* Dokumentu sadaļā BJC nodarbību laiki
un zāles noslogojums 2019.gadam!

Skolas_soma_LV100_logo



 

Izrāde jauniešiem "Čomiņi"

30.aprīlī 3.vidusskolas 5.-7.klašu skolēni noskatījās Goda teātra izrādi jauniešiem "Čomiņi". Izrāde tika apmaksāta no projekta “Latvijas skolas soma”.“Čomiņi” – tā ir izrāde par labākajiem draugiem Oliveru un Pāvelu, starp kuriem nav nekādu noslēpumu. Abi apspriež visu un, protams, arī meitenes. Un tieši meitene (Pāvela māsa Terēze) ir tā, kas nostājas starp viņiem un kļūst par lielāko pārbaudījumu abu draudzībai.Izrāde ir par dzīvi, draudzību, mīlestību, izdabāšanu vecākiem un vēlēšanos būt patstāvīgiem. Darbojas divi aktieri – puiši, kuri ir spiesti savā veidā ievērot ģimenes izvirzītos noteikumus, kas attiecīgi ietekmē viņu rīcību. Izrāde skolēnu ieinteresēja, jo lika padomāt kas ir draudzība un patiesās vērtības dzīvē. Teksti un dialogi ir raiti, valoda saprotama pusaudžiem.

Ieteiktu šo izrādi skatīties no 7.klases (piedāvājumā “Latvijas skolas soma” bija ieteikts no 5.klases)

Materiālu sagatavoja  Ligita Ašnevica

 


 

3.vidusskolas skolēnu atsauksmes par
animācijas filmu „Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”

Tā lika man padomāt par draudzību, dzīvi, par to, ka pats tu visu nevari, bet ar draugiem vari daudz ko izdarīt, par labu uzvedību pret brālēniem un māsīcām, par labiem darbiem, ka ap tevi negrozās visa pasaule. (Toms, Olga, Alise, Līva, Daniels, Andris, Karlīna V.)

Mani iepriecināja, ka beigās Jēkabs un Mimi labi sapratās, ka beigas bija laimīgas, ka viņi atcēla debesskrāpja celšanu, kad Jēkabs un Mimi atkal kļuva draugi, ka meitene bija gudra, kad Jēkabs apmainīja karti, kad visi beigās bija kopā. (Karlīna V., Daniels, Līva, Alise, Olga, Toms, Markuss, Samanta, Mārtiņš, Andris)

Es jutos bēdīgi, kad Mimi un suņi Jēkabu atstāja vienu, kad zāģēja kokus, jo Jēkabs teica, ka Mimi rajons ir nesmuks, ka suņus nepaņēma uz mājām un viņi palika dzīvot ārā, kad Bosam bija savainota kāja, kad gribēja izjaukt parku, kad Mimi neticēja Jēkabam, kad suņiem pazuda draudzene, ka Jēkaba zeķi izvārīja zupā. (Mārtiņš, Samanta, Markuss, Olga, Alise, Līva, Daniels, Karlīna V., Andris)

8.aprīlī – mēs 3.a klases skolēni noskatījāmies filmu “Jēkabs, Mimī un runājošie suņi.” Mūs iepriecināja tas, ka runājošie suņi un bērni sadarbojās, bērniem bija savs štābiņš, Mimijas tētis bija celtnieks, tomēr debesskrāpi neuzcēla, ka Jēkabs un Mimī bija draugi, ka suņi mācēja runāt, ka Jēkabam izdevās apstādināt Rausi un viss beidzās laimīgi.

Mūs apbēdināja, ka Jēkabs un Mimī daudz strīdējās un Mimija sadusmojās uz Jēkabu, jo domāja, ka zēns melo, ka strādnieki gribēja izcirst parku, ka mazs sunītis iekrita akā, un Sniedziņš pievīla savus draugus, Ka Ērglis strādāja par apsargu pie Rauša.

Interesantākais bija tas, ka suns Boss dziedāja, kad Mimijas onkulis kļuva par bērnu. Bija interesanti uzzināt, vai Jēkabs apturēs celtniecību. Neparasti šķita, ka suņi runā, dzied, un tos dzird cilvēki, ka viņi mierīgi runāja, kad filmēja. Ka suņiem izdevās tas, ko viņi iecerēja. Brīnumaini bija tas, ka Jēkabam sanāca zīmēto pārvērst par īstenību.

Atziņas – jāmācās uzticēties cilvēkiem, kuri kādreiz ir melojuši. Jābūt draudzīgiem un drosmīgiem. Vajag sadzīvot ar brālēniem un māsīcām. Nevajag domāt neko sliktu, jo tas var piepildīties. Ir jāsadarbojas, ja grib paveikt lielas lietas. Vajag saudzēt, kopt dabu. Jāciena, jāmīl dzīvnieki. Nevajag padoties. Vienmēr jāpārbauda, vai tā ir taisnība, pirms kaut ko saki un stāsti citiem. Ir jātic savai idejai līdz galam un nevajag atkāpties no sava mērķa. Ļoti patika filma, ja varētu likt punktus, tad liktu 10 no 10!

 3.a klases skolēni un audzinātāja Kristīne Aukmane.

 


 

7.d Melngalvju meklējumos

Mēs, 7.d klase, 16.05.2019. kopā ar audzinātāju Inesi Rāviņu projekta „Latvijas Skolas soma” ietvaros devāmies ekskursijā uz Rīgu, kur labi pavadījām laiku. Ekskursijas laikā mums bija iespēja uzzināt daudz ko jaunu un interesantu.

Skolas_soma_jvg_7d_Melngalvju_namsMelngalvju nams ir 14.—17. gadsimta arhitektūras piemineklis, atrodas Vecrīgā pie Rātslaukuma. Celtne vairakkārt pārbūvēta, lielākās nama pārbūves notikušas 1580., 1619.—1625. un 1886. gadā. Otrā pasaules kara laikā pilnīgi sagrauts, 1999. gadā Melngalvju nams tika uzcelts no jauna. Nams pirmo reizi rakstu avotos minēts 1334. gadā. Kopš 15. gadsimta tas pazīstams kā dzīru nams pie pilsētas tirgus laukuma. 1713. gadā to savā īpašumā iegādājās 1416. gadā dibinātā Rīgas Melngalvju brālība. Melngalvju brālības locekļi bija jaunie un neprecētie ārzemju tirgoņi, kas nebija kļuvuši par nomniekiem, toties aktīvi piedalījās saviesīgajā dzīvē. Rīgas pils rekonstrukcijas laikā no 2012. līdz 2016. gadam Melngalvju namu izmantoja Valsts prezidenta kancelejas vajadzībām.

Melngalvju namā mājo ne tikai melngalvji, bet arī 5D kinoteātris - LOOK AT RIGA!,  piedāvājot apskatīt Rīgu no putna lidojuma.

Agnese:  „Man ļoti patika Melngalvju nams, jo es uzzināju daudz noderīgu un neparastu lietu par tā pagātni. Nevar nepieminēt nepierasto arhitektūru, ēku rotāja melngalvju galvas un to statujas, kā arī bija lieliskas un pārdomas raisošas gleznas. Man arī patika griestu gleznojums, kas atspoguļoja Melngalvju nama patieso būtību. Vēlos pieminēt arī Auziņa darbus no sudraba – kas nosaukti ‘’Dzīvais sudrabs’’. Pateicoties Auziņa darbiem, redzēju, cik ir viens miljons attēlots sudrabā. Neatkārtojami bija arī izstrādājumi no koka, kā, piemēram, senie krēsli. Melngalvju namā mēs arī baudījām 5D kino – Lidojums virs Rīgas. Tā varējām redzēt Rīgas ikdienu no augšas un pasmieties ar draugiem.”

Skolas_soma_jvg_7d_lnbLatvijas nacionālā bibliotēka  ir vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas dibināta 1919. gada 29. augustā. Jaunā Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka durvis lasītājiem vēra 2014. gadā. LNB glabājas daudzveidīgs iespiestais, audiovizuālais un digitāli veidotais saturs. Tās krājumā var atrast grāmatas, notis, pastkartes, rokrakstus un skaņu plates. Paši vērtīgākie LNB dārgumi ir pat 500 gadus vecas grāmatas, reti kino vai izstāžu bukleti un brošūras, tehnisku ieroču lietošanas instrukcijas, vissenākie kalendāri latviešu valodā, fotogrāfiju un plakātu kolekcijas, dažādu grāmatu manuskripti.

Apmeklējot LNB, mēs piedalījāmies orientēšanās spēlē „Gaismas pilī”. Klase tika sadalīta 5 komandās. Agnese: „Orientēšanās spēle bija ļoti vienojoša. Mēs varējām vairāk uzzināt par šo bibliotēku, kā arī uzzināt, cik ātri spējam atrast to, kas nepieciešams. Šis pārbaudīja arī mūsu fizisko gatavību, jo devāmies uz 12.stāvu pa kāpnēm, lai redzētu visu slavēto skatu, taču mūs sagaidīja vilšanās, jo durvis bija ciet.”

Amanda: „Mēs meklējām dažādus priekšmetus, izzinājām to nozīmi un vēsturi, kā arī jautri pavadījām laiku ar klasesbiedriem, jo tas bija komandas darbs. Pēc orientēšanās spēles mēs varējām patstāvīgi iepazīt un apskatīt bibliotēku.”

Skolas_soma_jvg_7d_mt„Milžu takas.” Nākamā apstāšanās vieta bija Ogrē. Amanda: „Mēs devāmies uz Milžu taku, lai uzveiktu izturības gājienu. Mums bija iespēja iziet trīs takas, kuras kļuva grūtākas un grūtākas. Šīs takas laikā mēs varējām pārvarēt savas bailes un izdarīt kaut ko tādu, ko nekad nebijām darījuši. Virves, baļķi un koki mums nebija šķērslis.”.

Agnese: „Šis gan bija izturības gājiens, turklāt tas arī pārbaudīja tavu drosmi. Man šī bija ekskursijas mīļākā daļa, jo es kārtīgi izsmējos ar draudzenēm un uzzināju, ka esmu veikla šķēršļu gājēja. Man pasmieties lika tas, ka viens mūsu klases biedrs grūto trasi izgāja trīs reizes un kā zibsnis.”

Kopumā mums ļoti patika ekskursija. Tas bija viens liels piedzīvojums! Saku lielu paldies mūsu brīnišķīgajai skolotājai un izpalīdzīgajiem klases biedriem. Ceru, ka katra ekskursija būs tik neaizmirstama un jautra kā šī!

Annija: „Man ļoti patika ekskursija. Pašā sākumā mēs braucām uz Melngalvju namu. Tur bija ļoti interesanti, tas bija pats labākais un interesantākais muzejs, kurā es jebkad biju. Man arī ļoti patika 5D kino. Otrā vieta, uz kuru mēs braucām, bija Latvijas Nacionālā Bibliotēka. Tajā arī bija ļoti interesanti. Man ļoti patika staigāt pa bibliotēku un pildīt uzdevumus. Kā arī man ļoti patika Milžu takas. Tās bija sarežģītas un dažviet baisas, bet man tās ļoti patika!”

Enija: “Melngalvju nams man patika, varēja uzzināt kaut ko no vēstures. Būs vieglāk atcerēties, kas ir Melngalvji un ko tie darīja. Tas noteikti palīdzēs kādā vēstures stundā. Milžu taka - sākumā šķita, ka būs grūti, taču, kad sāku iet, tad sapratu, ka būs diezgan viegli. Ejot sarežģītāko trases daļu, es saplēsu bikses, taču tas likās nieks. Galvenais bija nonākt galamērķī,  un tas mums izdevās.”

Jēkabs: “Skaista arhitektūra, interesants stāstījums par vēsturi. Lieliska tūrisma vieta, daudz skaistu gleznu, laba apskates vieta. Ļoti patika reālistiskais 5D kino, visi efekti un vizuālais noformējums bija labi izstrādāts. LNB ļoti daudz grāmatu, labs dizains, mūsdienīga tehnika. Milžu takas - aizraujošs apmeklējums, tiešām patika. Sākumā man bija bail, bet pēc tam bija forši.”

Sanija: “Man ļoti patika Melngalvju nama dizains. Viss bija ļoti grezni un skaisti. Man bija iespēja uzzināt, kā dzīvoja Melngalvji. Mūsu klasesbiedram bija iespēja uzmērīt smagās dzelzs bruņas: apmetni un galvassegu. Man patika LNB, tur bija jāveic uzdevumi pa visu bibliotēkas ēku. Tas ļāva iepazīt bibliotēkas telpas un deva iespēju sadarboties.”

Daniels: “Man patika Melngalvju namā, jo es interesējos par dažādām senlietām un priekšmetiem. Šeit tās varēja apskatīt.”

Melānija: “Milžu taka bija interesanta. Pārvarēju bailes no augstuma, bija jautri. Ieguvu brīnišķīgu pieredzi. Karājos 15 m augstumā, jo iesprūdu Tarzāna nobraucienā. Mēs mācījāmies palīdzēt viens otram un labi pavadījām laiku.”

Agnese Dišlere un Amanda Volkova

 


 

12.c iepazīst Latgali

Kādā skaistā 8. maija rītā 12.c klase devās ekskursijā uz Latgali. Kopumā mums bija 5 apskates objekti. Pirmais bija Latgales mākslas un amatniecības muzejs Līvānos. Apskatījām 2 ekspozīcijas - "Amatnieki Latgalē 19.-20.gs." un "Līvānu stikla muzejs". Pirmajā ekspozīcijā varēja aplūkot darbarīkus un priekšmetus, kurus iepriekšējā gadsimtā izmantoja latviešu amatnieki. Ekspozīcijā atrodama arī Latvijas rekordgarā 94 metrus garā tautiskā josta. Otrajā ekspozīcijā bija iespēja iepazīties ar Līvānu stikla rūpnīcas vēsturi, kura aizsākās 1887. gadā, un, izrādās, arī mūsdienās  vēl joprojām ir liela interese par stikla pūšanu. Turpat ir neliela stikla darbnīca, kur var vērot stikla pūtēju darbībā. 

Tālāk devāmies uz Preiļiem, kur pavisam nesen atvēra jauno metāla mākslas galeriju ar nosaukumu "NESTER CUSTOM". Tur varēja aplūkot ne tikai restaurētos motociklus, bet arī no automašīnu un motociklu detaļām veidotas skulptūras un interjera priekšmetus. Var tikai apbrīnot jauno uzņēmīgo mākslinieku ģimeni, kura izveidojusi tādu galeriju. Super!

Pēc tam braucām uz Aglonu. Tur mēs gida pavadībā iepazinām Aglonas bazilikas vēsturi, par to, kā tā radās, cik ilgi celta, kā arī gids mūs iepazīstināja ar visiem 10 baznīcas altāriem. Netālu no Aglonas atrodas "Kristus karaļu kalns", uz kura atrodas 54 skulptūras par Bībeles sižetiem, koka baznīca, Paradīzes dārzs un Noasa šķirsts. Bet kur dievišķais, tur arī velnišķais. Ekskursiju noslēdzam ar bildi pie Čortaka jeb Velnezera. 

Visvairāk klasesbiedri bija patīkami pārsteigti par metāla galeriju, jo fascinēja autora izveidotie mākslas darbi, kādi  iepriekš vēl nekad nebija redzēti. Liela daļa no mums nekad vēl nebija bijuši Aglonas bazilikā, tāpēc ekskursija pa baziliku ar gidu bija ļoti izglītojoša. Kopumā izbrauciens uz Latgali bija mierīgs,  izzinošs, ar dvēseliskām un radošām idejām pildīts. Bijām arī Dagdā, kur ar klusuma brīdi un ziediem godinājām mūsu vēstures skolotājas Elvīras Viļumes piemiņu.

12. c klases vārdā,  Dagnija Kluša

 


 

Izmantojam valsts dāvanu - “Skolas soma 2019”!

Skolas_soma_jvg121Mums, 12. b klasei, jau otrreiz palaimējies izmantot iespēju, piedaloties iniciatīvā “Latvijas Skolas soma” , apmeklēt teātra izrādi. Šoreiz – Dailes teātrī skatījāmies izrādi “Salemas raganas”.

Pirms izrādes apskatījām teātra 2. stāvā izliktos maketus, kāds varētu izskatīties Dailes teātris pēc rekonstrukcijas. Austris pat paspēja radīt patīkamu noskaņojumu, improvizējot pie klavierēm.

Izrādes pamatā  amerikāņu dramaturga Artūra Millera luga “Smags pārbaudījums”(1953). Lugas režisore Laura Groza- Ķibere izmantojusi arī angļu režisora filmu ar tādu pašu nosaukumu.  Lugas pamatā ir vēstījums par raganu medībām, kas notikušas Rietumeiropā, sākot ar 15. gadsimtu. Darbība noris Masačūsetas ciematā Salemā. Režisore 17.gadsimta notikumos ir veiksmīgi iekļāvusi mūsdienu paaudzes simbolu - mobilo telefonu. Uz skatuves vērojām labu aktierspēli, tai skaitā arī mūsu skolas absolventes Dārtas Danevičas atveidoto Mēriju Vorenu.

Literatūras stundā pārspriedām redzēto, saprasto, izjusto.

Atbildējām uz jautājumu: “Ko gaidīju no izrādes?”

“Gaidīju labu aktierspēli, vieglu saturu” (Ralfs). “Braucot uz izrādi, nezināju neko par Salemas raganām. Biju domājusi, ka izrādes nosaukums ir kāda metafora.“ (Dinija) “Pirms izrādes redzēju, ka būs iekļauti baleta elementi. Tāpēc šķita interesanti, kā aktrises izpildīs baleta elementus. Gaidīju, ka būs mistērijas, tiesas prāva” (Arta).

2. jautājums : “Ko sagaidīju, ko sapratu?”

“Sapratu, ka mīlestības dēļ cilvēki spēj izdarīt ko drausmīgu. Izjutu nepatiku pret galveno varoni Abigailu”. (Artjoms). “Izjutu to, ka šis mistisko (raganu) izrāžu tips mani nepiesaista. Domāju, ka šī izrāde bija domāta ne-jauniešu paaudzei” (Ralfs). “Galvenā varone Abigaila varēja manipulēt un izmantot citas meitenes savā labā.  Balets pats par sevi ir ļoti disciplinēta dejas forma, taču meitenēm šie ierobežojumi raisa vēlmi tos pārkāpt.“ (Anete). ”Izrādē saskatīju to, kas notiek apkārt, - krāpšana, melošana, manipulācija. Izlasīju kādā recenzijā, ka te var saskatīt         saistību ar čekas maisu atvēršanu.“ (Elīza) ”Man ļoti patika balerīnas, arī pats sākums no skaistas dejas līdz pilnīgam haosam likās iespaidīgs. Tika attēlota stipra mīlestība, kuras dēļ galvenā varone Abigaila (Ilze Ķuzule- Skrastiņa) bija gatava darīt visu. Nozīmīga likās D.Danevičas tēlotā varone, kura bija gatava “iet pret baru”. Pārdomas izraisīja doma, ka bērni ir sveši saviem vecākiem.” (Dinija) ”Negaidīju, ka izrādē būs tik spēcīgs mīlestības, greizsirdības un atriebības motīvs.” (Austris)

 Katram no mums pēc šīs izrādes bija, par ko padomāt, taču visi vienojāmies domā par to, cik viegli tomēr esam manipulējami.

Anete Kalniņa - viena no izrādes skatītajām , 12.b klases vārdā

 


 

9.a un 9.b klases ekskursija uz Jūrmalu 2019. gada 8. un 9. maijā

Skolas_soma_jvg 91Mēs, 9. a un 9. b klase, maijā devāmies 2 dienu ekskursijā. Mūsu apskates vietas bija atpūtas bāze “Kliģi”, kā arī Ķemeru nacionālais parks un Aspazijas muzejs. Šī bija garākā ekskursija, kurā mēs braucām šajā mācību gadā, jo vēlējāmies ar klasi pavadīt kopā vairāk laika, ņemot vērā to, ka šī bija pēdējā kopīgā ekskursija šādā klases sastāvā.

8. maijā mēs ieradāmies atpūtas bāzē “Kliģi”, kas  atrodas pāris kilometru attālumā no Tukuma. Šeit mēs tikām laipni uzņemti un mums uzreiz tika piedāvātas dažādas aktivitātes, kurās mēs piedalījāmies. Sākumā mēs  komandās pildījām dažādus uzdevumus un spēlējām dažādas spēles, piemēram, orientēšanos pa teritoriju, lai mēs labāk varētu iepazīt apkārtni un lai vēlāk būtu vieglāk strādāt teritorijas apkārtnē, kamēr pildījām uzdevumus. Vakarpusē mēs sadalījāmies 2 komandās un devāmies pārgājienā. Pārgājienā mēs staigājām pa mežu un pildījām dažādus uzdevumus, un spēlējām spēles, kuras palīdzēja labāk iepazīt klasesbiedrus neformālā gaisotnē un saliedēt klasi. Viens no uzdevumiem bija telts celšana, un šis dažiem varēja būt īpaši grūts uzdevums, jo telts bija sena un noteikti nelīdzinājās mūsdienu teltīm. Pārgājienā mēs pavadījām aptuveni 2 stundas, bet vēlāk devāmies atpakaļ uz atpūtas bāzes teritoriju, kur mēs ēdām vakariņas un gatavojāmies nākamajam pārbaudījumam – baiļu trasei. Baiļu trase bija visu dalībnieku lielākais favorīts, jo tas bija kaut kas tāds, kas lika emocionāli sagatavoties bailēm. Par baiļu trasi visiem bija dažādas domas, taču lielākā daļa noteikti par to runāja vēl visu vakaru, jo tas bija kas neparasts – iejusties šausmu filmu gaisotnē un iemācīties pārvarēt savas bailes. Iemesls, kādēļ šī trase lika izjust šādas emocijas, bija tāds, ka tā notika vājā apgaismojumā naktī un tika pielietoti dažādi efekti, piemēram, motorzāģa skaņas utt. Šī trase nebija fiziski grūta, bet iegūtais efekts bija tieši adrenalīns un emocijas, kas lielākajai daļai ļoti patika.

Skolas_soma_jvg92Nākamajā dienā mēs visi devāmies uz Ķemeru nacionālo parku, kur mēs kopā ar skolotājām izstaigājām dažādas takas un uzkāpām skatu tornī, no kura ļoti labi varēja redzēt parka apkārtni un dabu. Ķemeru parkā varēja izvēlēties 2 takas- vienu īsāku, otru garāku. Ķemeros varēja iepazīt skaisto Latvijas dabu. Apskatījām un mēģinājām noteikt augus purvā, kūdru un melnos akačus.

Kad bijām kārtīgi izstaigājušies, ar autobusu devāmies uz Dubultiem  - Aspazijas muzeju. Aspazijas muzejā mēs uzzinājām dažādas lietas par Aspaziju un Raini. Muzejs atrodas mājā, kurā Aspazija kādreiz dzīvoja, un tajā bija istabas, kuras bija iekārtotas tieši tā, kā Aspazijas laikā. Pirms iegājām Aspazijas mājā, ārā redzējām pieminekli, kurā Aspazija bija atveidota kopā ar kaķi. Vēlāk uzzinājām, ka Aspazijai kaķi šķita ļoti īpaši, un viņai pašai bija vairāki kaķi. Mēs uzzinājām daudz interesantu faktu par rakstnieces dzīvi un klausījāmies dažādus interesantus stāstus par visām istabām. Gide mums izrādīja visu māju, bet vislabāk atmiņā paliks zilais salons - greznākā istaba visā mājā. Mums patika arī Aspazijas mīļākā telpa - dienvidu veranda. Mums bija iespēja darboties ar interaktīvu galdu, kurš reaģēja uz pieskārieniem un mūsdienīgā veidā pastāstīja par dažām vēsturiskām lietām, piemēram, par to, kā Aspazijas māja izskatījās ziemā un kā - vasarā. Mēs uz skārienjutīgā galda varējām iekārtot zilo salonu, ievietot pareizos vārdus Aspazijas dzejolī, kā arī apskatīt mājas senās fotogrāfijas un uzklāt viesību galdu. Pēc Aspazijas muzeja apmeklējuma mēs devāmies pastaigā pa Jūrmalu, varējām staigāt un atpūsties.

Brauciens bija ļoti vērtīgs, jo nebija gandrīz neviena, kam pilnīgi nekas nepatika.

9.a un 9.b klases skolēnu vārdā Paula Raudiņa

 


 

7.klašu skolēni Rīgas muzejos

Skolas_soma_2vsk_7ab26. aprīļa rīts sākās ar labu noskaņojumu, jo mēs, 7.a un 7. b klases skolēni, kopā ar klases audzinātājām V. Lovčinovsku un V. Mežaraupi, kā arī ar skolotāju J. Taškāni projekta “Skolas soma” ietvaros devāmies ekskursijā uz Rīgu.

Pirmais apskates objekts bija Rīgas Motormuzejs. Motormuzejā mūs sagaidīja draudzīgi gidi. Rīgas Motormuzejs - lielākais un modernākais seno spēkratu muzejs Baltijas valstīs.  Muzeja ekspozīcijā ir apskatāmi vairāk kā 100 unikāli senie spēkrati, bet muzeja krājums arvien tiek papildināts ar nozīmīgiem jaunieguvumiem. Seno spēkratu ekspozīcija veidota kā aizraujošs stāsts par unikāliem spēkratiem, ievērojamām personībām un auto pasaules nozīmīgākajiem vēstures notikumiem. Muzeju varējām  iepazīt ar modernu, daudzveidīgu multimediju un dizaina palīdzību, līdzdarbojoties dažādās interaktīvās nodarbēs. Bija sajūta, ka nokļūstam citā laikā, tālā pagātnē. Ieraugot pirmo automobili, kuram bija trīs riteņi, sākumā domājām, ka tas ir velosipēds. Uzzinājām, kā attīstījusies auto vēsture pasaulē un Latvijā. Jauki, ka muzejā bija arī dažādas interaktīvās lietas, piemēram, ikkatrs varēja izbaudīt, kā strādā ātrumkārba, bija piedāvātas spēles planšetēs, piemēram, vienai mašīnai varēja mainīt izskatu, tur bija arī autobuss, kurā varēja iekāpt un sajust, ka it kā tas brauc pa īstam. Jauki, ka Latvijā ir tik moderni muzeji!

Tālāk mūsu ceļš bija uz Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, jo ieplānots bija apskatīt vecāko publisko muzeju Latvijā un vienu no vecākajiem Eiropā. Mēs iepazināmies ar Rīgas rašanās vēsturi un attīstību vairāk kā 800 gadu laikā. Muzejā bija unikālas vēstures liecības - senlatviešu rotas, ieroči un darbarīki. Latviešu valodas skolotājas Vinetu un Jolantu iepriecināja tas, ka bez aizķeršanās varējām izstāstīt teiku par Lielo Kristapu, jo tas ir arī viens no muzeja eksponātiem. Īpašs piedzīvojums ekskursijas - lekcijas gaitā bija iespēja pašiem apskatīt, aptaustīt, izpētīt vairākus arheoloģiskajās ekspedīcijās iegūtos priekšmetus - zobenus, šķēpus, alebardes, arbaletus, stopus un bultas. Laiks paskrēja nemanot.

Pateicoties projektam „Skolas soma”, mēs mācījāmies darot. Kopīgi guvām pozitīvas emocijas, eksperimentējām, pētījām, secinājām, sadarbojāmies un uzzinājām daudz ko jaunu, bijām kopā. Vēsture, tradīcijas, cilvēki, notikumi, daba – tā ir Latvija, kuru mēs iepazinām šajā mācību gadā.

V. Mežaraupe, 7.b klases audzinātāja

 


 

Gaismas pils un Melngalvju nama apmeklējums

Skolas_soma_2vsk_9ab28. martā 9.a un 9.b klases skolēni devās braucienā uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu.

Brauciena mērķis bija Gaismas pils jeb Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Melngalvju nama apmeklējums.

Dalāmies ar mūsu iespaidiem no redzētā un dzirdētā:

Poļina Burdeļnaja, 9.b: Man patika ekskursija, īpaši Melngalvju nams, kur bija 5D. Bija ļoti interesanta informācija, kuru varēs izmantot vēstures eksāmenā.

Inese Skrimble, 9.b: Šī semestra ekskursija bija ļoti aizraujoša. It īpaši man patika Melngalvju nams, kur bija greznas zāles un gleznas. Vēl mēs apmeklējām Nacionālo bibliotēku, kur mums pašiem vajadzēja orientēties šajā ēkā.

Valērija Radionova, 9.b: Visvairāk man patika Melngalvju namā, jo es atcerējos to, ko agrāk mācījos vēstures stundās. Kā arī man patika Nacionālā bibliotēka, jo es jau agrāk to gribēju apmeklēt. Diemžēl mēs tur bijām ļoti neilgu laiku.

Karina Isakova, 9.b: 28.03.2019. mēs ar klasi braucām ekskursijā uz Rīgu. Tur mēs apmeklējām Latvijas Nacionālo bibliotēku un Melngalvju namu. Visvairāk man patika Melngalvju nams, jo tur mums plaši pastāstīja par šīs vietas vēsturi.

Aļona Krutova, 9.b: Ekskursija izdevās ļoti interesanta. It īpaši man patika uzdevums, kas bija iedots Nacionālajā bibliotēkā. Tur mums izdevās patstāvīgi izpētīt telpas.

Dana Blakunova, 9.b: No šīs ekskursijas es neaizmirsīšu lielās gleznas, kuras mums parādīja Melngalvju namā. Neaizmirsīšu arī tos interesantos faktus, par kuriem mums pastāstīja gids, tērpts simboliskā tērpā.

Cik labi, ka pastāv iespēja skolu jaunatnei bez maksas ceļot pa Latviju, pieredzēt Latviju, izzināt un iepazīt Latvijas vērtības.

9.b klases skolēni un audzinātāja I.Rusiņa

 


 

Cita Rīga 10.a un 8.b klases skolēnu acīm

2019.gada 9.aprīlī projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros 8.b un 10.a klases skolēni devās ekskursijā uz Latvijas galvaspilsētu – Rīgu. Tā bija lieliska iespēja izbaudīt viduslaiku arhitektūru, iepazīt citu Rīgu. Pateicoties gida aizraujošajam stāstījumam, mēs nokļuvām pilnīgi citā pasaulē. Iespaidīgi izskatījās lodziņš, kurā bende izlika melnu cimdu, ja bija gaidāms nāvessods. Mēs gājām pa ieliņu, pa kuru tika vesti uz nāvi notiesātie.

Apskatījām to, par ko runājām vēstures stundās: Sv. Pētera baznīcu, Rolanda statuju, Melngalvju namu, Doma baznīcu.

Doma baznīca pārsteidza ar savu varenību, vitrāžām logos, interjeru.

Visspilgtāko iespaidu atstāja ekskursija Melngalvju namā. Tā pagrabos, kad turējām rokās bruņukreklu un zobenu, mēs sajutāmies kā viduslaiku bruņinieki. Par piemiņu mums paliks monēta, kuru paši izkalām.

Melngalvju nama zāles žilbināja ar savu mirdzumu, bagātību. Tik daudz zelta, kristāla lustru un trauku mēs nebijām redzējuši! Neviļus radās vēlme paviesoties neprecētu, bagātu vācu tirgotāju sabiedrībā.

Atgriezties 21.gadsimtā nemaz negribējās. Tomēr brauciens beidzās. Paldies par iespēju labāk iepazīt mūsu valsts vēsturi!

Skolēnu atsauksmes:

  • Man ļoti patika Melngalvju nams, kur mēs uzzinājām, kā radās tā nosaukums un daudz ko citu. Kā arī patika staigāt kopā ar gidu pa Vecrīgu, jo es ieguvu jaunu informāciju, ko vēl nezināju līdz šim.
  • Ļoti patika ekskursija Melngalvju namā un Vecrīgā gidu pavadībā. Tagad daudz vairāk zinu par baznīcām un citām vēsturiskajām ēkām. Arī informāciju par Melngalvju brālībām es iepriekš nebiju dzirdējusi.
  • Man iepatikās gids, kurš mums stāstīja par Vecrīgu, un patika arī Melngalvju namā, jo arī tur mums interesanti stāstīja par šī nama vēsturi. Pats Melngalvju nams izskatījās skaisti. Man viss patika. Es esmu apmierināts!
  • Ļoti patika Melngalvju namā. Lielisks gids, ļoti interesanti stāstīja. Protams, pašam izkalt monētu bija aizraujoši.

10.a, 8.b skolēni un klases audzinātājas Ž.Vinogradova un N.Zarkeviča

 


 

Kaut kas par „Nekas” jeb 8.a klases „Skolas somas” piedzīvojumu 2.sērija

Skolas_soma_8a2019.gada 30.martā bija sestdiena, un mēs, 8.a klases skolēni un klases audzinātāja, devāmies uz Valmieru, lai izmantotu akcijas „Skolas soma” piešķirtos līdzekļus otro reizi. Mūsu plānos bija apmeklēt Valmieras Drāmas teātra izrādi pusaudžiem „Nekas”, piedalīties ekskursijā, iepazīstot Valmieras vēsturi un šodienu, kā arī izmantot iespēju nesteidzīgi vakariņot klasesbiedru grupā, mācoties komunicēt bez sociālo tīklu starpniecības.

Lai gan tāls ceļš, tomēr laiks paskrēja ātri, jo sarunas ar klasesbiedriem un dabas ainavu maiņa aiz loga piesaistīja domas un skatienu.  Daudzi no mums pirmoreiz nokļuva Latvijas 8.lielākajā pilsētā, un pirmais iespaids par Valmieru pārsteidza, arī teātra ēka šķita neparasta. Noskatījāmies izrādi, devāmies ekskursijā ar gidi pa Valmieras vēsturiskajām vietām, izbaudījām ēdienreizi klasesbiedru grupā, mācoties komunicēt aci pret aci.  Pēc atgriešanās rakstījām pārdomas par pieredzēto, izjusto.

Skolotāja mums jau bija stāstījusi par dāņu rakstnieces grāmatu „Nekas”, kas tulkota latviešu valodā un piedāvā ieskatu kādas 7.klases dzīvē. Dānijā šī grāmata iznāca 2001.gadā un izraisīja diskusijas par tās iekļaušanu skolēniem lasāmo grāmatu sarakstā. “Nekas” ir stāsts pusaudžiem un viņu vecākiem par dzīvi, tās  jēgu,  nežēlību, tās sekām, atbildību.

Valmieras teātra izrāde “Nekas” tapusi pēc dāņu rakstnieces Jannes Telleres grāmatas motīviem. Izrāde tiek rādīta LMT mansarda zālē, un tajā vienlaicīgi piedalās līdz 120 skatītājiem. Minimālas dekorācijas, četri aktieri un atklātais spēles laukums skatītāju tuvumā rada klātesamības iespaidu, noskaņu veido arī ar melnajiem atkritumu maisiem apklātie krēsli, tikai izrādes beigās sapratām, ka tie domāti krēslu pasargāšanai no iespējamās saslapināšanas baiļu dēļ. Domāt par jēgu nav viegli, un mēs mēdzam izvairīties no tā, kas mūs apgrūtina. Izrādē nebija  iespējas izvairīties no domāšanas. Piedāvājam ieskatīties mūsu domu fragmentos.

Diāna: „Es domāju, ka dzīvei ir jēga, jo, ja nebūtu, mēs te neatrastos. Izrādē stāsts par „jēgas kaudzi” šķita nepatīkams, jo iztēlē iedomājos, kā tas notika realitātē. Režisora paņēmieni – tumsa, skaņas, aktieru darbība – pastiprināja izrādes ietekmi.”

Raivita: „ Man ļoti patīk pavadīt laiku kopā ar savu klasi, un šī reize nebija izņēmums. Izrāde „Nekas” bija ļoti ietekmējoša, jo vēl joprojām nespēju nedomāt par izrādes formu un dzīves jēgu. Daudzas darbības izrādē, ko veica 7.klases skolēni, manī radīja neizpratni un nešķita pieņemamas, vietām pārņēma šausmas. Tā bija izrāde, kas neatstāja vienaldzīgu.”

Evelīna N.: „Man ļoti patika Valmiera. Interesants šķita arī gides stāsts. Uz šādu teātra izrādi es līdz šim nebiju bijusi, tā noteikti paliks atmiņā. Izrādes laikā gan smējos, gan sajutu bailes, gan jutos šokēta. Klases ekskursiju daļa, bez kuras noteikti nevar iztikt, ir sarunas autobusā ar klasesbiedriem.”

Evelīna Š.: „Sākumā neviens no mums nemaz nenojauta, ka izrāde raisīs tik lielas pārdomas par dzīvi, ģimeni, draugiem, nākotni... Tā bija ļoti smaga. Jā, bija brīži, kad smējāmies, bet bija arī brīži, kad gribējās raudāt. Citāts, kurš palicis atmiņā, ir: „Kāda jēga dzīvot, ja tu tik un tā nomirsi un īstai dzīvošanai tev ir atvēlēti tikai 9 gadi?” Tieši šo jautājumu sev uzdevu izrādes laikā un pēc tās, un precīzas atbildes uz šo jautājumu man nav. Kāda ir patiesā dzīves jēga? Kāpēc eksistē viss, kas mums apkārt? Varbūt dzīves jēgu veidojam mēs paši? Varbūt nemaz neeksistē vispārēja dzīves jēga, jo katram tā ir cita? Domāju, ka  tikai no mums ir atkarīgs, kāda būs mūsu dzīves jēga.”

Dana: „Izrāde ilga pusotru stundu, un laiks paskrēja nemanot. Izrādes forma man bija kaut kas jauns un negaidīts. Visi ir pieraduši pie standarta teātra zāles, bet šajā gadījumā skatītāji bija pietuvināti spēles laukumam. Saturiski izrāde bija smaga un daudzos brīžos, manuprāt, nežēlīga. Man pietrūka skaidra nobeiguma, jo nepatīk nepabeigtība. Sestdiena bija pavadīta lieliski. Iesaku apmeklēt gan Valmieru, gan Valmieras Drāmas teātra izrādi.”

Katrīna: „Sestdien Valmierā bija saulains laiks. Gauja šķita strauja un skaista, un saules spēles tajā iedvesmoja sajust pavasari. Valmiera man šķita ļoti skaista un sakopta pilsēta. Izrādes nosaukums „Nekas” man lika domāt, kāds būs saturs. Man patika sēdēt tik tuvu izrādes notikumiem – bija sajūta, ka arī es piedalos izrādē. Man ļoti patika šis mazais ceļojums kopā ar klasi. Tā man bija pirmā reize Valmierā – elpu aizraujoša un miera pilna reizē.”

Sintija: „ Izrāde lika man domāt, ko es daru ar savu dzīvi un kam ir jēga manā dzīvē. Vai tas, ko es daru,  ir ar kādu nozīmi darīts. Pēc izrādes ir sajūta, ka dzīve ir nenoteikts notikums, kuru mēs uzzinām, kad tas pagājis.  Citiem vārdiem – mēs spēlējam spēli, kas nav viegla un ko tikai mēs paši varam izspēlēt līdz galam. Izrāde rosināja domāt par to, ko mēs varbūt nenojaušam, dzīvē ejot uz priekšu. Domāju, ka mums vairāk vajadzētu apmeklēt izrādes, kuras rosina domāt, izjust emocijas, paplašināt savu pieredzi. Ir vērts domāt, kas būtu maināms savā dzīvē.  Valmiera un izrāde, ko noskatījos, lika man justies citādāk nekā iepriekš. Es sapratu, ka ir svarīgi atrast jēgu tam, ko dari. Meklējot jēgu, iespējams apjukt, tomēr tik un tā jāmeklē. Bija interesanti iedomāties, kur dzīves ceļi mūs aizvedīs. Skaistums mīt mūsos. Un arī jēga.”

Ralfs: „Pati izrāde bija aizraujoša, ar negaidītiem pavērsieniem. Uz tādu izrādi vēl nebiju bijis. Vai tiešām nekam nav jēgas? Par to aizdomājos, dzirdot lugas tēla Pjēra Antona apgalvojumu. Klasesbiedri pierādīja, ka jēga ir, tikai veids, kādā viņi to izdarīja, šķita nežēlīgs. Visam, ko dari, ir jēga, ja nedomā tikai par sevi. Starp citu, būt kopā un pavadīt laiku ar klasesbiedriem arī ir jēga. Mēs lieliski pavadījām sestdienu.”

Elīza: „Mēs bijām uz ļoti interesantu izrādi – smagu, vietām baisu un smieklīgu. Manuprāt, ļoti pamācoša izrāde, jo ikviens pēc tās pārdomāja ne tikai izrādes saturu, bet arī savu dzīvi. Šajā izrādē tēloja arī mana tante Baiba Valante, un man bija prieks vērot viņas spēli.  Iesaku šo izrādi noskatīties arī citiem. Tāpat vērtīga šķita ekskursija pa Valmieru, jo vienmēr ir interesanti stāsti par seniem notikumiem, par kuriem nenojaušam, staigājot pa mūsdienu pilsētu. Saistībā ar Latvijas simtgades tēmu mums tika izstāstīts Skolnieku rotas stāsts. Brīvo laiku izmantoju kopā ar draudzenēm, un tas bija jautri un patīkami pavadīts laiks. Man patīk šādas ekskursijas, kur ir kultūras pasākums, ieskats apmeklējamās vietas vēsturē un brīvs laiks, ko pavadīt draugu grupā un sarunāties pat par dzīves jēgu.”

Renāte: „Man patika, ka šoreiz pamainījām ekskursijas virzienu un devāmies uz Vidzemi, proti, Valmieru.  Pēc ekskursijas man bija prieks par lietderīgi un jauki pavadīto dienu. Noteikti nenožēloju izrādes „Nekas” apmeklējumu. Neparasts likās skatuves iekārtojums, rekvizītu izmantojums izrādē.  Skatītājam bija iespēja iejusties notiekošajā, izdzīvot dažādas emocijas. Bija daudz specefektu, kas pastiprināja iejušanos.  Pēc izrādes piedalījāmies „mazajā pārgājienā” jeb ekskursijā gar Gauju un Livonijas pils drupām. Klausījāmies interesantos stāstos par Valmieras vēsturi, cilvēkiem, kā arī tikām informēti par Valmieras iecerēm uzbūvēt jaunu, modernu muzeju. Pēc ekskursijas izmantojām mums doto brīvo laiku komunicēšanai draugu lokā.”

Valmiera ir viena no senākajām Lavijas pilsētām, tā atrodas 178 km attālumā no Jēkabpils, Vidzemes ziemeļaustrumos. Pilsēta, kas šobrīd piedzīvo uzplaukumu, ko sekmē gan dažādu uzņēmumu un ražotņu attīstība, gan teātra esamība, gan Vidzemes augstskolas darbība u.c. Šī pilsēta mūsdienās  var lepoties ar iedzīvotāju skaita palielināšanos. Attīstība un izmaiņas vērojamas arī pilsētas vidē. To saklausījām gides stāstījumā, kas bija patiess lokālpatriotisma piemērs, no kura varam mācīties, kā novērtēt savas pilsētas vēsturi un šodienu. Vēsturiskie notikumi tika prasmīgi sasaistīti ar aktuālajiem notikumiem un ieskatu nākotnes plānos.

Dodoties mājup, daudzi izteica vēlēšanos atgriezties Valmierā kopā ar saviem tuviniekiem, jo arī viņiem esot tur ko redzēt. Ciemojāmies Vidzemē, un par to liecināja gan dabas ainas, gan uzraksti pilsētā un ceļā uz to – latviski, īsi, trāpīgi, aicinoši. Pārrunājām vizuālās komunikācijas lomu pilsētā, vidzemnieku prasmi saglabāt latvisku pilsētvidi.

Pēc skolēnu domu iepazīšanas, secinu, ka  vislielāko iespaidu atstāja teātra izrāde: pēc dāņu rakstnieces Jannes Tellleres romāna “Nekas” veidots dramatizējums, izrāde pusaudžiem. Par attiecībām ar sevi, vienaudžiem, par pieaugšanu, kļūdīšanos un atklāsmi, ka dzīvē viss notiek pa īstam, neatgriezeniski. Arī par egoismu, nežēlību, bara instinktu. Par jēgas meklējumiem. Par attiecībām ar pieaugušajiem (vai to trūkumu), par atbildību (un tās neesamību). Režisora jaunpienesums grāmatas sižetam ir izrādē iekombinētais dialogs starp pieaugušajiem par audzināšanas metodēm, vērtībām. Ietekmē arī scenogrāfija, tumsas un gaismas dialogi, aktieru tuvesamība skatītājam. Arī skatītājs ir klātesošs izrādē, īpaši brīžos, kad aktieri ieskatās acīs vai liek novērtēt notiekošo.

Paldies 8.a klases skolēnu vecākiem, bez viņu atbalsta dienas saturs nebūtu tik daudzpusīgs. Paldies 8.a klasei par uzticēšanos un ļaušanos – vienas dienas laikā pieredzējām nepieciešamību domāt, ieskatījāmies vēsturē, baudījām Valmieras viesmīlību, komunicējām un fiksējām iespaidus. Man joprojām ir prieks ar jums doties izbraukumā. Un Latvijā tik daudz neatklātu vietu.

8.a klases skolēnu domas kopā salika audzinātāja Inga Ermansone

 


 

Skolēni viesojas Rīgas Doma ansamblī

Jēkabpils 2. vidusskolas 12.a un 12.b klases skolēni -- 2019. gada 1. martā mēs devāmies uz Rīgu, vēlējāmies apmeklēt izstādi “Skola 2019” un projekta “Skolas soma” ietvaros Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju.  Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, Rīgas Doma ansamblī, ko veido baznīca, gotiskā krusteja un muzejs.

Ekskursijas sākumā gids pastāstīja mums, ka šis muzejs ir vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā, kurā apskatāma plaša ekspozīcija 16 zālēs par Rīgas rašanos un attīstību vairāk nekā 800 gadu laikā, kā arī par kuģniecību Latvijas teritorijā no 10. gadsimta līdz mūsdienām.

Muzejā redzējām vienu no Rīgas senajiem brīnumiem un simboliem – 17. gadsimta skulptūru "Lielais Kristaps". Tad mūs sagaidīja viduslaiku bruņinieki un demonstrēja savus ieročus. Katram bija iespēja piemērīt bruņinieku bruņas, paņemt rokā zobenu, nofotografēties ar kaujas cirvi un bruņucepuri. Mums bija iespēja aplūkot daudzus unikālus eksponātus: Rīgas bendes zobenu, rotas, darbarīkus, ieročus, apģērbus un mākslas darbus; 13. gadsimta "Rīgas kuģi"; ļoti skaistus Rīgas sudrabkaļu darinājumus. Ļoti patika Kolonnu zāle, kura bija  celta pilsētas bibliotēkas vajadzībām bijušā Doma klostera austrumu spārna otrajā stāvā pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta. Tā uzskatāma par vienu no izcilākajām klasicisma sabiedriskajām telpām Rīgā.

Pēc muzeja ekspozīcijas apskates mēs nokāpām Rīgas Doma krustejā, kur uzreiz varēja just gadsimtu elpu, jo tā celta 13. gadsimtā, gids pastāstīja, ka krusteja ir agrās gotikas meistardarbs, 118 metru gara.  Sākotnēji krusteja savienoja arhibīskapa katedrāli Rīgas Domu ar klosteri – augstākās garīdzniecības padomes  mītni. Rietumu spārnā darbojās 1211. gadā dibinātā Domskola. 16.gs. klosteris beidza pastāvēt un tā telpas izmantoja saimnieciskām vajadzībām. Krustejā var apskatīt Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas: lielgabalus un lodes, kapaplāksnes…

Visvairāk mums patika Doma baznīcā, gandrīz visi skolēni bija te pirmo reizi. Doma baznīca pārsteidz ar savu lielumu, greznumu un senlaiku gaisotni. Un, protams, 1884. gadā tapušās ērģeles ar 6800 stabulēm, kas savulaik bija lielākās pasaulē.

Pateicamies projektam “Latvijas skolas soma” par sniegto iespēju ieskatīties  Rīgas vēstures nozīmīgākajos brīžos, uzzināt daudz interesantu faktu par skaisto Rīgas vizītkarti - Doma ansambli.

Jēkabpils 2. vidusskolas 12. a klases skolnieces
Diāna Noveičuka un Diāna Jageloviča



 

Mācību ekskursija Rīgā

Pasākuma norises laiks un vieta: 2019.gada 7.martā Rīgā – Latvijas Kara muzejā, Latvijas bankā Zināšanu pasaulē  “Naudas pasaule” un Ilūziju muzejā COSMOS.

Atbilstība programmas "Latvijas skolas soma" saturiskajām jomām:

  • Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības.
  • Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes.
  • Zinātnes un inovāciju attīstība Latvijā un Pasaulē.

 Norises veids:

  • Radošā darbnīca – Ilūziju muzejā COSMOS, jo skolniekiem bija patstāvīgi jālasa katras ekspozīcijas izmantošanas pamācība un jādarbojas patstāvīgi.
  • Izstāde – Latvijas bankā un Latvijas Kara muzejā.
  • Muzejpedagoģijas nodarbība – Latvijas bankā notika tematiskā nodarbība 1,5 stundu apmērā un Latvijas Kara muzejā – tematiskās ekskursijas ilgums bija 1,5 stundas.
  • Lekcija -  Latvijas Kara muzejā izmantojām gida pakalpojumu un Latvijas bankā arī izmantojām bankas darbinieces stāstījumu.

Aprakstiet, kā Jūs ar klasi sagatavojāties pasākumam?

  • Tika apzināti skolnieki, kuri brauks ekskursijā.
  • Tika izskaidrots ekskursijas plāns un tā nozīme.

 Kādā mācību priekšmetā un tēmā pasākums ietverts?

  • Latvijas un pasaules vēsture – Latvijas Kara muzejā bija izveidotas ekspozīcijas par viduslaiku un jauno laiku militārās vēstures tēmām, latviešu piedalīšanos Krievijas 1905.gada revolūcijā, 1.pasaules kara notikumiem, Neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanu, Atbrīvošanas cīņām, valsts izveidošanu. Muzejā atradās bagātas ieroču, foto, dokumentu, ordeņu, formas tērpu un citas kolekcijas.
  • Ekonomika – lektore stāstīja par naudas drošību, bankomātiem, banku kartēm, par Eiro zonas ceļu no krīzes, par maksājumi Latvijā un pasaulē, par naudas apriti un naudas drukāšanu.
  • Fizika, kulturoloģija, matemātika, vizuālā māksla  - muzejā gūtās emocijas un zināšanas sniedza neparasti un aizraujoši priekšmeti. Eksponāti lika brīnīties un neticēt savām acīm. Par dažiem priekšmetiem jaunieši aizdomājās un tiem likās, ka acu priekšā ir īsti brīnumi.

Kāda ir pasākuma pievienotā vērtība mācību procesā?

  • Izglītojamie Latvijas Kara muzejā guva zināšanas par dokumentiem un fotogrāfiju kolekcijām, kuras iedalās 5 hronoloģiski tematiskās kolekcijās, atbilstoši pētnieciskā darba nodaļu struktūrai: 1) jaunāko laiku periods (sākot ar 19.gs otro pusi līdz 1. pasaules karam, 2) I pasaules kara periods (1914. - 1918.g.) un Pilsoņa kara, kā arī latviešu bēgļu gaitu Krievijā materiāli (līdz 1926.g.), 3) neatkarīgās Latvijas izveidošanās un pastāvēšanas periods (1918. - 1940.g.), 4) II pasaules kara periods un pēckara nacionālās bruņotās pretošanās materiāli (1939. - līdz 1950.g.vidum), 5) pēckara periods okupētajā Latvijā un latviešu trimdas, kā arī atjaunotās neatkarīgās Latvijas materiāli.
  • Latvijas bankas zināšanu centrs “Naudas pasaule” piedāvāja jauniešiem atbilstošu pilnvērtīgu saturu, modernizējot vairāk nekā desmit gados novecojušo tehnoloģisko risinājumu.
  • Ilūziju muzejs COSMOS bija interaktīva, neparedzama un atraktīva vieta. Jaunieši izbaudīja aizraujošu un fascinējošu ilūziju pasauli, kas pārsteidza. Skolniekiem bija iespēja iemācīties ko jaunu un piedzīvot jaunus iespaidus. Ilūzijas radīja iespēju lūkot mākslas pasauli citādām acīm, mērīt matemātiskās figūras savādākām formulām un saprast, kā teica Latvijas bankā, ka ilūzija ieņem cilvēku dzīvē ļoti nozīmīgu lomu, lai saprastu, kādas ir dzīves vērtības un kam šajā dzīvē var un nevar ticēt.

Kāda ir skolēnu atgriezeniskā saite par piedzīvoto pasākumā?

  • Skolnieki bija gandarīti ar ekskursijas dažādīgumu un informācijas bagātīgumu. Izglītojamie iepazinās ar Latvijas Kara muzeja krājuma materiāliem un varēs gūtās zināšanas izmantot mācību stundās.
  • Zināšanu centrā “Naudas pasaule” Latvijas Bankā notika ekonomikas izglītošanas programma. Tādējādi tika veicināta jauniešu izpratne par ekonomikas un finanšu jautājumiem, kas saistīti ar naudas apriti un lomu ekonomikā. Centrs bija nozīmīgs atbalsts ekonomikas u.c. sociālo zinību apguvē Jēkabpils vakara vidusskolā. Centra apmeklēšanu par sev nepieciešamu informācijas un zināšanu ieguves veidu izglītojamie ļoti novērtēja.
  • Ilūziju muzejā COSMOS izglītojamie izprata, ka daudz kas mūsu dzīvē ir tikai ilūzija un ne vienmēr ir iespējams saņemt to, ko vēlies bez jebkādas piepūles.

Pasākuma publicitāte:

  • Internets – JVV mājas lapa
  • Iesaistīto izglītojamo skaits: 10.–12. klase – 20 izglītojamie

Izdevumu veids un apmērs:
Pasākuma ieejas maksa vai biļešu izdevumi: 

  • Ieeja Latvijas Kara muzejā bija bezmaksas, bet gida pakalpojums – 10 eiro
  • Ieejas maksa Ilūziju muzejā COSMOS – 128,00 eiro
  • Latvijas bankas mācību ekskursijas pakalpojums bija bezmaksas.

 

Apraksta nav!

 

5.b un 5.c klases teātra apmeklējums Rēzeknē

Skolas_soma_5b_5c

13.februārī projekta “Skolas soma” ietvaros mēs, 5.b un 5.c klases 44 skolēni,  apmeklējām Rēzekni, kur skatījāmies Rēzeknes teātra “Joriks” izrādi “Sārtais ziediņš”.

Mēs iepazināmies un apskatījām Rēzeknes pilsētu, kura ir Latvijas republikas nozīmes pilsēta. Uzzinājām, ka pēc iedzīvotāju skaita tā ir septītā lielākā pilsēta valstī, ka pilsēta atrodas Rēzeknes upes ielejā un Rēzekne ir izvietojusies uz 7 pakalniem.

Iebraucot pilsētas centrā, mūsu redzeslokam pavērās piemineklis "Vienoti Latvijai", kurš ir Latgales atbrīvošanas piemineklis (tautā dēvēts “Latgales Māra”). Tas arī ir Rēzeknes simbols.

Mēs uzkāpām uz viena no šiem pakalniem, kur atrodas Rēzeknes ordeņa cietokšņa pilsdrupas; vērojām pilsētas skatus no turienes, uzklausījām skolotājas stāstu par pilskalna vēsturi, pētījām tuvāko apkārtni un mēģinājām iedomāties, kur kas varēja atrasties pirms pils tika nopostīta, kā cēla šo pili, kādus instrumentus un materiālus lietoja.

Blakus pakalnam vērojām ļoti interesantu celtni – Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru “Zeimuļs”. To sauc par mūsdienu arhitektūras pērli.
Apskatījām nozīmīgākās Rēzeknes vietas: Rēzeknes koncertzāli – Latgales vēstniecību GORS. Skolēni izteica vēlēšanos to apmeklēt kādā pasākumā. Ēkas tuvumā ir gan neliels atpūtas parks ar estrādi un rotaļu laukumu, bet interesantākais objekts ir koks ar sirsniņām, kurš nosaukts par “Sapņu koku”, kura “lapotne” kalpo par pamatu cilvēku pozitīvo emociju, atmiņu un vēlmju uzkrāšanai. Mēs arī sajutām prieku, atrodoties tam blakus.

Apskatījām no ārpuses Rēzeknes Jēzus sirds Katedrāli, kura ir slavena ar savām vitrāžām un pirmo Livonijas bīskapu – Svētā Meinarda un Svētā Alberta, attēlojumiem tajās. Uzzinājām, ka kopš 1995. gada te atrodas Rēzeknes-Aglonas diecēzes kūrija.

Nobraucām gar Olimpiskā centra atklāto baseinu un topošo stadionu pa tautā iesaukto serpentīna ceļu. Nedaudz laika pavadījām Rēzeknes kultūras un atpūtas parkā. Tur atrodas Raiņa piemineklis, skeitborda celiņi un rotaļu laukumi.

Ekskursijas noslēgumā mēs devāmies uz teātra studiju “Joriks”, kur noskatījāmies izrādi “Sārtais ziediņš”. Mums ļoti patika iestudējums, dekorācijas, atbilstīga mūzika, aktieru spēle un kostīmi. Neparasti bija tas, ka izrādē visi aktieri dziedāja, izrāde bija ļoti raita un iespaidīga. Daudzi skolēni teātri apmeklēja pirmo reizi, un bija sajūsmā par redzēto.

Saka, ka Rēzekne – pilsēta, kurā piepildās sapņi. Un mums tur patika. Paldies projektam „Latvijas skolas soma” par iespēju labāk iepazīt Latgales kultūras centru – Rēzekni – un baudīt tur teātra mākslu!

5.b, 5.c skolēni un klases audzinātājas S.Avišāne un M.Voitenko
 


 

6.klašu ekskursija “Latvijas skolas soma” ietvaros

Šī gada 7.decembrī Jēkabpils 2.vidusskolas 6.a un 6.b klases (kopā 48 skolēni) un viņu skolotājas I.Velecka un L.Kravcova devās mācību ekskursijā uz Daugavpili projekta “Skolas soma” ietvaros. Ekskursija tika organizēta ar biedrības „Latvijas zinātnes centru apvienība” atbalstu. Bērni apmeklēja ZINOO centru , kur viņiem tika novadīta interaktīva un izglītojoša nodarbība “Zemestrīce”. Šīs nodarbības mērķis bija iepazīstināt skolēnus ar inženierzinātņu jomas profesijām (arhitektūras un būvniecības joma). Nodarbības procesā bērni paplašināja savas zināšanas arī dabas zinībās. Skolēniem bija sniegta iespēja pārbaudīt savas analītiskās domāšanas spējas un prasmes pielietot teorētiskās zināšanas, piedaloties praktiskajās nodarbībās, kuru laikā bērni būvēja augstceltnes pēc dažādiem parametriem un, simulējot zemestrīces sākšanos, pārbaudīja to izturību. Bērni darbojās ar lielu aizrautību un interesi. Pēc ekskursijas visi bija apmierināti ar paveikto un redzēto. Pēc tam skolēni apmeklēja Krievu tautas mākslas centru, iepazinās ar tautas daiļradi: koka lellēm Matrjoškām, apgleznotām paplātēm, lādītēm, apgleznoto porcelānu, rotaļlietām.

Skolēnu atsauksmes par ekskursiju:

  • Alise (6.a): Man patika ekskursija uz Zinoo, tur bija ļoti interesanti. Mēs piedalījāmies interesantā eksperimentā par zemestrīcēm. Man patika apgleznotie trauki.
  • Valērija (6.a): Ekskursija man ļoti patika, jo tur es labi pavadīju laiku. Visinteresantāk bija Zinoo centrā, jo tur mēs cēlām māju un pārbaudījām tās izturību zemestrīces laikā, visas mājas izturēja. Es visiem iesaku aizbraukt uz šo centru.
  • Alina (6.a): Man ļoti patika ekskursija. Tur bija ļoti interesanti. Vislabāk man patika Zinoo centrā. Tur bija dažādas nodarbības un runājām par zemestrīcēm.
  • Aleksandrs (6.a): Ļoti patika zāle, kur varēja uzzināt kā strādā dažāda tehnika. Ļoti patika Matrjoška, Pavlopasadas lakati, Žostkovskas paplātes.
  • Violeta (6.a): Es gribētu būt arhitekte. Lai varētu veidot mājas, kuras iztur visus pārbaudījumus!

Paldies projektam “Skolas soma”!

Skolotājas I.Velecka un L.Kravcova


 

Jēkabpils vakara vidusskola mācību ekskursijā

Jēkabpils vakara vidusskolas skolnieki un skolotājas 13.decembrī devās ekskursijā uz Daugavpili.

Pirmais pieturas punkts bija Skrošu rūpnīca, kur izglītojamie ieguva zināšanas par šīs iestādes jaunajām tehnoloģijām, izbaudīja tornī kāpšanas emocijas, guva papildus gudrības ķīmijas mācību priekšmetā. Ekskursijas gids dalījās savās zināšanās par CO2 nozīmi rūpnīcas akas darbībā. Skolniekiem bija iespēja veikt katram savu pneimatisko šāvienu šautuvē, lai izprastu tā darbību.

Nākamais mācību ekskursijas pieturas punkts bija Latgales Zoodārzs, kurā ar gida palīdzību skolnieki guva vērtīgas zināšanas un faktus par dzīvnieku dzīvesveidu un īpatnībām.

Savu gudrību klāstu skolnieki papildināja arī Daugavpils Marko Rotko centrā, kurā izglītojamajiem bija iespēja darboties radoši, un, veidot bildes ar krāsām. Skolnieki klausījās ļoti interesantu gida vēstījumu par centra vēsturi. Interesi izraisīja istaba, kurā neko nedrīkstēja bildēt un metālu detektors, kurš bija jāiziet katram.

Kā pēdējais pieturas punkts bija Daugavpils cietoksnis, kurā guvām informāciju par tā vēsturi un iepazinām cietokšņa bezgalīgos tuneļus.

Sagatavoja skolotāja Daina Spuriņa


 

9.d klase trenē atjautību un bauda teātra mākslu

Mēs, 9.d klase, devāmies ekskursijā uz Rīgu kopā ar mūsu audzinātāju Aivi Kokinu. Mūsu dienas plāns bija “izlaušanās istabas”, kur jāparāda sava atjautība - ‘’Escape room‘’ un Dailes teātra izrāde.

Mūsu pirmā pieturas vieta bija ‘’Escape room’’. ‘’Escape room‘’ ir istabas, no kuras stundas laikā jātiek ārā, izpildot fiziskus un atjautīgus uzdevumus. Mēs sadalījāmies 3 komandās. Katrai komandai bija sava istaba, no kuras bija jācenšas tikt laukā.

Pirmā bija kapteiņa kajīte. No tās bija jātiek ārā, atrodot četrus kompasa burtus, kurus varēja atrast, izpildot uzdevumus ar kajītē atrodamiem priekšmetiem, kā, piemēram, globuss, karte, radio utt.

 Otrā istaba bija Monas Lizas afēra, kurā galvenais uzdevums bija ielauzties seifā un nozagt gleznu ‘’Mona Liza‘’. Šī bija grūtākā istaba, no kuras tikt ārā.

Trešā istaba bija Arkādes spēles. Skolēni sadalījās divās grupās. Katra grupa bija savā istabā, starp kurām bija stikla siena, kur stāvēja kauss. Tā grupa, kura pirmā izpildīja visus uzdevumus, dabūja kausu. 

Pēc “escape room” sekoja brīvais laiks līdz teātra izrādei. Šajā laikā mēs izstaigājām Vecrīgas ielas, Doma laukumu, bijām pie Brīvības pieminekļa.

Dailes teātrī mēs skatījāmies izrādi ‘’Ar vīru nav viegli’’. Izrāde bija jautra, smieklīga un labas emocijas raisoša. Izrāde pat veidoja dažiem klases biedriem vēlēšanos apmeklēt teātri vēlreiz. Izrāde ilga 2h 40min. Komēdija bija divos cēlienos. Elegantajos Londonas apartamentos iet juku jukām. Nepietiek ar laulāto pāru intrigām - tām pa vidu vēl jaucas modīgs dizaineris, krāšņa blondīne un ekstravaganta bērnu grāmatu autore. Kārtīgas izsmiešanās kūre bija garantēta!

Ekskursija bija vienreizēja, un no tās palika tikai labas atmiņas. Klase bija ļoti apmierināta, un mēs nevaram sagaidīt nākamo ekskursiju.

9.d klases skolniece Kristīne Poļakova

Skolas_soma_9d


 

Radošās darbnīcas zinātkāres centrā “Zinoo” Daugavpilī

6.decembrī projekta “Skolas soma” ietvaros, mēs, četrdesmit divi 8.c un 5.c klases skolēni apmeklējām Dinaburgas cietoksni, Rotko mākslas centru un “Zinoo” centru Daugavpilī.

Mēs apskatījām gobelēnu izstādi, ka arī citus mākslas darbus Rotko centrā. Noklausījāmies gida aizraujošo stāstu par Dinaburgas cietokšņa likteni dažādos laika posmos un pastaigājamies pa tā teritoriju. Zēnus, protams, vairāk interesēja lielgabali, kuri eksponēti cietokšņa teritorijā, un visus ieinteresēja zirga spoks netālu no ieejas vārtiem. Bet meitenes bija sajūsmā no redzētā izstādē un no vietēja runča Ādolfa.

Zinātkāres centrā “Zinoo” mūs gaidīja radošā darbnīca, kur 8.klases piecas komandas būvēja tiltus no spageti makaroniem, katram darbam bija jāpiedalās konkursā “Visizturīgākais tilts”, bet 5.klases komandām no kartona, papīra, kokteiļsalmiņiem jābūvē trīsstāvu māja uz pāļiem, kurai jāiztur spēcīga zemestrīce. Tad tiltus pārbaudīja uz nestspēju, bet mājas – uz spēju izturēt zemestrīci. Tas bija tik tiešām aizraujoši! Vēl mums atlika laiks izmēģināt dažādus interaktīvus eksponātus – šķību istabu, iepazīties ar fizikas likumiem, spēlēt videospēli, uzrāpties uz klinšu sienas un citus. Viennozīmīgi, pavadīt laiku “Zinoo” centrā patiktu katram. Paldies par tādu iespēju “Skolas somai”!

5.c, 8.c un klases audzinātājas M.Voitenko un I.Semjonova


 

12.klašu skolēnu ekskursija uz Melngalvju namu un Rīgas Motormuzeju

2018. gada 7. decembrī 28 divpadsmito klašu skolēni un 2 pedagogi projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās ekskursijā uz Rīgu. Apmeklējām Melngalvju namu un Rīgas Motormuzeju.

12.a klases audzinātāja Ludmila Movčane un 12.b klases audzinātājs Andris Lazdiņš kopā ar skolēniem klases stundā apsprieda, ko skolēni vēlas apskatīt projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros, tad tika nosūtīti pieteikumi uz izvēlētajiem apmeklējuma objektiem.

Apmeklējam Rīgas vizītkarti – krāšņo Melngalvju namu! Apskatījām greznās, kristāla lustru apmirdzētās Melngalvju nama svētku zāles, izzinājām Melngalvju brālības pagātni 14. gadsimta pagrabos. Uzzinājām, ka Melngalvju nams celts 1334. gadā kā pilsētas elites centrālā sanāksmju un reprezentāciju telpa, kā arī tirgotāju sanākšanas un svinību vieta. Tā ir viena no krāšņākajām mūsdienu Rīgas celtnēm, kas glabā unikālu mantojumu par leģendām apvīto Melngalvju brālību.

Rīgas Motormuzeja ekspozīcijā ir apskatāmi vairāk kā 100 unikāli senie spēkrati. Seno spēkratu ekspozīcija veidota kā aizraujošs stāsts par unikāliem spēkratiem, ievērojamām personībām un auto pasaules nozīmīgākajiem vēstures notikumiem.

Kas vislabāk patika?

  • Diāna, 12.a kl.: “Bija ļoti interesanti iepazīties ar arhitektūras objektiem, kuri tika atjaunoti, lai mēs varētu to visu redzēt un iepazīt.”
  • Aļina, 12.a kl.: “Ļoti ieinteresēja Melngalvju nams, īpaši gida stāstījums. Pārsteidza ēkas skaistums un greznība. Ļoti patika divas zāles, kā arī klases biedrs bruņinieka tērpā. Bija interesanti izkalt savu monētu. ”
  • Diāna, 12.a kl.: “Man bija ļoti interesanti klausīties gidu, kas stāstīja mums par to, kas notika Melngalvju namā. Motormuzejā patika aplūkot dažādus vecos auto. ”
  • Viktors, 12.b kl. : “Melngalvju namā es uzzināju ēkas vēsturi un to, kas tur atradās”
  • Aleksandrs, 12.b kl.: “Man ļoti patika ekskursija, it īpaši Motormuzejs, gids ļoti skaidri un interesanti pastāstīja par automašīnu vēsturi. Ekskursijas rezultātā uzzināju daudz jauna”.
  • Helēna, 12.b kl.: “Es sen gribēju apmeklēt Melngalvju namu, un beidzot mans sapnis piepildījās. Tur bija ļoti interesanti. Motormuzeju es apmeklēju jau otro reizi. Šoreiz bija interesantāk, jo ekskursija bija kopā ar gidu, varēja uzzināt arī daudz par automašīnu vēsturi. Mans ieteikums: brauciet uz Rīgas Motoru muzeju un ņemiet ekskursiju kopā ar gidu, tad varēsiet uzzināt daudz vairāk.”
  • Nadežda, 12.b kl.: “Bija ļoti interesanti apmeklēt Melngalvju namu no iekšpuses, es vairākas reizes redzēju to no ielas. Melngalvju manā ļoti patika skaistā arhitektūra, interesanti stāsti par nama dibinātājiem, par tradīcijām. ”
  • Lulu, 12.b kl.: “Man viss patika. Melngalvju namā bija ļoti skaisti, patika vēsturiskā atmosfēra. Interesanti bija skatīties filmu par ēkas rekonstrukciju. Motormuzejā mēs redzējām daudz interesanta vecām automašīnām”.

Ekskursijas laikā skolēni papildināja savas zināšanas par Latvijas kultūru un vēsturi, padziļināja zināšanas par auto tehnikas daudzveidību un attīstības vēsturi.

Paldies “Latvijas skolas somai!”

12. klašu audzinātāji L. Movčane un A. Lazdiņš


 

8.b klases brauciens uz Dailes teātra izrādi “Planēta Nr.85”

23.novembrī kopā ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Daci Druvenieci un klases audzinātāju Artu Kusiņu devāmies ekskursijā uz Rīgu.

Mūsu dienas plānā bija Latvijas Dabas muzejs, atpūtas centrs Lido un Dailes teātris.

Latvijas Dabas muzejā apskatījām Latvijas augus, dzīvniekus. Pārliecinājāmies, ka dabas pasaule mums tiešām ir krāšņa un daudzveidīga. Ne vienmēr ikdienā mēs rūpīgi ieskatāmies un ieklausāmies dabā notiekošajos procesos, bet vajadzētu.

Tad devāmies uz atpūtas centru Lido. Nevar taču uz teātri iet ar tukšu vēderu! Paēdām pusdienas, baudījām jau nedaudz Ziemassvētku noskaņojumu pie lielās, greznās Ziemassvētku egles.

Brauciena galvenais mērķis - Dailes teātra izrāde “Planēta Nr.85”. Daudzi no mums teātrī bija pirmo reizi.

”Izrādē ir runa par pagātni, strīdiem ar vecākiem. Runa ir ne tikai par to, kā pagātnē viss notika, par problēmām ar vecākiem un vecvecākiem, bet arī par to, ka visai rīcībai ir iemesls un visiem cilvēkiem ir sava pagātne. Nevajag spriest par cilvēku, ja tu īsti nepazīsti to cilvēku.” (Agnese Eglīte)

“Izrādē bija attēlotas bērnu un vecāku attiecības dažādos laikos. Mūsu laikos bērniem nekad nav gana un viņi vēlas vēl un vēl, un viņi uzskata, ka tas ir pašsaprotams, ka vecākiem vajag viņiem kaut ko pirkt. Padomju laikos cilvēkiem nebija lielu iespēju kaut ko pirkt, nebija arī iespēju izteikt savu viedokli, tad cilvēki dzīvoja nabadzīgi. Vajag saglabāt ģimenē labas attiecības ar ģimenes radiniekiem, un, lai vai cik dažreiz viņi mūs nokaitina, sadzīvot ar visiem labi, jo mums viņi ir tikai vieni.” (Zane Tabūne)

“Izrāde lika aizdomāties par to, ka patiesībā esam ļoti laimīgi, jo varam dzīvot šajā laikā brīvā valstī, nemaz nezinot to sajūtu, kā ir būt nebrīvam.” (Megija Kļaviņa)

“Tas ir stāsts, kā bija agrākos laikos, kad dzīvoja mūsu vecāki, ko drīkstēja, ko nedrīkstēja. Varējām izjust laiku, kā bija bez telefona, bez datora. Varēju nojaust, kā mani vecāki dzīvoja, kad viņiem bija septiņpadsmit.” (Ernests Krakops)

“Man ļoti patika izrāde, tā bija gan komiska, gan lika aizdomāties par PSRS laikiem. Izrādei varēja ļoti just līdzi. Es iesaku šo izrādi noskatīties citiem. Manuprāt, izrāde ir stāsts par to, ka jābūt pateicīgiem par to, kas ikvienam no mums tiek dots. Par to, ka mūsdienu bērni nesaprot un nav izjutuši tos laikus, iekārtu, kādu ir piedzīvojuši mūsu vecāki. 1985.gads ļoti atšķiras no mūsdienām, cilvēki tajos laikos nevarēja teikt un darīt, ko grib. Es ieteiktu cilvēkiem apmeklēt šo izrādi. Man bija daudz pārdomu pēc izrādes.” (Undīne Kolkovska)

”Sākumā man šķita, ka aizrāde būs garlaicīga, bet es maldījos. Man ļoti patika izrāde. Es vēlētos vēlreiz noskatīties šo izrādi, tā bija interesanta un jautra. Es pirmo reizi savā dzīvē biju teātrī un esmu pateicīga cilvēkiem, kuri piedāvāja braukt uz teātri un noorganizēja šo braucienu.” (Daniela Tihomirova)

8. b klase un skolotāja Arta Kusiņa


 

7. klašu skolēnu ekskursija “Latvijas skolas soma” ietvaros

2018. gada 7. decembrī 7.a un 7.b klases skolēni kopā ar klases audzinātājām V.Lovčinovsku un V.Mežaraupi, kā arī latviešu valodas un literatūras skolotāju J.Taškāni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās ekskursijā uz Rīgu. Ekskursijā devās 37 skolēni.

Kā apskates objektus izvēlējāmies Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Kara muzeju. Dodoties mājup, apmeklējām pirmo iekštelpu batutu parku “Jump Space”.

Ekskursija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika gidu pavadībā, tāpēc uzzinājām ļoti interesantus faktus, piemēram, pašlaik bibliotēkā strādā ap 400 darbinieku un dienā ir iespējams apkalpot 3000 lasītāju, viņu ērtībām ir iekārtotas tūkstoš lasītāju vietas, bibliotēkas krājumā ir vairāk nekā 4 miljoni vienību. Ikvienam ir iespēja dāvināt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai sev nozīmīgu grāmatu, titullapā ierakstot vēlējumu vai personisku stāstu, kas saistās ar šo grāmatu. Tā kopā ar citām tiks glabāta Gaismas pils Tautas grāmatu plauktā, kas sniedzas piecu stāvu augstumā. Interesenti gida pavadībā var doties ekskursijā pa bibliotēku no pirmā stāva līdz divpadsmitajam. Ekskursanti uzzina par lasītavām un bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem, apskata Rīgas panorāmu no augšas. Ekskursijas tiek organizētas latviešu, krievu, angļu un vācu valodā. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apmeklētājiem pieejamas dažādas lasītavas- Periodikas lasītava, kuras krājumu veido Latvijā un citviet pasaulē izdotie laikraksti un žurnāli latviešu valodā, kā arī Latvijā citās valodās publicētie laikraksti un žurnāli. Materiāli saglabājušies no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Audiovizuālajā lasītavā glabājas skaņu un video ieraksti, filmas, multimediju izdevumi, valodas mācību līdzekļu komplekti, aptverot periodu no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Kolekcijā ietilpst klasiskās un populārās mūzikas un teātra mākslas ieskaņojumi, dabas skaņu un tehnisko trokšņu ieraksti. Pieejami arī operu, baletu un koncertu videoieraksti, kā arī dažādu žanru un tematikas filmas. Karšu un ģeotelpiskās informācijas lasītava piedāvā informāciju par Latviju un citām pasaules valstīm. Apmeklētāji var aplūkot kartes, pilsētu plānus, atlantus, globusus, tūrisma ceļvežus.

Latvijas Kara muzejā bija ekskursija pa muzeju un radošā darbnīca ”Kā kļūt par karavīru?” Ekskursijas laikā noskaidrojām, ka Latvijas Kara muzejs ir viens no vecākajiem muzejiem Latvijā. Varējām atklāt Latvijas militāri politisko vēsturi, apskatīt ieroču, foto, dokumentu, ordeņu, formas tērpu kolekcijas. Kā izaicinājums izrādījās radošā darbnīca, jo ne visi bija gatavi pildīt pavēles kā armijā. Par pavēles nepildīšanu bija sods- piepumpēšanās 5 reizes. Radošajā darbnīcā bija dažādi vēstures jautājumi (vajadzēja atpazīt Latvijas prezidentus, bija āķīgi jautājumi par armijas formu, izmēģinājām savu precizitāti šaujot mērķī- labākā izrādījās skolotāja Jolanta).

Tā kā mums, 7. klases skolēniem, patīk aktīvā izklaide un sports, tad lēkāšana uz batutiem JumpSpace batutu parkā bija ne tikai jautra laika pavadīšana, bet arī liels ieguvums mūsu veselībai, jo lēkāšana uz batuta stiprina kaulus, locītavas, kā arī palielina kaulu blīvumu.

Skolēnu atsauksmes:

  • Man ļoti patika Latvijas Nacionālā bibliotēka, jo tā ir ļoti augsta un neparastas formas būve. (Artjoms Kozlovs, 7.b klase)
  • Latvijas Nacionālajā bibliotēkā es uzzināju, ka tā celta pēc G. Birkerta projekta. Iespaidīga celtne! Interesanta ekskursija, interesanti pavadīts laiks kopā ar klases biedriem. Noteikti apmeklētu vēl! (Jekaterina Zeņina, 7.a klase)
  • Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija interesanti! Bijām augšējā bibliotēkas stāvā, varējām apskatīt Rīgu no augšas. Kara muzejā bija interesanti stāsti par Latvijas vēsturi, interesantas ekspozīcijas! (Artūrs Krastiņš, 7.a klase)
  • Ekskursija izdevās! Interesanta informācija, atraktīvi gidi! Atgriezīšos vēlreiz! (Angelina Zapivalova, 7.a klase)
  • Visvairāk atmiņā paliks Latvijas Nacionālā bibliotēka. Daudz stāvu, katrs stāvs citā krāsā. Interesants fakts - varu uzdāvināt kādu grāmatu bibliotēkai! Tik daudz moderno tehnoloģiju! Noteikti apmeklēšu vēlreiz! (Anastasija Veličko, 7.a klase)
  • Gribu kļūt par policisti! Ekskursija Latvijas Kara muzejā mani  pārliecināja, ka piepildīt sapni var ar mērķtiecību, darbu. (Daniella Saveļjeva, 7. b klase)

 

Apraksta nav!

 


 

10.a iepazīst Rīgu, mākslu un bauda teātri

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 10.a klase izmantoja “Latvijas skolas somas” līdzekļus, lai dotos uz Rīgu, apmeklētu teātri un paplašinātu savu kultūras apvārsni, jo pirms izrādes apmeklējām arī Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un iepazinām mazās Vecrīgas ieliņas.

LNM muzejā apskatījām gan latviešu, gan dažādu ārzemju mākslinieku gleznas. Mākslas muzejā mums bija uzdevums nofotogrāfēties pie sev tīkamākās gleznas, t.i.,  pie gleznas, kura tajā brīdī visvairāk uzrunāja.

Pēc muzeja apmeklējuma varējām apskatīt Vecrīgu pirms svētkiem, jo ekskursija notika 6.novembrī, mazu brīdi pirms Latvijas 100 – tās dzimšanas dienas. Pastaigas beigās visi kopā nofotografējāmies pie Brīvības pieminekļa. Ieguvuši nelielu patriotisma devu, gājām uz vakara gaidītāko notikumu – teātri.

Apmeklējām Dailes teātra izrādi “Svinības”. Izrāde mums patika, jo tā bija reālistiska, bet tajā pašā laikā nedaudz noslēpumaina un aizraujoša. Priecājāmies uz skatuves ieraudzīt jau visiem pazīstamus aktierus. Pēc teātra, braucot mājās, vēl visi pārrunājām sižetu un pastāstījām savas emocijas par izrādi.

Kopumā esam ļoti apmierināti ar ekskursiju un pateicamies, ka bija šāda iespēja izmanot valsts piešķirtos  līdzekļus.

Dace Druveniece

 


 

Lielisks brauciens!

Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros 26.11.2018. Jēkabpils 2.vidusskolas četrdesmit 2.klašu un speciālās izglītības klases skolēni apmeklēja Rēzeknes teātra “Joriks” muzikālo izrādi “RIEKSTKODIS” pēc E.Hofmaņa pasakas motīviem.

Skolēni uzrakstīja atsauksmes par redzēto.

  • Iļja, 2.b klase: Nesen ar klasi mēs bijām ekskursijā Rēzeknē. Braucām ar autobusu. Autobusa šofere bija sieviete. Pa ceļam mūs baroja un mēs spēlējām spēles. Bija jautri. Kad atbraucām uz teātri, skatījāmies pasaku “Riekstkodis”. Aktieri uz skatuves dziedāja un dejoja. Skanēja skaista mūzika. Mēs uzzinājām, kā pasakas galvenais varonis kļuva par riekstkodi – pie visa bija vainīgas peles. Izrāde man ļoti patika. Bija skaisti un interesanti. Pēc uzveduma mēs atgriezāmies mājās  ar patīkamiem iespaidiem.
  • Vladislavs, 2.b klase: 26. novembrī visa mūsu klase devās ekskursijā uz teātri. Teātris atradās Rēzeknes pilsētā. Es īstā teātrī biju pirmo reizi. Izrādes nosaukums bija “Riekstkodis”. Izrāde man ļoti patika. Esmu ļoti apmierināts ar braucienu.
  • Kirils, 2.b klase: Šī gada novembrī visas otrās klases brauca uz izrādi. Braucām mēs ar autobusu, brauciens ilga pusotru stundu. Autobusā mēs spēlējāmies, runājām. Mums nebija garlaicīgi. Rēzeknes pilsētā izrāde notika kultūras namā. Zāle bija pilna. Mēs skaļi applaudējām aktieriem, tāpēc ka uzvedums ļoti patika.
  • Dins, 2.а klase: Man ļoti patika brauciens ar klasi uz izrādi “Riekstkodis”. Un uz skatuves visinteresantākās bija peles.
  • Aleksandra, 2.а klase: Bija ļoti skaisti, neparasti, dīvaini, bailīgi, interesanti un aizraujoši. Man ļoti patika.
  • Aleksandrs, 2.а klase: Izrāde bija lieliska. Man bija labi un es biju priecīgs.
  • Poļina, 2.а klase: Man ļoti patika izrāde. It īpaši patika Riekstkodis. Bija viņu žēl. Teātrī bija forši. Paldies!
  • Vladlens, 2.а klase: Brauciens bija satriecošs! Izrāde bija ļoti interesanta, tikai žēl, ka tik īsa, un brauciens autobusā paskrēja ļoti ātri, kā viena minūte.
  • Dmitrijs, 2.а klase: Nekad nebiju domājis, ka teātrī var būt tik tumšs, un patika mūzika.
  • Kristiāns, 2.а klase: Teātrī ļoti patika. Bija jautri, forši un lieliski!
  • Darina 2. klase:Teātrī es redzēju princesi, karali, karalieni. Kad peles dejoja, bija mazliet bail, bet es zināju, ka viss būs labi. Labs brauciens! Es atkal gribu uz teātri.

 


 

8.a klase “Latvijas Skolas somas” ideju īstenojot

2018.gada 16.novembrī Jēkabpils Valsts ģimnāzija posās koncertam par godu Latvijas Neatkarības proklamēšanas simtgadei, arī mēs, 8.a klase, bijām ieinteresēti koncertā gan kā dalībnieki (lielākā klases daļa), gan kā skatītāji.  Tomēr mūsu prātus nodarbināja arī pēc koncerta gaidāmais pasākums. Izmantojot “Skolas soma” piedāvāto iespēju apmeklēt kultūras pasākumu, mums bija ieplānots brauciens un Dailes teātra izrādi “Planēta Nr.85” un gaismas festivāla “Staro Rīga” objektu apskate.

Dailes teātris ir viens no lielākajiem profesionālajiem Latvijas teātriem, un tam ir sena vēsture. Daudzi no mums Dailes teātrī bija pirmoreiz, un mums patika atmosfēra, lielā zāle, skatuve. Izrāde “Planēta nr 85” tapusi ar LR Kultūras ministrijas atbalstu, gatavojoties Latvijas simtajai gadadienai. Tās režisors ir Dmitrijs Petrenko.

Izrāde rosina domāt gan par pagātni, gan šodienu, jo piedāvā kopā ar galveno varoni ieskatīties 1985.gadā. Tas ir vēl padomju laiks Latvijā, bet saskatāmas nojausmas par gaidāmajām pārmaiņām. Izrādē izmantota M. Brauna mūzika, to mūsu vecāku jaunībā izpildīja ansamblis “Sīpoli”.

Izrāde it kā ir par nopietniem jautājumiem, tomēr tās laikā daudz smējāmies. Aktieri meistarīgi iejutās savos tēlos, un skatītāji devās ceļojumā laikā kopā ar viņiem. Mums neko daudz neizsaka Brežņeva vārds, pionieru kaklauts, kas bija uzsiets Dārtas Danevičas (mūsu skolas absolventes) varonei, arī multeņu varoņi šķita bērnišķīgi, bet mēs ieguvām vielu pārdomām par attiecībām ģimenē, par nesenās valsts vēstures faktiem, par laikmeta lomu cilvēka dzīvē. Mums patika mūzika, specefekti. Teātris atstāja pozitīvu iespaidu. Kad vēstures stundā runāsim par 80.gadiem Latvijā, mums būs priekšstats par dzīvi šajā laikā. Mums ir grūti saprast ierobežojumus, ko vara uzspieda iedzīvotājiem, izrādē tie bija skaidri saskatāmi. Arī izsekošana, noklausīšanās, nodevība ir jēdzieni, kurus grūti attiecināt uz mūsdienu cilvēka dzīvi.

Izrādē tika uzdots jautājums, kāpēc vecāki neļauj bērniem pašiem izlemt, ko viņi vēlas darīt. Noskatoties izrādi, atbilde bija skaidra – viņu pašu iepriekšējā pieredze liek būt piesardzīgiem un censties pasargāt no kļūdām savus bērnus. Bet mācāmies jau tikai no savām kļūdām... Vērtējot izrādi, vienojāmies, ka mums tā patika. Varbūt nedaudz bērnišķīga šķita publika, jo zālē bija daudz jaunāko klašu skolēnu.

Teātra izrāde beidzās 20.10, un mums bija laiks apskatīt gaismas festivāla “Staro Rīga” objektus. Skolotāja bija izplānojusi maršrutu ar mērķi iepazīt objektus, kas saistīti ar valsts pārvaldi, vēsturi. Ejot pa Brīvības ielu, nonācām pie Ministru kabineta, tad Esplanādē, pie Brīvības pieminekļa, Doma laukumā, pie Saeimas nama, Rīgas pils un Nacionālā teātra.

Iespaidi ļoti dažādi: dažiem sala, un viņi nespēja koncentrēties objektu aplūkošanai, citi ar interesi iedziļinājās gan vizuālajā, gan informatīvajā saturā. Bija interesanti iepazīt Rīgu, īpaši Vecrīgu tumsas laikā, kad ar gaismas palīdzību ēkas, laukumi, tilti un pieminekļi tika pārvērsti mākslas darbos, kurus papildināja arī mūzikas un teātra elementi. Bijām dzirdējuši par šāda festivāla esamību, tikai daži no mums bija vērojuši klātienē, tāpēc mūsu pieredzei tas bija jauns notikums.

Pie Saeimas bija izveidots objekts “Pie Latvijas šūpuļa, tā centrā bija novietota vienīgā vizuālā valsts proklamēšanas liecība – Viļa Rīdzenieka fotogrāfija “Latvijas Republikas proklamēšana 1918.gada 18.novembrī Rīgā”, tā kļuvusi par mūsu valsts dibināšanas simbolu.  

Pie Rīgas pils skatījāmies audiovizuālo Latvijas stāstu, ko veidoja uzrunas un svētku vēlējumi mūsu tautai un valstij no 20. gadsimta spilgtākajām personībām. Viņu balsis un portreti tika ievīti Lielvārdes jostā, ieaužot tajā zināšanas par to, kas Latvija ir, bija un būs.

Festivāla tēma šogad bija “Augšām cēlās Gaismas pils”, kas noslēdz iepriekšējos gados uzsākto Ausekļa un Jāzepa Vītola darba “Gaismas pils” rosināto tematiku  – “Gaismu sauca”, “Gaisma ausa” un “Uz zvaigznēm”. Festivāls sveic Latviju dzimšanas dienā, vairojot gaismu un dzīvesprieku, izgaismojot Rīgas ielas un vēsturiskās ēkas, tiltus un pieminekļus, parkus, laukumus un pagalmus. Mēs izbaudījām daļu no piedāvājuma un domājam, ka kādreiz atgriezīsimies festivālā patstāvīgi.

Mūsu 16.novembris bija krietni garāks par reālo laiku, jo paspējām pieredzēt un izdzīvot skolas koncertu un uzstāšanos tajā, noskatījāmies teātra izrādi “Planēta nr.85” un iepazinām gaismas festivāla piedāvāto programmu. Dodoties projām no Rīgas, pa autobusa logu vērojām Nacionālās bibliotēkas - mūsdienu Gaismas pils - un Rīgas tiltu gaismu spēles, pamanījām, kā naksnīgajās debesīs ieurbjas stari no izgaismotajiem objektiem un tajos esošajiem prožektoriem.

Vakariņas un ceļš mājup bija gan ilgs, gan īss reizē. Klases skolēni, izvērtējot braucienu, norāda, ka arī atmosfēra autobusā, iespēja komunicēt ar klasesbiedriem jāpievieno kā pievienotā vērtība. Mēs veltījām laiku cits citam, kas skolas ikdienā ne vienmēr iespējams.

Klases audzinātāja joprojām saka, ka viņai patīk ar mums kopā doties pasaulē. Viņai esot arī prieks par mūsu uzvedību, prasmi novērtēt situāciju, kurā nonākam, un attiecīgi koriģēt savu uzvedību. Un mums bija īpašais autobuss, kas nogādāja tuvu mājām, izbraucot līkločus pa Jēkabpils ielām. Paldies vecākiem un akcijai “Latvijas Skolas soma” par šo iespēju. Esam atvērti piedāvājumiem doties nākamajā braucienā.

Klases viedokļus izlasīja un salika kopā audzinātāja Inga Ermansone

 


 

Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija “Padomju laiki”
un Latvijas Dabas muzejs Rīgā

Projekta “Skolas soma” ietvaros mēs, 37 devīto a un b klašu skolēni apmeklējām Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju "Padomju gadi" - plašāko 20. gadsimta 50.-80. gadu kultūrvēsturiskajam mantojumam veltīto ekspozīciju Baltijā - trīs stāvos, 1060 m2 platībā. Ekspozīcijas mērķis - parādīt padomju cilvēka dzīvi tās daudzpusībā: visu dzīves pušu ideoloģizāciju, sadzīvi, darbu un atpūtu, izglītību un kultūru.

Latvijas Dabas muzejā apskatījām ekspozīciju “Latvijas putni un dzīvnieki”.

Skolēnu atsauksmes:

  • Abos muzejos bija ļoti interesanti, it īpaši patika ekspozīcija “Padomju laiki”, jo ekskursijas vadītāja ļoti aizraujoši stāstīja par divdesmitā gadsimta laiku. (I.Skrimble)
  • Man ļoti patika mūsu ekskursija. Mēs uzzinājām, ka 2016. gadā Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs uzsāka projektu: pastāvīgās ekspozīcijas “Padomju gadi” izveidošanu trīs stāvos. 2017. gadā tika pabeigta 1. kārtas realizācija, kas ir ieguvusi plašu sabiedrības atzinību. Otrās kārtas izveide tika noslēgta 2018. gada novembrī, līdz ar to pilnībā pabeidzot ekspozīciju. Mēs iepazināmies ar to laiku kultūras un sociālo dzīvi.
  • Latvijas Dabas muzejā mēs iepazināmies ar Latvijas dzīvniekiem un putniem. Ļoti sīki mums pastāstīja par cilvēka organismu, mēs varējām apskatīt arī cilvēka iekšējos orgānus.
  • Mēs apmeklējām arī “Lido” (K.Isakova)
  • Man ekskursija ļoti patika, īpaši ekspozīcija “Padomju laiki”. Bija interesanti uzzināt, kā dzīvoja mūsu vecāki, vecvecāki. Muzejā apskatījām arī padomju laika automašīnas. Tas bija aizraujoši! Latvijas Dabas muzejā mēs apskatījām putnu un dzīvnieku izbāzeņus. Aizraujošs bija gides stāstījums par Latvijas dzīvnieku pasauli un cilvēka uzbūvi. (P.Burdeļnaja)

9.a un 9.b klašu audzinātājas J.Ivanova, I.Rusiņa

 

Apraksta nav!

 


 

Interešu izglītības centra „Lielvārdi” un
’’Zelmas maiznīcas’’ apmeklējums Lielvārdē

Visi mīl ceļot. Šoruden, 6.novembrī četrdesmit 4.a un 4.b klases skolēni devās uz Lielvārdi. Pa ceļam mēs labprāt aplūkojām rudens ainavas, bijām pārsteigti par mūsu Pļaviņu HES.

Lielvārdē mēs apmeklējām Izziņas un eksperimentu centru. Centrs "Lielvārdi" piedāvā interaktīvas izglītojošas nodarbības skolēniem par dažādām tēmām. Mēs piedalījāmies eksperimentos ar Elektrību un iepazināmies ar 3D modelēšanas un 3D printēšanas pamatiem.

Nodarbību vadītāju pavadībā skolēni sākumā apguva teorētiskās zināšanas un pēc tam tās nostiprināja praksē ar dažādiem eksperimentiem.

Šajā nodarbībās uzzinājām par to, kas ir elektrība un kur tā rodas. Iemācījāmies saslēgt dažādus slēgumus un uzzinājām, kādi drošības noteikumi jāievēro darbojoties ar elektroierīcēm!

Noskaidrojām, kas ir 3D datormodelēšana un kur to šodien pielieto. Skolēni paši iemēģināja roku telpiskajā modelēšanā, lai saprastu, ka izmantojot modernākās tehnoloģijas, šis process nav nemaz tik sarežģīts un, galvenais, tas ir aizraujoši! Bērni paši iemēģināja – savu skolas modeli.

Centrs "Lielvārdi" piedāvā vērtīgas nodarbības, kas var palīdzēt jauniešiem izvēlēties savu nākotnes profesiju un karjeru. Eiropas Sociālā fonda projekts “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” piedāvā īstenot izglītības iestādēm šīs nodarbības.

Pēc tam mēs projekta “Skolas soma” ietvaros apmeklējām Lielvārdes novada Lielvārdes pagasta “Zelmas maiznīcu”, kuras pamatnodarbošanās ir mājražošana. Īpašniece Ligita Lastmane nodarbojas ar maizes cepšanu mājas apstākļos. Skolēniem tika dota iespēja ieskatīties mazās ceptuvītes darbībā, izskaidrots maizes ražošanas process. Visi bērni izcepa dažādus kliņģerus.

Kopā ar saimnieci Ligitu dziedājām tautas dziesmu. Pēc tam gājām rotaļās. Noslēgumā dzērām piparmētru tēju ar pašu ceptiem kliņģeriem.

Šis brauciens uz mums visiem atstāja neaizmirstamu iespaidu.

Gribam pateikties skolas administrācijai par doto iespēju organizēt šādu mācību ekskursiju.

Sirsnīgu pateicību izsakām autobusa vadītājam Vilnim Cirponim par uzmanīgo attieksmi pret mums!

Bērnu atsauksmes:

  • Maiznīcas saimnieki savu darbu dara patiesi un no sirds!
  • Man ļoti patika ekskursija! Sevišķi Zelmas maiznīca!
  • Interesanti bija eksperimenti ar elektrību!
  • Gribu vēl reizi apmeklēt šīs vietas!
  • Ļoti interesanti bija izveidot mūsu skolas modeli!

4.klašu audzinātājas: S.Jekaraševa, T. Novikova

 

Apraksta nav!

 


 

12.klašu paralēļu kultūras izbrauciens

Skolas soma ir viens no Latvijas simtgades svētku projektiem, kas īstenots kā dāvana jaunajai paaudzei, lai tā apzinātos par savas valsts vērtībām un izglītotos netiešā mācības procesā, nevis ierastajā skolas solā, kurā zināšanas tiek iegūtas tradicionāli. Tādēļ arī divpadsmitie ar klašu audzinātājām izmantoja projekta finansējumu, lai 28. novembrī iesēstos divos autobusos un kopā brauktu uz Rīgu pavadīt dienu kultūrā, un zināšanas iegūtu ne tikai racionāli, bet arī empīriski ar maņu orgāniem, esot blakus izziņas objektiem un redzot, dzirdot, taustot.

Katram skolēnam tika piešķirti 7 eiro, kuri tika izmantoti Dirty Deal Teatro Ingas Tropas režisētās izrādes “Dvēseļu Utenis” apmeklēšanai, taču līdz tam klasēm tika dots brīvais laiks kultūras objektu apskatei pēc savas izvēles.

12.A klase audzinātājas Ingas Saulītes pavadībā devās uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kurā aplūkoja ne tikai pastāvīgo ekspozīciju, bet arī izstādi “PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme”, kurā apskatīja dzīves ritējuma motīvu.  Savukārt 12.B ar klases audzinātāju Anitu Vītolu devās un mākslas muzeju “Rīgas Birža”, LNMM departamentu, kas satur lielāko ārzemju mākslas kolekciju Latvijā un pat ēģiptiešu mūmiju koka sarkofāgā.

Turklāt klases 12.C un 12.D un to skolotājas Anita Grigaloviča un Ingrīda Feldmane apmeklēja Nacionālā vēstures muzeja izstādi “Latvijas gadsimts”, kurā 700 kvadrātmetros mēs varējām izstaigāt Latvijas vēstures ceļu – sākot no neatkarības pasludināšanas līdz pat mūsdienām. Arī izstāde ir simtgades veltījums, ko ir sagatavojuši 68 valsts muzeji.

“Latvijas gadsimtā” bija apskatāmi 1500 priekšmeti – karavīru tērpi, rakstiskie avoti, vizuālie materiāli, sadzīves piederumi – viss, kas raksturoja dzīvi noteiktajā vēstures periodā. Bija noklausāmi 18 audio ieraksti – piemēram, varējām dzirdēt, kā Latvijas himna skanēja pirmajā brīvvalsts laikā. Tika skatāmi 25 videosižeti – īsfilmas, intervijas u.tml. Apmeklētāji varēja tiklab apskatīt izstādi, kā arī paši darboties, rakstot ar tinti, mēģinot lietot vienu no pirmajiem Latvijā pieejamajiem datoriem, izveidojot savu vēlēšanu skrejlapu.

Izstādes pēdējā telpā, kas bija veltīta Latvijai šodien, tika uzdots noslēguma jautājums – “Ko es varu darīt Latvijai?” Tad nu, izstaigājot mākslas un vēstures muzejus, varam uzdot sev šo jautājumu, kas, cerams, spēs radīt atbildi tam, kā valsts telpu, kurā dzīvojam, pakāpeniski darīt labāku.

Kad klases atsevišķi izstaigāja muzejus, dienas vidū sanācām kopā, lai noskatītos izrādi “Dvēseļu utenis”, kurā Dirty Deal Teatro zāles skatītāju krēslos bijām tikai mēs, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas divpadsmitklasnieki un skolotājas.

Izrādes centrā atrodas Latvijā dzīvojošu sešu studentu kopiena, kuru likteņus izsķir nevis valsts ģeopolitiskā atrašanās vieta starp rietumiem un austrumiem, bet paaudzes atrašanās laikā starp sabiedrībā neatrisinātiem pagātnes konfliktiem un neziņu par nākotni. Tā vietā, lai studenti, kas dzīvo kopā vienā komunālajā dzīvoklī, iepazītu cits citu reālajā dzīvē, viņi salīdzina vecāku un vecvecāku nostāstus par pagātni. Tā kā šiem jauniešiem bija diezgan dažādi radu raksti, katram no viņiem bija atšķirīgas domas par pārējiem dzīvokļa iemītniekiem.

Izrādes laikā seši studenti metas intelektuālā kaujā, kurā cīnās nevis par atbrīvošanos no iebrucēju jūga, bet par atbrīvošanos no stereotipiem un savu vectēvu pagātnes rēgiem. Jaunieši sadzīviska konflikta laikā dekonstruē mītus par nacionālo identitāti, lai neļautu savu vectēvu bailēm un aizvainojumiem noteikt mūsdienu jauniešu izvēles un cīnītos par kopīgu vērtību sistēmu, kuras centrā atrodas cilvēks.

Vairāki 12.klašu skolēni arī izteica dažādas atsauksmes par izrādi, kas lielākajai daļai bija atstājusi diezgan patīkamu iespaidu, daži no tiem:

Daniels Pavlovičs: “Ļoti izklaidējoša un baudāma izrāde oriģinālā risinājumā. Nekad iepriekš vēl nebiju redzējis tik prasmīgu aktieru adaptēšanos skatuves apstākļiem. Neizpalika arī šokējoši momenti, taču tie piedeva izrādei vajadzīgo “asumiņu”, tā bija īsta, un īsta bija arī cigarešu dūmu smaka.”

Krista Abatniece: “Interesanta izrāde, negaidīti šķita tas, ka aktieri sēdēja ledusskapjos un uzrunā auditoriju atrodoties tajos. Vienīgais mīnuss ir tāds, ka gaidīju kādu kulminācijas brīdi, taču izrāde bija beigusies, tam īsti nesākoties.”

Līga Bārbale: “Izrāde atspoguļoja mūsdienu ainu, kad jaunieši iedzēruši uz rīta pusi sāk apspriest tēmas, kurām nav iespējams atrast vienu konkrētu risinājumu. Domu varēja uztvert, taču neuzskatu, ka būtu jāmaksā tādu summu par ainām, kuras ikviens, kas ir viesojies Vecrīgā, ir redzējis. Es saprotu, ka teātra izrāde atspoguļoja mūsdienas, bet nedomāju, ka vēlētos vēl vienu reizi sēdēt telpās, kur aktieri pīpē, apmētā viens otru ar ēdienu, noskatīties dzeršanu un to, kā aktieri viens otru apgrābsta.”

Rēzija Neifelde: “Nekad nebiju iedomājusies, ka teātri var rādīt arī no ledusskapja! 

Renāte Silakalne: “Intriģējoši. Oriģināli. Neatkārojami. Šedevrs – mūsdienu mākslas šedevrs.”

Renāte Rāviņa, Paula Vakarina 12.C

 


 

Ģimnāzijas "Skolas somas" pasākumi

11.a klases rudens ekskursija

2. novembrī mēs, 11.a klase un audzinātāja Dace Seglēre, devāmies rudens ekskursijā uz Rīgu. Projekta “Latvijas Skolas Soma” mērķis ir katram skolēnam nodrošināt iespēju pašam pieredzēt Latvijas dabas un kultūras vērtības, iepazīt zinātnes sasniegumus un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus. Plānojot ekskursiju, iecerējām to daudzpusīgu,  un plānoto realizējām - apmeklējām Latvijas Universitātes Dabas māju, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju, kā arī izrādi “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” Dailes teātrī.

Lai gan Latvijas Universitātes Dabas mājā notika mācību process, gides pavadībā mums tika sniegta iespēja apskatīt visdažādākās ēkas telpas un to funkcijas. Dabas mājai ir 7 virszemes stāvi, pagrabstāvs un jumta stāvs. Interesanti šķita, ka pirmo divu stāvu pieejamība ir 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā, grāmatas bibliotēkā var izņemt un nodot pats bez bibliotekāres klātbūtnes, ēkā ir skaņu izolējošas kapsulas radošam grupu darbam, letes individuālam darbam, zviļņi un dīvāni gaiteņos, kā arī moderni iekārtota atpūtas zona plašajā iekšpagalmā. Dabas mājā ir izbūvētas 73 studentu mācību laboratoriju telpas un 65 zinātniski pētnieciskā darba laboratoriju telpas. Kopumā ir 30 auditorijas, un lielākā ir auditorija, kura spēj uzņemt 300 cilvēkus. Latvijas Universitātes nākotnes plāns ir uzbūvēt studentu pilsētiņu, kurā savstarpēji varētu sadarboties studenti no dažādām profesijām. Secinājām, ka studentu pilsētiņas un Dabas mājas veidošanas procesos ļoti tiek domāts par studentu ērtībām un modernu mācīšanos.

Pēc Dabas mājas devāmies baudīt mākslu uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju. Tā krājumu veido septiņas kolekcijas: tekstilmākslas, keramikas, metālmākslas, ādas mākslas, dekoratīvā koka mākslas, stikla mākslas un dizaina kolekcija. Muzeja pastāvīgā ekspozīcija iepazīstina ar Latvijas vadošo dekoratīvās mākslas un dizaina mākslinieku daiļradi, kā arī stāsta par dekoratīvajā mākslā un dizainā dominējošiem stiliem un virzieniem laika posmā no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Izstāžu veidošanā muzejs radoši izmanto savu un citu muzeju krājumus, lai attīstītu sabiedrības izpratni par dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina vēsturi, tagadni un nākotni. Nozīmīga loma muzejā ir pievērsta mūžizglītības darbam, lai sekmētu sabiedrības interesi par dekoratīvi lietišķo mākslu, amatniecību un dizainu.

Ekskursijas noslēgumā apmeklējām Dailes teātri. “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” ir traģikomēdija 2 cēlienos. Režisors Aleksandrs Morfovs izrādi iestudējis pēc amerikāņu rakstnieka Kena Kīzija romāna „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" (1962) un Miloša Formana filmas (1975) ar Džeku Nikolsonu galvenajā lomā. Galvenais varonis Makmērfijs ir dzimis brīvībai. Bezrūpīgais, brutāli sirsnīgais kāršu spēlmanis, kurš psihiatriskajā slimnīcā nokļuvis, izvairoties no labošanas darbiem, ir cienīgs pretinieks māsai Rečidai. Nav īsti skaidrs, vai ārprātīgs esi tu pats, vai arī visi apkārtējie. Traģiski komiskie notikumi finālā noved pie attīrīšanās un atbrīvošanās - kaut arī par dārgu cenu. Režisors Aleksandrs Morfovs ir īsts teātra burvis ar smalku humora izjūtu, kura iestudējumiem raksturīga īpaša mākslinieciska pasaule un karnevālisks vieglums. Tā ir pasaule, kurā cieši savijas realitāte un izdoma, komiskais un traģiskais, bērnišķīgi naivais un nopietnais. Šī izrāde apmāna, aizrauj un smīdina skatītājus un piedāvā spilgtu emociju paleti.

Dienas beigās bijām ļoti apmierināti par gūtajām zināšanām muzejos un emocijām pēc izrādes. Apzināmies, ka “Latvijas skolas soma” sniedz iespēju izzināt Latviju, un novērtējam to. Ekskursija patiešām izdevās, jo esam paplašinājuši savu redzesloku dažādās jomās un spējam diskutēt par tām.

11.a klases vārdā – Līva Rateniece

Cēsu viduslaiku pils, atrakciju parks “ozolkalns”

Ekskursija_cesu_pils30.oktobrī mēs - 7.a un  7.b klase - devāmies ekskursijā uz Cēsīm. Tur apskatījām Cēsu viduslaiku pili.

Gids pastāstīja, kā radusies Cēsu pils, kāda bija pils dzīve, iedzīvotāji. Bija interesanti to klausīties un daļēji piedzīvot, kāpjot pils tornī. Cēsu pilī patika ekskursija ar lukturiem pa pili  un gides stāstījums.  Visi papildināja savas zināšanas un uzzināja daudz ko jaunu par vēsturi, dzirdēja un mācījās lūgšanu latīņu valodā, iepazina pili, kā arī viduslaiku azartspēles, par kurām mūku bruņinieki tika sodīti. Nedaudz nosalām, bet mūs sasildīja “Viduslaiku skrējiens”. Tajā ieguvām daudz zināšanu un bija jautri. Iveta saka: “Manuprāt, vissmieklīgākais bija, kā mūsu komanda skrēja pakaļ omītēm, uzrunāja tās  un centās uzzināt, kur atrodas konkrētais objekts.” Šajā skrējienā godpilno 1. vietu ieguva komanda ar nosaukumu “Sasalušie meklētāji”. Pēc Cēsu pils un “Viduslaiku skrējiena” devāmies uz šķēršļu trasi “Ozolkalns”. Trase bija sadalīta trīs līmeņos. Pati augstākā un bailīgākā trase bija trešais līmenis. Tikai paši drosmīgākie skolēni devās uz šo trasi. Kad visi bija izgājuši savas izvēlētās trases, cepām desiņas un zefīrus uz ugunskura. Dalījāmies ar savām sajūtām, kādas ieguvām, ejot pa trasēm, un vienkārši lieliski pavadījām laiku kopā.

Apkopojot klasesbiedru viedokļus par ekskursiju, izvēlējāmies akcentēt trīs no tiem.

  • Lindas emocijas pēc šīs ekskursijas bija šādas: “Man ļoti patika ekskursija. Es uzzināju daudz jauna par Cēsu pili. Iepazinu Cēsu vecpilsētu. Bija interesanti jautāt iedzīvotājiem, kur atrodas kāds objekts. Trase arī bija interesanta, bet bailīga. Protams, klasesbiedri bija draudzīgi un atbalstīja cits citu. Paldies par šo ekskursiju!”
  • Andreja domas pēc ekskursijas: “Man ekskursijā patika orientēšanās pa Cēsu vecpilsētu un pastaiga pa Cēsu pili. Paldies par ekskursiju! Gaidām nākamo.”
  • Riharda domas pēc ekskursijas: “Man ekskursija patika! Aukstie laikapstākļi padarīja orientēšanos labāku, jo visi centās pēc iespējas ātrāk sasildīties, tāpēc cītīgi meklēja konkrētos objektus. Šķēršļu trase attīstīja mūsu fiziskās spējas, spēju kontrolēt savas bailes un koordināciju.”

Vārdu sakot, lielākajai daļai skolēnu šī ekskursija patika. Mums katram bija savas emocijas, kuras dažkārt nespējam izteikt vārdos. Šī bija ļoti aktīva, jautra un interesanta un izglītojoša diena kopa ar klasesbiedriem. Ar nepacietību gaidām nākošo!

7. a un 7. b klases vārdā,  Beāte un Kristiāna

10.b un 10.c  iepazīst teātra mākslu, LNB un LU Dabaszinātņu centru

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 10.b un 10.c klases ātri pieņēma lēmumu “Manas skolas somas” naudu izmantot braucienam uz teātra izrādi. Teātra apmeklējums tika apvienots ar vēl diviem pasākumiem, lai diena Rīgā tiktu optimāli izmantota izglītojoši audzinošiem mērķiem. Pa dienu apmeklējām Latvijas Nacionālo bibliotēku un LU Dabaszinātņu akadēmisko centru (daloties grupās), kā arī Latvijas simtgadei veltīto izstādi Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (daloties grupās).

Bibliotēkas un zinātņu centra apmeklējums iepazīstina skolēnus ar nākotnes iespējām, izvēloties studijas, un ne tikai. Jau šobrīd,  mācoties ģimnāzijā,  skolēni var izmantot šo iestāžu pakalpojumus.

Iespaidīga un izglītojoša bija Latvijas simtgades izstāde muzejā. Interesanta ir izstādes materiālu saistība ar Jēkabpili - vairāki no tiem nāk no Jēkabpils vēstures muzeja fondiem. Izstādes apmeklējumam skolēni bija saņēmuši uzdevumu vēstures stundā, kur arī izvērtēja redzēto.

 Teātru repertuārā izvēle nav plaša – maz  vidusskolēniem piemērotu izrāžu. Tāda sākotnēji šķita izrāde “Zēni”, taču biļešu uz šo izrādi nepietika visiem. Laimīgā kārtā 6.11. tajā pašā laikā un teātrī bija izrāde “Svinības”.

Neparasti šķita teātrī ierasties tik lielai skolēnu grupai (50), taču braucieni lielā grupā ir skolēniem izdevīgi finansiāli, jo ir mazi izdevumi par transportu. Apmeklēt teātra izrādes ar ģimeni ir dārgi, un tādēļ nepārsteidz fakts, ka daudzi 10-klasnieki teātrī bija pirmo reizi. Skolēni bija pārsteigti par teātra mūsdienīgumu, par to, ka izrādes ir tik pietuvinātas reālai dzīvei. Jāatzīst, ka, izvēloties izrādes, par to tika piedomāts! Taču bija arī skolēni, kam ne īpaši patika tas, ka izrādē smēķē, lieto lamu vārdus…

Acīmredzot jāturpina kolektīvi teātra apmeklējumi, daudzveidojot izrāžu izvēli saturiskā ziņā.

Brauciens projekta “Mana skolas soma” ietvaros jāvērtē kā īpaši izdevies, jo:

  • ietver vairākas un dažādas izglītojošās un audzinošās jomas (karjeras, pilsoniskās attieksmes, kultūras, garīgās izaugsmes u.c.),
  • viena brauciena laikā, optimāli izmantojot laiku, iepazīti 3 objekti (pasākumi),
  • piedalījies maksimāli liels skolēnu skaits,
  • brauciena izmaksas no skolēnu vecāku puses ir zemas.

Pārstāvot 10.b un 10.c – 10.b kl. audzinātāja sk. Dzintra Priekule

 


 

Iniciatīva „Latvijas skolas soma” ienāk Jēkabpils pamatskolā

Uzsākot jauno mācību gadu, 16 mūsu skolas piekto un sesto klašu skolēniem bija iespēja apmeklēt iniciatīvas “Latvijas skolas soma” atklāšanas pasākumu “Arēnā Rīga”.

Aicinot skolēnus kļūt par šīs iniciatīvas vēstnešiem savās skolās, pasākuma noslēgumā klātesošos uzrunāja Latvijas Republikas Ministru prezidents un iniciatīvas “Latvijas skolas soma” patrons Māris Kučinskis, Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Bet pirms tam teju seši tūkstoši pamatskolas vecuma skolēnu no ikviena Latvijas novada varēja piedalīties interaktīvās darbnīcās, koncentrētā veidā atklājot Latvijas daudzveidību, sasniegumus, inovācijas, kultūru, vēsturi un tradīcijas. Piemēram, leļļu un filmu darbnīcā ''Animācijas Brigāde'' varēja vairāk uzzināt par filmu tapšanas procesa aizkulisēm; mūzikas istabā – apgūt skrečošanas pamatprasmes; video studijā dalīties iespaidos, ko katram nozīmē Latvija un kādu viņi to redz nākamajos simt gados. Protams, iespaidīgākā pasākuma daļa -   koncerts “100 Latvijas stāsti 100 minūtēs” kopā ar tādiem Latvijas māksliniekiem kā Rūta Dūduma, The Ludvig, grupa “DaGamba”, Edavārdi, Justs, grupa “Auļi”, simfoniskais orķestris un citiem māksliniekiem un dejotājiem.

Paldies par šo iespēju un sadarbību turpmākajā projekta īstenošanas gaitā sakām Jēkabpils Bērnu un jauniešu centra Vizuālās, vides un jaunatnes lietu izglītības metodiķei Elīnai Puķei.

Jēkabpils pamatskolas direktora vietnieks Sarmīte Straume

Galerija ISTABA, teātris „Karnevāls un kartupeļu salāti”

Projekta „Skolas soma” ietvaros 28. septembrī Jēkabpilī BJC 4.klašu skolēniem bija iespēja noskatīties izrādi, kas veidota pēc A. Kivirehka grāmatas motīviem. Izrādes pamatā ir interesanta divu aktieru saspēle, kuri spēj iejusties dažādos, brīžiem pilnīgi atšķirīgos, tēlos. Sākumā ierodas Mija, kas ir dzimšanas dienas gaviļniece, viņas draudzene Katrīna, labi paēst mīlošais Oskars un sīkais Aksels, kurš var ielīst pat galda atvilktnē u.c. Visi satiekas dzimšanas dienas ballītē, kur galvenā uzmanība veltīta kopā būšanas priekam un galvenajam pasākuma elementam - spēlei. Spēlēšanās prieks rada nesamākslotu un ikdienišķu gaisotni, kas mūsdienu skatītājiem ir ļoti nozīmīga. Tajā parādās iedomu tēli - putekļsūcējs, pelēns, zilonītis, bārbijas, kā arī svinīgais svētku krekls un apakšbikses ar ruksīšiem. Tomēr pēc skolēnu atsauksmēm ne visiem patīk šāda tēlu izvēle un apspēlēšana, lai gan tas, viņuprāt, ir „jautri un smieklīgi”.

Kopumā izrādē dažādi ikdienā ierastie dzīves elementi, piemēram, veļas mazgāšana, kur baltais krekls var nokrāsoties zils, vai cālēna dabiskā izšķilšanās sajaucas ar samākslotu, brīžiem pārspīlētu, darbību un jokiem, kas, iespējams, vairāk saprotami tieši mūsdienu bērniem (vecākās paaudzes skatītājs par to var arī pavīpsnāt). Tomēr kaut kur starp šiem jokiem ir ievītas dzīves vērtības, ko skatītājs „paņem” no izrādes līdzi – draudzība, izpalīdzība, drosme, kā arī līdzjūtība, augstas pašapziņas celšana un nepieciešamība būt patstāvīgam, mācēt pašam izvēlēties un iet savu dzīves ceļu.

Šajā izrādē būtisks ir arī fakts, ka aktieri nespēlē uz skatuves, bet ir līdzās bērniem – skatītājiem, iesaistot viņus darbībā – brīžiem skatītāji ir mēbeles dzimšanas dienas ballītē, brīžiem tikai putekļi, kurus var noslaucīt un izsūkt, bet brīžiem vienkārši bērni ar spēju iejusties jebkurā lomā, ar prasmi pielāgoties mūsdienu sabiedrībai un palīdzību pasākuma organizēšanā.

Arī rekvizītu ziņā izrādes telpa ir diezgan tukša, tajā nav krāsainu skatuves elementu, krāšņu dekorāciju, bet ir tikai spilvens, kurš maina savas funkcijas atbilstoši konkrētai lomai – tas var būt gan kā krēsls vai mīksts paklājs, gan kā bumba, ko iesist vārtos, vai arī spēļmantiņa, ko samīļot un apčubināt. Skolēnos tas rada interesi, jo pastāv šis nezināmais, par ko tad nākamajā brīdī pārtaps it kā tik vienkāršais, pelēkais spilvens. Iespējams, ka šis ir veids, kā likt mūsdienu cilvēkam paskatīties savādāk uz ierastām lietām, tēliem un teātra elementiem.
Skolēnus piesaista arī aktieru brīvā, nedaudz haotiskā pārvietošanās pa zāli, pienākot kādam klāt, uzsitot uz pleca vai izskrienot ārpus telpas. Tāpat interesi bērnos rada aktieru  skaļās klaigas, aizraujošie joki un zīmēšana uz spoguļiem.

Kopumā izrāde nav jāuztver nopietni, tomēr zemtekstā tā runā par svarīgām lietām un notikumiem - caur jokiem, fantāziju un iztēles elementiem parādīta ikdiena, kas atbilst bērna pasaules uztverei.

Izrādes skatītāja, 4.i klases audzinātāja Līga Radzeviča

Zīmējumu teātris“7 pasakas par Ņukucīti”

19.oktobrī “Latvijas skolas somas” ietvaros 3.a, 3.b, 3.c klase apmeklēja zīmējumu izrādi. Tajā tika izmantotas leģendārā Latvijas patriota, dzejnieka Aivara Neibarta krāšņās pasakas. Izrādē zīmēšanai ir vadošā loma - tā ir gleznotājai Andai Līcei, to papildina laikmetīgās dejas solo - Agnese Bordjukova, kokles imrovizācijas- Laima Jansone un teicējs -Varis Klausītājs, kurš pauž notikumus par Ņukucīti.

Izrāde tika zīmēta uz vertikālām papīra loksnēm, kas saliktas septiņās kārtās. Katra iepriekšējā pasaka ievijās ar kādu papīra loksni nākamajā pasakā. Papīrs tika locīts, plēsts un ņurcīts, tas pamazām piepildīja visu skatuvi. Bērniem izrādes laikā radās jautājums- cik lietderīgi tiek izmantots papīrs? Arī pēc izrādes diskutējām- kā varētu ietaupīt resursus.

Visumā bērniem izrāde patika, tas bija kas neparastāks, nezināmāks, interesantāks. Zāli te pārņēma skaļi un jautri smiekli, te iestājās klusums, gaidot mākslinieces rokās izteiksmīgi garo otas triepienu. Bērni ar interesi klausījās un vēroja mākslinieku aktivitātes.

Mūsu ieguvums- ZĪMĒŠANA IR DARBĪBA NE TIKAI JAU UZZĪMĒTS ZĪMĒJUMS.

3. klašu skolēnu un klašu audzinātāju vārdā - Ilze Čevere

 


 

Rokoperas „Lāčplēsis” apmeklējums
iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros

2018. gads Jēkabpils vakara vidusskolā norit ar devīzi: „Iepazīsti Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu!”

Sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, īpašu svētku noskaņu dāvāja Zigmāra Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas „Lāčplēsis” uzvedums Rīgā. Izmantojām īpašo iestudējuma producenta Jura Millera piedāvājumu Latvijas skolām - noskatīties uzveduma ģenerālmēģinājumu, apmaksājot ieejas biļetes aktivitātes „Skolas soma” ietvaros.

8. novembrī 33 skolēni un skolotāji apmeklējām Zigmāra Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas „Lāčplēsis” uzvedumu „Arēna Rīga” telpās. Iestudējums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Uzvedumā piedalījās: Dons, Zigfrīds Muktupāvels, Marts Kristians Kalniņš, Ieva Kerēvica, Ieva Sutugova, Jānis Buķelis, Ginta Krievkalna, „Jumprava”, u.c. solisti, kā arī Nācijas kopkoris ar latviešu dziedātājiem no visiem pasaules kontinentiem un simfonisko orķestri. Ritma grupu vadīja pats autors, bet pie diriģenta pults bija Jānis Liepiņš. Šī bija pirmā un vienīgā reize, kad viss leģendārās rokoperas muzikālais materiāls tika atskaņots ar simfonisko orķestri. 

Noskaidrojām, ka rokoperas librets sarakstīts 1986./1987.gadā. Daži no mums bija skatījušies rokoperas pirmizrādi 1988. gada 23. augustā un atkārtoti varēja izbaudīt krāšņo un emocionāli bagāto mūziklu. Rokopera "Lāčplēsis" jau kopš tās pirmizrādes 1988. gadā ir kļuvusi par vienu no mūsu dziesmotās Atmodas simboliem.

Īpašu kopības un piederības sajūtu radīja dziesmas: „Uz krustcelēm,” „Latvju zeme vaļā stāv” un „Tas ir laiks” kopkora  izpildījumā. Emocionālo izpildījumu papildināja kustīgie gaismas raksti.

Esam gandarīti, ka bijām vieni no Latvijas simtgades svinību centrāla notikuma - rokoperas „Lāčplēsis” jauniestudējuma skatītājiem!

Atsauksmes:

Mārīte: „Rokopera „Lāčplēsis” ļoti patika, jo tā bija vienreizēja iespēja redzēt un dzirdēt iestudējumu simfoniskā orķestra pavadībā. Esmu ļoti pateicīga skolai un iniciatīvai „Skolas soma” par šo burvīgo iespēju.”

„Ļoti patika simfoniskais orķestris! Koris bija lielisks, pati aura! Paldies „Skolas somai” par iespēju,” tā Sabīne.

Irina: „Man rokopera ļoti patika. Tā atmosfēra, skaņa (akustika), tas viss bija aizraujoši! Rokoperu „Lāčplēsis” izbaudīju ar lielu prieku un labprāt apmeklēšu vēl kādu operu.”

Sagatavoja:  A. Bērziņa

 

 


 

Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros Jēkabpils 2.vidusskolas skolēnu apmeklētie pasākumi septembrī, oktobrī

Iniciatīva “Latvijas skolas soma” ir mācību procesa sastāvdaļa, kas papildina Latvijas skolās notiekošās mācību un audzināšanas aktivitātes.

Projekta “Skolas soma” ietvaros 23.septembrī, arī mēs, četrdesmit seši trešo klašu skolēni izmantojām iespēju apmeklēt “Rīgas kino muzeju”. Mūs sagaidīja ļoti atsaucīgs kinostudijas darbinieks Juris Freidenbergs, kurš mūs aicināja uz kinozāli. Sākumā viņš pastāstīja par kino muzeja tapšanas vēsturi, uzsverot, ka muzejs darbojas no 1988.gada. Muzejā nav pastāvīgas ekspozīcijas, tāpēc tiek veidotas tematiskas izstādes. Muzeja fondā glabājas 32 tūkstoši eksemplāri, kas saistīti ar kino. Mums tika demonstrēti 19.gadsimta mēmo kinofilmu fragmenti: “Vilciena pienākšana” un “Lidojums uz Mēnesi”. Turpinājumā bērni dalījās 2 grupās, viena no tām skatījās latviešu animācijas filmas, bet otra devās iepazīt ekspozīciju “Aizekrānija”. Skolēni paši radīja savu animācijas filmiņu, izmantojot praksinoskopu. Bērni bija sajūsmā. Paldies projektam “Skolas soma” par doto iespēju iepazīt aizraujošo kino pasauli!

 3.klases audzinātāja Žanna Molčanova

 

2018.gada 18. oktobrī Jēkabpils 2.vidusskolas 5.а un 5.b klases 45 skolēni de uz Preiļiem, lai apskatītu Leļļu muzeju, un Aglonu, kur piedalījās muzejpedagoģijas nodarbībā Maizes muzejā. Mācību ekskursijas atbilda šādām “Latvijas skolas soma” saturiskajām jomām:

  1. Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības.
  2. Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes.
  3. Latvijas daba un kultūrainava.  

Pirms ekskursijas noskaidrojām skolēnu ieinteresētību par piedāvātajiem muzejiem, apskatījām muzeju mājas lapas. Latviešu valodas stundā pirms kāda laika izlasījām baltkrievu tautas pasaku “Vieglā maize”, kas izrādījās ļoti noderīga muzejpedagoģijas nodarbībā, un šīs zināšanas paaugstināja skolēnu pašapziņu un radīja vēl lielāku interesi par ražošanas procesu.

Muzeju apmeklējums  attīstīja gan skolēnu sociālās prasmes un uzvedības normu ievērošanas nepieciešamību, gan latviešu valodas runas un klausīšanās iemaņas, gan praktiska satura uzdevumu risināšanas iemaņas, gan veicināja skolēnu vispusīgu attīstību. Skolēni izteica labas atsauksmes saviem vecākiem un vienaudžiem par muzeju ekspozīcijām un nodarbībām, ieteica citiem apmeklēt šos muzejus.

Ieskats skolēnu atsauksmēs:

  • Mums ļoti patika šī ekskursija. Bija saulains laiks. Jau no paša rīta visiem bija labs garastāvoklis un priecīgs prāts.
  • Leļļu muzejā bija tik interesanti! Mēs bijām izbrīnīti, ka lelles izskatījās kā dzīvas.
  • Demonstrētā filma par lellēm un to tapšanu bija ļoti interesanta.
  • Muzeja darbinieki palīdzēja mums, meitenēm, pārģērbties senlaicīgos tērpos, bet zēni uzvilka musketieru drēbes.
  • Es labi iejutos musketiera lomā un tērpā.
  • Es pārģērbos par rudens karalieni un sapratu, ka man ļoti piestāv ruda krāsa.
  • Kad es pārģērbos, es pati jutos kā īsta lelle.
  • Muzeja lelles bija vienkārši brīnišķīgas!
  • Mani pārsteidza tas, ka lelli var izgatavot viens cilvēks 5-10 dienu laikā. Gandrīz neticami!
  • Maizes muzejā mēs uzzinājām, no kādiem graudiem cep maizi. Mēs pat pagaršojām šos graudus.
  • Izrādās, ka izaudzēt un izcept maizi – tas ir grūts darbs.
  • Muzejā mūs uzcienāja ar pašas saimnieces cepto maizi un gatavoto tēju.
  • Es uzzināju daudz jauna par maizes cepšanu.
  • Muzeja veikalā es nopirku arī maizīti uz mājām. Tā bija ļoti garšīga!

5.b klases audzinātāja Silvija Avišāne

 


 

Akcijas “Skolas soma” norises ģimnāzijā

Latvijas  100-gadei veltītā projekta “Skolas soma” ietvaros piešķirto finansējumu  dažas Jēkabpils Valsts ģimnāzijas klases septembrī un oktobrī jau paguvušas izmantot. Lietderīgi, izglītojoši, ar prieku un interesi.

Septembri sākām ar tuvāko objektu –  mākslas galerijas “Mans’s” apmeklējumu. Skaistā “Vasaras izstāde” priecēja un pārsteidza skolēnus – jaunos mākslas baudītājus ar daudzveidību, krāsām, uzrunājošiem darbiem, atsaucību no galerijas darbinieku puses un  iedvesmoja jauniešus radošiem darbiem literatūrā.

Zelta rudens savukārt aicināja doties tālāk - Latvijas iepazīšanas ekskursijās. Iespaidos dalās skolēni:

Brauciens uz Līgatni

Šī gada 15.oktobrī projekta „Skolas soma” ietvaros Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 9.a un 9.b klase kopā ar audzinātājām Zandu Skuteli un Anitu Šteinbergu devās mācību ekskursijā uz Līgatni.

Dienas sākumā mūsu ceļš veda uz Līgatnes dabas takām Gaujas Nacionālajā parkā. Dabas takās mums bija iespējams aplūkot Latvijas mežu iemītniekus un to mājvietas, kuras līdzinās dzīvesvietām dabiskos apstākļos. Redzējām lapsu, mežacūku, divu brūno lāču un citu zvēru mājvietas. No takas posmos ierīkotām skatu platformām  pavērās brīnišķīgs skats uz gravām ar neskartu dabu, un no 22 m augstā skatu torņa varēja aplūkot Gaujas senleju. Pie torņa bija izvietotas planšetes ar informāciju par dabas parkā sastopamajiem augiem.

Pēc pusdienām tālāk devāmies uz Līgatnes Padomju Slepeno Bunkuru. Tur mums bija iespēja iepazīties ar daļiņu Latvijas nesenās vēstures. Bunkurā, kurš atrodas 9 m zem zemes, apskatījām kartes, kurās atspoguļotas situācijas, kas notiek, ja tiek pārrauti hidroelektrostaciju dambji, sakaru telpu, karti ar kolhozu nosaukumiem un padomju laika sadzīves lietas.

Ekskursijas noslēgumā piedalījāmies realitātes spēlē „Objekts X” , kas norisinājās bunkurā. Komandu mērķis bija atrast un iznest „objektu X” no pazemes bunkura, atrisinot dažādus uzdevumus.

Ekskursijas laikā aizraujošā veidā ieguvām zināšanas gan par Latvijas dabu, gan vēsturi.

Katrīna Rožlapa, 9.b

Iepazīstam mākslu!

Projekta “Skolas soma” ietvaros mums, 7.c klasei, audzinātājai Dagnijai Vībānei un skolas psiholoģei Lailai Ščadro, bija lieliska iespēja apmeklēt divus muzejus Rīgā - Motormuzeju un Laikmetīgās mākslas biennāli RIBOCA.

Motormuzejā mēs apskatījāmies pirmās mašīnas, autobusus, velosipēdus, mopēdus, motociklus, kartingus un pat telefona būdiņas un radio aparātus Latvijā. Muzejs bija ļoti mūsdienīgs, piemērots skolēniem, jo bija iespēja, piemēram, uzlikt sev 3D brilles un, tad liekas, ka tu brauc vienā mašīnā ar Reini Nitišu. Kā ari bija daudz lietu, ko varēja pats veidot un ar kurām darboties. Muzejs pavisam bija 3 stāvos, kuros katram bija sava tēma jeb laika izkārtojums. 1. stāvā varēja apskatīt vecās dienesta mašīnas, autobusus. Vienā no autobusiem varēja iekāpt,  un likās,  it kā tu būtu īsts šoferis, kas vadītu to autobusu. 2. stāvā aplūkojām pašas pirmās mašīnas. 3. stāvā bija gan sporta pirmās mašīnas, gan arī jau jaunākas mašīnas nekā 1. stāvā.

Laikmetīgās mākslas biennālē RIBOCO mēs apskatījām gan gleznas, gan dažādas instalācijas,  ko varējām aiztikt ar rokām, paši darboties, gan vērojām dažādas video projekcijas. Izstāde  atradās LU bijušajā Bioloģijas fakultātē, tur bija ļoti lielas telpas, izkārtotas piecos stāvos, katrā telpā savs mākslas darbs, ar savu stāstu. Piemēram, varējām pasmaržot Baltijas jūras piekrastes smaržas Latvijā, atrast vecmāmiņu, uzzināt, no kā viņai ir bail, klausīties skaņās,  kā ziedu apputeksnē bites, redzēt, kāda nākotnē pasaule varētu izskatīties 10 minūtes pirms pasaules gala. Cerams, ka tāds nepienāks! Redzējām ļoti lielu un skaistu audeklu, kurā ir ieaustas īstas sēklas, kuras arī nākotnē spētu izdzīvot, izdīgt. Redzējām, kā māksla  izskatījās  pagātnē, tagadnē un, iespējams,  izskatīsies nākotnē, lai arī  visi mākslas darbi bija veidoti mūsdienās.

Mums tiešām  paveicās ar šo muzeju izvēli, iesakām arī citiem tos apmeklēt. Ļoti patika Laikmetīgās mākslas biennāles  gidi un muzeja skaistie objekti.

Keita Reiņikova, 7.c
apkopoja D. Druveniece

 

 


 

Jēkabpils pilsētas skolu audzēkņi piedalās projekta Latvijas Skolas soma atklāšanā

6. septembrī 63 Jēkabpils pilsētas skolēni un 9 pavadošās personas, kā arī  skolēni no ikkatras Latvijas pilsētas un novada tikās Rīgā, lai Arēnā Rīga atklātu projektu – “Latvijas Skolas soma 2018”! 

Atklāšanas pasākumā skolēni apmeklēja interaktīvās darbnīcas un koncertā iepazina šī projekta saturu un pieeju, lai tālāk nestu  ziņu par “Skolas somu” saviem vienaudžiem un pārējiem skolēniem visā Latvijā. 

No 13:00 -16:00 arēnā darbojās tādas interaktīvās darbnīcas kā Leļļu muzejs,  UNA STYLE imidža skola, muzikālie santehniķi, kas spēlēja ar caurulēm, iluzionista stūrītis, vairāki foto stūri, multifunkcionālā mediju istaba un daudzas citas. 

Atklāšanas pasākuma noslēgumā pulksten 16:00 bija baudāms koncerts “Simts Latvijas stāsti 100 minūtēs”. Tajā  uzstājās tādi mākslinieki kā Justs, grupa Dagamba, pats maestro Raimonds Pauls, Edavārdi, Ludvigs un citi. Piedaloties atpazīstamiem māksliniekiem,  koncerta sižetiskajā saturā tika akcentēta Latvijas vēsture, kultūra, tradīcijas un vērtības agrāk un šodienas skatījumā, tika pausta nepieciešamība ikvienam nepārtraukti attīstīties un augt, veidojot nākotnes Latviju. 

Kultūras ministre Dace Melbārde atklāja “Latvijas Skolas Somas 2018” koncertu ar šādiem vārdiem: "Lai izjustu piederības sajūtu savai valstij, ir svarīgi to iepazīt. "Latvijas skolas soma" ar radošas līdzdalības rosināšanu pavērs iespēju katram skolas bērnam un jaunietim dziļāk iepazīt Latviju, tās valstiskuma veidošanos, kultūras vērtības, zinātnes un uzņēmējdarbības sasniegumus un dabas bagātības. Šī iniciatīva ir nozīmīgākā LV simtgades programmas dāvana, jo vērsta uz nākotnes Latvijas veidotāju, tā atbildības un pienākuma sajūtas veidošanu attiecībās ar savu zemi, valsti un tās cilvēkiem."  Skolēnus uzrunāja arī Ministru prezidents un izglītības ministrs.

Iniciatīva “Latvijas Skolas Soma” ir ļoti nozīmīga valsts simtgades programmas daļa, tās mērķis ir katram Latvijas skolēnam nodrošināt iespēju pašam pieredzēt Latvijas dabas un kultūras vērtības, iepazīt zinātnes sasniegumus un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus. 

Kopumā atklāšanu apmeklēja 6000 skolēnu no ikviena Latvijas novada, un uz visiem šī projekta turpmākajiem pasākumiem kopumā plānoti teju 13 miljoni eiro jeb 40% no simtgades nacionālo pasākumu programmai plānotā valsts finansējuma 5 gadu periodā. Liela nozīme programmas īstenošanā būs arī pedagogu darbam, sagatavojot skolēnus pašu izvēlētajiem pasākumiem, ekskursijām un pēc tam mācību stundā pārrunājot pieredzēto un to sasaistot ar mācību procesu.

Šajā mācību gadā katrā semestrī ikvienam klases kolektīvam kopā ar audzinātāju un mācību priekšmetu skolotājiem būs iespēja lemt, kā kopīgi tērēt 7 eiro, kas piešķirti uz katru Latvijas skolēnu.

Atklāšanas pasākums bija vērtīgs, rosinošs. Koncerts krāšņs. Tā sagatavošanā tikuši iesaistīti 1000 cilvēku – mākslinieki, scenāristi, režisori, dejotāji, sportistu grupas, scenogrāfi, tehniskie darbinieki u.c.

Patīkami pārsteidza skolēnu atsaucība koncerta laikā un līdzpārdzīvojums, bet sarūgtināja, ka joprojām skolēnu rindās redzam tādus, kas nezina, kā jāuzvedas valsts himnas laikā un ka publiskos pasākumos priekšnesumu laikā jāievēro klusums un  nedrīkst pārvietoties.   Tātad arī tas mums, Latvijas skolēniem, vēl ir jāmācās.

Tāpēc svarīgi beigās novēlēt – lai atceramies, ka valsts sākas vispirms ar katru no mums, ar katra paša attieksmi. Lai stipra, skaista, kulturāla, izglītotiem un patriotiski noskaņotiem cilvēkiem bagāta mūsu valsts!

Sagatavoja: JVĢ skolnieces Estere Freimane un Danute Stivriņa

 

 


 

Jēkabpils vakara vidusskola viesojās bijušās SEB bankas telpās

2018.gada septembrī durvis vēra Laikmetīgās vēstures muzejs. Pēdējā banku iestāde, kas tur mita, bija “SEB banka.” Muzeja “24X30” durvis apmeklētājiem vēra biedrība “Jēkabpils mantojums,” Jēkabpils radošo jauniešu apvienība “4.siena” un Jēkabpils pilsētas bibliotēka.

Šīs telpas apskatījām arī mēs – Jēkabpils vakara vidusskola. Iniciatīvas “Latvijas Skolas soma” ietvaros muzeju apmeklēja 25 izglītojamie no 10., 11. un 12.klasēm, kā arī trīs skolotājas.

Izglītojamie guva zināšanas par telpu celtniecību, iemītniekiem, vēsturi un likteņiem. Vērojot fotogrāfijas, izglītojamie varēja gūt informāciju no vizuālajiem vēstures avotiem. Vārēja aplūkot dažādu mākslinieku darbus un pat atvērt ar atslēgu bijušās bankas seifus.

Pagātnes notikumi vienmēr nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni.

Muzeja telpas mums atgādināja būtiskās likumsakarības tās liktenī un nedaudz grozīja vēsturisko faktu iesīkstējušos aizspriedumus. Ļāva atklāt senāku un nesenāku muzeja telpu vēsturi gan gida distancētajā skatījumā, gan tā aculiecinieka pieredzes tiešumā.

Laikmetīgās vēstures muzejs


 

Iepazīstam Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu

Iniciatīva „Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Sākot ar 2018. gada septembri, tās ietvaros ikvienam mūsu valsts skolēnam ir nodrošināta iespēja izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības, iepazīt dažādos laikos Latvijā radītās inovācijas un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus.

9.oktobrī Jēkabpils vakara vidusskolas 10.-12.klašu skolēni un pedagoģes - Zeltīte Svikša, Irina Zeņina un Daina Spuriņa iniciatīvas „Latvijas Skolas soma” ietvaros devās mācību ekskursijā, lai izzinātu un iepazītu Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu.

Rīgā tika apmeklēts Dzelzceļa muzejs, kurš deva priekšstatu par dzelzceļa attīstības vēsturi Latvijā. Skolēni varēja aplūkot visdažādāko vēstures laika posmu liecības par šīs darbības jomu. Vagonu daudzveidība, kurus varējām aplūkot un pabūt to iekšienē, skolēnus atgrieza atpakaļ vēstures griežos un deva iespēju iejusties mūsu senču likteņos.

Nākamais ekskursijas pieturas punkts bija Raiņa un Aspazijas memoriālā māja, kur smēlāmies zināšanas par šo izcilo rakstnieku pāri gan no īsfilmas, gan bibliotēkas, gan seni elpojošām telpām, gan no laulātā pāra ēnu spēlēm uz viņu istabu sienām.

Skrīveru Andreja Upīša māja mums piedāvāja savas, no gides stāstījuma iegūtās zināšanas, pielietot piedāvātajā burtu mīklā, skrējienā pa parka koku stādījumiem un rakstnieka teicienu salikšanā.
Dodoties uz Jēkabpils pusi, iegriezāmies Kokneses Likteņdārzā, kur skolēni guva plašas zināšanas par šo vēsturisko vietu un izbaudīja rudenīgās emocijas, lūkojoties dabas krāsu spēlēs.

Vēstures un kulturoloģijas skolotāja Daina Spuriņa.