Ceturtdien, 12. februārī Jēkabpils Bērnu Jauniešu centrā norisinājās diskusiju cikla „Runā un audz” tikšanās ar multimediju komunikācijas speciālisti jēkabpilieti Zani Valenieci. Par to, kas ir multimediji, ko tie dara, ar ko Zane sāka un kā nonāca Igaunijas filmu skolā un pēc tam arī Latvijas Televīzijā, par to, kas ir viņas plānos - par to tad arī šis stāsts. 

Zane ir...

jēkabpiliete. Programmu plānotāja Latvijas televīzijā. Šobrīd studē maģistratūrā augstskolā RISEBA programmā "Audiovizuālie mediji". Absolvējusi Jēkabpils Valsts ģimnāziju. Bakalaura grādu ieguvusi RSU "Multimediju komunikācija" programmā, pieredzi kino izglītībā ieguvusi arī studējot apmaiņas programmā Tallinā BFM

Multimediji ir...

Lai sāktu runāt par to, ko Zane dara, mums svarīgi ir iepazīties ar to, kas tas tāds multimedijs un multimediju komunikācija īsti ir.

Zane: „Šobrīd sabiedrība ļoti spēlējās ar vārdu „multi” un „medijs”, jo ir multimediju dizains, multimediju komunikācija, multimediju mākslinieks, kas tiek pasniegts kā kaut kas daudzfunkcionāls, jo principā mūsdienu dzīve kļūst aizvien piepildināta ar visādām „multi” iespējām, kas lielā mērā ir saistīta tieši ar tehnoloģiju attīstību. Mēs zinām, ka agrāk bija tikai tradicionālie mediji, avīzes drukātā formātā un radio, ko klausījāmies no saviem aparātiem, šobrīd šis viss ir kļuvis multimediāls. Savā viedtālrunī varam atbildēt uz e-pastiem, nomaksāt rēķinu un klausīties radio un tā tālāk. Televīzija ir kļuvusi par interaktīvu mediju un jaunākās ziņas izlasām ātrāk kā avīzes spēj nodrukāt. Un laika gaitā, attīstotīsies tehnoloģijām, sāka veidoties multimediji jeb tas, kad viens medijs ir vairākos formātos. Piemēram, tās pašas avīzes, kas no tradiconālā drukātā medija nu jau ir kļuvušas digitālas jeb emulējušās digitālā medijā. Avīzes un ziņas telefonos tiek lasītas arī ar aplikāciju palīdzību, tas arī ir multimedijs.  Īsāk sakot tas ir viens medijs, kas ieguvis vairākas formas un pilda vairākas funkcijas. Kā lielisks piemērs ir arī grāmatas, teiksim, „Harijs Poters”,  kas nu jau kļuvis par kultu gan kā grāmata, gan kā filma, gan arī kā datorspēle un vēl daudz kas cits. Sev esmu nodefinējusi, ka ir tradicionālie mediji, no kā ir attīstījušies digitālie mediji, un tad no digitālajiem medijiem, savukārt, ir attīstījušies multimediji (kas ir manas paaudzes mediji), no kuriem jau ir attīstījušies arī jaunie mediji un jauktie mediji. Domāju, ka pateicoties multimedijiem ir ļoti mainījusies izpratne par informāciju, jo šobrīd iegūt jaunāko informāciju nemaksā neko, tu vari kaut vai sēžot parkā lasīt savā viedtālrunī visas jaunākās ziņas, viss kļūst arvien ātrāks..”

RSU Multimediju komunikācijas programma
un kā Zane nokļuva tieši tur...

Absolvējot Jēkabpils Valsts ģimnāziju Zane devās studēt uz Rīgas Stradiņa Universitāti, kur ieguva bakalaura grādu kā multimediju komunikācijas speciālists. Kā Zane izvēlējās tieši šādu savdabīgu profesiju un šādu ceļu?

Z: „12.klasē mani interesēja ļoti daudz kas: gan māksla, gan dabas zinātnes, gan filozofija, un man ļoti gribējās mācīties kaut, ko kas aptver visu. Man gribējās mācīties radošu profesiju, kur nepieciešams plašs redzesloks. To pēc tam vēlāk arī ieguvu un tagad uzskatu, ka šīm radošajām profesijām plašs redzesloks ir obligāta nepieciešamība. Ir tiešām svarīgi saprast lietu kontekstu un situāciju, kā tās radušās. Tev ir jāizprot viss un jāspēj pielāgoties apstākļiem, ko tev uz to brīdi pajautā, jabūt arī ļoti elastīgam. Uz to brīdi neviena Latvijas augstākā mācību iestāde nepiedāvāja to, ko es vēlējos un es uzņēmos risku iestāties Rīgas Stradiņa Universitātes Multimediju komunikācijas programmā, kas uz to brīdi bija tikko sākusi savu darbību un tikai pirmo gadu bija pieejama Latvijā, kā arī nebija vēl pat akreditēta. Pati programma sevī ietvēra gan mācības par medijiem, gan par reklāmu un mārketingu, gan arī atropoloģiju, dažādu veidu vēstures, psiholoģiju un vēl, un vēl. Atzīstu, ka RSU man ir devusi ļoti lielu teorētisko bāzi, jo tas ir akadēmiskais bakalaurs. Līdz ar to, es sapratu, ka gribu mācīties un darīt daudz ko praktiskāku. Tad nāca iespēja pieteikties ERASMUS programmā, kurā es izvelējos doties uz Tallinas filmu skolu, kur man tika piedāvāta šī iespēja macīties darīt ļoti daudz praktiski tieši flmēšanas, montēšanas, vizualizāciju veidošanā. Un tur tad šī teorētiskā bāze, ko ieguvu RSU, bija ļoti neatsverama, jo es jau zināju kino vēsturi un kino darbības pamatprincipus kā arī sabiedrisko attiecību pamatprincipus un arī citus aspektus, kas tajā laikā, kad mācījos, šķita pavisam nesaprotami. It sevišķi arī šobrīd, kad studēju maģistratūru RISEBA audiovizuālo mediju programmā, man nemāca šādus pamatus, bet visi prasa zināt to, ko bakalaura studiju laikā man sniedza mācības RSU. Un arī atnākot strādāt uz Latvijas Televīziju es jau zināju, kas, piemēram, ir „GRP”, kas ir reitingi,  kas ir „share”, kas citiem uz to brīdi šķita ļoti nesaprotami.”

Latvijas Televīzija un Zane tajā...

Jau uzreiz pēc bakalaura studiju pabeigšanas Zane pieteicās Latvijas Televīzijas izsludinātajai vakancei uz programmu planotāja amatu. Viņa izturēja sarežģītu konkursu trīs kārtās.

Z: „Varbūt šeit lielu lomu nospēlēja mans bakalaura darbs, kas ir kā tāds veiksmes stāsts. Bieži viena jau kad bakalaurs tiek uzrakstīts, tas paliek kaut kur atvilktnē, bet man jau piesakoties,viņš uzreiz tika ņemts vērā, jo tas bija starptautisks pētījums un rezultāti bija ļoti noderīgi LTV darbībā. LTV kā vieta vispār ir ļoti interesanta, jo apkārtesošie cilvēki tev visu laiku liek daudz domāt un piemēram, plānojot programmu, tā ir liela atbildība, jo neko nevar ielikt programmā tāpat vien vai tāpēc, ka tā gribās, tas ir ļoti liels komandas darbs, kur katrs ieliek kādu daļu no sevis, savas darba specifikas un saviem uzskatiem, lai viss lielais mehānisms strādātu.”  Šobrīd Zanes darba pienākumos ietilpst arī filmu izvēlēšanās kanāliem „LTV1” un „LTV7”. Z: „Filmas tiek izvēlētas un pirktas pēc „slejām”, piemēram, svētdienās ir „lielā vakara filma”, tad mums skaidri ir jāzina kāds saturs tur ir vēlams un kādas filmas drīkst pirkt un translēt šajā konkrētajā laikā. Mums arī nākas ļoti sekot līdzi tam, ko rāda citas televīzijas, piemēram,  Igaunijas „ETV”, arī Lietuvas televīzijas, gan arī „BBC” veidotās filmas, jo mums ir svarīgi izprast to kā strādā sabiedriskā televīzija arī citur pasaulē, jo tomēr filmu izvēles princips sabiedriskajā televīzijā ir kardināli atšķirīgāks nekā komerciālajā televīzijā. Mums nākas ļoti daudz sekot līdzi tam, kas šobrīd vispār notiek pasaules filmu tirgū, lai uz šo brīdi saprastu to, ko būtu svarīgi redzēt mūsu iedzīvotājam. Piemēram, mēs vairāk izvēlāmies translēt Eiropas kino, nekā Holivudas produktu, lai gan arī Holivudas filmas tiek iepirktas un translētas.”

Ja gribi būt multimediju komunkācijas speciālists, tad...

Z: „Multimediju speciālists noteikti nav izglītība, ko Tu iegūsti tajos trīs gados un tad apstājies, jo tā ir profesija, kas attīstās nenormālā ātrumā un visu laiku ir jāizglītojas papildus, lai tu noturētos šajā apritē. Tev noteikti ir jāpārzina ļoti daudz un dažādas sfēras, kas ir sākot no žurnālistikas un turpinot ar sabiedriskajām attiecībām, turpinot jau ar sociālajiem medijiem un arī vizuālajiem medijiem, kas pēc tam laika gaitā tikai papildinās. Protams, jāpārzina arī producēšanas lietas, mārketings. Bet, vispār,  ir jāspēj domāt ļoti kritiski, un stratēģiski, kā arī jāspēj sekot līdzi attīstībai, lai spētu salikt visu vienā projektā, lai tu kā multimediju speciālists spēj orientēties tajā, ko vislabāk būtu izmantot jomā, kurā tu darbojies vai projektā pie kura tu strādā. Tev ir jāpārzina sociālo mediju joma, radio un televīzija... Multimediju jomas iespējamie darba pienākumi ir ļoti plaši, tāpēc arī rakstura īpašībām ir jābūt ļoti fleksiblām, jāmāk domāt plaši un stratēgiski, jāspēj pielāgoties, jāspēj sastrādāties ar cilvēkiem komandā, šajā jomā ir ļoti grūti būt vienpatim. Viss mainās dienu režīmā, jo vienu dienu ir tas, nākošajā jau pavisam cits.”

Ģimene par Zani un multimediju jomu...

„Mana ģimene no sākuma nesaprata, kas īsti ir multimedijs un domāja, ko es tādu iešu tur mācīties. Plus, mīnus nojausma bija, bet tā īsti, kas tas ir un ko dara šajā jomā strādājošie viņi nesaprata. Patiesībā, lai arī mani īsti nesaprata, bet ģimene, tomēr, mani ļoti atbalstīja, arī tagad maģistratūrā, atbalsta. Protams, bija grūti pieņemt to, ka es mācos kaut ko tik ļoti grūti aptveramu, kas darbojas tik daudzās jomās, jo parasti jau ir tā, ka ģimene uzsver to, lai tu mācies ko nopietnu, teiksim, par ārstu, jo tiem taču „darbs vienmēr atradīsies”. Es domāju, ka vecākiem, kam bērns izlēmis doties studēt tieši šādu jomu, vispār ir ļoti grūti saprast to, ko un kā bērns pēc tam darīs un vai vispār būs iespēja nopelnīt, tadēļ es droši varu teikt, ka šobrīd profesiju tirgū ļoti ir nepieciešami multimediju speciālisti, grafiskie dizaineri, sociālo tīklu eksperti, aplikāciju veidotāji...jo platformas, kurās darboties ir plašas un pieprasītas.”

Filmas un Zane...

Šobrīd Zane mācās maģistratūrā RISEBA audivizuālo mediju programmā un filmē savu, nu jau trešo filmu. Laika gaitā Zane saprata, ka tieši vēlas doties dokumentālā kino virzienā, kā arī mūzikas klipu producēšanas un filmēšanas virzienā. Zane atzīst, ka viņas sapnis ir izveidot kāda mūzikas albuma skaistu ekranizāciju. Un filmēt iedvesmojošas dokumentālās filmas, kas liktu cilvēkiem uzdrīkstēties daudz vairāk!

Z: „Līdz šim esmu uzfilmējusi divas dokumentālās filmas, viena bija par manu draudzeni Signi, kas izlēma pamest mācības, darbu un nodoties mūzikas karjerai, otra mana dokumentālā filma bija par klusumu, par to, kas ir klusums un šobrīd top mana trešā filma par to, kas ir cilvēka lielākie laika zagļi, kas ir mana maģistra darba filma. Protams, tiek veidoti arī daudzi audivizuālie darbi, animācijas u.c. bet pagaidām, laikam, neesmu vēl īsti konkrēti nolēmusi, vai doties režijas, vai montāžas virzienā. Es uzskatu, lai būtu režisors, ļoti svarīga ir dzīves pieredze, pie kā es šobrīd vēl strādāju. Bet zinu noteikti to, ka kino ir mana sirdslieta.”

Zane un nemitīgā enerģija...

Z: „Ir tā, ka radošās lietas un darbi ļoti daudz „paņem” enerģiju un šobrīd laikam esmu atradusi balansu tajā, ka mans šī brīža darbs Latvijas Televīzijā ir vairāk tāds stabils-  viss ir pēc plāna un zinu, kas notiks, un pēc tā, tad es atkal varu izpausties radoši darbojoties maģistratūrai paredzētajos darbos, filmējot video un savas filmas. Noteikti varu apgalvot, ka galvenais mans enerģijas avots ir laicīgi iet gulēt un labs miegs, jo es īsti neesmu nakts cilvēks un strādāt pa naktīm man nesanāk, es labāk dodos laicīgi gulēt un cenšos maksimāli daudz izdarīt pa dienu, lai nakts paliek mieram. Nu tad mana diena šobrīd ir tāda, ka no deviņiem rītā, līdz pieciem vakarā esmu darbā, no sešiem līdz desmitiem vakarā atkal esmu skola,  bet visas brīvdienas paiet kaut ko montējot vai filmējot. Un atzīšu, ka, salīdzinot ar šo iepriekšējo gadu, šāds grafiks vel ir mierīgs. Un, protams, es neapstāšos pie iesāktā un iešu uz priekšu un darīšu vēl!”