolēni tika iepazīstināti ar ādas darbnīcu, tās izstrādājumiem un tapšanas gaitu, ar uzvedības normām ādas darbnīcā. Iepriekš  tika novadīta dabaszinības mācību stunda “Elektrība”. Iepazināmies ar drošības noteikumiem Ķeguma HES.

  • Mēs ar klasi braucām ekskursijā. Mēs braucām uz Koknesi. Mēs taisījām atslēgu piekariņu. Pēc tam braucām uz Ķeguma HES, tur bija interesanti. Un vēl aizgājām uz Latvenergo muzeju. Man ļoti patika. Alimkina P.
  • Man patika, ka mēs bijām Koknesē. Tur mēs bijām ārā un tur bija suns. Mēs taisījām atslēgu piekariņu. Zujevs D.
  • Man patika braukt ar autobusu, taisīt atslēgu piekariņu un spēlēties ar suni. Sekretovs D.
  • Mēs braucām uz Koknesi un Ķeguma HES. Mēs taisījām atslēgu piekariņus. Vēl mēs dzērām tēju un spēlējāmies ar suni. Seļivanova A.   

O.Demčenko, J.Jaskova, I.Ozoliņa

 

 


 

Ekskursija uz Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju

2019. gada 9.maijā Jēkabpils 2.vidusskolas 1. klašu skolēni apmeklēja Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju.

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs ir viens no vecākajiem un lielākajiem muzejiem Latgalē. Tas dibināts 1938. gadā, un atrodas vienā no pilsētā skaistākajām jūgendstilā celtajām ēkām, kura ir kultūrvēsturisks arhitektūras piemineklis. 

Muzejā mēs apskatījām ekspozīciju - “Daugavpils novada kulturvēsture”. Ekspozīcija sniedza ieskatu novada vēsturē no 9. gadsimta līdz pat 1940. gadam. Tajā bija eksponēti autentiski priekšmeti, kuri stāsta par novada pagātni. Ekspozīcijā īpaša uzmanība veltīta notikumiem, kas ir saistīti ar 13. gs. celto Dinaburgas pili un 19. gs. celto Dinaburgas cietoksni. Turpinājumā mēs pievērsāmies dabai, aplūkojot ekspozīciju “Daugavpils novada daba”. Bērni uzzināja par novadam raksturīgākajiem dzīvniekiem, ieguva informāciju par skujkoku un jaukto koku mežiem, aplūkoja retus un aizsargājamus augus un dzīvniekus, kuri ir iekļauti Latvijas Sarkanajā grāmatā. Bagāti un daudzveidīgi tika pārstāvēta novada kukaiņu fauna. Ekspozīcijā varēja iepazīt dažādus dabas retumus, atklāt daudzus dabas noslēpumus un iegūt jaunas zināšanas par Latvijas dabu.

Eksursija tika organizēta interaktīvā formā. Stāsts bija veidots bērnu uztveres līmenī, bija daudz spēļu un interesantu uzdevumu, jaunā informācija bija aizraujoša un saprotama, tāpēc bērniem nekļuva garlaicīgi.

Pēc ekskursijas bērniem bija piedāvāta iespēja piedalīties ļoti interesantā nodarbībā par etiķeti - "Etiķete laika griežos". Skolēni uzzināja par uzvedības normām senatnē, mācījās uzvesties pie galda. Radošajā darbnīcā bērniem tika piedāvāta iespēja izveidot savu vēdekli un uzrakstīt savu vizītkarti ar spalvu.

Ekskursija bērniem ļoti patika, tādēļ pateicamies iniciatīvai “Latvijas skolas soma” par iespēju izzināt Daugavpils novadu.

Bērnu atsauksmes par redzēto:

  • Vladislāvs Murāns, 1.а klase:  “Man patika rakstīt ar spalvu. Tas bija ļoti grūti."
  • Daniils Ļebedevs, 1.bklase: “Man patika ekskursijā viss, kas tur bija. Bet visvairāk – pils un rakstīt ar tinti.” 
  • Marija Dubovska, 1.аklase: “Bija ļoti interesanti. Man patika veidot savu vēdekli.”
  • Renāte Račko, 1.b klase: “Ekskursija man patika. Tur mēs uzzinājām daudz jaunas un interesantas lietas. Man iepatikās istaba pilī.”
  • Iļja Iļuks, 1.аklase: “Muzejā bija interesanti. Man patika skelets un bruņas.”
  • Vitalijs Ivanovs, 1.bklase: “Tur bija ļoti interesanti. Tur bija ļoti senas pils makets. Muzejā bija īstas bruņas.”
  • Polina Grigorjeva, 1.b klase: “Ekskursijā man ļoti patika veidot vēdekli, un ar mums daudz spēlējās.”
  • Nika Peškova, 1.аklase: “Man ļoti patika brauciens ar klasi uz muzeju. Bija ļoti interesanti.”

Informāciju apkopoja 1.a  un 1.b klases audzinātājas
T.Karnauhova un J. Džeikuna

 

 


 

Lēciens vēsturē un kultūrā

Šā gada 14.maijā Kalpaka laukumā satikās divas klases, 7.a un 7.b klase, lai dotos kopīgā ekskursijā. Kad abas klases bija sanākušas , tās sēdās autobusā un devās 2 stundu garajā ceļā uz Rīgu. Klases bija ļoti draudzīgas, tāpēc piedzīvojumu netrūka.

Pirmais apstāšanās punkts bija ,,Jump Space”. Šajā batutu parkā katrs izklaidējās, kā viņam patīk. Kāds rādīja savu meistarklasi akrobātikā, cits vienkārši izbaudīja iespēju palēkāt. Starp skolēniem bija arī tādi, kuri iemācījās kaut ko jaunu, kaut ko tādu, ko agrāk vēl nav mācējuši. Tomēr jautrībai pienāca gals, un abas klases sēdās autobusā, lai dotos uz savu nākamo pieturu - uz Melngalvju namu.

Melngalvju namā mūs sagaidīja vēsturiski ģērbies gids. Viņš mūs iepazīstināja ar nama vēsturi un greznajām telpām. Nama krāšņās istabas un zāles mūs visus ļoti ieinteresēja. Varējām uzzināt, kas bija Melngalvji! Un vai jūs zināt, ka bija arī Baltgalvji? Noskaidrojām, ar ko nodarbojās Melngalvji un kā pagāja viņu ikdiena.  Iepazinām Latvijas prezidenta darba telpas laikā, kad Rīgas pils tika restaurēta. Apskatījām krāšņu sudrablietu kolekciju.

Tad mēs devāmies uz 5D filmu, kur mums bija iespēja justies kā putniem un apskatīt Rīgu no putna lidojuma. Tas bija ļoti interesanti! Šajā ekskursijā mums bija iespēja iepazīt Rīgu un Vecrīgu no cita skatupunkta.

Pēc apmeklējuma Melngalvju namā bija dots brīvais laiks, un mēs patstāvīgi aplūkojām Vecrīgu. Kamēr gaidījām visus skolas biedrus Brīvības pieminekļa pakājē, Melānija, Beāte un Kristīne sadziedājās ar atraktīvu sievieti . Viņa bija priecīga un pateicīga par kompāniju.

Kad brīvais laiks bija beidzies, visi kopā devāmies uz Dailes teātri. Teātrī mums bija iespēja noskatīties franču dramaturģes Jasmīnas Rezā lugu ,,ART’’.  Izrādē piedalījās mums pazīstami aktieri, piemēram, Ģirts Ķesteris u.c. Izrāde beidzās, un visi skatītāji ilgi jo ilgi aplaudēja, jo izrāde bija tiešām lieliska. Patika gan saturs, gan Marijas Naumovas dziedājums. Izrāde mums mācīja par to, ka nedrīkst tēlot citus, ka tev ir jābūt tev pašam. Un vietām tā bija arī ļoti smieklīga.  Dažiem no mums tā bija pirmā pieredze, apmeklējot teātri.

Pēc izrādes visi brauca mājās pārguruši, jo šī diena bija piedzīvojumu piesātināta.

“Latvijas Skolas somas” projekts ļauj iepazīt kultūras vietas un apmeklēt neiepazītus apskates objektus. Paldies par šo iespēju!  

Linda Rasnača (7.a klase) un Melānija Naumova (7.b klase)

 

 


 

6.klašu ekskursija “Latvijas skolas soma” ietvaros

Šī gada 25.aprīlī Jēkabpils 2.vidusskolas 6.a un 6.b klases skolēni (kopā 47 skolēni) un viņu skolotājas I.Velecka, L.Kravcova un L.Koņeva devās mācību ekskursijā uz Jaunpils pili projekta “Skolas soma” ietvaros.

Ekskursijas laikā gide kopā ar bērniem devās pastaigā pa pili, sniedzot ieskatu bruņinieku pils vēsturē, sadzīves notikumos un ievērojamāko personu dzīves stāstos. Skolēni tika iepazīstināti ar pils celtniecības noslēpumiem, arhitektūras detaļu simboliku, pils iekšējās kārtības ruļļiem, barona un galminieku ikdienu, galma manierēm, viduslaiku audzināšanas metodēm, bruņinieku ieroču valdīšanas māku. Ekskursijas aktivitātes norisinājās pils pagalmā, tornī un Vīna pagrabā. Bērniem tika sniegta iespēja ne tikai apskatīt, bet arī paturēt rokās viduslaiku ieročus. Ekskursijas noslēgumā par godu pils viesiem šāva senais zviedru lielgabals.

Jaunpils pils apmeklējums deva skolēniem iespēju gūt jaunas zināšanas viduslaiku vēsturē.

Skolēnu atsauksmes par ekskursiju:

  • Violeta (6.a): Jaunpils pilī mums stāstīja par senajiem laikiem, kad dzīvoja bruņinieki. Pilī dzīvoja baroni. Senatnē tikai bagāti cilvēki varēja kļūt par bruņiniekiem. Lai varētu atpazīt bruņiniekus, viņiem bija speciāli karogi. Jaunpils pils bruņinieku karogu rotāja melnais krusts.
  •  Linda(6.a): Ekskursija bija interesanta. Mēs braucām uz Jaunpils pili. Mums stāstīja par muzeju, un mēs uzzinājām par to, ka šajā pilī dzīvo spoks Brunis. Muzeja darbinieki mums rīkoja spēles, tas man ļoti patika. Noslēgumā mūs uzcienāja ar garšīgu tēju un pankūkām. 
  • Alīna (6.a): Es piedalījos ekskursijā uz Jaunpils pili. Tur bija ļoti interesanti. Mums pastāstīja par bruņinieku spoku. Bija interesanti uzzināt, ka bruņinieki mazgājās 3 reizes gadā. Pilī bija ļoti skaisti. Mēs spēlējām spēles. Spēles bija dažādas: cīņas ar maisiem, boulings, “krustiņi un nullītes”, loka šaušana. Man tur ļoti patika.

Paldies projektam “Skolas soma”!

Skolotājas I.Velecka un L.Kravcova

 

 


 

5.a klases skolēnu ekskursija projekta “Skolas soma” ietvaros

27.maijā mēs, 5.a klases  skolēni,  apmeklējām Rēzekni, kur skatījāmies Rēzeknes teātra “Joriks” izrādi “Sārtais ziediņš”. Mums ļoti patika iestudējums, dekorācijas, atbilstīga mūzika, aktieru spēle un kostīmi. Neparasti bija tas, ka izrādē visi aktieri dziedāja, izrāde bija ļoti raita un iespaidīga. Daudzi skolēni teātri apmeklēja pirmo reizi, un bija sajūsmā par redzēto.

Pēc tam mēs devāmies uz Gaigalavu. Gaigalavā, savā senlaiku mūzikas instrumentu darbnīcā, mūs gaidīja Gunārs Igaunis. Mūzikas stundās mēs runājām par latviešu un krievu tautas mūziku. Arī iepazināmies ar latviešu un krievu tautas instrumentiem, klausījāmies, kā instrumenti skan, apskatījām ilustrācijas.

Gunārs Igaunis ir liels mūzikas instrumentu  kolekcionārs, viņš arī pats tos darina un spēlē. Viņa ekspozīcijā ir vairāk nekā 100 dažāda veida instrumenti, kas pēdējo 120 gadu laikā tika spēlēti Latvijas teritorijā - akordeoni, ermoņikas, garmoškas, bajāni, kokles, cītaras, cimboles un daudzi citi. Vecākais viņa kolekcijas eksemplārs ir simtgadīgais akordeons. Gunārs Igaunis arī izgatavo un remontē mūzikas instrumentus. Izgatavošanas tehniku Gunārs apguvis pats. Muzeja saimnieks ļauj arī katram sajusties kā muzikantam. Gunāram Igaunim ir savas metodes, kā viesus īsā laika sprīdī pārvērst muzicējošā orķestrī, to viņš laikam apguvis, strādājot par pedagogu mūzikas skolā.

Apmeklētājiem piedāvā noklausīties stāstus par instrumentu vēsturi un izgatavošanas procesu. Viesi var iesaistīties muzicēšanā, kā arī pasūtīt un iegādāties pašdarinātus instrumentus.

Pateicamies par piešķirtajiem valsts līdzekļiem šai interesantajai un izglītojošajai ekskursijai. Mēs visiem iesakām apmeklēt šo brīnišķīgo muzeju.

5.a klases skolēni un klases audzinātāja I.Korabovska

 

 


 

Izrāde "Kā saule gadījās"

Vai zināt, kā Saule radusies? Kā zvaigznes sakritušas nakts palagā, un kāpēc Mēness spīd? Izrādē “Kā saule gadījās”, izmantojot latviešu tautas teikas, virtuves rīkus un pārtikas produktus, aktieri ar bērnu līdzdalību atklās brīnumus par Zemes, Saules, Mēness, zvaigžņu, ūdens un cilvēka izcelšanos.

No kopīgi pagatavotās piparkūku mīklas bērniem būs iespēja atveidot un izgaršot izrādē gūtos iespaidus.

Režisore Inga Tropa par izrādi: “Izrādes ideja radās, darbojoties virtuvē kopā ar dēlu. Ikdienišķās lietas var pārvērsties iedvesmojošā rotaļā, reizē sniedzot iespēju apgūt jaunas prasmes un iegūt zināšanas radošā un nepiespiestā veidā. Lai iepriecinātu bērnus, nebūt nav nepieciešamas dārgas rotaļlietas.”

5.aprīlī projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros šo izrādi noskatījās Jēkabpils 3.vidusskolas 1. un 2.klašu skolēni.

 


 

11.a izrādē “Kareņins”

Skolas_soma_JVG_11a17. maijā mēs, 11.a klase un audzinātāja Dace Seglēre, devāmies uz Rīgu, lai izmantotu valsts piešķirto dāvanu – “Latvijas Skolas soma 2019”.

Ekskursijas ietvaros apmeklējām Dailes teātra izrādi “Kareņins”, kas ir izrāde 2 daļās pēc Ļeva Tolstoja romāna “Anna Kareņina” motīviem, tulkojis Dž.Dž.Džilindžers.

Ļeva Tolstoja romāns “Anna Kareņina” ir viens no pazīstamākajiem mīlas stāstiem pasaules literatūrā. Virtuozi spēlējoties ar vispārzināmiem kultūras mītiem, krievu dramaturgs Vasīlijs Sigarevs rekonstruē “Annas Kareņinas” mīlas trīsstūra notikumus no Annas vīra Alekseja Kareņina skatu punkta. Tie ir nevis Annas, bet Kareņina dēmoni, kas ir notikumu centrā. Tās ir ciešanas, kas parasti paliek neievērotas. Vīrieša drāma, viņa vientulība un sāpes, nevajadzības un nevarības sajūta, sarūgtinājums un iekšējais nemiers – nebeidzamu dvēseles moku elle.

Izrādes beigās secinājām, ka režisoram izdevies nopietnā un traģiskā stāstā iepīt arī gaumīgu humoru, padarot lugu vieglāku un pieejamāku plašākai publikai, ne tikai krievu klasikas piekritējiem. Galveno lomu atveidotāji Ģirts Ķesteris un Lelde Dreimane veiksmīgi ievilka skatītājus visā uz skatuves notiekošajā. Esam apmierināti ar pieredzēto un gandarīti, ka vēl viens klasikas daiļdarbs iepazīts.

11.a klases vārdā Līva Rateniece


 

Izrāde jauniešiem "Čomiņi"

30.aprīlī 3.vidusskolas 5.-7.klašu skolēni noskatījās Goda teātra izrādi jauniešiem "Čomiņi". Izrāde tika apmaksāta no projekta “Latvijas skolas soma”.“Čomiņi” – tā ir izrāde par labākajiem draugiem Oliveru un Pāvelu, starp kuriem nav nekādu noslēpumu. Abi apspriež visu un, protams, arī meitenes. Un tieši meitene (Pāvela māsa Terēze) ir tā, kas nostājas starp viņiem un kļūst par lielāko pārbaudījumu abu draudzībai.Izrāde ir par dzīvi, draudzību, mīlestību, izdabāšanu vecākiem un vēlēšanos būt patstāvīgiem. Darbojas divi aktieri – puiši, kuri ir spiesti savā veidā ievērot ģimenes izvirzītos noteikumus, kas attiecīgi ietekmē viņu rīcību. Izrāde skolēnu ieinteresēja, jo lika padomāt kas ir draudzība un patiesās vērtības dzīvē. Teksti un dialogi ir raiti, valoda saprotama pusaudžiem.

Ieteiktu šo izrādi skatīties no 7.klases (piedāvājumā “Latvijas skolas soma” bija ieteikts no 5.klases)

Materiālu sagatavoja Ligita Ašnevica


 

3.vidusskolas skolēnu atsauksmes par
animācijas filmu „Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”

Tā lika man padomāt par draudzību, dzīvi, par to, ka pats tu visu nevari, bet ar draugiem vari daudz ko izdarīt, par labu uzvedību pret brālēniem un māsīcām, par labiem darbiem, ka ap tevi negrozās visa pasaule. (Toms, Olga, Alise, Līva, Daniels, Andris, Karlīna V.)

Mani iepriecināja, ka beigās Jēkabs un Mimi labi sapratās, ka beigas bija laimīgas, ka viņi atcēla debesskrāpja celšanu, kad Jēkabs un Mimi atkal kļuva draugi, ka meitene bija gudra, kad Jēkabs apmainīja karti, kad visi beigās bija kopā. (Karlīna V., Daniels, Līva, Alise, Olga, Toms, Markuss, Samanta, Mārtiņš, Andris)

Es jutos bēdīgi, kad Mimi un suņi Jēkabu atstāja vienu, kad zāģēja kokus, jo Jēkabs teica, ka Mimi rajons ir nesmuks, ka suņus nepaņēma uz mājām un viņi palika dzīvot ārā, kad Bosam bija savainota kāja, kad gribēja izjaukt parku, kad Mimi neticēja Jēkabam, kad suņiem pazuda draudzene, ka Jēkaba zeķi izvārīja zupā. (Mārtiņš, Samanta, Markuss, Olga, Alise, Līva, Daniels, Karlīna V., Andris)

8.aprīlī – mēs 3.a klases skolēni noskatījāmies filmu “Jēkabs, Mimī un runājošie suņi.” Mūs iepriecināja tas, ka runājošie suņi un bērni sadarbojās, bērniem bija savs štābiņš, Mimijas tētis bija celtnieks, tomēr debesskrāpi neuzcēla, ka Jēkabs un Mimī bija draugi, ka suņi mācēja runāt, ka Jēkabam izdevās apstādināt Rausi un viss beidzās laimīgi.

Mūs apbēdināja, ka Jēkabs un Mimī daudz strīdējās un Mimija sadusmojās uz Jēkabu, jo domāja, ka zēns melo, ka strādnieki gribēja izcirst parku, ka mazs sunītis iekrita akā, un Sniedziņš pievīla savus draugus, Ka Ērglis strādāja par apsargu pie Rauša.

Interesantākais bija tas, ka suns Boss dziedāja, kad Mimijas onkulis kļuva par bērnu. Bija interesanti uzzināt, vai Jēkabs apturēs celtniecību. Neparasti šķita, ka suņi runā, dzied, un tos dzird cilvēki, ka viņi mierīgi runāja, kad filmēja. Ka suņiem izdevās tas, ko viņi iecerēja. Brīnumaini bija tas, ka Jēkabam sanāca zīmēto pārvērst par īstenību.

Atziņas – jāmācās uzticēties cilvēkiem, kuri kādreiz ir melojuši. Jābūt draudzīgiem un drosmīgiem. Vajag sadzīvot ar brālēniem un māsīcām. Nevajag domāt neko sliktu, jo tas var piepildīties. Ir jāsadarbojas, ja grib paveikt lielas lietas. Vajag saudzēt, kopt dabu. Jāciena, jāmīl dzīvnieki. Nevajag padoties. Vienmēr jāpārbauda, vai tā ir taisnība, pirms kaut ko saki un stāsti citiem. Ir jātic savai idejai līdz galam un nevajag atkāpties no sava mērķa. Ļoti patika filma, ja varētu likt punktus, tad liktu 10 no 10!

 3.a klases skolēni un audzinātāja Kristīne Aukmane


 

7.d Melngalvju meklējumos

Mēs, 7.d klase, 16.05.2019. kopā ar audzinātāju Inesi Rāviņu projekta „Latvijas Skolas soma” ietvaros devāmies ekskursijā uz Rīgu, kur labi pavadījām laiku. Ekskursijas laikā mums bija iespēja uzzināt daudz ko jaunu un interesantu.

Skolas_soma_jvg_7d_Melngalvju_namsMelngalvju nams ir 14.—17. gadsimta arhitektūras piemineklis, atrodas Vecrīgā pie Rātslaukuma. Celtne vairakkārt pārbūvēta, lielākās nama pārbūves notikušas 1580., 1619.—1625. un 1886. gadā. Otrā pasaules kara laikā pilnīgi sagrauts, 1999. gadā Melngalvju nams tika uzcelts no jauna. Nams pirmo reizi rakstu avotos minēts 1334. gadā. Kopš 15. gadsimta tas pazīstams kā dzīru nams pie pilsētas tirgus laukuma. 1713. gadā to savā īpašumā iegādājās 1416. gadā dibinātā Rīgas Melngalvju brālība. Melngalvju brālības locekļi bija jaunie un neprecētie ārzemju tirgoņi, kas nebija kļuvuši par nomniekiem, toties aktīvi piedalījās saviesīgajā dzīvē. Rīgas pils rekonstrukcijas laikā no 2012. līdz 2016. gadam Melngalvju namu izmantoja Valsts prezidenta kancelejas vajadzībām.

Melngalvju namā mājo ne tikai melngalvji, bet arī 5D kinoteātris - LOOK AT RIGA!,  piedāvājot apskatīt Rīgu no putna lidojuma.

Agnese:  „Man ļoti patika Melngalvju nams, jo es uzzināju daudz noderīgu un neparastu lietu par tā pagātni. Nevar nepieminēt nepierasto arhitektūru, ēku rotāja melngalvju galvas un to statujas, kā arī bija lieliskas un pārdomas raisošas gleznas. Man arī patika griestu gleznojums, kas atspoguļoja Melngalvju nama patieso būtību. Vēlos pieminēt arī Auziņa darbus no sudraba – kas nosaukti ‘’Dzīvais sudrabs’’. Pateicoties Auziņa darbiem, redzēju, cik ir viens miljons attēlots sudrabā. Neatkārtojami bija arī izstrādājumi no koka, kā, piemēram, senie krēsli. Melngalvju namā mēs arī baudījām 5D kino – Lidojums virs Rīgas. Tā varējām redzēt Rīgas ikdienu no augšas un pasmieties ar draugiem.”

Skolas_soma_jvg_7d_lnbLatvijas nacionālā bibliotēka  ir vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas dibināta 1919. gada 29. augustā. Jaunā Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka durvis lasītājiem vēra 2014. gadā. LNB glabājas daudzveidīgs iespiestais, audiovizuālais un digitāli veidotais saturs. Tās krājumā var atrast grāmatas, notis, pastkartes, rokrakstus un skaņu plates. Paši vērtīgākie LNB dārgumi ir pat 500 gadus vecas grāmatas, reti kino vai izstāžu bukleti un brošūras, tehnisku ieroču lietošanas instrukcijas, vissenākie kalendāri latviešu valodā, fotogrāfiju un plakātu kolekcijas, dažādu grāmatu manuskripti.

Apmeklējot LNB, mēs piedalījāmies orientēšanās spēlē „Gaismas pilī”. Klase tika sadalīta 5 komandās. Agnese: „Orientēšanās spēle bija ļoti vienojoša. Mēs varējām vairāk uzzināt par šo bibliotēku, kā arī uzzināt, cik ātri spējam atrast to, kas nepieciešams. Šis pārbaudīja arī mūsu fizisko gatavību, jo devāmies uz 12.stāvu pa kāpnēm, lai redzētu visu slavēto skatu, taču mūs sagaidīja vilšanās, jo durvis bija ciet.”

Amanda: „Mēs meklējām dažādus priekšmetus, izzinājām to nozīmi un vēsturi, kā arī jautri pavadījām laiku ar klasesbiedriem, jo tas bija komandas darbs. Pēc orientēšanās spēles mēs varējām patstāvīgi iepazīt un apskatīt bibliotēku.”

Skolas_soma_jvg_7d_mt„Milžu takas.” Nākamā apstāšanās vieta bija Ogrē. Amanda: „Mēs devāmies uz Milžu taku, lai uzveiktu izturības gājienu. Mums bija iespēja iziet trīs takas, kuras kļuva grūtākas un grūtākas. Šīs takas laikā mēs varējām pārvarēt savas bailes un izdarīt kaut ko tādu, ko nekad nebijām darījuši. Virves, baļķi un koki mums nebija šķērslis.”.

Agnese: „Šis gan bija izturības gājiens, turklāt tas arī pārbaudīja tavu drosmi. Man šī bija ekskursijas mīļākā daļa, jo es kārtīgi izsmējos ar draudzenēm un uzzināju, ka esmu veikla šķēršļu gājēja. Man pasmieties lika tas, ka viens mūsu klases biedrs grūto trasi izgāja trīs reizes un kā zibsnis.”

Kopumā mums ļoti patika ekskursija. Tas bija viens liels piedzīvojums! Saku lielu paldies mūsu brīnišķīgajai skolotājai un izpalīdzīgajiem klases biedriem. Ceru, ka katra ekskursija būs tik neaizmirstama un jautra kā šī!

Annija: „Man ļoti patika ekskursija. Pašā sākumā mēs braucām uz Melngalvju namu. Tur bija ļoti interesanti, tas bija pats labākais un interesantākais muzejs, kurā es jebkad biju. Man arī ļoti patika 5D kino. Otrā vieta, uz kuru mēs braucām, bija Latvijas Nacionālā Bibliotēka. Tajā arī bija ļoti interesanti. Man ļoti patika staigāt pa bibliotēku un pildīt uzdevumus. Kā arī man ļoti patika Milžu takas. Tās bija sarežģītas un dažviet baisas, bet man tās ļoti patika!”

Enija: “Melngalvju nams man patika, varēja uzzināt kaut ko no vēstures. Būs vieglāk atcerēties, kas ir Melngalvji un ko tie darīja. Tas noteikti palīdzēs kādā vēstures stundā. Milžu taka - sākumā šķita, ka būs grūti, taču, kad sāku iet, tad sapratu, ka būs diezgan viegli. Ejot sarežģītāko trases daļu, es saplēsu bikses, taču tas likās nieks. Galvenais bija nonākt galamērķī,  un tas mums izdevās.”

Jēkabs: “Skaista arhitektūra, interesants stāstījums par vēsturi. Lieliska tūrisma vieta, daudz skaistu gleznu, laba apskates vieta. Ļoti patika reālistiskais 5D kino, visi efekti un vizuālais noformējums bija labi izstrādāts. LNB ļoti daudz grāmatu, labs dizains, mūsdienīga tehnika. Milžu takas - aizraujošs apmeklējums, tiešām patika. Sākumā man bija bail, bet pēc tam bija forši.”

Sanija: “Man ļoti patika Melngalvju nama dizains. Viss bija ļoti grezni un skaisti. Man bija iespēja uzzināt, kā dzīvoja Melngalvji. Mūsu klasesbiedram bija iespēja uzmērīt smagās dzelzs bruņas: apmetni un galvassegu. Man patika LNB, tur bija jāveic uzdevumi pa visu bibliotēkas ēku. Tas ļāva iepazīt bibliotēkas telpas un deva iespēju sadarboties.”

Daniels: “Man patika Melngalvju namā, jo es interesējos par dažādām senlietām un priekšmetiem. Šeit tās varēja apskatīt.”

Melānija: “Milžu taka bija interesanta. Pārvarēju bailes no augstuma, bija jautri. Ieguvu brīnišķīgu pieredzi. Karājos 15 m augstumā, jo iesprūdu Tarzāna nobraucienā. Mēs mācījāmies palīdzēt viens otram un labi pavadījām laiku.”

Agnese Dišlere un Amanda Volkova


 

12.c iepazīst Latgali

Kādā skaistā 8. maija rītā 12.c klase devās ekskursijā uz Latgali. Kopumā mums bija 5 apskates objekti. Pirmais bija Latgales mākslas un amatniecības muzejs Līvānos. Apskatījām 2 ekspozīcijas - "Amatnieki Latgalē 19.-20.gs." un "Līvānu stikla muzejs". Pirmajā ekspozīcijā varēja aplūkot darbarīkus un priekšmetus, kurus iepriekšējā gadsimtā izmantoja latviešu amatnieki. Ekspozīcijā atrodama arī Latvijas rekordgarā 94 metrus garā tautiskā josta. Otrajā ekspozīcijā bija iespēja iepazīties ar Līvānu stikla rūpnīcas vēsturi, kura aizsākās 1887. gadā, un, izrādās, arī mūsdienās  vēl joprojām ir liela interese par stikla pūšanu. Turpat ir neliela stikla darbnīca, kur var vērot stikla pūtēju darbībā.

Tālāk devāmies uz Preiļiem, kur pavisam nesen atvēra jauno metāla mākslas galeriju ar nosaukumu "NESTER CUSTOM". Tur varēja aplūkot ne tikai restaurētos motociklus, bet arī no automašīnu un motociklu detaļām veidotas skulptūras un interjera priekšmetus. Var tikai apbrīnot jauno uzņēmīgo mākslinieku ģimeni, kura izveidojusi tādu galeriju. Super!

Pēc tam braucām uz Aglonu. Tur mēs gida pavadībā iepazinām Aglonas bazilikas vēsturi, par to, kā tā radās, cik ilgi celta, kā arī gids mūs iepazīstināja ar visiem 10 baznīcas altāriem. Netālu no Aglonas atrodas "Kristus karaļu kalns", uz kura atrodas 54 skulptūras par Bībeles sižetiem, koka baznīca, Paradīzes dārzs un Noasa šķirsts. Bet kur dievišķais, tur arī velnišķais. Ekskursiju noslēdzam ar bildi pie Čortaka jeb Velnezera. 

Visvairāk klasesbiedri bija patīkami pārsteigti par metāla galeriju, jo fascinēja autora izveidotie mākslas darbi, kādi  iepriekš vēl nekad nebija redzēti. Liela daļa no mums nekad vēl nebija bijuši Aglonas bazilikā, tāpēc ekskursija pa baziliku ar gidu bija ļoti izglītojoša. Kopumā izbrauciens uz Latgali bija mierīgs,  izzinošs, ar dvēseliskām un radošām idejām pildīts. Bijām arī Dagdā, kur ar klusuma brīdi un ziediem godinājām mūsu vēstures skolotājas Elvīras Viļumes piemiņu.

12.c klases vārdā, Dagnija Kluša


 

Izmantojam valsts dāvanu - “Skolas soma 2019”!

Skolas_soma_jvg121Mums, 12.b klasei, jau otrreiz palaimējies izmantot iespēju, piedaloties iniciatīvā “Latvijas Skolas soma”, apmeklēt teātra izrādi. Šoreiz – Dailes teātrī skatījāmies izrādi “Salemas raganas”.

Pirms izrādes apskatījām teātra 2. stāvā izliktos maketus, kāds varētu izskatīties Dailes teātris pēc rekonstrukcijas. Austris pat paspēja radīt patīkamu noskaņojumu, improvizējot pie klavierēm.

Izrādes pamatā  amerikāņu dramaturga Artūra Millera luga “Smags pārbaudījums”(1953). Lugas režisore Laura Groza- Ķibere izmantojusi arī angļu režisora filmu ar tādu pašu nosaukumu.  Lugas pamatā ir vēstījums par raganu medībām, kas notikušas Rietumeiropā, sākot ar 15. gadsimtu. Darbība noris Masačūsetas ciematā Salemā. Režisore 17.gadsimta notikumos ir veiksmīgi iekļāvusi mūsdienu paaudzes simbolu - mobilo telefonu. Uz skatuves vērojām labu aktierspēli, tai skaitā arī mūsu skolas absolventes Dārtas Danevičas atveidoto Mēriju Vorenu.

Literatūras stundā pārspriedām redzēto, saprasto, izjusto.

Atbildējām uz jautājumu: “Ko gaidīju no izrādes?”

“Gaidīju labu aktierspēli, vieglu saturu” (Ralfs). “Braucot uz izrādi, nezināju neko par Salemas raganām. Biju domājusi, ka izrādes nosaukums ir kāda metafora.“ (Dinija) “Pirms izrādes redzēju, ka būs iekļauti baleta elementi. Tāpēc šķita interesanti, kā aktrises izpildīs baleta elementus. Gaidīju, ka būs mistērijas, tiesas prāva” (Arta).

2. jautājums : “Ko sagaidīju, ko sapratu?”

“Sapratu, ka mīlestības dēļ cilvēki spēj izdarīt ko drausmīgu. Izjutu nepatiku pret galveno varoni Abigailu”. (Artjoms). “Izjutu to, ka šis mistisko (raganu) izrāžu tips mani nepiesaista. Domāju, ka šī izrāde bija domāta ne-jauniešu paaudzei” (Ralfs). “Galvenā varone Abigaila varēja manipulēt un izmantot citas meitenes savā labā.  Balets pats par sevi ir ļoti disciplinēta dejas forma, taču meitenēm šie ierobežojumi raisa vēlmi tos pārkāpt.“ (Anete). ”Izrādē saskatīju to, kas notiek apkārt, - krāpšana, melošana, manipulācija. Izlasīju kādā recenzijā, ka te var saskatīt saistību ar čekas maisu atvēršanu.“ (Elīza) ”Man ļoti patika balerīnas, arī pats sākums no skaistas dejas līdz pilnīgam haosam likās iespaidīgs. Tika attēlota stipra mīlestība, kuras dēļ galvenā varone Abigaila (Ilze Ķuzule- Skrastiņa) bija gatava darīt visu. Nozīmīga likās D.Danevičas tēlotā varone, kura bija gatava “iet pret baru”. Pārdomas izraisīja doma, ka bērni ir sveši saviem vecākiem.” (Dinija) ”Negaidīju, ka izrādē būs tik spēcīgs mīlestības, greizsirdības un atriebības motīvs.” (Austris)

 Katram no mums pēc šīs izrādes bija, par ko padomāt, taču visi vienojāmies domā par to, cik viegli tomēr esam manipulējami.

Anete Kalniņa - viena no izrādes skatītajām , 12.b klases vārdā

 


 

9.a un 9.b klases ekskursija uz Jūrmalu 2019. gada 8. un 9. maijā

Skolas_soma_jvg 91Mēs, 9. a un 9. b klase, maijā devāmies 2 dienu ekskursijā. Mūsu apskates vietas bija atpūtas bāze “Kliģi”, kā arī Ķemeru nacionālais parks un Aspazijas muzejs. Šī bija garākā ekskursija, kurā mēs braucām šajā mācību gadā, jo vēlējāmies ar klasi pavadīt kopā vairāk laika, ņemot vērā to, ka šī bija pēdējā kopīgā ekskursija šādā klases sastāvā.

8. maijā mēs ieradāmies atpūtas bāzē “Kliģi”, kas  atrodas pāris kilometru attālumā no Tukuma. Šeit mēs tikām laipni uzņemti un mums uzreiz tika piedāvātas dažādas aktivitātes, kurās mēs piedalījāmies. Sākumā mēs  komandās pildījām dažādus uzdevumus un spēlējām dažādas spēles, piemēram, orientēšanos pa teritoriju, lai mēs labāk varētu iepazīt apkārtni un lai vēlāk būtu vieglāk strādāt teritorijas apkārtnē, kamēr pildījām uzdevumus. Vakarpusē mēs sadalījāmies 2 komandās un devāmies pārgājienā. Pārgājienā mēs staigājām pa mežu un pildījām dažādus uzdevumus, un spēlējām spēles, kuras palīdzēja labāk iepazīt klasesbiedrus neformālā gaisotnē un saliedēt klasi. Viens no uzdevumiem bija telts celšana, un šis dažiem varēja būt īpaši grūts uzdevums, jo telts bija sena un noteikti nelīdzinājās mūsdienu teltīm. Pārgājienā mēs pavadījām aptuveni 2 stundas, bet vēlāk devāmies atpakaļ uz atpūtas bāzes teritoriju, kur mēs ēdām vakariņas un gatavojāmies nākamajam pārbaudījumam – baiļu trasei. Baiļu trase bija visu dalībnieku lielākais favorīts, jo tas bija kaut kas tāds, kas lika emocionāli sagatavoties bailēm. Par baiļu trasi visiem bija dažādas domas, taču lielākā daļa noteikti par to runāja vēl visu vakaru, jo tas bija kas neparasts – iejusties šausmu filmu gaisotnē un iemācīties pārvarēt savas bailes. Iemesls, kādēļ šī trase lika izjust šādas emocijas, bija tāds, ka tā notika vājā apgaismojumā naktī un tika pielietoti dažādi efekti, piemēram, motorzāģa skaņas utt. Šī trase nebija fiziski grūta, bet iegūtais efekts bija tieši adrenalīns un emocijas, kas lielākajai daļai ļoti patika.

Skolas_soma_jvg92Nākamajā dienā mēs visi devāmies uz Ķemeru nacionālo parku, kur mēs kopā ar skolotājām izstaigājām dažādas takas un uzkāpām skatu tornī, no kura ļoti labi varēja redzēt parka apkārtni un dabu. Ķemeru parkā varēja izvēlēties 2 takas- vienu īsāku, otru garāku. Ķemeros varēja iepazīt skaisto Latvijas dabu. Apskatījām un mēģinājām noteikt augus purvā, kūdru un melnos akačus.

Kad bijām kārtīgi izstaigājušies, ar autobusu devāmies uz Dubultiem  - Aspazijas muzeju. Aspazijas muzejā mēs uzzinājām dažādas lietas par Aspaziju un Raini. Muzejs atrodas mājā, kurā Aspazija kādreiz dzīvoja, un tajā bija istabas, kuras bija iekārtotas tieši tā, kā Aspazijas laikā. Pirms iegājām Aspazijas mājā, ārā redzējām pieminekli, kurā Aspazija bija atveidota kopā ar kaķi. Vēlāk uzzinājām, ka Aspazijai kaķi šķita ļoti īpaši, un viņai pašai bija vairāki kaķi. Mēs uzzinājām daudz interesantu faktu par rakstnieces dzīvi un klausījāmies dažādus interesantus stāstus par visām istabām. Gide mums izrādīja visu māju, bet vislabāk atmiņā paliks zilais salons - greznākā istaba visā mājā. Mums patika arī Aspazijas mīļākā telpa - dienvidu veranda. Mums bija iespēja darboties ar interaktīvu galdu, kurš reaģēja uz pieskārieniem un mūsdienīgā veidā pastāstīja par dažām vēsturiskām lietām, piemēram, par to, kā Aspazijas māja izskatījās ziemā un kā - vasarā. Mēs uz skārienjutīgā galda varējām iekārtot zilo salonu, ievietot pareizos vārdus Aspazijas dzejolī, kā arī apskatīt mājas senās fotogrāfijas un uzklāt viesību galdu. Pēc Aspazijas muzeja apmeklējuma mēs devāmies pastaigā pa Jūrmalu, varējām staigāt un atpūsties.

Brauciens bija ļoti vērtīgs, jo nebija gandrīz neviena, kam pilnīgi nekas nepatika.

9.a un 9.b klases skolēnu vārdā Paula Raudiņa

 


 

7.klašu skolēni Rīgas muzejos

Skolas_soma_2vsk_7ab26. aprīļa rīts sākās ar labu noskaņojumu, jo mēs, 7.a un 7. b klases skolēni, kopā ar klases audzinātājām V. Lovčinovsku un V. Mežaraupi, kā arī ar skolotāju J. Taškāni projekta “Skolas soma” ietvaros devāmies ekskursijā uz Rīgu.

Pirmais apskates objekts bija Rīgas Motormuzejs. Motormuzejā mūs sagaidīja draudzīgi gidi. Rīgas Motormuzejs - lielākais un modernākais seno spēkratu muzejs Baltijas valstīs.  Muzeja ekspozīcijā ir apskatāmi vairāk kā 100 unikāli senie spēkrati, bet muzeja krājums arvien tiek papildināts ar nozīmīgiem jaunieguvumiem. Seno spēkratu ekspozīcija veidota kā aizraujošs stāsts par unikāliem spēkratiem, ievērojamām personībām un auto pasaules nozīmīgākajiem vēstures notikumiem. Muzeju varējām  iepazīt ar modernu, daudzveidīgu multimediju un dizaina palīdzību, līdzdarbojoties dažādās interaktīvās nodarbēs. Bija sajūta, ka nokļūstam citā laikā, tālā pagātnē. Ieraugot pirmo automobili, kuram bija trīs riteņi, sākumā domājām, ka tas ir velosipēds. Uzzinājām, kā attīstījusies auto vēsture pasaulē un Latvijā. Jauki, ka muzejā bija arī dažādas interaktīvās lietas, piemēram, ikkatrs varēja izbaudīt, kā strādā ātrumkārba, bija piedāvātas spēles planšetēs, piemēram, vienai mašīnai varēja mainīt izskatu, tur bija arī autobuss, kurā varēja iekāpt un sajust, ka it kā tas brauc pa īstam. Jauki, ka Latvijā ir tik moderni muzeji!

Tālāk mūsu ceļš bija uz Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, jo ieplānots bija apskatīt vecāko publisko muzeju Latvijā un vienu no vecākajiem Eiropā. Mēs iepazināmies ar Rīgas rašanās vēsturi un attīstību vairāk kā 800 gadu laikā. Muzejā bija unikālas vēstures liecības - senlatviešu rotas, ieroči un darbarīki. Latviešu valodas skolotājas Vinetu un Jolantu iepriecināja tas, ka bez aizķeršanās varējām izstāstīt teiku par Lielo Kristapu, jo tas ir arī viens no muzeja eksponātiem. Īpašs piedzīvojums ekskursijas - lekcijas gaitā bija iespēja pašiem apskatīt, aptaustīt, izpētīt vairākus arheoloģiskajās ekspedīcijās iegūtos priekšmetus - zobenus, šķēpus, alebardes, arbaletus, stopus un bultas. Laiks paskrēja nemanot.

Pateicoties projektam „Skolas soma”, mēs mācījāmies darot. Kopīgi guvām pozitīvas emocijas, eksperimentējām, pētījām, secinājām, sadarbojāmies un uzzinājām daudz ko jaunu, bijām kopā. Vēsture, tradīcijas, cilvēki, notikumi, daba – tā ir Latvija, kuru mēs iepazinām šajā mācību gadā.

V. Mežaraupe, 7.b klases audzinātāja

 


 

Gaismas pils un Melngalvju nama apmeklējums

Skolas_soma_2vsk_9ab28. martā 9.a un 9.b klases skolēni devās braucienā uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu.

Brauciena mērķis bija Gaismas pils jeb Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Melngalvju nama apmeklējums.

Dalāmies ar mūsu iespaidiem no redzētā un dzirdētā:

Poļina Burdeļnaja, 9.b: Man patika ekskursija, īpaši Melngalvju nams, kur bija 5D. Bija ļoti interesanta informācija, kuru varēs izmantot vēstures eksāmenā.

Inese Skrimble, 9.b: Šī semestra ekskursija bija ļoti aizraujoša. It īpaši man patika Melngalvju nams, kur bija greznas zāles un gleznas. Vēl mēs apmeklējām Nacionālo bibliotēku, kur mums pašiem vajadzēja orientēties šajā ēkā.

Valērija Radionova, 9.b: Visvairāk man patika Melngalvju namā, jo es atcerējos to, ko agrāk mācījos vēstures stundās. Kā arī man patika Nacionālā bibliotēka, jo es jau agrāk to gribēju apmeklēt. Diemžēl mēs tur bijām ļoti neilgu laiku.

Karina Isakova, 9.b: 28.03.2019. mēs ar klasi braucām ekskursijā uz Rīgu. Tur mēs apmeklējām Latvijas Nacionālo bibliotēku un Melngalvju namu. Visvairāk man patika Melngalvju nams, jo tur mums plaši pastāstīja par šīs vietas vēsturi.

Aļona Krutova, 9.b: Ekskursija izdevās ļoti interesanta. It īpaši man patika uzdevums, kas bija iedots Nacionālajā bibliotēkā. Tur mums izdevās patstāvīgi izpētīt telpas.

Dana Blakunova, 9.b: No šīs ekskursijas es neaizmirsīšu lielās gleznas, kuras mums parādīja Melngalvju namā. Neaizmirsīšu arī tos interesantos faktus, par kuriem mums pastāstīja gids, tērpts simboliskā tērpā.

Cik labi, ka pastāv iespēja skolu jaunatnei bez maksas ceļot pa Latviju, pieredzēt Latviju, izzināt un iepazīt Latvijas vērtības.

9.b klases skolēni un audzinātāja I.Rusiņa

 


 

Cita Rīga 10.a un 8.b klases skolēnu acīm

2019.gada 9.aprīlī projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros 8.b un 10.a klases skolēni devās ekskursijā uz Latvijas galvaspilsētu – Rīgu. Tā bija lieliska iespēja izbaudīt viduslaiku arhitektūru, iepazīt citu Rīgu. Pateicoties gida aizraujošajam stāstījumam, mēs nokļuvām pilnīgi citā pasaulē. Iespaidīgi izskatījās lodziņš, kurā bende izlika melnu cimdu, ja bija gaidāms nāvessods. Mēs gājām pa ieliņu, pa kuru tika vesti uz nāvi notiesātie.

Apskatījām to, par ko runājām vēstures stundās: Sv. Pētera baznīcu, Rolanda statuju, Melngalvju namu, Doma baznīcu.

Doma baznīca pārsteidza ar savu varenību, vitrāžām logos, interjeru.

Visspilgtāko iespaidu atstāja ekskursija Melngalvju namā. Tā pagrabos, kad turējām rokās bruņukreklu un zobenu, mēs sajutāmies kā viduslaiku bruņinieki. Par piemiņu mums paliks monēta, kuru paši izkalām.

Melngalvju nama zāles žilbināja ar savu mirdzumu, bagātību. Tik daudz zelta, kristāla lustru un trauku mēs nebijām redzējuši! Neviļus radās vēlme paviesoties neprecētu, bagātu vācu tirgotāju sabiedrībā.

Atgriezties 21.gadsimtā nemaz negribējās. Tomēr brauciens beidzās. Paldies par iespēju labāk iepazīt mūsu valsts vēsturi!

Skolēnu atsauksmes:

  • Man ļoti patika Melngalvju nams, kur mēs uzzinājām, kā radās tā nosaukums un daudz ko citu. Kā arī patika staigāt kopā ar gidu pa Vecrīgu, jo es ieguvu jaunu informāciju, ko vēl nezināju līdz šim.
  • Ļoti patika ekskursija Melngalvju namā un Vecrīgā gidu pavadībā. Tagad daudz vairāk zinu par baznīcām un citām vēsturiskajām ēkām. Arī informāciju par Melngalvju brālībām es iepriekš nebiju dzirdējusi.
  • Man iepatikās gids, kurš mums stāstīja par Vecrīgu, un patika arī Melngalvju namā, jo arī tur mums interesanti stāstīja par šī nama vēsturi. Pats Melngalvju nams izskatījās skaisti. Man viss patika. Es esmu apmierināts!
  • Ļoti patika Melngalvju namā. Lielisks gids, ļoti interesanti stāstīja. Protams, pašam izkalt monētu bija aizraujoši.

10.a, 8.b skolēni un klases audzinātājas Ž.Vinogradova un N.Zarkeviča

 

 


 

Kaut kas par „Nekas” jeb 8.a klases „Skolas somas” piedzīvojumu 2.sērija

Skolas_soma_8a2019.gada 30.martā bija sestdiena, un mēs, 8.a klases skolēni un klases audzinātāja, devāmies uz Valmieru, lai izmantotu akcijas „Skolas soma” piešķirtos līdzekļus otro reizi. Mūsu plānos bija apmeklēt Valmieras Drāmas teātra izrādi pusaudžiem „Nekas”, piedalīties ekskursijā, iepazīstot Valmieras vēsturi un šodienu, kā arī izmantot iespēju nesteidzīgi vakariņot klasesbiedru grupā, mācoties komunicēt bez sociālo tīklu starpniecības.

Lai gan tāls ceļš, tomēr laiks paskrēja ātri, jo sarunas ar klasesbiedriem un dabas ainavu maiņa aiz loga piesaistīja domas un skatienu.  Daudzi no mums pirmoreiz nokļuva Latvijas 8.lielākajā pilsētā, un pirmais iespaids par Valmieru pārsteidza, arī teātra ēka šķita neparasta. Noskatījāmies izrādi, devāmies ekskursijā ar gidi pa Valmieras vēsturiskajām vietām, izbaudījām ēdienreizi klasesbiedru grupā, mācoties komunicēt aci pret aci.  Pēc atgriešanās rakstījām pārdomas par pieredzēto, izjusto.

Skolotāja mums jau bija stāstījusi par dāņu rakstnieces grāmatu „Nekas”, kas tulkota latviešu valodā un piedāvā ieskatu kādas 7.klases dzīvē. Dānijā šī grāmata iznāca 2001.gadā un izraisīja diskusijas par tās iekļaušanu skolēniem lasāmo grāmatu sarakstā. “Nekas” ir stāsts pusaudžiem un viņu vecākiem par dzīvi, tās  jēgu, nežēlību, tās sekām, atbildību.

Valmieras teātra izrāde “Nekas” tapusi pēc dāņu rakstnieces Jannes Telleres grāmatas motīviem. Izrāde tiek rādīta LMT mansarda zālē, un tajā vienlaicīgi piedalās līdz 120 skatītājiem. Minimālas dekorācijas, četri aktieri un atklātais spēles laukums skatītāju tuvumā rada klātesamības iespaidu, noskaņu veido arī ar melnajiem atkritumu maisiem apklātie krēsli, tikai izrādes beigās sapratām, ka tie domāti krēslu pasargāšanai no iespējamās saslapināšanas baiļu dēļ. Domāt par jēgu nav viegli, un mēs mēdzam izvairīties no tā, kas mūs apgrūtina. Izrādē nebija  iespējas izvairīties no domāšanas. Piedāvājam ieskatīties mūsu domu fragmentos.

Diāna: „Es domāju, ka dzīvei ir jēga, jo, ja nebūtu, mēs te neatrastos. Izrādē stāsts par „jēgas kaudzi” šķita nepatīkams, jo iztēlē iedomājos, kā tas notika realitātē. Režisora paņēmieni – tumsa, skaņas, aktieru darbība – pastiprināja izrādes ietekmi.”

Raivita: „ Man ļoti patīk pavadīt laiku kopā ar savu klasi, un šī reize nebija izņēmums. Izrāde „Nekas” bija ļoti ietekmējoša, jo vēl joprojām nespēju nedomāt par izrādes formu un dzīves jēgu. Daudzas darbības izrādē, ko veica 7.klases skolēni, manī radīja neizpratni un nešķita pieņemamas, vietām pārņēma šausmas. Tā bija izrāde, kas neatstāja vienaldzīgu.”

Evelīna N.: „Man ļoti patika Valmiera. Interesants šķita arī gides stāsts. Uz šādu teātra izrādi es līdz šim nebiju bijusi, tā noteikti paliks atmiņā. Izrādes laikā gan smējos, gan sajutu bailes, gan jutos šokēta. Klases ekskursiju daļa, bez kuras noteikti nevar iztikt, ir sarunas autobusā ar klasesbiedriem.”

Evelīna Š.: „Sākumā neviens no mums nemaz nenojauta, ka izrāde raisīs tik lielas pārdomas par dzīvi, ģimeni, draugiem, nākotni... Tā bija ļoti smaga. Jā, bija brīži, kad smējāmies, bet bija arī brīži, kad gribējās raudāt. Citāts, kurš palicis atmiņā, ir: „Kāda jēga dzīvot, ja tu tik un tā nomirsi un īstai dzīvošanai tev ir atvēlēti tikai 9 gadi?” Tieši šo jautājumu sev uzdevu izrādes laikā un pēc tās, un precīzas atbildes uz šo jautājumu man nav. Kāda ir patiesā dzīves jēga? Kāpēc eksistē viss, kas mums apkārt? Varbūt dzīves jēgu veidojam mēs paši? Varbūt nemaz neeksistē vispārēja dzīves jēga, jo katram tā ir cita? Domāju, ka  tikai no mums ir atkarīgs, kāda būs mūsu dzīves jēga.”

Dana: „Izrāde ilga pusotru stundu, un laiks paskrēja nemanot. Izrādes forma man bija kaut kas jauns un negaidīts. Visi ir pieraduši pie standarta teātra zāles, bet šajā gadījumā skatītāji bija pietuvināti spēles laukumam. Saturiski izrāde bija smaga un daudzos brīžos, manuprāt, nežēlīga. Man pietrūka skaidra nobeiguma, jo nepatīk nepabeigtība. Sestdiena bija pavadīta lieliski. Iesaku apmeklēt gan Valmieru, gan Valmieras Drāmas teātra izrādi.”

Katrīna: „Sestdien Valmierā bija saulains laiks. Gauja šķita strauja un skaista, un saules spēles tajā iedvesmoja sajust pavasari. Valmiera man šķita ļoti skaista un sakopta pilsēta. Izrādes nosaukums „Nekas” man lika domāt, kāds būs saturs. Man patika sēdēt tik tuvu izrādes notikumiem – bija sajūta, ka arī es piedalos izrādē. Man ļoti patika šis mazais ceļojums kopā ar klasi. Tā man bija pirmā reize Valmierā – elpu aizraujoša un miera pilna reizē.”

Sintija: „ Izrāde lika man domāt, ko es daru ar savu dzīvi un kam ir jēga manā dzīvē. Vai tas, ko es daru,  ir ar kādu nozīmi darīts. Pēc izrādes ir sajūta, ka dzīve ir nenoteikts notikums, kuru mēs uzzinām, kad tas pagājis.  Citiem vārdiem – mēs spēlējam spēli, kas nav viegla un ko tikai mēs paši varam izspēlēt līdz galam. Izrāde rosināja domāt par to, ko mēs varbūt nenojaušam, dzīvē ejot uz priekšu. Domāju, ka mums vairāk vajadzētu apmeklēt izrādes, kuras rosina domāt, izjust emocijas, paplašināt savu pieredzi. Ir vērts domāt, kas būtu maināms savā dzīvē.  Valmiera un izrāde, ko noskatījos, lika man justies citādāk nekā iepriekš. Es sapratu, ka ir svarīgi atrast jēgu tam, ko dari. Meklējot jēgu, iespējams apjukt, tomēr tik un tā jāmeklē. Bija interesanti iedomāties, kur dzīves ceļi mūs aizvedīs. Skaistums mīt mūsos. Un arī jēga.”

Ralfs: „Pati izrāde bija aizraujoša, ar negaidītiem pavērsieniem. Uz tādu izrādi vēl nebiju bijis. Vai tiešām nekam nav jēgas? Par to aizdomājos, dzirdot lugas tēla Pjēra Antona apgalvojumu. Klasesbiedri pierādīja, ka jēga ir, tikai veids, kādā viņi to izdarīja, šķita nežēlīgs. Visam, ko dari, ir jēga, ja nedomā tikai par sevi. Starp citu, būt kopā un pavadīt laiku ar klasesbiedriem arī ir jēga. Mēs lieliski pavadījām sestdienu.”

Elīza: „Mēs bijām uz ļoti interesantu izrādi – smagu, vietām baisu un smieklīgu. Manuprāt, ļoti pamācoša izrāde, jo ikviens pēc tās pārdomāja ne tikai izrādes saturu, bet arī savu dzīvi. Šajā izrādē tēloja arī mana tante Baiba Valante, un man bija prieks vērot viņas spēli.  Iesaku šo izrādi noskatīties arī citiem. Tāpat vērtīga šķita ekskursija pa Valmieru, jo vienmēr ir interesanti stāsti par seniem notikumiem, par kuriem nenojaušam, staigājot pa mūsdienu pilsētu. Saistībā ar Latvijas simtgades tēmu mums tika izstāstīts Skolnieku rotas stāsts. Brīvo laiku izmantoju kopā ar draudzenēm, un tas bija jautri un patīkami pavadīts laiks. Man patīk šādas ekskursijas, kur ir kultūras pasākums, ieskats apmeklējamās vietas vēsturē un brīvs laiks, ko pavadīt draugu grupā un sarunāties pat par dzīves jēgu.”

Renāte: „Man patika, ka šoreiz pamainījām ekskursijas virzienu un devāmies uz Vidzemi, proti, Valmieru.  Pēc ekskursijas man bija prieks par lietderīgi un jauki pavadīto dienu. Noteikti nenožēloju izrādes „Nekas” apmeklējumu. Neparasts likās skatuves iekārtojums, rekvizītu izmantojums izrādē.  Skatītājam bija iespēja iejusties notiekošajā, izdzīvot dažādas emocijas. Bija daudz specefektu, kas pastiprināja iejušanos.  Pēc izrādes piedalījāmies „mazajā pārgājienā” jeb ekskursijā gar Gauju un Livonijas pils drupām. Klausījāmies interesantos stāstos par Valmieras vēsturi, cilvēkiem, kā arī tikām informēti par Valmieras iecerēm uzbūvēt jaunu, modernu muzeju. Pēc ekskursijas izmantojām mums doto brīvo laiku komunicēšanai draugu lokā.”

Valmiera ir viena no senākajām Lavijas pilsētām, tā atrodas 178 km attālumā no Jēkabpils, Vidzemes ziemeļaustrumos. Pilsēta, kas šobrīd piedzīvo uzplaukumu, ko sekmē gan dažādu uzņēmumu un ražotņu attīstība, gan teātra esamība, gan Vidzemes augstskolas darbība u.c. Šī pilsēta mūsdienās  var lepoties ar iedzīvotāju skaita palielināšanos. Attīstība un izmaiņas vērojamas arī pilsētas vidē. To saklausījām gides stāstījumā, kas bija patiess lokālpatriotisma piemērs, no kura varam mācīties, kā novērtēt savas pilsētas vēsturi un šodienu. Vēsturiskie notikumi tika prasmīgi sasaistīti ar aktuālajiem notikumiem un ieskatu nākotnes plānos.

Dodoties mājup, daudzi izteica vēlēšanos atgriezties Valmierā kopā ar saviem tuviniekiem, jo arī viņiem esot tur ko redzēt. Ciemojāmies Vidzemē, un par to liecināja gan dabas ainas, gan uzraksti pilsētā un ceļā uz to – latviski, īsi, trāpīgi, aicinoši. Pārrunājām vizuālās komunikācijas lomu pilsētā, vidzemnieku prasmi saglabāt latvisku pilsētvidi.

Pēc skolēnu domu iepazīšanas, secinu, ka  vislielāko iespaidu atstāja teātra izrāde: pēc dāņu rakstnieces Jannes Tellleres romāna “Nekas” veidots dramatizējums, izrāde pusaudžiem. Par attiecībām ar sevi, vienaudžiem, par pieaugšanu, kļūdīšanos un atklāsmi, ka dzīvē viss notiek pa īstam, neatgriezeniski. Arī par egoismu, nežēlību, bara instinktu. Par jēgas meklējumiem. Par attiecībām ar pieaugušajiem (vai to trūkumu), par atbildību (un tās neesamību). Režisora jaunpienesums grāmatas sižetam ir izrādē iekombinētais dialogs starp pieaugušajiem par audzināšanas metodēm, vērtībām. Ietekmē arī scenogrāfija, tumsas un gaismas dialogi, aktieru tuvesamība skatītājam. Arī skatītājs ir klātesošs izrādē, īpaši brīžos, kad aktieri ieskatās acīs vai liek novērtēt notiekošo.

Paldies 8.a klases skolēnu vecākiem, bez viņu atbalsta dienas saturs nebūtu tik daudzpusīgs. Paldies 8.a klasei par uzticēšanos un ļaušanos – vienas dienas laikā pieredzējām nepieciešamību domāt, ieskatījāmies vēsturē, baudījām Valmieras viesmīlību, komunicējām un fiksējām iespaidus. Man joprojām ir prieks ar jums doties izbraukumā. Un Latvijā tik daudz neatklātu vietu.

8.a klases skolēnu domas kopā salika audzinātāja Inga Ermansone

 


 

Skolēni viesojas Rīgas Doma ansamblī

Jēkabpils 2. vidusskolas 12.a un 12.b klases skolēni -- 2019. gada 1. martā mēs devāmies uz Rīgu, vēlējāmies apmeklēt izstādi “Skola 2019” un projekta “Skolas soma” ietvaros Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju.  Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, Rīgas Doma ansamblī, ko veido baznīca, gotiskā krusteja un muzejs.

Ekskursijas sākumā gids pastāstīja mums, ka šis muzejs ir vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā, kurā apskatāma plaša ekspozīcija 16 zālēs par Rīgas rašanos un attīstību vairāk nekā 800 gadu laikā, kā arī par kuģniecību Latvijas teritorijā no 10. gadsimta līdz mūsdienām.

Muzejā redzējām vienu no Rīgas senajiem brīnumiem un simboliem – 17. gadsimta skulptūru "Lielais Kristaps". Tad mūs sagaidīja viduslaiku bruņinieki un demonstrēja savus ieročus. Katram bija iespēja piemērīt bruņinieku bruņas, paņemt rokā zobenu, nofotografēties ar kaujas cirvi un bruņucepuri. Mums bija iespēja aplūkot daudzus unikālus eksponātus: Rīgas bendes zobenu, rotas, darbarīkus, ieročus, apģērbus un mākslas darbus; 13. gadsimta "Rīgas kuģi"; ļoti skaistus Rīgas sudrabkaļu darinājumus. Ļoti patika Kolonnu zāle, kura bija  celta pilsētas bibliotēkas vajadzībām bijušā Doma klostera austrumu spārna otrajā stāvā pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta. Tā uzskatāma par vienu no izcilākajām klasicisma sabiedriskajām telpām Rīgā.

Pēc muzeja ekspozīcijas apskates mēs nokāpām Rīgas Doma krustejā, kur uzreiz varēja just gadsimtu elpu, jo tā celta 13. gadsimtā, gids pastāstīja, ka krusteja ir agrās gotikas meistardarbs, 118 metru gara.  Sākotnēji krusteja savienoja arhibīskapa katedrāli Rīgas Domu ar klosteri – augstākās garīdzniecības padomes  mītni. Rietumu spārnā darbojās 1211. gadā dibinātā Domskola. 16.gs. klosteris beidza pastāvēt un tā telpas izmantoja saimnieciskām vajadzībām. Krustejā var apskatīt Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas: lielgabalus un lodes, kapaplāksnes…

Visvairāk mums patika Doma baznīcā, gandrīz visi skolēni bija te pirmo reizi. Doma baznīca pārsteidz ar savu lielumu, greznumu un senlaiku gaisotni. Un, protams, 1884. gadā tapušās ērģeles ar 6800 stabulēm, kas savulaik bija lielākās pasaulē.

Pateicamies projektam “Latvijas skolas soma” par sniegto iespēju ieskatīties  Rīgas vēstures nozīmīgākajos brīžos, uzzināt daudz interesantu faktu par skaisto Rīgas vizītkarti - Doma ansambli.

Jēkabpils 2. vidusskolas 12. a klases skolnieces
Diāna Noveičuka un Diāna Jageloviča



 

Mācību ekskursija Rīgā

Pasākuma norises laiks un vieta: 2019.gada 7.martā Rīgā – Latvijas Kara muzejā, Latvijas bankā Zināšanu pasaulē  “Naudas pasaule” un Ilūziju muzejā COSMOS.

Atbilstība programmas "Latvijas skolas soma" saturiskajām jomām:

  • Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības.
  • Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes.
  • Zinātnes un inovāciju attīstība Latvijā un Pasaulē.

 Norises veids:

  • Radošā darbnīca – Ilūziju muzejā COSMOS, jo skolniekiem bija patstāvīgi jālasa katras ekspozīcijas izmantošanas pamācība un jādarbojas patstāvīgi.
  • Izstāde – Latvijas bankā un Latvijas Kara muzejā.
  • Muzejpedagoģijas nodarbība – Latvijas bankā notika tematiskā nodarbība 1,5 stundu apmērā un Latvijas Kara muzejā – tematiskās ekskursijas ilgums bija 1,5 stundas.
  • Lekcija -  Latvijas Kara muzejā izmantojām gida pakalpojumu un Latvijas bankā arī izmantojām bankas darbinieces stāstījumu.

Aprakstiet, kā Jūs ar klasi sagatavojāties pasākumam?

  • Tika apzināti skolnieki, kuri brauks ekskursijā.
  • Tika izskaidrots ekskursijas plāns un tā nozīme.

Kādā mācību priekšmetā un tēmā pasākums ietverts?

  • Latvijas un pasaules vēsture – Latvijas Kara muzejā bija izveidotas ekspozīcijas par viduslaiku un jauno laiku militārās vēstures tēmām, latviešu piedalīšanos Krievijas 1905.gada revolūcijā, 1.pasaules kara notikumiem, Neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanu, Atbrīvošanas cīņām, valsts izveidošanu. Muzejā atradās bagātas ieroču, foto, dokumentu, ordeņu, formas tērpu un citas kolekcijas.
  • Ekonomika – lektore stāstīja par naudas drošību, bankomātiem, banku kartēm, par Eiro zonas ceļu no krīzes, par maksājumi Latvijā un pasaulē, par naudas apriti un naudas drukāšanu.
  • Fizika, kulturoloģija, matemātika, vizuālā māksla  - muzejā gūtās emocijas un zināšanas sniedza neparasti un aizraujoši priekšmeti. Eksponāti lika brīnīties un neticēt savām acīm. Par dažiem priekšmetiem jaunieši aizdomājās un tiem likās, ka acu priekšā ir īsti brīnumi.

Kāda ir pasākuma pievienotā vērtība mācību procesā?

  • Izglītojamie Latvijas Kara muzejā guva zināšanas par dokumentiem un fotogrāfiju kolekcijām, kuras iedalās 5 hronoloģiski tematiskās kolekcijās, atbilstoši pētnieciskā darba nodaļu struktūrai: 1) jaunāko laiku periods (sākot ar 19.gs otro pusi līdz 1. pasaules karam, 2) I pasaules kara periods (1914. - 1918.g.) un Pilsoņa kara, kā arī latviešu bēgļu gaitu Krievijā materiāli (līdz 1926.g.), 3) neatkarīgās Latvijas izveidošanās un pastāvēšanas periods (1918. - 1940.g.), 4) II pasaules kara periods un pēckara nacionālās bruņotās pretošanās materiāli (1939. - līdz 1950.g.vidum), 5) pēckara periods okupētajā Latvijā un latviešu trimdas, kā arī atjaunotās neatkarīgās Latvijas materiāli.
  • Latvijas bankas zināšanu centrs “Naudas pasaule” piedāvāja jauniešiem atbilstošu pilnvērtīgu saturu, modernizējot vairāk nekā desmit gados novecojušo tehnoloģisko risinājumu.
  • Ilūziju muzejs COSMOS bija interaktīva, neparedzama un atraktīva vieta. Jaunieši izbaudīja aizraujošu un fascinējošu ilūziju pasauli, kas pārsteidza. Skolniekiem bija iespēja iemācīties ko jaunu un piedzīvot jaunus iespaidus. Ilūzijas radīja iespēju lūkot mākslas pasauli citādām acīm, mērīt matemātiskās figūras savādākām formulām un saprast, kā teica Latvijas bankā, ka ilūzija ieņem cilvēku dzīvē ļoti nozīmīgu lomu, lai saprastu, kādas ir dzīves vērtības un kam šajā dzīvē var un nevar ticēt.

Kāda ir skolēnu atgriezeniskā saite par piedzīvoto pasākumā?

  • Skolnieki bija gandarīti ar ekskursijas dažādīgumu un informācijas bagātīgumu. Izglītojamie iepazinās ar Latvijas Kara muzeja krājuma materiāliem un varēs gūtās zināšanas izmantot mācību stundās.
  • Zināšanu centrā “Naudas pasaule” Latvijas Bankā notika ekonomikas izglītošanas programma. Tādējādi tika veicināta jauniešu izpratne par ekonomikas un finanšu jautājumiem, kas saistīti ar naudas apriti un lomu ekonomikā. Centrs bija nozīmīgs atbalsts ekonomikas u.c. sociālo zinību apguvē Jēkabpils vakara vidusskolā. Centra apmeklēšanu par sev nepieciešamu informācijas un zināšanu ieguves veidu izglītojamie ļoti novērtēja.
  • Ilūziju muzejā COSMOS izglītojamie izprata, ka daudz kas mūsu dzīvē ir tikai ilūzija un ne vienmēr ir iespējams saņemt to, ko vēlies bez jebkādas piepūles.

Pasākuma publicitāte:

  • Internets – JVV mājas lapa
  • Iesaistīto izglītojamo skaits: 10.–12. klase – 20 izglītojamie

Izdevumu veids un apmērs:
Pasākuma ieejas maksa vai biļešu izdevumi: 

  • Ieeja Latvijas Kara muzejā bija bezmaksas, bet gida pakalpojums – 10 eiro
  • Ieejas maksa Ilūziju muzejā COSMOS – 128,00 eiro
  • Latvijas bankas mācību ekskursijas pakalpojums bija bezmaksas.

 

Apraksta nav!

 


 

5.b un 5.c klases teātra apmeklējums Rēzeknē

Skolas_soma_5b_5c

13.februārī projekta “Skolas soma” ietvaros mēs, 5.b un 5.c klases 44 skolēni,  apmeklējām Rēzekni, kur skatījāmies Rēzeknes teātra “Joriks” izrādi “Sārtais ziediņš”.

Mēs iepazināmies un apskatījām Rēzeknes pilsētu, kura ir Latvijas republikas nozīmes pilsēta. Uzzinājām, ka pēc iedzīvotāju skaita tā ir septītā lielākā pilsēta valstī, ka pilsēta atrodas Rēzeknes upes ielejā un Rēzekne ir izvietojusies uz 7 pakalniem.

Iebraucot pilsētas centrā, mūsu redzeslokam pavērās piemineklis "Vienoti Latvijai", kurš ir Latgales atbrīvošanas piemineklis (tautā dēvēts “Latgales Māra”). Tas arī ir Rēzeknes simbols.

Mēs uzkāpām uz viena no šiem pakalniem, kur atrodas Rēzeknes ordeņa cietokšņa pilsdrupas; vērojām pilsētas skatus no turienes, uzklausījām skolotājas stāstu par pilskalna vēsturi, pētījām tuvāko apkārtni un mēģinājām iedomāties, kur kas varēja atrasties pirms pils tika nopostīta, kā cēla šo pili, kādus instrumentus un materiālus lietoja.

Blakus pakalnam vērojām ļoti interesantu celtni – Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru “Zeimuļs”. To sauc par mūsdienu arhitektūras pērli.
Apskatījām nozīmīgākās Rēzeknes vietas: Rēzeknes koncertzāli – Latgales vēstniecību GORS. Skolēni izteica vēlēšanos to apmeklēt kādā pasākumā. Ēkas tuvumā ir gan neliels atpūtas parks ar estrādi un rotaļu laukumu, bet interesantākais objekts ir koks ar sirsniņām, kurš nosaukts par “Sapņu koku”, kura “lapotne” kalpo par pamatu cilvēku pozitīvo emociju, atmiņu un vēlmju uzkrāšanai. Mēs arī sajutām prieku, atrodoties tam blakus.

Apskatījām no ārpuses Rēzeknes Jēzus sirds Katedrāli, kura ir slavena ar savām vitrāžām un pirmo Livonijas bīskapu – Svētā Meinarda un Svētā Alberta, attēlojumiem tajās. Uzzinājām, ka kopš 1995. gada te atrodas Rēzeknes-Aglonas diecēzes kūrija.

Nobraucām gar Olimpiskā centra atklāto baseinu un topošo stadionu pa tautā iesaukto serpentīna ceļu. Nedaudz laika pavadījām Rēzeknes kultūras un atpūtas parkā. Tur atrodas Raiņa piemineklis, skeitborda celiņi un rotaļu laukumi.

Ekskursijas noslēgumā mēs devāmies uz teātra studiju “Joriks”, kur noskatījāmies izrādi “Sārtais ziediņš”. Mums ļoti patika iestudējums, dekorācijas, atbilstīga mūzika, aktieru spēle un kostīmi. Neparasti bija tas, ka izrādē visi aktieri dziedāja, izrāde bija ļoti raita un iespaidīga. Daudzi skolēni teātri apmeklēja pirmo reizi, un bija sajūsmā par redzēto.

Saka, ka Rēzekne – pilsēta, kurā piepildās sapņi. Un mums tur patika. Paldies projektam „Latvijas skolas soma” par iespēju labāk iepazīt Latgales kultūras centru – Rēzekni – un baudīt tur teātra mākslu!

5.b, 5.c skolēni un klases audzinātājas S.Avišāne un M.Voitenko
 


 

6.klašu ekskursija “Latvijas skolas soma” ietvaros

Šī gada 7.decembrī Jēkabpils 2.vidusskolas 6.a un 6.b klases (kopā 48 skolēni) un viņu skolotājas I.Velecka un L.Kravcova devās mācību ekskursijā uz Daugavpili projekta “Skolas soma” ietvaros. Ekskursija tika organizēta ar biedrības „Latvijas zinātnes centru apvienība” atbalstu. Bērni apmeklēja ZINOO centru , kur viņiem tika novadīta interaktīva un izglītojoša nodarbība “Zemestrīce”. Šīs nodarbības mērķis bija iepazīstināt skolēnus ar inženierzinātņu jomas profesijām (arhitektūras un būvniecības joma). Nodarbības procesā bērni paplašināja savas zināšanas arī dabas zinībās. Skolēniem bija sniegta iespēja pārbaudīt savas analītiskās domāšanas spējas un prasmes pielietot teorētiskās zināšanas, piedaloties praktiskajās nodarbībās, kuru laikā bērni būvēja augstceltnes pēc dažādiem parametriem un, simulējot zemestrīces sākšanos, pārbaudīja to izturību. Bērni darbojās ar lielu aizrautību un interesi. Pēc ekskursijas visi bija apmierināti ar paveikto un redzēto. Pēc tam skolēni apmeklēja Krievu tautas mākslas centru, iepazinās ar tautas daiļradi: koka lellēm Matrjoškām, apgleznotām paplātēm, lādītēm, apgleznoto porcelānu, rotaļlietām.

Skolēnu atsauksmes par ekskursiju:

  • Alise (6.a): Man patika ekskursija uz Zinoo, tur bija ļoti interesanti. Mēs piedalījāmies interesantā eksperimentā par zemestrīcēm. Man patika apgleznotie trauki.
  • Valērija (6.a): Ekskursija man ļoti patika, jo tur es labi pavadīju laiku. Visinteresantāk bija Zinoo centrā, jo tur mēs cēlām māju un pārbaudījām tās izturību zemestrīces laikā, visas mājas izturēja. Es visiem iesaku aizbraukt uz šo centru.
  • Alina (6.a): Man ļoti patika ekskursija. Tur bija ļoti interesanti. Vislabāk man patika Zinoo centrā. Tur bija dažādas nodarbības un runājām par zemestrīcēm.
  • Aleksandrs (6.a): Ļoti patika zāle, kur varēja uzzināt kā strādā dažāda tehnika. Ļoti patika Matrjoška, Pavlopasadas lakati, Žostkovskas paplātes.
  • Violeta (6.a): Es gribētu būt arhitekte. Lai varētu veidot mājas, kuras iztur visus pārbaudījumus!

Paldies projektam “Skolas soma”!

Skolotājas I.Velecka un L.Kravcova

 


 

Jēkabpils vakara vidusskola mācību ekskursijā

Jēkabpils vakara vidusskolas skolnieki un skolotājas 13.decembrī devās ekskursijā uz Daugavpili.

Pirmais pieturas punkts bija Skrošu rūpnīca, kur izglītojamie ieguva zināšanas par šīs iestādes jaunajām tehnoloģijām, izbaudīja tornī kāpšanas emocijas, guva papildus gudrības ķīmijas mācību priekšmetā. Ekskursijas gids dalījās savās zināšanās par CO2 nozīmi rūpnīcas akas darbībā. Skolniekiem bija iespēja veikt katram savu pneimatisko šāvienu šautuvē, lai izprastu tā darbību.

Nākamais mācību ekskursijas pieturas punkts bija Latgales Zoodārzs, kurā ar gida palīdzību skolnieki guva vērtīgas zināšanas un faktus par dzīvnieku dzīvesveidu un īpatnībām.

Savu gudrību klāstu skolnieki papildināja arī Daugavpils Marko Rotko centrā, kurā izglītojamajiem bija iespēja darboties radoši, un, veidot bildes ar krāsām. Skolnieki klausījās ļoti interesantu gida vēstījumu par centra vēsturi. Interesi izraisīja istaba, kurā neko nedrīkstēja bildēt un metālu detektors, kurš bija jāiziet katram.

Kā pēdējais pieturas punkts bija Daugavpils cietoksnis, kurā guvām informāciju par tā vēsturi un iepazinām cietokšņa bezgalīgos tuneļus.

Sagatavoja skolotāja Daina Spuriņa


 

9.d klase trenē atjautību un bauda teātra mākslu

Mēs, 9.d klase, devāmies ekskursijā uz Rīgu kopā ar mūsu audzinātāju Aivi Kokinu. Mūsu dienas plāns bija “izlaušanās istabas”, kur jāparāda sava atjautība - ‘’Escape room‘’ un Dailes teātra izrāde.

Mūsu pirmā pieturas vieta bija ‘’Escape room’’. ‘’Escape room‘’ ir istabas, no kuras stundas laikā jātiek ārā, izpildot fiziskus un atjautīgus uzdevumus. Mēs sadalījāmies 3 komandās. Katrai komandai bija sava istaba, no kuras bija jācenšas tikt laukā.

Pirmā bija kapteiņa kajīte. No tās bija jātiek ārā, atrodot četrus kompasa burtus, kurus varēja atrast, izpildot uzdevumus ar kajītē atrodamiem priekšmetiem, kā, piemēram, globuss, karte, radio utt.

 Otrā istaba bija Monas Lizas afēra, kurā galvenais uzdevums bija ielauzties seifā un nozagt gleznu ‘’Mona Liza‘’. Šī bija grūtākā istaba, no kuras tikt ārā.

Trešā istaba bija Arkādes spēles. Skolēni sadalījās divās grupās. Katra grupa bija savā istabā, starp kurām bija stikla siena, kur stāvēja kauss. Tā grupa, kura pirmā izpildīja visus uzdevumus, dabūja kausu. 

Pēc “escape room” sekoja brīvais laiks līdz teātra izrādei. Šajā laikā mēs izstaigājām Vecrīgas ielas, Doma laukumu, bijām pie Brīvības pieminekļa.

Dailes teātrī mēs skatījāmies izrādi ‘’Ar vīru nav viegli’’. Izrāde bija jautra, smieklīga un labas emocijas raisoša. Izrāde pat veidoja dažiem klases biedriem vēlēšanos apmeklēt teātri vēlreiz. Izrāde ilga 2h 40min. Komēdija bija divos cēlienos. Elegantajos Londonas apartamentos iet juku jukām. Nepietiek ar laulāto pāru intrigām - tām pa vidu vēl jaucas modīgs dizaineris, krāšņa blondīne un ekstravaganta bērnu grāmatu autore. Kārtīgas izsmiešanās kūre bija garantēta!

Ekskursija bija vienreizēja, un no tās palika tikai labas atmiņas. Klase bija ļoti apmierināta, un mēs nevaram sagaidīt nākamo ekskursiju.

9.d klases skolniece Kristīne Poļakova

Skolas_soma_9d


 

Radošās darbnīcas zinātkāres centrā “Zinoo” Daugavpilī

6.decembrī projekta “Skolas soma” ietvaros, mēs, četrdesmit divi 8.c un 5.c klases skolēni apmeklējām Dinaburgas cietoksni, Rotko mākslas centru un “Zinoo” centru Daugavpilī.

Mēs apskatījām gobelēnu izstādi, ka arī citus mākslas darbus Rotko centrā. Noklausījāmies gida aizraujošo stāstu par Dinaburgas cietokšņa likteni dažādos laika posmos un pastaigājamies pa tā teritoriju. Zēnus, protams, vairāk interesēja lielgabali, kuri eksponēti cietokšņa teritorijā, un visus ieinteresēja zirga spoks netālu no ieejas vārtiem. Bet meitenes bija sajūsmā no redzētā izstādē un no vietēja runča Ādolfa.

Zinātkāres centrā “Zinoo” mūs gaidīja radošā darbnīca, kur 8.klases piecas komandas būvēja tiltus no spageti makaroniem, katram darbam bija jāpiedalās konkursā “Visizturīgākais tilts”, bet 5.klases komandām no kartona, papīra, kokteiļsalmiņiem jābūvē trīsstāvu māja uz pāļiem, kurai jāiztur spēcīga zemestrīce. Tad tiltus pārbaudīja uz nestspēju, bet mājas – uz spēju izturēt zemestrīci. Tas bija tik tiešām aizraujoši! Vēl mums atlika laiks izmēģināt dažādus interaktīvus eksponātus – šķību istabu, iepazīties ar fizikas likumiem, spēlēt videospēli, uzrāpties uz klinšu sienas un citus. Viennozīmīgi, pavadīt laiku “Zinoo” centrā patiktu katram. Paldies par tādu iespēju “Skolas somai”!

5.c, 8.c un klases audzinātājas M.Voitenko un I.Semjonova

 


 

12.klašu skolēnu ekskursija uz Melngalvju namu un Rīgas Motormuzeju

2018. gada 7. decembrī 28 divpadsmito klašu skolēni un 2 pedagogi projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās ekskursijā uz Rīgu. Apmeklējām Melngalvju namu un Rīgas Motormuzeju.

12.a klases audzinātāja Ludmila Movčane un 12.b klases audzinātājs Andris Lazdiņš kopā ar skolēniem klases stundā apsprieda, ko skolēni vēlas apskatīt projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros, tad tika nosūtīti pieteikumi uz izvēlētajiem apmeklējuma objektiem.

Apmeklējam Rīgas vizītkarti – krāšņo Melngalvju namu! Apskatījām greznās, kristāla lustru apmirdzētās Melngalvju nama svētku zāles, izzinājām Melngalvju brālības pagātni 14. gadsimta pagrabos. Uzzinājām, ka Melngalvju nams celts 1334. gadā kā pilsētas elites centrālā sanāksmju un reprezentāciju telpa, kā arī tirgotāju sanākšanas un svinību vieta. Tā ir viena no krāšņākajām mūsdienu Rīgas celtnēm, kas glabā unikālu mantojumu par leģendām apvīto Melngalvju brālību.

Rīgas Motormuzeja ekspozīcijā ir apskatāmi vairāk kā 100 unikāli senie spēkrati. Seno spēkratu ekspozīcija veidota kā aizraujošs stāsts par unikāliem spēkratiem, ievērojamām personībām un auto pasaules nozīmīgākajiem vēstures notikumiem.

Kas vislabāk patika?

  • Diāna, 12.a kl.: “Bija ļoti interesanti iepazīties ar arhitektūras objektiem, kuri tika atjaunoti, lai mēs varētu to visu redzēt un iepazīt.”
  • Aļina, 12.a kl.: “Ļoti ieinteresēja Melngalvju nams, īpaši gida stāstījums. Pārsteidza ēkas skaistums un greznība. Ļoti patika divas zāles, kā arī klases biedrs bruņinieka tērpā. Bija interesanti izkalt savu monētu. ”
  • Diāna, 12.a kl.: “Man bija ļoti interesanti klausīties gidu, kas stāstīja mums par to, kas notika Melngalvju namā. Motormuzejā patika aplūkot dažādus vecos auto. ”
  • Viktors, 12.b kl. : “Melngalvju namā es uzzināju ēkas vēsturi un to, kas tur atradās”
  • Aleksandrs, 12.b kl.: “Man ļoti patika ekskursija, it īpaši Motormuzejs, gids ļoti skaidri un interesanti pastāstīja par automašīnu vēsturi. Ekskursijas rezultātā uzzināju daudz jauna”.
  • Helēna, 12.b kl.: “Es sen gribēju apmeklēt Melngalvju namu, un beidzot mans sapnis piepildījās. Tur bija ļoti interesanti. Motormuzeju es apmeklēju jau otro reizi. Šoreiz bija interesantāk, jo ekskursija bija kopā ar gidu, varēja uzzināt arī daudz par automašīnu vēsturi. Mans ieteikums: brauciet uz Rīgas Motoru muzeju un ņemiet ekskursiju kopā ar gidu, tad varēsiet uzzināt daudz vairāk.”
  • Nadežda, 12.b kl.: “Bija ļoti interesanti apmeklēt Melngalvju namu no iekšpuses, es vairākas reizes redzēju to no ielas. Melngalvju manā ļoti patika skaistā arhitektūra, interesanti stāsti par nama dibinātājiem, par tradīcijām. ”
  • Lulu, 12.b kl.: “Man viss patika. Melngalvju namā bija ļoti skaisti, patika vēsturiskā atmosfēra. Interesanti bija skatīties filmu par ēkas rekonstrukciju. Motormuzejā mēs redzējām daudz interesanta vecām automašīnām”.

Ekskursijas laikā skolēni papildināja savas zināšanas par Latvijas kultūru un vēsturi, padziļināja zināšanas par auto tehnikas daudzveidību un attīstības vēsturi.

Paldies “Latvijas skolas somai!”

12. klašu audzinātāji L.Movčane un A.Lazdiņš

 


 

8.b klases brauciens uz Dailes teātra izrādi “Planēta Nr.85”

23.novembrī kopā ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Daci Druvenieci un klases audzinātāju Artu Kusiņu devāmies ekskursijā uz Rīgu.

Mūsu dienas plānā bija Latvijas Dabas muzejs, atpūtas centrs Lido un Dailes teātris.

Latvijas Dabas muzejā apskatījām Latvijas augus, dzīvniekus. Pārliecinājāmies, ka dabas pasaule mums tiešām ir krāšņa un daudzveidīga. Ne vienmēr ikdienā mēs rūpīgi ieskatāmies un ieklausāmies dabā notiekošajos procesos, bet vajadzētu.

Tad devāmies uz atpūtas centru Lido. Nevar taču uz teātri iet ar tukšu vēderu! Paēdām pusdienas, baudījām jau nedaudz Ziemassvētku noskaņojumu pie lielās, greznās Ziemassvētku egles.

Brauciena galvenais mērķis - Dailes teātra izrāde “Planēta Nr.85”. Daudzi no mums teātrī bija pirmo reizi.

”Izrādē ir runa par pagātni, strīdiem ar vecākiem. Runa ir ne tikai par to, kā pagātnē viss notika, par problēmām ar vecākiem un vecvecākiem, bet arī par to, ka visai rīcībai ir iemesls un visiem cilvēkiem ir sava pagātne. Nevajag spriest par cilvēku, ja tu īsti nepazīsti to cilvēku.” (Agnese Eglīte)

“Izrādē bija attēlotas bērnu un vecāku attiecības dažādos laikos. Mūsu laikos bērniem nekad nav gana un viņi vēlas vēl un vēl, un viņi uzskata, ka tas ir pašsaprotams, ka vecākiem vajag viņiem kaut ko pirkt. Padomju laikos cilvēkiem nebija lielu iespēju kaut ko pirkt, nebija arī iespēju izteikt savu viedokli, tad cilvēki dzīvoja nabadzīgi. Vajag saglabāt ģimenē labas attiecības ar ģimenes radiniekiem, un, lai vai cik dažreiz viņi mūs nokaitina, sadzīvot ar visiem labi, jo mums viņi ir tikai vieni.” (Zane Tabūne)

“Izrāde lika aizdomāties par to, ka patiesībā esam ļoti laimīgi, jo varam dzīvot šajā laikā brīvā valstī, nemaz nezinot to sajūtu, kā ir būt nebrīvam.” (Megija Kļaviņa)

“Tas ir stāsts, kā bija agrākos laikos, kad dzīvoja mūsu vecāki, ko drīkstēja, ko nedrīkstēja. Varējām izjust laiku, kā bija bez telefona, bez datora. Varēju nojaust, kā mani vecāki dzīvoja, kad viņiem bija septiņpadsmit.” (Ernests Krakops)

“Man ļoti patika izrāde, tā bija gan komiska, gan lika aizdomāties par PSRS laikiem. Izrādei varēja ļoti just līdzi. Es iesaku šo izrādi noskatīties citiem. Manuprāt, izrāde ir stāsts par to, ka jābūt pateicīgiem par to, kas ikvienam no mums tiek dots. Par to, ka mūsdienu bērni nesaprot un nav izjutuši tos laikus, iekārtu, kādu ir piedzīvojuši mūsu vecāki. 1985.gads ļoti atšķiras no mūsdienām, cilvēki tajos laikos nevarēja teikt un darīt, ko grib. Es ieteiktu cilvēkiem apmeklēt šo izrādi. Man bija daudz pārdomu pēc izrādes.” (Undīne Kolkovska)

”Sākumā man šķita, ka aizrāde būs garlaicīga, bet es maldījos. Man ļoti patika izrāde. Es vēlētos vēlreiz noskatīties šo izrādi, tā bija interesanta un jautra. Es pirmo reizi savā dzīvē biju teātrī un esmu pateicīga cilvēkiem, kuri piedāvāja braukt uz teātri un noorganizēja šo braucienu.” (Daniela Tihomirova)

8. b klase un skolotāja Arta Kusiņa

 


 

7. klašu skolēnu ekskursija “Latvijas skolas soma” ietvaros

2018. gada 7. decembrī 7.a un 7.b klases skolēni kopā ar klases audzinātājām V.Lovčinovsku un V.Mežaraupi, kā arī latviešu valodas un literatūras skolotāju J.Taškāni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās ekskursijā uz Rīgu. Ekskursijā devās 37 skolēni.

Kā apskates objektus izvēlējāmies Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Kara muzeju. Dodoties mājup, apmeklējām pirmo iekštelpu batutu parku “Jump Space”.

Ekskursija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika gidu pavadībā, tāpēc uzzinājām ļoti interesantus faktus, piemēram, pašlaik bibliotēkā strādā ap 400 darbinieku un dienā ir iespējams apkalpot 3000 lasītāju, viņu ērtībām ir iekārtotas tūkstoš lasītāju vietas, bibliotēkas krājumā ir vairāk nekā 4 miljoni vienību. Ikvienam ir iespēja dāvināt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai sev nozīmīgu grāmatu, titullapā ierakstot vēlējumu vai personisku stāstu, kas saistās ar šo grāmatu. Tā kopā ar citām tiks glabāta Gaismas pils Tautas grāmatu plauktā, kas sniedzas piecu stāvu augstumā. Interesenti gida pavadībā var doties ekskursijā pa bibliotēku no pirmā stāva līdz divpadsmitajam. Ekskursanti uzzina par lasītavām un bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem, apskata Rīgas panorāmu no augšas. Ekskursijas tiek organizētas latviešu, krievu, angļu un vācu valodā. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apmeklētājiem pieejamas dažādas lasītavas- Periodikas lasītava, kuras krājumu veido Latvijā un citviet pasaulē izdotie laikraksti un žurnāli latviešu valodā, kā arī Latvijā citās valodās publicētie laikraksti un žurnāli. Materiāli saglabājušies no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Audiovizuālajā lasītavā glabājas skaņu un video ieraksti, filmas, multimediju izdevumi, valodas mācību līdzekļu komplekti, aptverot periodu no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Kolekcijā ietilpst klasiskās un populārās mūzikas un teātra mākslas ieskaņojumi, dabas skaņu un tehnisko trokšņu ieraksti. Pieejami arī operu, baletu un koncertu videoieraksti, kā arī dažādu žanru un tematikas filmas. Karšu un ģeotelpiskās informācijas lasītava piedāvā informāciju par Latviju un citām pasaules valstīm. Apmeklētāji var aplūkot kartes, pilsētu plānus, atlantus, globusus, tūrisma ceļvežus.

Latvijas Kara muzejā bija ekskursija pa muzeju un radošā darbnīca ”Kā kļūt par karavīru?” Ekskursijas laikā noskaidrojām, ka Latvijas Kara muzejs ir viens no vecākajiem muzejiem Latvijā. Varējām atklāt Latvijas militāri politisko vēsturi, apskatīt ieroču, foto, dokumentu, ordeņu, formas tērpu kolekcijas. Kā izaicinājums izrādījās radošā darbnīca, jo ne visi bija gatavi pildīt pavēles kā armijā. Par pavēles nepildīšanu bija sods- piepumpēšanās 5 reizes. Radošajā darbnīcā bija dažādi vēstures jautājumi (vajadzēja atpazīt Latvijas prezidentus, bija āķīgi jautājumi par armijas formu, izmēģinājām savu precizitāti šaujot mērķī- labākā izrādījās skolotāja Jolanta).

Tā kā mums, 7. klases skolēniem, patīk aktīvā izklaide un sports, tad lēkāšana uz batutiem JumpSpace batutu parkā bija ne tikai jautra laika pavadīšana, bet arī liels ieguvums mūsu veselībai, jo lēkāšana uz batuta stiprina kaulus, locītavas, kā arī palielina kaulu blīvumu.

Skolēnu atsauksmes:

  • Man ļoti patika Latvijas Nacionālā bibliotēka, jo tā ir ļoti augsta un neparastas formas būve. (Artjoms Kozlovs, 7.b klase)
  • Latvijas Nacionālajā bibliotēkā es uzzināju, ka tā celta pēc G. Birkerta projekta. Iespaidīga celtne! Interesanta ekskursija, interesanti pavadīts laiks kopā ar klases biedriem. Noteikti apmeklētu vēl! (Jekaterina Zeņina, 7.a klase)
  • Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija interesanti! Bijām augšējā bibliotēkas stāvā, varējām apskatīt Rīgu no augšas. Kara muzejā bija interesanti stāsti par Latvijas vēsturi, interesantas ekspozīcijas! (Artūrs Krastiņš, 7.a klase)
  • Ekskursija izdevās! Interesanta informācija, atraktīvi gidi! Atgriezīšos vēlreiz! (Angelina Zapivalova, 7.a klase)
  • Visvairāk atmiņā paliks Latvijas Nacionālā bibliotēka. Daudz stāvu, katrs stāvs citā krāsā. Interesants fakts - varu uzdāvināt kādu grāmatu bibliotēkai! Tik daudz moderno tehnoloģiju! Noteikti apmeklēšu vēlreiz! (Anastasija Veličko, 7.a klase)
  • Gribu kļūt par policisti! Ekskursija Latvijas Kara muzejā mani  pārliecināja, ka piepildīt sapni var ar mērķtiecību, darbu. (Daniella Saveļjeva, 7. b klase)

 

Apraksta nav!

 


 

10.a iepazīst Rīgu, mākslu un bauda teātri

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 10.a klase izmantoja “Latvijas skolas somas” līdzekļus, lai dotos uz Rīgu, apmeklētu teātri un paplašinātu savu kultūras apvārsni, jo pirms izrādes apmeklējām arī Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un iepazinām mazās Vecrīgas ieliņas.

LNM muzejā apskatījām gan latviešu, gan dažādu ārzemju mākslinieku gleznas. Mākslas muzejā mums bija uzdevums nofotogrāfēties pie sev tīkamākās gleznas, t.i.,  pie gleznas, kura tajā brīdī visvairāk uzrunāja.

Pēc muzeja apmeklējuma varējām apskatīt Vecrīgu pirms svētkiem, jo ekskursija notika 6.novembrī, mazu brīdi pirms Latvijas 100 – tās dzimšanas dienas. Pastaigas beigās visi kopā nofotografējāmies pie Brīvības pieminekļa. Ieguvuši nelielu patriotisma devu, gājām uz vakara gaidītāko notikumu – teātri.

Apmeklējām Dailes teātra izrādi “Svinības”. Izrāde mums patika, jo tā bija reālistiska, bet tajā pašā laikā nedaudz noslēpumaina un aizraujoša. Priecājāmies uz skatuves ieraudzīt jau visiem pazīstamus aktierus. Pēc teātra, braucot mājās, vēl visi pārrunājām sižetu un pastāstījām savas emocijas par izrādi.

Kopumā esam ļoti apmierināti ar ekskursiju un pateicamies, ka bija šāda iespēja izmanot valsts piešķirtos  līdzekļus.

Dace Druveniece

 


 

Lielisks brauciens!

Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros 26.11.2018. Jēkabpils 2.vidusskolas četrdesmit 2.klašu un speciālās izglītības klases skolēni apmeklēja Rēzeknes teātra “Joriks” muzikālo izrādi “RIEKSTKODIS” pēc E.Hofmaņa pasakas motīviem.

Skolēni uzrakstīja atsauksmes par redzēto.

  • Iļja, 2.b klase: Nesen ar klasi mēs bijām ekskursijā Rēzeknē. Braucām ar autobusu. Autobusa šofere bija sieviete. Pa ceļam mūs baroja un mēs spēlējām spēles. Bija jautri. Kad atbraucām uz teātri, skatījāmies pasaku “Riekstkodis”. Aktieri uz skatuves dziedāja un dejoja. Skanēja skaista mūzika. Mēs uzzinājām, kā pasakas galvenais varonis kļuva par riekstkodi – pie visa bija vainīgas peles. Izrāde man ļoti patika. Bija skaisti un interesanti. Pēc uzveduma mēs atgriezāmies mājās  ar patīkamiem iespaidiem.
  • Vladislavs, 2.b klase: 26. novembrī visa mūsu klase devās ekskursijā uz teātri. Teātris atradās Rēzeknes pilsētā. Es īstā teātrī biju pirmo reizi. Izrādes nosaukums bija “Riekstkodis”. Izrāde man ļoti patika. Esmu ļoti apmierināts ar braucienu.
  • Kirils, 2.b klase: Šī gada novembrī visas otrās klases brauca uz izrādi. Braucām mēs ar autobusu, brauciens ilga pusotru stundu. Autobusā mēs spēlējāmies, runājām. Mums nebija garlaicīgi. Rēzeknes pilsētā izrāde notika kultūras namā. Zāle bija pilna. Mēs skaļi applaudējām aktieriem, tāpēc ka uzvedums ļoti patika.
  • Dins, 2.а klase: Man ļoti patika brauciens ar klasi uz izrādi “Riekstkodis”. Un uz skatuves visinteresantākās bija peles.
  • Aleksandra, 2.а klase: Bija ļoti skaisti, neparasti, dīvaini, bailīgi, interesanti un aizraujoši. Man ļoti patika.
  • Aleksandrs, 2.а klase: Izrāde bija lieliska. Man bija labi un es biju priecīgs.
  • Poļina, 2.а klase: Man ļoti patika izrāde. It īpaši patika Riekstkodis. Bija viņu žēl. Teātrī bija forši. Paldies!
  • Vladlens, 2.а klase: Brauciens bija satriecošs! Izrāde bija ļoti interesanta, tikai žēl, ka tik īsa, un brauciens autobusā paskrēja ļoti ātri, kā viena minūte.
  • Dmitrijs, 2.а klase: Nekad nebiju domājis, ka teātrī var būt tik tumšs, un patika mūzika.
  • Kristiāns, 2.а klase: Teātrī ļoti patika. Bija jautri, forši un lieliski!
  • Darina 2. klase:Teātrī es redzēju princesi, karali, karalieni. Kad peles dejoja, bija mazliet bail, bet es zināju, ka viss būs labi. Labs brauciens! Es atkal gribu uz teātri.

 


 

8.a klase “Latvijas Skolas somas” ideju īstenojot

2018.gada 16.novembrī Jēkabpils Valsts ģimnāzija posās koncertam par godu Latvijas Neatkarības proklamēšanas simtgadei, arī mēs, 8.a klase, bijām ieinteresēti koncertā gan kā dalībnieki (lielākā klases daļa), gan kā skatītāji.  Tomēr mūsu prātus nodarbināja arī pēc koncerta gaidāmais pasākums. Izmantojot “Skolas soma” piedāvāto iespēju apmeklēt kultūras pasākumu, mums bija ieplānots brauciens un Dailes teātra izrādi “Planēta Nr.85” un gaismas festivāla “Staro Rīga” objektu apskate.

Dailes teātris ir viens no lielākajiem profesionālajiem Latvijas teātriem, un tam ir sena vēsture. Daudzi no mums Dailes teātrī bija pirmoreiz, un mums patika atmosfēra, lielā zāle, skatuve. Izrāde “Planēta nr 85” tapusi ar LR Kultūras ministrijas atbalstu, gatavojoties Latvijas simtajai gadadienai. Tās režisors ir Dmitrijs Petrenko.

Izrāde rosina domāt gan par pagātni, gan šodienu, jo piedāvā kopā ar galveno varoni ieskatīties 1985.gadā. Tas ir vēl padomju laiks Latvijā, bet saskatāmas nojausmas par gaidāmajām pārmaiņām. Izrādē izmantota M. Brauna mūzika, to mūsu vecāku jaunībā izpildīja ansamblis “Sīpoli”.

Izrāde it kā ir par nopietniem jautājumiem, tomēr tās laikā daudz smējāmies. Aktieri meistarīgi iejutās savos tēlos, un skatītāji devās ceļojumā laikā kopā ar viņiem. Mums neko daudz neizsaka Brežņeva vārds, pionieru kaklauts, kas bija uzsiets Dārtas Danevičas (mūsu skolas absolventes) varonei, arī multeņu varoņi šķita bērnišķīgi, bet mēs ieguvām vielu pārdomām par attiecībām ģimenē, par nesenās valsts vēstures faktiem, par laikmeta lomu cilvēka dzīvē. Mums patika mūzika, specefekti. Teātris atstāja pozitīvu iespaidu. Kad vēstures stundā runāsim par 80.gadiem Latvijā, mums būs priekšstats par dzīvi šajā laikā. Mums ir grūti saprast ierobežojumus, ko vara uzspieda iedzīvotājiem, izrādē tie bija skaidri saskatāmi. Arī izsekošana, noklausīšanās, nodevība ir jēdzieni, kurus grūti attiecināt uz mūsdienu cilvēka dzīvi.

Izrādē tika uzdots jautājums, kāpēc vecāki neļauj bērniem pašiem izlemt, ko viņi vēlas darīt. Noskatoties izrādi, atbilde bija skaidra – viņu pašu iepriekšējā pieredze liek būt piesardzīgiem un censties pasargāt no kļūdām savus bērnus. Bet mācāmies jau tikai no savām kļūdām... Vērtējot izrādi, vienojāmies, ka mums tā patika. Varbūt nedaudz bērnišķīga šķita publika, jo zālē bija daudz jaunāko klašu skolēnu.

Teātra izrāde beidzās 20.10, un mums bija laiks apskatīt gaismas festivāla “Staro Rīga” objektus. Skolotāja bija izplānojusi maršrutu ar mērķi iepazīt objektus, kas saistīti ar valsts pārvaldi, vēsturi. Ejot pa Brīvības ielu, nonācām pie Ministru kabineta, tad Esplanādē, pie Brīvības pieminekļa, Doma laukumā, pie Saeimas nama, Rīgas pils un Nacionālā teātra.

Iespaidi ļoti dažādi: dažiem sala, un viņi nespēja koncentrēties objektu aplūkošanai, citi ar interesi iedziļinājās gan vizuālajā, gan informatīvajā saturā. Bija interesanti iepazīt Rīgu, īpaši Vecrīgu tumsas laikā, kad ar gaismas palīdzību ēkas, laukumi, tilti un pieminekļi tika pārvērsti mākslas darbos, kurus papildināja arī mūzikas un teātra elementi. Bijām dzirdējuši par šāda festivāla esamību, tikai daži no mums bija vērojuši klātienē, tāpēc mūsu pieredzei tas bija jauns notikums.

Pie Saeimas bija izveidots objekts “Pie Latvijas šūpuļa, tā centrā bija novietota vienīgā vizuālā valsts proklamēšanas liecība – Viļa Rīdzenieka fotogrāfija “Latvijas Republikas proklamēšana 1918.gada 18.novembrī Rīgā”, tā kļuvusi par mūsu valsts dibināšanas simbolu.  

Pie Rīgas pils skatījāmies audiovizuālo Latvijas stāstu, ko veidoja uzrunas un svētku vēlējumi mūsu tautai un valstij no 20. gadsimta spilgtākajām personībām. Viņu balsis un portreti tika ievīti Lielvārdes jostā, ieaužot tajā zināšanas par to, kas Latvija ir, bija un būs.

Festivāla tēma šogad bija “Augšām cēlās Gaismas pils”, kas noslēdz iepriekšējos gados uzsākto Ausekļa un Jāzepa Vītola darba “Gaismas pils” rosināto tematiku  – “Gaismu sauca”, “Gaisma ausa” un “Uz zvaigznēm”. Festivāls sveic Latviju dzimšanas dienā, vairojot gaismu un dzīvesprieku, izgaismojot Rīgas ielas un vēsturiskās ēkas, tiltus un pieminekļus, parkus, laukumus un pagalmus. Mēs izbaudījām daļu no piedāvājuma un domājam, ka kādreiz atgriezīsimies festivālā patstāvīgi.

Mūsu 16.novembris bija krietni garāks par reālo laiku, jo paspējām pieredzēt un izdzīvot skolas koncertu un uzstāšanos tajā, noskatījāmies teātra izrādi “Planēta nr.85” un iepazinām gaismas festivāla piedāvāto programmu. Dodoties projām no Rīgas, pa autobusa logu vērojām Nacionālās bibliotēkas - mūsdienu Gaismas pils - un Rīgas tiltu gaismu spēles, pamanījām, kā naksnīgajās debesīs ieurbjas stari no izgaismotajiem objektiem un tajos esošajiem prožektoriem.

Vakariņas un ceļš mājup bija gan ilgs, gan īss reizē. Klases skolēni, izvērtējot braucienu, norāda, ka arī atmosfēra autobusā, iespēja komunicēt ar klasesbiedriem jāpievieno kā pievienotā vērtība. Mēs veltījām laiku cits citam, kas skolas ikdienā ne vienmēr iespējams.

Klases audzinātāja joprojām saka, ka viņai patīk ar mums kopā doties pasaulē. Viņai esot arī prieks par mūsu uzvedību, prasmi novērtēt situāciju, kurā nonākam, un attiecīgi koriģēt savu uzvedību. Un mums bija īpašais autobuss, kas nogādāja tuvu mājām, izbraucot līkločus pa Jēkabpils ielām. Paldies vecākiem un akcijai “Latvijas Skolas soma” par šo iespēju. Esam atvērti piedāvājumiem doties nākamajā braucienā.

Klases viedokļus izlasīja un salika kopā audzinātāja Inga Ermansone

 


 

Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija “Padomju laiki”
un Latvijas Dabas muzejs Rīgā

Projekta “Skolas soma” ietvaros mēs, 37 devīto a un b klašu skolēni apmeklējām Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju "Padomju gadi" - plašāko 20. gadsimta 50.-80. gadu kultūrvēsturiskajam mantojumam veltīto ekspozīciju Baltijā - trīs stāvos, 1060 m2 platībā. Ekspozīcijas mērķis - parādīt padomju cilvēka dzīvi tās daudzpusībā: visu dzīves pušu ideoloģizāciju, sadzīvi, darbu un atpūtu, izglītību un kultūru.

Latvijas Dabas muzejā apskatījām ekspozīciju “Latvijas putni un dzīvnieki”.

Skolēnu atsauksmes:

  • Abos muzejos bija ļoti interesanti, it īpaši patika ekspozīcija “Padomju laiki”, jo ekskursijas vadītāja ļoti aizraujoši stāstīja par divdesmitā gadsimta laiku. (I.Skrimble)
  • Man ļoti patika mūsu ekskursija. Mēs uzzinājām, ka 2016. gadā Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs uzsāka projektu: pastāvīgās ekspozīcijas “Padomju gadi” izveidošanu trīs stāvos. 2017. gadā tika pabeigta 1. kārtas realizācija, kas ir ieguvusi plašu sabiedrības atzinību. Otrās kārtas izveide tika noslēgta 2018. gada novembrī, līdz ar to pilnībā pabeidzot ekspozīciju. Mēs iepazināmies ar to laiku kultūras un sociālo dzīvi.
  • Latvijas Dabas muzejā mēs iepazināmies ar Latvijas dzīvniekiem un putniem. Ļoti sīki mums pastāstīja par cilvēka organismu, mēs varējām apskatīt arī cilvēka iekšējos orgānus.
  • Mēs apmeklējām arī “Lido” (K.Isakova)
  • Man ekskursija ļoti patika, īpaši ekspozīcija “Padomju laiki”. Bija interesanti uzzināt, kā dzīvoja mūsu vecāki, vecvecāki. Muzejā apskatījām arī padomju laika automašīnas. Tas bija aizraujoši! Latvijas Dabas muzejā mēs apskatījām putnu un dzīvnieku izbāzeņus. Aizraujošs bija gides stāstījums par Latvijas dzīvnieku pasauli un cilvēka uzbūvi. (P.Burdeļnaja)

9.a un 9.b klašu audzinātājas J.Ivanova, I.Rusiņa

 

Apraksta nav!

 


 

Interešu izglītības centra „Lielvārdi” un
’’Zelmas maiznīcas’’ apmeklējums Lielvārdē

Visi mīl ceļot. Šoruden, 6.novembrī četrdesmit 4.a un 4.b klases skolēni devās uz Lielvārdi. Pa ceļam mēs labprāt aplūkojām rudens ainavas, bijām pārsteigti par mūsu Pļaviņu HES.

Lielvārdē mēs apmeklējām Izziņas un eksperimentu centru. Centrs "Lielvārdi" piedāvā interaktīvas izglītojošas nodarbības skolēniem par dažādām tēmām. Mēs piedalījāmies eksperimentos ar Elektrību un iepazināmies ar 3D modelēšanas un 3D printēšanas pamatiem.

Nodarbību vadītāju pavadībā skolēni sākumā apguva teorētiskās zināšanas un pēc tam tās nostiprināja praksē ar dažādiem eksperimentiem.

Šajā nodarbībās uzzinājām par to, kas ir elektrība un kur tā rodas. Iemācījāmies saslēgt dažādus slēgumus un uzzinājām, kādi drošības noteikumi jāievēro darbojoties ar elektroierīcēm!

Noskaidrojām, kas ir 3D datormodelēšana un kur to šodien pielieto. Skolēni paši iemēģināja roku telpiskajā modelēšanā, lai saprastu, ka izmantojot modernākās tehnoloģijas, šis process nav nemaz tik sarežģīts un, galvenais, tas ir aizraujoši! Bērni paši iemēģināja – savu skolas modeli.

Centrs "Lielvārdi" piedāvā vērtīgas nodarbības, kas var palīdzēt jauniešiem izvēlēties savu nākotnes profesiju un karjeru. Eiropas Sociālā fonda projekts “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” piedāvā īstenot izglītības iestādēm šīs nodarbības.

Pēc tam mēs projekta “Skolas soma” ietvaros apmeklējām Lielvārdes novada Lielvārdes pagasta “Zelmas maiznīcu”, kuras pamatnodarbošanās ir mājražošana. Īpašniece Ligita Lastmane nodarbojas ar maizes cepšanu mājas apstākļos. Skolēniem tika dota iespēja ieskatīties mazās ceptuvītes darbībā, izskaidrots maizes ražošanas process. Visi bērni izcepa dažādus kliņģerus.

Kopā ar saimnieci Ligitu dziedājām tautas dziesmu. Pēc tam gājām rotaļās. Noslēgumā dzērām piparmētru tēju ar pašu ceptiem kliņģeriem.

Šis brauciens uz mums visiem atstāja neaizmirstamu iespaidu.

Gribam pateikties skolas administrācijai par doto iespēju organizēt šādu mācību ekskursiju.

Sirsnīgu pateicību izsakām autobusa vadītājam Vilnim Cirponim par uzmanīgo attieksmi pret mums!

Bērnu atsauksmes:

  • Maiznīcas saimnieki savu darbu dara patiesi un no sirds!
  • Man ļoti patika ekskursija! Sevišķi Zelmas maiznīca!
  • Interesanti bija eksperimenti ar elektrību!
  • Gribu vēl reizi apmeklēt šīs vietas!
  • Ļoti interesanti bija izveidot mūsu skolas modeli!

4.klašu audzinātājas: S.Jekaraševa, T. Novikova

 

Apraksta nav!

 


 

12.klašu paralēļu kultūras izbrauciens

Skolas soma ir viens no Latvijas simtgades svētku projektiem, kas īstenots kā dāvana jaunajai paaudzei, lai tā apzinātos par savas valsts vērtībām un izglītotos netiešā mācības procesā, nevis ierastajā skolas solā, kurā zināšanas tiek iegūtas tradicionāli. Tādēļ arī divpadsmitie ar klašu audzinātājām izmantoja projekta finansējumu, lai 28. novembrī iesēstos divos autobusos un kopā brauktu uz Rīgu pavadīt dienu kultūrā, un zināšanas iegūtu ne tikai racionāli, bet arī empīriski ar maņu orgāniem, esot blakus izziņas objektiem un redzot, dzirdot, taustot.

Katram skolēnam tika piešķirti 7 eiro, kuri tika izmantoti Dirty Deal Teatro Ingas Tropas režisētās izrādes “Dvēseļu Utenis” apmeklēšanai, taču līdz tam klasēm tika dots brīvais laiks kultūras objektu apskatei pēc savas izvēles.

12.A klase audzinātājas Ingas Saulītes pavadībā devās uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kurā aplūkoja ne tikai pastāvīgo ekspozīciju, bet arī izstādi “PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme”, kurā apskatīja dzīves ritējuma motīvu.  Savukārt 12.B ar klases audzinātāju Anitu Vītolu devās un mākslas muzeju “Rīgas Birža”, LNMM departamentu, kas satur lielāko ārzemju mākslas kolekciju Latvijā un pat ēģiptiešu mūmiju koka sarkofāgā.

Turklāt klases 12.C un 12.D un to skolotājas Anita Grigaloviča un Ingrīda Feldmane apmeklēja Nacionālā vēstures muzeja izstādi “Latvijas gadsimts”, kurā 700 kvadrātmetros mēs varējām izstaigāt Latvijas vēstures ceļu – sākot no neatkarības pasludināšanas līdz pat mūsdienām. Arī izstāde ir simtgades veltījums, ko ir sagatavojuši 68 valsts muzeji.

“Latvijas gadsimtā” bija apskatāmi 1500 priekšmeti – karavīru tērpi, rakstiskie avoti, vizuālie materiāli, sadzīves piederumi – viss, kas raksturoja dzīvi noteiktajā vēstures periodā. Bija noklausāmi 18 audio ieraksti – piemēram, varējām dzirdēt, kā Latvijas himna skanēja pirmajā brīvvalsts laikā. Tika skatāmi 25 videosižeti – īsfilmas, intervijas u.tml. Apmeklētāji varēja tiklab apskatīt izstādi, kā arī paši darboties, rakstot ar tinti, mēģinot lietot vienu no pirmajiem Latvijā pieejamajiem datoriem, izveidojot savu vēlēšanu skrejlapu.

Izstādes pēdējā telpā, kas bija veltīta Latvijai šodien, tika uzdots noslēguma jautājums – “Ko es varu darīt Latvijai?” Tad nu, izstaigājot mākslas un vēstures muzejus, varam uzdot sev šo jautājumu, kas, cerams, spēs radīt atbildi tam, kā valsts telpu, kurā dzīvojam, pakāpeniski darīt labāku.

Kad klases atsevišķi izstaigāja muzejus, dienas vidū sanācām kopā, lai noskatītos izrādi “Dvēseļu utenis”, kurā Dirty Deal Teatro zāles skatītāju krēslos bijām tikai mēs, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas divpadsmitklasnieki un skolotājas.

Izrādes centrā atrodas Latvijā dzīvojošu sešu studentu kopiena, kuru likteņus izsķir nevis valsts ģeopolitiskā atrašanās vieta starp rietumiem un austrumiem, bet paaudzes atrašanās laikā starp sabiedrībā neatrisinātiem pagātnes konfliktiem un neziņu par nākotni. Tā vietā, lai studenti, kas dzīvo kopā vienā komunālajā dzīvoklī, iepazītu cits citu reālajā dzīvē, viņi salīdzina vecāku un vecvecāku nostāstus par pagātni. Tā kā šiem jauniešiem bija diezgan dažādi radu raksti, katram no viņiem bija atšķirīgas domas par pārējiem dzīvokļa iemītniekiem.

Izrādes laikā seši studenti metas intelektuālā kaujā, kurā cīnās nevis par atbrīvošanos no iebrucēju jūga, bet par atbrīvošanos no stereotipiem un savu vectēvu pagātnes rēgiem. Jaunieši sadzīviska konflikta laikā dekonstruē mītus par nacionālo identitāti, lai neļautu savu vectēvu bailēm un aizvainojumiem noteikt mūsdienu jauniešu izvēles un cīnītos par kopīgu vērtību sistēmu, kuras centrā atrodas cilvēks.

Vairāki 12.klašu skolēni arī izteica dažādas atsauksmes par izrādi, kas lielākajai daļai bija atstājusi diezgan patīkamu iespaidu, daži no tiem:

Daniels Pavlovičs: “Ļoti izklaidējoša un baudāma izrāde oriģinālā risinājumā. Nekad iepriekš vēl nebiju redzējis tik prasmīgu aktieru adaptēšanos skatuves apstākļiem. Neizpalika arī šokējoši momenti, taču tie piedeva izrādei vajadzīgo “asumiņu”, tā bija īsta, un īsta bija arī cigarešu dūmu smaka.”

Krista Abatniece: “Interesanta izrāde, negaidīti šķita tas, ka aktieri sēdēja ledusskapjos un uzrunā auditoriju atrodoties tajos. Vienīgais mīnuss ir tāds, ka gaidīju kādu kulminācijas brīdi, taču izrāde bija beigusies, tam īsti nesākoties.”

Līga Bārbale: “Izrāde atspoguļoja mūsdienu ainu, kad jaunieši iedzēruši uz rīta pusi sāk apspriest tēmas, kurām nav iespējams atrast vienu konkrētu risinājumu. Domu varēja uztvert, taču neuzskatu, ka būtu jāmaksā tādu summu par ainām, kuras ikviens, kas ir viesojies Vecrīgā, ir redzējis. Es saprotu, ka teātra izrāde atspoguļoja mūsdienas, bet nedomāju, ka vēlētos vēl vienu reizi sēdēt telpās, kur aktieri pīpē, apmētā viens otru ar ēdienu, noskatīties dzeršanu un to, kā aktieri viens otru apgrābsta.”

Rēzija Neifelde: “Nekad nebiju iedomājusies, ka teātri var rādīt arī no ledusskapja! 

Renāte Silakalne: “Intriģējoši. Oriģināli. Neatkārojami. Šedevrs – mūsdienu mākslas šedevrs.”

Renāte Rāviņa, Paula Vakarina 12.C

 


 

Ģimnāzijas "Skolas somas" pasākumi

11.a klases rudens ekskursija

2. novembrī mēs, 11.a klase un audzinātāja Dace Seglēre, devāmies rudens ekskursijā uz Rīgu. Projekta “Latvijas Skolas Soma” mērķis ir katram skolēnam nodrošināt iespēju pašam pieredzēt Latvijas dabas un kultūras vērtības, iepazīt zinātnes sasniegumus un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus. Plānojot ekskursiju, iecerējām to daudzpusīgu,  un plānoto realizējām - apmeklējām Latvijas Universitātes Dabas māju, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju, kā arī izrādi “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” Dailes teātrī.

Lai gan Latvijas Universitātes Dabas mājā notika mācību process, gides pavadībā mums tika sniegta iespēja apskatīt visdažādākās ēkas telpas un to funkcijas. Dabas mājai ir 7 virszemes stāvi, pagrabstāvs un jumta stāvs. Interesanti šķita, ka pirmo divu stāvu pieejamība ir 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā, grāmatas bibliotēkā var izņemt un nodot pats bez bibliotekāres klātbūtnes, ēkā ir skaņu izolējošas kapsulas radošam grupu darbam, letes individuālam darbam, zviļņi un dīvāni gaiteņos, kā arī moderni iekārtota atpūtas zona plašajā iekšpagalmā. Dabas mājā ir izbūvētas 73 studentu mācību laboratoriju telpas un 65 zinātniski pētnieciskā darba laboratoriju telpas. Kopumā ir 30 auditorijas, un lielākā ir auditorija, kura spēj uzņemt 300 cilvēkus. Latvijas Universitātes nākotnes plāns ir uzbūvēt studentu pilsētiņu, kurā savstarpēji varētu sadarboties studenti no dažādām profesijām. Secinājām, ka studentu pilsētiņas un Dabas mājas veidošanas procesos ļoti tiek domāts par studentu ērtībām un modernu mācīšanos.

Pēc Dabas mājas devāmies baudīt mākslu uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju. Tā krājumu veido septiņas kolekcijas: tekstilmākslas, keramikas, metālmākslas, ādas mākslas, dekoratīvā koka mākslas, stikla mākslas un dizaina kolekcija. Muzeja pastāvīgā ekspozīcija iepazīstina ar Latvijas vadošo dekoratīvās mākslas un dizaina mākslinieku daiļradi, kā arī stāsta par dekoratīvajā mākslā un dizainā dominējošiem stiliem un virzieniem laika posmā no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Izstāžu veidošanā muzejs radoši izmanto savu un citu muzeju krājumus, lai attīstītu sabiedrības izpratni par dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina vēsturi, tagadni un nākotni. Nozīmīga loma muzejā ir pievērsta mūžizglītības darbam, lai sekmētu sabiedrības interesi par dekoratīvi lietišķo mākslu, amatniecību un dizainu.

Ekskursijas noslēgumā apmeklējām Dailes teātri. “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” ir traģikomēdija 2 cēlienos. Režisors Aleksandrs Morfovs izrādi iestudējis pēc amerikāņu rakstnieka Kena Kīzija romāna „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" (1962) un Miloša Formana filmas (1975) ar Džeku Nikolsonu galvenajā lomā. Galvenais varonis Makmērfijs ir dzimis brīvībai. Bezrūpīgais, brutāli sirsnīgais kāršu spēlmanis, kurš psihiatriskajā slimnīcā nokļuvis, izvairoties no labošanas darbiem, ir cienīgs pretinieks māsai Rečidai. Nav īsti skaidrs, vai ārprātīgs esi tu pats, vai arī visi apkārtējie. Traģiski komiskie notikumi finālā noved pie attīrīšanās un atbrīvošanās - kaut arī par dārgu cenu. Režisors Aleksandrs Morfovs ir īsts teātra burvis ar smalku humora izjūtu, kura iestudējumiem raksturīga īpaša mākslinieciska pasaule un karnevālisks vieglums. Tā ir pasaule, kurā cieši savijas realitāte un izdoma, komiskais un traģiskais, bērnišķīgi naivais un nopietnais. Šī izrāde apmāna, aizrauj un smīdina skatītājus un piedāvā spilgtu emociju paleti.

Dienas beigās bijām ļoti apmierināti par gūtajām zināšanām muzejos un emocijām pēc izrādes. Apzināmies, ka “Latvijas skolas soma” sniedz iespēju izzināt Latviju, un novērtējam to. Ekskursija patiešām izdevās, jo esam paplašinājuši savu redzesloku dažādās jomās un spējam diskutēt par tām.

11.a klases vārdā – Līva Rateniece

Cēsu viduslaiku pils, atrakciju parks “ozolkalns”

Ekskursija_cesu_pils30.oktobrī mēs - 7.a un  7.b klase - devāmies ekskursijā uz Cēsīm. Tur apskatījām Cēsu viduslaiku pili.

Gids pastāstīja, kā radusies Cēsu pils, kāda bija pils dzīve, iedzīvotāji. Bija interesanti to klausīties un daļēji piedzīvot, kāpjot pils tornī. Cēsu pilī patika ekskursija ar lukturiem pa pili  un gides stāstījums.  Visi papildināja savas zināšanas un uzzināja daudz ko jaunu par vēsturi, dzirdēja un mācījās lūgšanu latīņu valodā, iepazina pili, kā arī viduslaiku azartspēles, par kurām mūku bruņinieki tika sodīti. Nedaudz nosalām, bet mūs sasildīja “Viduslaiku skrējiens”. Tajā ieguvām daudz zināšanu un bija jautri. Iveta saka: “Manuprāt, vissmieklīgākais bija, kā mūsu komanda skrēja pakaļ omītēm, uzrunāja tās  un centās uzzināt, kur atrodas konkrētais objekts.” Šajā skrējienā godpilno 1. vietu ieguva komanda ar nosaukumu “Sasalušie meklētāji”. Pēc Cēsu pils un “Viduslaiku skrējiena” devāmies uz šķēršļu trasi “Ozolkalns”. Trase bija sadalīta trīs līmeņos. Pati augstākā un bailīgākā trase bija trešais līmenis. Tikai paši drosmīgākie skolēni devās uz šo trasi. Kad visi bija izgājuši savas izvēlētās trases, cepām desiņas un zefīrus uz ugunskura. Dalījāmies ar savām sajūtām, kādas ieguvām, ejot pa trasēm, un vienkārši lieliski pavadījām laiku kopā.

Apkopojot klasesbiedru viedokļus par ekskursiju, izvēlējāmies akcentēt trīs no tiem.

  • Lindas emocijas pēc šīs ekskursijas bija šādas: “Man ļoti patika ekskursija. Es uzzināju daudz jauna par Cēsu pili. Iepazinu Cēsu vecpilsētu. Bija interesanti jautāt iedzīvotājiem, kur atrodas kāds objekts. Trase arī bija interesanta, bet bailīga. Protams, klasesbiedri bija draudzīgi un atbalstīja cits citu. Paldies par šo ekskursiju!”
  • Andreja domas pēc ekskursijas: “Man ekskursijā patika orientēšanās pa Cēsu vecpilsētu un pastaiga pa Cēsu pili. Paldies par ekskursiju! Gaidām nākamo.”
  • Riharda domas pēc ekskursijas: “Man ekskursija patika! Aukstie laikapstākļi padarīja orientēšanos labāku, jo visi centās pēc iespējas ātrāk sasildīties, tāpēc cītīgi meklēja konkrētos objektus. Šķēršļu trase attīstīja mūsu fiziskās spējas, spēju kontrolēt savas bailes un koordināciju.”

Vārdu sakot, lielākajai daļai skolēnu šī ekskursija patika. Mums katram bija savas emocijas, kuras dažkārt nespējam izteikt vārdos. Šī bija ļoti aktīva, jautra un interesanta un izglītojoša diena kopa ar klasesbiedriem. Ar nepacietību gaidām nākošo!

7. a un 7. b klases vārdā,  Beāte un Kristiāna

10.b un 10.c  iepazīst teātra mākslu, LNB un LU Dabaszinātņu centru

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 10.b un 10.c klases ātri pieņēma lēmumu “Manas skolas somas” naudu izmantot braucienam uz teātra izrādi. Teātra apmeklējums tika apvienots ar vēl diviem pasākumiem, lai diena Rīgā tiktu optimāli izmantota izglītojoši audzinošiem mērķiem. Pa dienu apmeklējām Latvijas Nacionālo bibliotēku un LU Dabaszinātņu akadēmisko centru (daloties grupās), kā arī Latvijas simtgadei veltīto izstādi Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (daloties grupās).

Bibliotēkas un zinātņu centra apmeklējums iepazīstina skolēnus ar nākotnes iespējām, izvēloties studijas, un ne tikai. Jau šobrīd,  mācoties ģimnāzijā,  skolēni var izmantot šo iestāžu pakalpojumus.

Iespaidīga un izglītojoša bija Latvijas simtgades izstāde muzejā. Interesanta ir izstādes materiālu saistība ar Jēkabpili - vairāki no tiem nāk no Jēkabpils vēstures muzeja fondiem. Izstādes apmeklējumam skolēni bija saņēmuši uzdevumu vēstures stundā, kur arī izvērtēja redzēto.

 Teātru repertuārā izvēle nav plaša – maz  vidusskolēniem piemērotu izrāžu. Tāda sākotnēji šķita izrāde “Zēni”, taču biļešu uz šo izrādi nepietika visiem. Laimīgā kārtā 6.11. tajā pašā laikā un teātrī bija izrāde “Svinības”.

Neparasti šķita teātrī ierasties tik lielai skolēnu grupai (50), taču braucieni lielā grupā ir skolēniem izdevīgi finansiāli, jo ir mazi izdevumi par transportu. Apmeklēt teātra izrādes ar ģimeni ir dārgi, un tādēļ nepārsteidz fakts, ka daudzi 10-klasnieki teātrī bija pirmo reizi. Skolēni bija pārsteigti par teātra mūsdienīgumu, par to, ka izrādes ir tik pietuvinātas reālai dzīvei. Jāatzīst, ka, izvēloties izrādes, par to tika piedomāts! Taču bija arī skolēni, kam ne īpaši patika tas, ka izrādē smēķē, lieto lamu vārdus…

Acīmredzot jāturpina kolektīvi teātra apmeklējumi, daudzveidojot izrāžu izvēli saturiskā ziņā.

Brauciens projekta “Mana skolas soma” ietvaros jāvērtē kā īpaši izdevies, jo:

  • ietver vairākas un dažādas izglītojošās un audzinošās jomas (karjeras, pilsoniskās attieksmes, kultūras, garīgās izaugsmes u.c.),
  • viena brauciena laikā, optimāli izmantojot laiku, iepazīti 3 objekti (pasākumi),
  • piedalījies maksimāli liels skolēnu skaits,
  • brauciena izmaksas no skolēnu vecāku puses ir zemas.

Pārstāvot 10.b un 10.c – 10.b kl. audzinātāja sk. Dzintra Priekule

 


 

Iniciatīva „Latvijas skolas soma” ienāk Jēkabpils pamatskolā

Uzsākot jauno mācību gadu, 16 mūsu skolas piekto un sesto klašu skolēniem bija iespēja apmeklēt iniciatīvas “Latvijas skolas soma” atklāšanas pasākumu “Arēnā Rīga”.

Aicinot skolēnus kļūt par šīs iniciatīvas vēstnešiem savās skolās, pasākuma noslēgumā klātesošos uzrunāja Latvijas Republikas Ministru prezidents un iniciatīvas “Latvijas skolas soma” patrons Māris Kučinskis, Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Bet pirms tam teju seši tūkstoši pamatskolas vecuma skolēnu no ikviena Latvijas novada varēja piedalīties interaktīvās darbnīcās, koncentrētā veidā atklājot Latvijas daudzveidību, sasniegumus, inovācijas, kultūru, vēsturi un tradīcijas. Piemēram, leļļu un filmu darbnīcā ''Animācijas Brigāde'' varēja vairāk uzzināt par filmu tapšanas procesa aizkulisēm; mūzikas istabā – apgūt skrečošanas pamatprasmes; video studijā dalīties iespaidos, ko katram nozīmē Latvija un kādu viņi to redz nākamajos simt gados. Protams, iespaidīgākā pasākuma daļa -   koncerts “100 Latvijas stāsti 100 minūtēs” kopā ar tādiem Latvijas māksliniekiem kā Rūta Dūduma, The Ludvig, grupa “DaGamba”, Edavārdi, Justs, grupa “Auļi”, simfoniskais orķestris un citiem māksliniekiem un dejotājiem.

Paldies par šo iespēju un sadarbību turpmākajā projekta īstenošanas gaitā sakām Jēkabpils Bērnu un jauniešu centra Vizuālās, vides un jaunatnes lietu izglītības metodiķei Elīnai Puķei.

Jēkabpils pamatskolas direktora vietnieks Sarmīte Straume

Galerija ISTABA, teātris „Karnevāls un kartupeļu salāti”

Projekta „Skolas soma” ietvaros 28. septembrī Jēkabpilī BJC 4.klašu skolēniem bija iespēja noskatīties izrādi, kas veidota pēc A. Kivirehka grāmatas motīviem. Izrādes pamatā ir interesanta divu aktieru saspēle, kuri spēj iejusties dažādos, brīžiem pilnīgi atšķirīgos, tēlos. Sākumā ierodas Mija, kas ir dzimšanas dienas gaviļniece, viņas draudzene Katrīna, labi paēst mīlošais Oskars un sīkais Aksels, kurš var ielīst pat galda atvilktnē u.c. Visi satiekas dzimšanas dienas ballītē, kur galvenā uzmanība veltīta kopā būšanas priekam un galvenajam pasākuma elementam - spēlei. Spēlēšanās prieks rada nesamākslotu un ikdienišķu gaisotni, kas mūsdienu skatītājiem ir ļoti nozīmīga. Tajā parādās iedomu tēli - putekļsūcējs, pelēns, zilonītis, bārbijas, kā arī svinīgais svētku krekls un apakšbikses ar ruksīšiem. Tomēr pēc skolēnu atsauksmēm ne visiem patīk šāda tēlu izvēle un apspēlēšana, lai gan tas, viņuprāt, ir „jautri un smieklīgi”.

Kopumā izrādē dažādi ikdienā ierastie dzīves elementi, piemēram, veļas mazgāšana, kur baltais krekls var nokrāsoties zils, vai cālēna dabiskā izšķilšanās sajaucas ar samākslotu, brīžiem pārspīlētu, darbību un jokiem, kas, iespējams, vairāk saprotami tieši mūsdienu bērniem (vecākās paaudzes skatītājs par to var arī pavīpsnāt). Tomēr kaut kur starp šiem jokiem ir ievītas dzīves vērtības, ko skatītājs „paņem” no izrādes līdzi – draudzība, izpalīdzība, drosme, kā arī līdzjūtība, augstas pašapziņas celšana un nepieciešamība būt patstāvīgam, mācēt pašam izvēlēties un iet savu dzīves ceļu.

Šajā izrādē būtisks ir arī fakts, ka aktieri nespēlē uz skatuves, bet ir līdzās bērniem – skatītājiem, iesaistot viņus darbībā – brīžiem skatītāji ir mēbeles dzimšanas dienas ballītē, brīžiem tikai putekļi, kurus var noslaucīt un izsūkt, bet brīžiem vienkārši bērni ar spēju iejusties jebkurā lomā, ar prasmi pielāgoties mūsdienu sabiedrībai un palīdzību pasākuma organizēšanā.

Arī rekvizītu ziņā izrādes telpa ir diezgan tukša, tajā nav krāsainu skatuves elementu, krāšņu dekorāciju, bet ir tikai spilvens, kurš maina savas funkcijas atbilstoši konkrētai lomai – tas var būt gan kā krēsls vai mīksts paklājs, gan kā bumba, ko iesist vārtos, vai arī spēļmantiņa, ko samīļot un apčubināt. Skolēnos tas rada interesi, jo pastāv šis nezināmais, par ko tad nākamajā brīdī pārtaps it kā tik vienkāršais, pelēkais spilvens. Iespējams, ka šis ir veids, kā likt mūsdienu cilvēkam paskatīties savādāk uz ierastām lietām, tēliem un teātra elementiem.
Skolēnus piesaista arī aktieru brīvā, nedaudz haotiskā pārvietošanās pa zāli, pienākot kādam klāt, uzsitot uz pleca vai izskrienot ārpus telpas. Tāpat interesi bērnos rada aktieru  skaļās klaigas, aizraujošie joki un zīmēšana uz spoguļiem.

Kopumā izrāde nav jāuztver nopietni, tomēr zemtekstā tā runā par svarīgām lietām un notikumiem - caur jokiem, fantāziju un iztēles elementiem parādīta ikdiena, kas atbilst bērna pasaules uztverei.

Izrādes skatītāja, 4.i klases audzinātāja Līga Radzeviča

Zīmējumu teātris“7 pasakas par Ņukucīti”

19.oktobrī “Latvijas skolas somas” ietvaros 3.a, 3.b, 3.c klase apmeklēja zīmējumu izrādi. Tajā tika izmantotas leģendārā Latvijas patriota, dzejnieka Aivara Neibarta krāšņās pasakas. Izrādē zīmēšanai ir vadošā loma - tā ir gleznotājai Andai Līcei, to papildina laikmetīgās dejas solo - Agnese Bordjukova, kokles imrovizācijas- Laima Jansone un teicējs -Varis Klausītājs, kurš pauž notikumus par Ņukucīti.

Izrāde tika zīmēta uz vertikālām papīra loksnēm, kas saliktas septiņās kārtās. Katra iepriekšējā pasaka ievijās ar kādu papīra loksni nākamajā pasakā. Papīrs tika locīts, plēsts un ņurcīts, tas pamazām piepildīja visu skatuvi. Bērniem izrādes laikā radās jautājums- cik lietderīgi tiek izmantots papīrs? Arī pēc izrādes diskutējām- kā varētu ietaupīt resursus.

Visumā bērniem izrāde patika, tas bija kas neparastāks, nezināmāks, interesantāks. Zāli te pārņēma skaļi un jautri smiekli, te iestājās klusums, gaidot mākslinieces rokās izteiksmīgi garo otas triepienu. Bērni ar interesi klausījās un vēroja mākslinieku aktivitātes.

Mūsu ieguvums- ZĪMĒŠANA IR DARBĪBA NE TIKAI JAU UZZĪMĒTS ZĪMĒJUMS.

3. klašu skolēnu un klašu audzinātāju vārdā - Ilze Čevere

 


 

Rokoperas „Lāčplēsis” apmeklējums
iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros

2018. gads Jēkabpils vakara vidusskolā norit ar devīzi: „Iepazīsti Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu!”

Sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, īpašu svētku noskaņu dāvāja Zigmāra Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas „Lāčplēsis” uzvedums Rīgā. Izmantojām īpašo iestudējuma producenta Jura Millera piedāvājumu Latvijas skolām - noskatīties uzveduma ģenerālmēģinājumu, apmaksājot ieejas biļetes aktivitātes „Skolas soma” ietvaros.

8. novembrī 33 skolēni un skolotāji apmeklējām Zigmāra Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas „Lāčplēsis” uzvedumu „Arēna Rīga” telpās. Iestudējums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Uzvedumā piedalījās: Dons, Zigfrīds Muktupāvels, Marts Kristians Kalniņš, Ieva Kerēvica, Ieva Sutugova, Jānis Buķelis, Ginta Krievkalna, „Jumprava”, u.c. solisti, kā arī Nācijas kopkoris ar latviešu dziedātājiem no visiem pasaules kontinentiem un simfonisko orķestri. Ritma grupu vadīja pats autors, bet pie diriģenta pults bija Jānis Liepiņš. Šī bija pirmā un vienīgā reize, kad viss leģendārās rokoperas muzikālais materiāls tika atskaņots ar simfonisko orķestri. 

Noskaidrojām, ka rokoperas librets sarakstīts 1986./1987.gadā. Daži no mums bija skatījušies rokoperas pirmizrādi 1988. gada 23. augustā un atkārtoti varēja izbaudīt krāšņo un emocionāli bagāto mūziklu. Rokopera "Lāčplēsis" jau kopš tās pirmizrādes 1988. gadā ir kļuvusi par vienu no mūsu dziesmotās Atmodas simboliem.

Īpašu kopības un piederības sajūtu radīja dziesmas: „Uz krustcelēm,” „Latvju zeme vaļā stāv” un „Tas ir laiks” kopkora  izpildījumā. Emocionālo izpildījumu papildināja kustīgie gaismas raksti.

Esam gandarīti, ka bijām vieni no Latvijas simtgades svinību centrāla notikuma - rokoperas „Lāčplēsis” jauniestudējuma skatītājiem!

Atsauksmes:

Mārīte: „Rokopera „Lāčplēsis” ļoti patika, jo tā bija vienreizēja iespēja redzēt un dzirdēt iestudējumu simfoniskā orķestra pavadībā. Esmu ļoti pateicīga skolai un iniciatīvai „Skolas soma” par šo burvīgo iespēju.”

„Ļoti patika simfoniskais orķestris! Koris bija lielisks, pati aura! Paldies „Skolas somai” par iespēju,” tā Sabīne.

Irina: „Man rokopera ļoti patika. Tā atmosfēra, skaņa (akustika), tas viss bija aizraujoši! Rokoperu „Lāčplēsis” izbaudīju ar lielu prieku un labprāt apmeklēšu vēl kādu operu.”

Sagatavoja:  A. Bērziņa

 

 


 

Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros Jēkabpils 2.vidusskolas skolēnu apmeklētie pasākumi septembrī, oktobrī

Iniciatīva “Latvijas skolas soma” ir mācību procesa sastāvdaļa, kas papildina Latvijas skolās notiekošās mācību un audzināšanas aktivitātes.

Projekta “Skolas soma” ietvaros 23.septembrī, arī mēs, četrdesmit seši trešo klašu skolēni izmantojām iespēju apmeklēt “Rīgas kino muzeju”. Mūs sagaidīja ļoti atsaucīgs kinostudijas darbinieks Juris Freidenbergs, kurš mūs aicināja uz kinozāli. Sākumā viņš pastāstīja par kino muzeja tapšanas vēsturi, uzsverot, ka muzejs darbojas no 1988.gada. Muzejā nav pastāvīgas ekspozīcijas, tāpēc tiek veidotas tematiskas izstādes. Muzeja fondā glabājas 32 tūkstoši eksemplāri, kas saistīti ar kino. Mums tika demonstrēti 19.gadsimta mēmo kinofilmu fragmenti: “Vilciena pienākšana” un “Lidojums uz Mēnesi”. Turpinājumā bērni dalījās 2 grupās, viena no tām skatījās latviešu animācijas filmas, bet otra devās iepazīt ekspozīciju “Aizekrānija”. Skolēni paši radīja savu animācijas filmiņu, izmantojot praksinoskopu. Bērni bija sajūsmā. Paldies projektam “Skolas soma” par doto iespēju iepazīt aizraujošo kino pasauli!

 3.klases audzinātāja Žanna Molčanova

 

2018.gada 18. oktobrī Jēkabpils 2.vidusskolas 5.а un 5.b klases 45 skolēni devās uz Preiļiem, lai apskatītu Leļļu muzeju, un Aglonu, kur piedalījās muzejpedagoģijas nodarbībā Maizes muzejā. Mācību ekskursijas atbilda šādām “Latvijas skolas soma” saturiskajām jomām:

  1. Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības.
  2. Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes.
  3. Latvijas daba un kultūrainava.  

Pirms ekskursijas noskaidrojām skolēnu ieinteresētību par piedāvātajiem muzejiem, apskatījām muzeju mājas lapas. Latviešu valodas stundā pirms kāda laika izlasījām baltkrievu tautas pasaku “Vieglā maize”, kas izrādījās ļoti noderīga muzejpedagoģijas nodarbībā, un šīs zināšanas paaugstināja skolēnu pašapziņu un radīja vēl lielāku interesi par ražošanas procesu.

Muzeju apmeklējums  attīstīja gan skolēnu sociālās prasmes un uzvedības normu ievērošanas nepieciešamību, gan latviešu valodas runas un klausīšanās iemaņas, gan praktiska satura uzdevumu risināšanas iemaņas, gan veicināja skolēnu vispusīgu attīstību. Skolēni izteica labas atsauksmes saviem vecākiem un vienaudžiem par muzeju ekspozīcijām un nodarbībām, ieteica citiem apmeklēt šos muzejus.

Ieskats skolēnu atsauksmēs:

  • Mums ļoti patika šī ekskursija. Bija saulains laiks. Jau no paša rīta visiem bija labs garastāvoklis un priecīgs prāts.
  • Leļļu muzejā bija tik interesanti! Mēs bijām izbrīnīti, ka lelles izskatījās kā dzīvas.
  • Demonstrētā filma par lellēm un to tapšanu bija ļoti interesanta.
  • Muzeja darbinieki palīdzēja mums, meitenēm, pārģērbties senlaicīgos tērpos, bet zēni uzvilka musketieru drēbes.
  • Es labi iejutos musketiera lomā un tērpā.
  • Es pārģērbos par rudens karalieni un sapratu, ka man ļoti piestāv ruda krāsa.
  • Kad es pārģērbos, es pati jutos kā īsta lelle.
  • Muzeja lelles bija vienkārši brīnišķīgas!
  • Mani pārsteidza tas, ka lelli var izgatavot viens cilvēks 5-10 dienu laikā. Gandrīz neticami!
  • Maizes muzejā mēs uzzinājām, no kādiem graudiem cep maizi. Mēs pat pagaršojām šos graudus.
  • Izrādās, ka izaudzēt un izcept maizi – tas ir grūts darbs.
  • Muzejā mūs uzcienāja ar pašas saimnieces cepto maizi un gatavoto tēju.
  • Es uzzināju daudz jauna par maizes cepšanu.
  • Muzeja veikalā es nopirku arī maizīti uz mājām. Tā bija ļoti garšīga!

5.b klases audzinātāja Silvija Avišāne

 


 

Akcijas “Skolas soma” norises ģimnāzijā

Latvijas  100-gadei veltītā projekta “Skolas soma” ietvaros piešķirto finansējumu  dažas Jēkabpils Valsts ģimnāzijas klases septembrī un oktobrī jau paguvušas izmantot. Lietderīgi, izglītojoši, ar prieku un interesi.

Septembri sākām ar tuvāko objektu –  mākslas galerijas “Mans’s” apmeklējumu. Skaistā “Vasaras izstāde” priecēja un pārsteidza skolēnus – jaunos mākslas baudītājus ar daudzveidību, krāsām, uzrunājošiem darbiem, atsaucību no galerijas darbinieku puses un  iedvesmoja jauniešus radošiem darbiem literatūrā.

Zelta rudens savukārt aicināja doties tālāk - Latvijas iepazīšanas ekskursijās. Iespaidos dalās skolēni:

Brauciens uz Līgatni

Šī gada 15.oktobrī projekta „Skolas soma” ietvaros Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 9.a un 9.b klase kopā ar audzinātājām Zandu Skuteli un Anitu Šteinbergu devās mācību ekskursijā uz Līgatni.

Dienas sākumā mūsu ceļš veda uz Līgatnes dabas takām Gaujas Nacionālajā parkā. Dabas takās mums bija iespējams aplūkot Latvijas mežu iemītniekus un to mājvietas, kuras līdzinās dzīvesvietām dabiskos apstākļos. Redzējām lapsu, mežacūku, divu brūno lāču un citu zvēru mājvietas. No takas posmos ierīkotām skatu platformām  pavērās brīnišķīgs skats uz gravām ar neskartu dabu, un no 22 m augstā skatu torņa varēja aplūkot Gaujas senleju. Pie torņa bija izvietotas planšetes ar informāciju par dabas parkā sastopamajiem augiem.

Pēc pusdienām tālāk devāmies uz Līgatnes Padomju Slepeno Bunkuru. Tur mums bija iespēja iepazīties ar daļiņu Latvijas nesenās vēstures. Bunkurā, kurš atrodas 9 m zem zemes, apskatījām kartes, kurās atspoguļotas situācijas, kas notiek, ja tiek pārrauti hidroelektrostaciju dambji, sakaru telpu, karti ar kolhozu nosaukumiem un padomju laika sadzīves lietas.

Ekskursijas noslēgumā piedalījāmies realitātes spēlē „Objekts X” , kas norisinājās bunkurā. Komandu mērķis bija atrast un iznest „objektu X” no pazemes bunkura, atrisinot dažādus uzdevumus.

Ekskursijas laikā aizraujošā veidā ieguvām zināšanas gan par Latvijas dabu, gan vēsturi.

Katrīna Rožlapa, 9.b

Iepazīstam mākslu!

Projekta “Skolas soma” ietvaros mums, 7.c klasei, audzinātājai Dagnijai Vībānei un skolas psiholoģei Lailai Ščadro, bija lieliska iespēja apmeklēt divus muzejus Rīgā - Motormuzeju un Laikmetīgās mākslas biennāli RIBOCA.

Motormuzejā mēs apskatījāmies pirmās mašīnas, autobusus, velosipēdus, mopēdus, motociklus, kartingus un pat telefona būdiņas un radio aparātus Latvijā. Muzejs bija ļoti mūsdienīgs, piemērots skolēniem, jo bija iespēja, piemēram, uzlikt sev 3D brilles un, tad liekas, ka tu brauc vienā mašīnā ar Reini Nitišu. Kā ari bija daudz lietu, ko varēja pats veidot un ar kurām darboties. Muzejs pavisam bija 3 stāvos, kuros katram bija sava tēma jeb laika izkārtojums. 1. stāvā varēja apskatīt vecās dienesta mašīnas, autobusus. Vienā no autobusiem varēja iekāpt,  un likās,  it kā tu būtu īsts šoferis, kas vadītu to autobusu. 2. stāvā aplūkojām pašas pirmās mašīnas. 3. stāvā bija gan sporta pirmās mašīnas, gan arī jau jaunākas mašīnas nekā 1. stāvā.

Laikmetīgās mākslas biennālē RIBOCO mēs apskatījām gan gleznas, gan dažādas instalācijas,  ko varējām aiztikt ar rokām, paši darboties, gan vērojām dažādas video projekcijas. Izstāde  atradās LU bijušajā Bioloģijas fakultātē, tur bija ļoti lielas telpas, izkārtotas piecos stāvos, katrā telpā savs mākslas darbs, ar savu stāstu. Piemēram, varējām pasmaržot Baltijas jūras piekrastes smaržas Latvijā, atrast vecmāmiņu, uzzināt, no kā viņai ir bail, klausīties skaņās,  kā ziedu apputeksnē bites, redzēt, kāda nākotnē pasaule varētu izskatīties 10 minūtes pirms pasaules gala. Cerams, ka tāds nepienāks! Redzējām ļoti lielu un skaistu audeklu, kurā ir ieaustas īstas sēklas, kuras arī nākotnē spētu izdzīvot, izdīgt. Redzējām, kā māksla  izskatījās  pagātnē, tagadnē un, iespējams,  izskatīsies nākotnē, lai arī  visi mākslas darbi bija veidoti mūsdienās.

Mums tiešām  paveicās ar šo muzeju izvēli, iesakām arī citiem tos apmeklēt. Ļoti patika Laikmetīgās mākslas biennāles  gidi un muzeja skaistie objekti.

Keita Reiņikova, 7.c
apkopoja D. Druveniece

 

 


 

Jēkabpils pilsētas skolu audzēkņi piedalās projekta Latvijas Skolas soma atklāšanā

6. septembrī 63 Jēkabpils pilsētas skolēni un 9 pavadošās personas, kā arī  skolēni no ikkatras Latvijas pilsētas un novada tikās Rīgā, lai Arēnā Rīga atklātu projektu – “Latvijas Skolas soma 2018”! 

Atklāšanas pasākumā skolēni apmeklēja interaktīvās darbnīcas un koncertā iepazina šī projekta saturu un pieeju, lai tālāk nestu  ziņu par “Skolas somu” saviem vienaudžiem un pārējiem skolēniem visā Latvijā. 

No 13:00 -16:00 arēnā darbojās tādas interaktīvās darbnīcas kā Leļļu muzejs, UNA STYLE imidža skola, muzikālie santehniķi, kas spēlēja ar caurulēm, iluzionista stūrītis, vairāki foto stūri, multifunkcionālā mediju istaba un daudzas citas. 

Atklāšanas pasākuma noslēgumā pulksten 16:00 bija baudāms koncerts “Simts Latvijas stāsti 100 minūtēs”. Tajā  uzstājās tādi mākslinieki kā Justs, grupa Dagamba, pats maestro Raimonds Pauls, Edavārdi, Ludvigs un citi. Piedaloties atpazīstamiem māksliniekiem,  koncerta sižetiskajā saturā tika akcentēta Latvijas vēsture, kultūra, tradīcijas un vērtības agrāk un šodienas skatījumā, tika pausta nepieciešamība ikvienam nepārtraukti attīstīties un augt, veidojot nākotnes Latviju. 

Kultūras ministre Dace Melbārde atklāja “Latvijas Skolas Somas 2018” koncertu ar šādiem vārdiem: "Lai izjustu piederības sajūtu savai valstij, ir svarīgi to iepazīt. "Latvijas skolas soma" ar radošas līdzdalības rosināšanu pavērs iespēju katram skolas bērnam un jaunietim dziļāk iepazīt Latviju, tās valstiskuma veidošanos, kultūras vērtības, zinātnes un uzņēmējdarbības sasniegumus un dabas bagātības. Šī iniciatīva ir nozīmīgākā LV simtgades programmas dāvana, jo vērsta uz nākotnes Latvijas veidotāju, tā atbildības un pienākuma sajūtas veidošanu attiecībās ar savu zemi, valsti un tās cilvēkiem."  Skolēnus uzrunāja arī Ministru prezidents un izglītības ministrs.

Iniciatīva “Latvijas Skolas Soma” ir ļoti nozīmīga valsts simtgades programmas daļa, tās mērķis ir katram Latvijas skolēnam nodrošināt iespēju pašam pieredzēt Latvijas dabas un kultūras vērtības, iepazīt zinātnes sasniegumus un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus. 

Kopumā atklāšanu apmeklēja 6000 skolēnu no ikviena Latvijas novada, un uz visiem šī projekta turpmākajiem pasākumiem kopumā plānoti teju 13 miljoni eiro jeb 40% no simtgades nacionālo pasākumu programmai plānotā valsts finansējuma 5 gadu periodā. Liela nozīme programmas īstenošanā būs arī pedagogu darbam, sagatavojot skolēnus pašu izvēlētajiem pasākumiem, ekskursijām un pēc tam mācību stundā pārrunājot pieredzēto un to sasaistot ar mācību procesu.

Šajā mācību gadā katrā semestrī ikvienam klases kolektīvam kopā ar audzinātāju un mācību priekšmetu skolotājiem būs iespēja lemt, kā kopīgi tērēt 7 eiro, kas piešķirti uz katru Latvijas skolēnu.

Atklāšanas pasākums bija vērtīgs, rosinošs. Koncerts krāšņs. Tā sagatavošanā tikuši iesaistīti 1000 cilvēku – mākslinieki, scenāristi, režisori, dejotāji, sportistu grupas, scenogrāfi, tehniskie darbinieki u.c.

Patīkami pārsteidza skolēnu atsaucība koncerta laikā un līdzpārdzīvojums, bet sarūgtināja, ka joprojām skolēnu rindās redzam tādus, kas nezina, kā jāuzvedas valsts himnas laikā un ka publiskos pasākumos priekšnesumu laikā jāievēro klusums un  nedrīkst pārvietoties.   Tātad arī tas mums, Latvijas skolēniem, vēl ir jāmācās.

Tāpēc svarīgi beigās novēlēt – lai atceramies, ka valsts sākas vispirms ar katru no mums, ar katra paša attieksmi. Lai stipra, skaista, kulturāla, izglītotiem un patriotiski noskaņotiem cilvēkiem bagāta mūsu valsts!

Sagatavoja: JVĢ skolnieces Estere Freimane un Danute Stivriņa

 

 


 

Jēkabpils vakara vidusskola viesojās bijušās SEB bankas telpās

2018.gada septembrī durvis vēra Laikmetīgās vēstures muzejs. Pēdējā banku iestāde, kas tur mita, bija “SEB banka.” Muzeja “24X30” durvis apmeklētājiem vēra biedrība “Jēkabpils mantojums,” Jēkabpils radošo jauniešu apvienība “4.siena” un Jēkabpils pilsētas bibliotēka.

Šīs telpas apskatījām arī mēs – Jēkabpils vakara vidusskola. Iniciatīvas “Latvijas Skolas soma” ietvaros muzeju apmeklēja 25 izglītojamie no 10., 11. un 12.klasēm, kā arī trīs skolotājas.

Izglītojamie guva zināšanas par telpu celtniecību, iemītniekiem, vēsturi un likteņiem. Vērojot fotogrāfijas, izglītojamie varēja gūt informāciju no vizuālajiem vēstures avotiem. Vārēja aplūkot dažādu mākslinieku darbus un pat atvērt ar atslēgu bijušās bankas seifus.

Pagātnes notikumi vienmēr nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni.

Muzeja telpas mums atgādināja būtiskās likumsakarības tās liktenī un nedaudz grozīja vēsturisko faktu iesīkstējušos aizspriedumus. Ļāva atklāt senāku un nesenāku muzeja telpu vēsturi gan gida distancētajā skatījumā, gan tā aculiecinieka pieredzes tiešumā.

Laikmetīgās vēstures muzejs


 

Iepazīstam Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu

Iniciatīva „Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Sākot ar 2018. gada septembri, tās ietvaros ikvienam mūsu valsts skolēnam ir nodrošināta iespēja izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības, iepazīt dažādos laikos Latvijā radītās inovācijas un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus.

9.oktobrī Jēkabpils vakara vidusskolas 10.-12.klašu skolēni un pedagoģes - Zeltīte Svikša, Irina Zeņina un Daina Spuriņa iniciatīvas „Latvijas Skolas soma” ietvaros devās mācību ekskursijā, lai izzinātu un iepazītu Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu.

Rīgā tika apmeklēts Dzelzceļa muzejs, kurš deva priekšstatu par dzelzceļa attīstības vēsturi Latvijā. Skolēni varēja aplūkot visdažādāko vēstures laika posmu liecības par šīs darbības jomu. Vagonu daudzveidība, kurus varējām aplūkot un pabūt to iekšienē, skolēnus atgrieza atpakaļ vēstures griežos un deva iespēju iejusties mūsu senču likteņos.

Nākamais ekskursijas pieturas punkts bija Raiņa un Aspazijas memoriālā māja, kur smēlāmies zināšanas par šo izcilo rakstnieku pāri gan no īsfilmas, gan bibliotēkas, gan seni elpojošām telpām, gan no laulātā pāra ēnu spēlēm uz viņu istabu sienām.

Skrīveru Andreja Upīša māja mums piedāvāja savas, no gides stāstījuma iegūtās zināšanas, pielietot piedāvātajā burtu mīklā, skrējienā pa parka koku stādījumiem un rakstnieka teicienu salikšanā.
Dodoties uz Jēkabpils pusi, iegriezāmies Kokneses Likteņdārzā, kur skolēni guva plašas zināšanas par šo vēsturisko vietu un izbaudīja rudenīgās emocijas, lūkojoties dabas krāsu spēlēs.

Vēstures un kulturoloģijas skolotāja Daina Spuriņa.