* Dokumentu sadaļā ir jaunie BJC nodarbību laiki!

* Kā arī pasākumu plāns 2018.-2019.gadam

Skolas_soma_LV100_logo



10.a iepazīst Rīgu, mākslu un bauda teātri

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 10.a klase izmantoja “Latvijas skolas somas” līdzekļus, lai dotos uz Rīgu, apmeklētu teātri un paplašinātu savu kultūras apvārsni, jo pirms izrādes apmeklējām arī Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un iepazinām mazās Vecrīgas ieliņas.

LNM muzejā apskatījām gan latviešu, gan dažādu ārzemju mākslinieku gleznas. Mākslas muzejā mums bija uzdevums nofotogrāfēties pie sev tīkamākās gleznas, t.i.,  pie gleznas, kura tajā brīdī visvairāk uzrunāja.

Pēc muzeja apmeklējuma varējām apskatīt Vecrīgu pirms svētkiem, jo ekskursija notika 6.novembrī, mazu brīdi pirms Latvijas 100 – tās dzimšanas dienas. Pastaigas beigās visi kopā nofotografējāmies pie Brīvības pieminekļa. Ieguvuši nelielu patriotisma devu, gājām uz vakara gaidītāko notikumu – teātri.

Apmeklējām Dailes teātra izrādi “Svinības”. Izrāde mums patika, jo tā bija reālistiska, bet tajā pašā laikā nedaudz noslēpumaina un aizraujoša. Priecājāmies uz skatuves ieraudzīt jau visiem pazīstamus aktierus. Pēc teātra, braucot mājās, vēl visi pārrunājām sižetu un pastāstījām savas emocijas par izrādi.

Kopumā esam ļoti apmierināti ar ekskursiju un pateicamies, ka bija šāda iespēja izmanot valsts piešķirtos  līdzekļus.

Dace Druveniece

 


 

Lielisks brauciens!

Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros 26.11.2018. Jēkabpils 2.vidusskolas četrdesmit 2.klašu un speciālās izglītības klases skolēni apmeklēja Rēzeknes teātra “Joriks” muzikālo izrādi “RIEKSTKODIS” pēc E.Hofmaņa pasakas motīviem.

Skolēni uzrakstīja atsauksmes par redzēto.

  • Iļja, 2.b klase: Nesen ar klasi mēs bijām ekskursijā Rēzeknē. Braucām ar autobusu. Autobusa šofere bija sieviete. Pa ceļam mūs baroja un mēs spēlējām spēles. Bija jautri. Kad atbraucām uz teātri, skatījāmies pasaku “Riekstkodis”. Aktieri uz skatuves dziedāja un dejoja. Skanēja skaista mūzika. Mēs uzzinājām, kā pasakas galvenais varonis kļuva par riekstkodi – pie visa bija vainīgas peles. Izrāde man ļoti patika. Bija skaisti un interesanti. Pēc uzveduma mēs atgriezāmies mājās  ar patīkamiem iespaidiem.
  • Vladislavs, 2.b klase: 26. novembrī visa mūsu klase devās ekskursijā uz teātri. Teātris atradās Rēzeknes pilsētā. Es īstā teātrī biju pirmo reizi. Izrādes nosaukums bija “Riekstkodis”. Izrāde man ļoti patika. Esmu ļoti apmierināts ar braucienu.
  • Kirils, 2.b klase: Šī gada novembrī visas otrās klases brauca uz izrādi. Braucām mēs ar autobusu, brauciens ilga pusotru stundu. Autobusā mēs spēlējāmies, runājām. Mums nebija garlaicīgi. Rēzeknes pilsētā izrāde notika kultūras namā. Zāle bija pilna. Mēs skaļi applaudējām aktieriem, tāpēc ka uzvedums ļoti patika.
  • Dins, 2.а klase: Man ļoti patika brauciens ar klasi uz izrādi “Riekstkodis”. Un uz skatuves visinteresantākās bija peles.
  • Aleksandra, 2.а klase: Bija ļoti skaisti, neparasti, dīvaini, bailīgi, interesanti un aizraujoši. Man ļoti patika.
  • Aleksandrs, 2.а klase: Izrāde bija lieliska. Man bija labi un es biju priecīgs.
  • Poļina, 2.а klase: Man ļoti patika izrāde. It īpaši patika Riekstkodis. Bija viņu žēl. Teātrī bija forši. Paldies!
  • Vladlens, 2.а klase: Brauciens bija satriecošs! Izrāde bija ļoti interesanta, tikai žēl, ka tik īsa, un brauciens autobusā paskrēja ļoti ātri, kā viena minūte.
  • Dmitrijs, 2.а klase: Nekad nebiju domājis, ka teātrī var būt tik tumšs, un patika mūzika.
  • Kristiāns, 2.а klase: Teātrī ļoti patika. Bija jautri, forši un lieliski!
  • Darina 2. klase:Teātrī es redzēju princesi, karali, karalieni. Kad peles dejoja, bija mazliet bail, bet es zināju, ka viss būs labi. Labs brauciens! Es atkal gribu uz teātri.

 


 

8.a klase “Latvijas Skolas somas” ideju īstenojot

2018.gada 16.novembrī Jēkabpils Valsts ģimnāzija posās koncertam par godu Latvijas Neatkarības proklamēšanas simtgadei, arī mēs, 8.a klase, bijām ieinteresēti koncertā gan kā dalībnieki (lielākā klases daļa), gan kā skatītāji.  Tomēr mūsu prātus nodarbināja arī pēc koncerta gaidāmais pasākums. Izmantojot “Skolas soma” piedāvāto iespēju apmeklēt kultūras pasākumu, mums bija ieplānots brauciens un Dailes teātra izrādi “Planēta Nr.85” un gaismas festivāla “Staro Rīga” objektu apskate.

Dailes teātris ir viens no lielākajiem profesionālajiem Latvijas teātriem, un tam ir sena vēsture. Daudzi no mums Dailes teātrī bija pirmoreiz, un mums patika atmosfēra, lielā zāle, skatuve. Izrāde “Planēta nr 85” tapusi ar LR Kultūras ministrijas atbalstu, gatavojoties Latvijas simtajai gadadienai. Tās režisors ir Dmitrijs Petrenko.

Izrāde rosina domāt gan par pagātni, gan šodienu, jo piedāvā kopā ar galveno varoni ieskatīties 1985.gadā. Tas ir vēl padomju laiks Latvijā, bet saskatāmas nojausmas par gaidāmajām pārmaiņām. Izrādē izmantota M. Brauna mūzika, to mūsu vecāku jaunībā izpildīja ansamblis “Sīpoli”.

Izrāde it kā ir par nopietniem jautājumiem, tomēr tās laikā daudz smējāmies. Aktieri meistarīgi iejutās savos tēlos, un skatītāji devās ceļojumā laikā kopā ar viņiem. Mums neko daudz neizsaka Brežņeva vārds, pionieru kaklauts, kas bija uzsiets Dārtas Danevičas (mūsu skolas absolventes) varonei, arī multeņu varoņi šķita bērnišķīgi, bet mēs ieguvām vielu pārdomām par attiecībām ģimenē, par nesenās valsts vēstures faktiem, par laikmeta lomu cilvēka dzīvē. Mums patika mūzika, specefekti. Teātris atstāja pozitīvu iespaidu. Kad vēstures stundā runāsim par 80.gadiem Latvijā, mums būs priekšstats par dzīvi šajā laikā. Mums ir grūti saprast ierobežojumus, ko vara uzspieda iedzīvotājiem, izrādē tie bija skaidri saskatāmi. Arī izsekošana, noklausīšanās, nodevība ir jēdzieni, kurus grūti attiecināt uz mūsdienu cilvēka dzīvi.

Izrādē tika uzdots jautājums, kāpēc vecāki neļauj bērniem pašiem izlemt, ko viņi vēlas darīt. Noskatoties izrādi, atbilde bija skaidra – viņu pašu iepriekšējā pieredze liek būt piesardzīgiem un censties pasargāt no kļūdām savus bērnus. Bet mācāmies jau tikai no savām kļūdām... Vērtējot izrādi, vienojāmies, ka mums tā patika. Varbūt nedaudz bērnišķīga šķita publika, jo zālē bija daudz jaunāko klašu skolēnu.

Teātra izrāde beidzās 20.10, un mums bija laiks apskatīt gaismas festivāla “Staro Rīga” objektus. Skolotāja bija izplānojusi maršrutu ar mērķi iepazīt objektus, kas saistīti ar valsts pārvaldi, vēsturi. Ejot pa Brīvības ielu, nonācām pie Ministru kabineta, tad Esplanādē, pie Brīvības pieminekļa, Doma laukumā, pie Saeimas nama, Rīgas pils un Nacionālā teātra.

Iespaidi ļoti dažādi: dažiem sala, un viņi nespēja koncentrēties objektu aplūkošanai, citi ar interesi iedziļinājās gan vizuālajā, gan informatīvajā saturā. Bija interesanti iepazīt Rīgu, īpaši Vecrīgu tumsas laikā, kad ar gaismas palīdzību ēkas, laukumi, tilti un pieminekļi tika pārvērsti mākslas darbos, kurus papildināja arī mūzikas un teātra elementi. Bijām dzirdējuši par šāda festivāla esamību, tikai daži no mums bija vērojuši klātienē, tāpēc mūsu pieredzei tas bija jauns notikums.

Pie Saeimas bija izveidots objekts “Pie Latvijas šūpuļa, tā centrā bija novietota vienīgā vizuālā valsts proklamēšanas liecība – Viļa Rīdzenieka fotogrāfija “Latvijas Republikas proklamēšana 1918.gada 18.novembrī Rīgā”, tā kļuvusi par mūsu valsts dibināšanas simbolu.  

Pie Rīgas pils skatījāmies audiovizuālo Latvijas stāstu, ko veidoja uzrunas un svētku vēlējumi mūsu tautai un valstij no 20. gadsimta spilgtākajām personībām. Viņu balsis un portreti tika ievīti Lielvārdes jostā, ieaužot tajā zināšanas par to, kas Latvija ir, bija un būs.

Festivāla tēma šogad bija “Augšām cēlās Gaismas pils”, kas noslēdz iepriekšējos gados uzsākto Ausekļa un Jāzepa Vītola darba “Gaismas pils” rosināto tematiku  – “Gaismu sauca”, “Gaisma ausa” un “Uz zvaigznēm”. Festivāls sveic Latviju dzimšanas dienā, vairojot gaismu un dzīvesprieku, izgaismojot Rīgas ielas un vēsturiskās ēkas, tiltus un pieminekļus, parkus, laukumus un pagalmus. Mēs izbaudījām daļu no piedāvājuma un domājam, ka kādreiz atgriezīsimies festivālā patstāvīgi.

Mūsu 16.novembris bija krietni garāks par reālo laiku, jo paspējām pieredzēt un izdzīvot skolas koncertu un uzstāšanos tajā, noskatījāmies teātra izrādi “Planēta nr.85” un iepazinām gaismas festivāla piedāvāto programmu. Dodoties projām no Rīgas, pa autobusa logu vērojām Nacionālās bibliotēkas - mūsdienu Gaismas pils - un Rīgas tiltu gaismu spēles, pamanījām, kā naksnīgajās debesīs ieurbjas stari no izgaismotajiem objektiem un tajos esošajiem prožektoriem.

Vakariņas un ceļš mājup bija gan ilgs, gan īss reizē. Klases skolēni, izvērtējot braucienu, norāda, ka arī atmosfēra autobusā, iespēja komunicēt ar klasesbiedriem jāpievieno kā pievienotā vērtība. Mēs veltījām laiku cits citam, kas skolas ikdienā ne vienmēr iespējams.

Klases audzinātāja joprojām saka, ka viņai patīk ar mums kopā doties pasaulē. Viņai esot arī prieks par mūsu uzvedību, prasmi novērtēt situāciju, kurā nonākam, un attiecīgi koriģēt savu uzvedību. Un mums bija īpašais autobuss, kas nogādāja tuvu mājām, izbraucot līkločus pa Jēkabpils ielām. Paldies vecākiem un akcijai “Latvijas Skolas soma” par šo iespēju. Esam atvērti piedāvājumiem doties nākamajā braucienā.

Klases viedokļus izlasīja un salika kopā audzinātāja Inga Ermansone

 


 

Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija “Padomju laiki”
un Latvijas Dabas muzejs Rīgā

Projekta “Skolas soma” ietvaros mēs, 37 devīto a un b klašu skolēni apmeklējām Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju "Padomju gadi" - plašāko 20. gadsimta 50.-80. gadu kultūrvēsturiskajam mantojumam veltīto ekspozīciju Baltijā - trīs stāvos, 1060 m2 platībā. Ekspozīcijas mērķis - parādīt padomju cilvēka dzīvi tās daudzpusībā: visu dzīves pušu ideoloģizāciju, sadzīvi, darbu un atpūtu, izglītību un kultūru.

Latvijas Dabas muzejā apskatījām ekspozīciju “Latvijas putni un dzīvnieki”.

Skolēnu atsauksmes:

  • Abos muzejos bija ļoti interesanti, it īpaši patika ekspozīcija “Padomju laiki”, jo ekskursijas vadītāja ļoti aizraujoši stāstīja par divdesmitā gadsimta laiku. (I.Skrimble)
  • Man ļoti patika mūsu ekskursija. Mēs uzzinājām, ka 2016. gadā Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs uzsāka projektu: pastāvīgās ekspozīcijas “Padomju gadi” izveidošanu trīs stāvos. 2017. gadā tika pabeigta 1. kārtas realizācija, kas ir ieguvusi plašu sabiedrības atzinību. Otrās kārtas izveide tika noslēgta 2018. gada novembrī, līdz ar to pilnībā pabeidzot ekspozīciju. Mēs iepazināmies ar to laiku kultūras un sociālo dzīvi.
  • Latvijas Dabas muzejā mēs iepazināmies ar Latvijas dzīvniekiem un putniem. Ļoti sīki mums pastāstīja par cilvēka organismu, mēs varējām apskatīt arī cilvēka iekšējos orgānus.
  • Mēs apmeklējām arī “Lido” (K.Isakova)
  • Man ekskursija ļoti patika, īpaši ekspozīcija “Padomju laiki”. Bija interesanti uzzināt, kā dzīvoja mūsu vecāki, vecvecāki. Muzejā apskatījām arī padomju laika automašīnas. Tas bija aizraujoši! Latvijas Dabas muzejā mēs apskatījām putnu un dzīvnieku izbāzeņus. Aizraujošs bija gides stāstījums par Latvijas dzīvnieku pasauli un cilvēka uzbūvi. (P.Burdeļnaja)

9.a un 9.b klašu audzinātājas J.Ivanova, I.Rusiņa

 

Apraksta nav!

 


 

Interešu izglītības centra „Lielvārdi” un
’’Zelmas maiznīcas’’ apmeklējums Lielvārdē

Visi mīl ceļot. Šoruden, 6.novembrī četrdesmit 4.a un 4.b klases skolēni devās uz Lielvārdi. Pa ceļam mēs labprāt aplūkojām rudens ainavas, bijām pārsteigti par mūsu Pļaviņu HES.

Lielvārdē mēs apmeklējām Izziņas un eksperimentu centru. Centrs "Lielvārdi" piedāvā interaktīvas izglītojošas nodarbības skolēniem par dažādām tēmām. Mēs piedalījāmies eksperimentos ar Elektrību un iepazināmies ar 3D modelēšanas un 3D printēšanas pamatiem.

Nodarbību vadītāju pavadībā skolēni sākumā apguva teorētiskās zināšanas un pēc tam tās nostiprināja praksē ar dažādiem eksperimentiem.

Šajā nodarbībās uzzinājām par to, kas ir elektrība un kur tā rodas. Iemācījāmies saslēgt dažādus slēgumus un uzzinājām, kādi drošības noteikumi jāievēro darbojoties ar elektroierīcēm!

Noskaidrojām, kas ir 3D datormodelēšana un kur to šodien pielieto. Skolēni paši iemēģināja roku telpiskajā modelēšanā, lai saprastu, ka izmantojot modernākās tehnoloģijas, šis process nav nemaz tik sarežģīts un, galvenais, tas ir aizraujoši! Bērni paši iemēģināja – savu skolas modeli.

Centrs "Lielvārdi" piedāvā vērtīgas nodarbības, kas var palīdzēt jauniešiem izvēlēties savu nākotnes profesiju un karjeru. Eiropas Sociālā fonda projekts “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” piedāvā īstenot izglītības iestādēm šīs nodarbības.

Pēc tam mēs projekta “Skolas soma” ietvaros apmeklējām Lielvārdes novada Lielvārdes pagasta “Zelmas maiznīcu”, kuras pamatnodarbošanās ir mājražošana. Īpašniece Ligita Lastmane nodarbojas ar maizes cepšanu mājas apstākļos. Skolēniem tika dota iespēja ieskatīties mazās ceptuvītes darbībā, izskaidrots maizes ražošanas process. Visi bērni izcepa dažādus kliņģerus.

Kopā ar saimnieci Ligitu dziedājām tautas dziesmu. Pēc tam gājām rotaļās. Noslēgumā dzērām piparmētru tēju ar pašu ceptiem kliņģeriem.

Šis brauciens uz mums visiem atstāja neaizmirstamu iespaidu.

Gribam pateikties skolas administrācijai par doto iespēju organizēt šādu mācību ekskursiju.

Sirsnīgu pateicību izsakām autobusa vadītājam Vilnim Cirponim par uzmanīgo attieksmi pret mums!

Bērnu atsauksmes:

  • Maiznīcas saimnieki savu darbu dara patiesi un no sirds!
  • Man ļoti patika ekskursija! Sevišķi Zelmas maiznīca!
  • Interesanti bija eksperimenti ar elektrību!
  • Gribu vēl reizi apmeklēt šīs vietas!
  • Ļoti interesanti bija izveidot mūsu skolas modeli!

4.klašu audzinātājas: S.Jekaraševa, T. Novikova

 

Apraksta nav!

 


 

12.klašu paralēļu kultūras izbrauciens

Skolas soma ir viens no Latvijas simtgades svētku projektiem, kas īstenots kā dāvana jaunajai paaudzei, lai tā apzinātos par savas valsts vērtībām un izglītotos netiešā mācības procesā, nevis ierastajā skolas solā, kurā zināšanas tiek iegūtas tradicionāli. Tādēļ arī divpadsmitie ar klašu audzinātājām izmantoja projekta finansējumu, lai 28. novembrī iesēstos divos autobusos un kopā brauktu uz Rīgu pavadīt dienu kultūrā, un zināšanas iegūtu ne tikai racionāli, bet arī empīriski ar maņu orgāniem, esot blakus izziņas objektiem un redzot, dzirdot, taustot.

Katram skolēnam tika piešķirti 7 eiro, kuri tika izmantoti Dirty Deal Teatro Ingas Tropas režisētās izrādes “Dvēseļu Utenis” apmeklēšanai, taču līdz tam klasēm tika dots brīvais laiks kultūras objektu apskatei pēc savas izvēles.

12.A klase audzinātājas Ingas Saulītes pavadībā devās uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kurā aplūkoja ne tikai pastāvīgo ekspozīciju, bet arī izstādi “PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme”, kurā apskatīja dzīves ritējuma motīvu.  Savukārt 12.B ar klases audzinātāju Anitu Vītolu devās un mākslas muzeju “Rīgas Birža”, LNMM departamentu, kas satur lielāko ārzemju mākslas kolekciju Latvijā un pat ēģiptiešu mūmiju koka sarkofāgā.

Turklāt klases 12.C un 12.D un to skolotājas Anita Grigaloviča un Ingrīda Feldmane apmeklēja Nacionālā vēstures muzeja izstādi “Latvijas gadsimts”, kurā 700 kvadrātmetros mēs varējām izstaigāt Latvijas vēstures ceļu – sākot no neatkarības pasludināšanas līdz pat mūsdienām. Arī izstāde ir simtgades veltījums, ko ir sagatavojuši 68 valsts muzeji.

“Latvijas gadsimtā” bija apskatāmi 1500 priekšmeti – karavīru tērpi, rakstiskie avoti, vizuālie materiāli, sadzīves piederumi – viss, kas raksturoja dzīvi noteiktajā vēstures periodā. Bija noklausāmi 18 audio ieraksti – piemēram, varējām dzirdēt, kā Latvijas himna skanēja pirmajā brīvvalsts laikā. Tika skatāmi 25 videosižeti – īsfilmas, intervijas u.tml. Apmeklētāji varēja tiklab apskatīt izstādi, kā arī paši darboties, rakstot ar tinti, mēģinot lietot vienu no pirmajiem Latvijā pieejamajiem datoriem, izveidojot savu vēlēšanu skrejlapu.

Izstādes pēdējā telpā, kas bija veltīta Latvijai šodien, tika uzdots noslēguma jautājums – “Ko es varu darīt Latvijai?” Tad nu, izstaigājot mākslas un vēstures muzejus, varam uzdot sev šo jautājumu, kas, cerams, spēs radīt atbildi tam, kā valsts telpu, kurā dzīvojam, pakāpeniski darīt labāku.

Kad klases atsevišķi izstaigāja muzejus, dienas vidū sanācām kopā, lai noskatītos izrādi “Dvēseļu utenis”, kurā Dirty Deal Teatro zāles skatītāju krēslos bijām tikai mēs, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas divpadsmitklasnieki un skolotājas.

Izrādes centrā atrodas Latvijā dzīvojošu sešu studentu kopiena, kuru likteņus izsķir nevis valsts ģeopolitiskā atrašanās vieta starp rietumiem un austrumiem, bet paaudzes atrašanās laikā starp sabiedrībā neatrisinātiem pagātnes konfliktiem un neziņu par nākotni. Tā vietā, lai studenti, kas dzīvo kopā vienā komunālajā dzīvoklī, iepazītu cits citu reālajā dzīvē, viņi salīdzina vecāku un vecvecāku nostāstus par pagātni. Tā kā šiem jauniešiem bija diezgan dažādi radu raksti, katram no viņiem bija atšķirīgas domas par pārējiem dzīvokļa iemītniekiem.

Izrādes laikā seši studenti metas intelektuālā kaujā, kurā cīnās nevis par atbrīvošanos no iebrucēju jūga, bet par atbrīvošanos no stereotipiem un savu vectēvu pagātnes rēgiem. Jaunieši sadzīviska konflikta laikā dekonstruē mītus par nacionālo identitāti, lai neļautu savu vectēvu bailēm un aizvainojumiem noteikt mūsdienu jauniešu izvēles un cīnītos par kopīgu vērtību sistēmu, kuras centrā atrodas cilvēks.

Vairāki 12.klašu skolēni arī izteica dažādas atsauksmes par izrādi, kas lielākajai daļai bija atstājusi diezgan patīkamu iespaidu, daži no tiem:

Daniels Pavlovičs: “Ļoti izklaidējoša un baudāma izrāde oriģinālā risinājumā. Nekad iepriekš vēl nebiju redzējis tik prasmīgu aktieru adaptēšanos skatuves apstākļiem. Neizpalika arī šokējoši momenti, taču tie piedeva izrādei vajadzīgo “asumiņu”, tā bija īsta, un īsta bija arī cigarešu dūmu smaka.”

Krista Abatniece: “Interesanta izrāde, negaidīti šķita tas, ka aktieri sēdēja ledusskapjos un uzrunā auditoriju atrodoties tajos. Vienīgais mīnuss ir tāds, ka gaidīju kādu kulminācijas brīdi, taču izrāde bija beigusies, tam īsti nesākoties.”

Līga Bārbale: “Izrāde atspoguļoja mūsdienu ainu, kad jaunieši iedzēruši uz rīta pusi sāk apspriest tēmas, kurām nav iespējams atrast vienu konkrētu risinājumu. Domu varēja uztvert, taču neuzskatu, ka būtu jāmaksā tādu summu par ainām, kuras ikviens, kas ir viesojies Vecrīgā, ir redzējis. Es saprotu, ka teātra izrāde atspoguļoja mūsdienas, bet nedomāju, ka vēlētos vēl vienu reizi sēdēt telpās, kur aktieri pīpē, apmētā viens otru ar ēdienu, noskatīties dzeršanu un to, kā aktieri viens otru apgrābsta.”

Rēzija Neifelde: “Nekad nebiju iedomājusies, ka teātri var rādīt arī no ledusskapja! 

Renāte Silakalne: “Intriģējoši. Oriģināli. Neatkārojami. Šedevrs – mūsdienu mākslas šedevrs.”

Renāte Rāviņa, Paula Vakarina 12.C

 


 

Ģimnāzijas "Skolas somas" pasākumi

11.a klases rudens ekskursija

2. novembrī mēs, 11.a klase un audzinātāja Dace Seglēre, devāmies rudens ekskursijā uz Rīgu. Projekta “Latvijas Skolas Soma” mērķis ir katram skolēnam nodrošināt iespēju pašam pieredzēt Latvijas dabas un kultūras vērtības, iepazīt zinātnes sasniegumus un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus. Plānojot ekskursiju, iecerējām to daudzpusīgu,  un plānoto realizējām - apmeklējām Latvijas Universitātes Dabas māju, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju, kā arī izrādi “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” Dailes teātrī.

Lai gan Latvijas Universitātes Dabas mājā notika mācību process, gides pavadībā mums tika sniegta iespēja apskatīt visdažādākās ēkas telpas un to funkcijas. Dabas mājai ir 7 virszemes stāvi, pagrabstāvs un jumta stāvs. Interesanti šķita, ka pirmo divu stāvu pieejamība ir 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā, grāmatas bibliotēkā var izņemt un nodot pats bez bibliotekāres klātbūtnes, ēkā ir skaņu izolējošas kapsulas radošam grupu darbam, letes individuālam darbam, zviļņi un dīvāni gaiteņos, kā arī moderni iekārtota atpūtas zona plašajā iekšpagalmā. Dabas mājā ir izbūvētas 73 studentu mācību laboratoriju telpas un 65 zinātniski pētnieciskā darba laboratoriju telpas. Kopumā ir 30 auditorijas, un lielākā ir auditorija, kura spēj uzņemt 300 cilvēkus. Latvijas Universitātes nākotnes plāns ir uzbūvēt studentu pilsētiņu, kurā savstarpēji varētu sadarboties studenti no dažādām profesijām. Secinājām, ka studentu pilsētiņas un Dabas mājas veidošanas procesos ļoti tiek domāts par studentu ērtībām un modernu mācīšanos.

Pēc Dabas mājas devāmies baudīt mākslu uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju. Tā krājumu veido septiņas kolekcijas: tekstilmākslas, keramikas, metālmākslas, ādas mākslas, dekoratīvā koka mākslas, stikla mākslas un dizaina kolekcija. Muzeja pastāvīgā ekspozīcija iepazīstina ar Latvijas vadošo dekoratīvās mākslas un dizaina mākslinieku daiļradi, kā arī stāsta par dekoratīvajā mākslā un dizainā dominējošiem stiliem un virzieniem laika posmā no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Izstāžu veidošanā muzejs radoši izmanto savu un citu muzeju krājumus, lai attīstītu sabiedrības izpratni par dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina vēsturi, tagadni un nākotni. Nozīmīga loma muzejā ir pievērsta mūžizglītības darbam, lai sekmētu sabiedrības interesi par dekoratīvi lietišķo mākslu, amatniecību un dizainu.

Ekskursijas noslēgumā apmeklējām Dailes teātri. “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” ir traģikomēdija 2 cēlienos. Režisors Aleksandrs Morfovs izrādi iestudējis pēc amerikāņu rakstnieka Kena Kīzija romāna „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" (1962) un Miloša Formana filmas (1975) ar Džeku Nikolsonu galvenajā lomā. Galvenais varonis Makmērfijs ir dzimis brīvībai. Bezrūpīgais, brutāli sirsnīgais kāršu spēlmanis, kurš psihiatriskajā slimnīcā nokļuvis, izvairoties no labošanas darbiem, ir cienīgs pretinieks māsai Rečidai. Nav īsti skaidrs, vai ārprātīgs esi tu pats, vai arī visi apkārtējie. Traģiski komiskie notikumi finālā noved pie attīrīšanās un atbrīvošanās - kaut arī par dārgu cenu. Režisors Aleksandrs Morfovs ir īsts teātra burvis ar smalku humora izjūtu, kura iestudējumiem raksturīga īpaša mākslinieciska pasaule un karnevālisks vieglums. Tā ir pasaule, kurā cieši savijas realitāte un izdoma, komiskais un traģiskais, bērnišķīgi naivais un nopietnais. Šī izrāde apmāna, aizrauj un smīdina skatītājus un piedāvā spilgtu emociju paleti.

Dienas beigās bijām ļoti apmierināti par gūtajām zināšanām muzejos un emocijām pēc izrādes. Apzināmies, ka “Latvijas skolas soma” sniedz iespēju izzināt Latviju, un novērtējam to. Ekskursija patiešām izdevās, jo esam paplašinājuši savu redzesloku dažādās jomās un spējam diskutēt par tām.

11.a klases vārdā – Līva Rateniece

Cēsu viduslaiku pils, atrakciju parks “ozolkalns”

Ekskursija_cesu_pils30.oktobrī mēs - 7.a un  7.b klase - devāmies ekskursijā uz Cēsīm. Tur apskatījām Cēsu viduslaiku pili.

Gids pastāstīja, kā radusies Cēsu pils, kāda bija pils dzīve, iedzīvotāji. Bija interesanti to klausīties un daļēji piedzīvot, kāpjot pils tornī. Cēsu pilī patika ekskursija ar lukturiem pa pili  un gides stāstījums.  Visi papildināja savas zināšanas un uzzināja daudz ko jaunu par vēsturi, dzirdēja un mācījās lūgšanu latīņu valodā, iepazina pili, kā arī viduslaiku azartspēles, par kurām mūku bruņinieki tika sodīti. Nedaudz nosalām, bet mūs sasildīja “Viduslaiku skrējiens”. Tajā ieguvām daudz zināšanu un bija jautri. Iveta saka: “Manuprāt, vissmieklīgākais bija, kā mūsu komanda skrēja pakaļ omītēm, uzrunāja tās  un centās uzzināt, kur atrodas konkrētais objekts.” Šajā skrējienā godpilno 1. vietu ieguva komanda ar nosaukumu “Sasalušie meklētāji”. Pēc Cēsu pils un “Viduslaiku skrējiena” devāmies uz šķēršļu trasi “Ozolkalns”. Trase bija sadalīta trīs līmeņos. Pati augstākā un bailīgākā trase bija trešais līmenis. Tikai paši drosmīgākie skolēni devās uz šo trasi. Kad visi bija izgājuši savas izvēlētās trases, cepām desiņas un zefīrus uz ugunskura. Dalījāmies ar savām sajūtām, kādas ieguvām, ejot pa trasēm, un vienkārši lieliski pavadījām laiku kopā.

Apkopojot klasesbiedru viedokļus par ekskursiju, izvēlējāmies akcentēt trīs no tiem.

  • Lindas emocijas pēc šīs ekskursijas bija šādas: “Man ļoti patika ekskursija. Es uzzināju daudz jauna par Cēsu pili. Iepazinu Cēsu vecpilsētu. Bija interesanti jautāt iedzīvotājiem, kur atrodas kāds objekts. Trase arī bija interesanta, bet bailīga. Protams, klasesbiedri bija draudzīgi un atbalstīja cits citu. Paldies par šo ekskursiju!”
  • Andreja domas pēc ekskursijas: “Man ekskursijā patika orientēšanās pa Cēsu vecpilsētu un pastaiga pa Cēsu pili. Paldies par ekskursiju! Gaidām nākamo.”
  • Riharda domas pēc ekskursijas: “Man ekskursija patika! Aukstie laikapstākļi padarīja orientēšanos labāku, jo visi centās pēc iespējas ātrāk sasildīties, tāpēc cītīgi meklēja konkrētos objektus. Šķēršļu trase attīstīja mūsu fiziskās spējas, spēju kontrolēt savas bailes un koordināciju.”

Vārdu sakot, lielākajai daļai skolēnu šī ekskursija patika. Mums katram bija savas emocijas, kuras dažkārt nespējam izteikt vārdos. Šī bija ļoti aktīva, jautra un interesanta un izglītojoša diena kopa ar klasesbiedriem. Ar nepacietību gaidām nākošo!

7. a un 7. b klases vārdā,  Beāte un Kristiāna

10.b un 10.c  iepazīst teātra mākslu, LNB un LU Dabaszinātņu centru

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 10.b un 10.c klases ātri pieņēma lēmumu “Manas skolas somas” naudu izmantot braucienam uz teātra izrādi. Teātra apmeklējums tika apvienots ar vēl diviem pasākumiem, lai diena Rīgā tiktu optimāli izmantota izglītojoši audzinošiem mērķiem. Pa dienu apmeklējām Latvijas Nacionālo bibliotēku un LU Dabaszinātņu akadēmisko centru (daloties grupās), kā arī Latvijas simtgadei veltīto izstādi Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (daloties grupās).

Bibliotēkas un zinātņu centra apmeklējums iepazīstina skolēnus ar nākotnes iespējām, izvēloties studijas, un ne tikai. Jau šobrīd,  mācoties ģimnāzijā,  skolēni var izmantot šo iestāžu pakalpojumus.

Iespaidīga un izglītojoša bija Latvijas simtgades izstāde muzejā. Interesanta ir izstādes materiālu saistība ar Jēkabpili - vairāki no tiem nāk no Jēkabpils vēstures muzeja fondiem. Izstādes apmeklējumam skolēni bija saņēmuši uzdevumu vēstures stundā, kur arī izvērtēja redzēto.

 Teātru repertuārā izvēle nav plaša – maz  vidusskolēniem piemērotu izrāžu. Tāda sākotnēji šķita izrāde “Zēni”, taču biļešu uz šo izrādi nepietika visiem. Laimīgā kārtā 6.11. tajā pašā laikā un teātrī bija izrāde “Svinības”.

Neparasti šķita teātrī ierasties tik lielai skolēnu grupai (50), taču braucieni lielā grupā ir skolēniem izdevīgi finansiāli, jo ir mazi izdevumi par transportu. Apmeklēt teātra izrādes ar ģimeni ir dārgi, un tādēļ nepārsteidz fakts, ka daudzi 10-klasnieki teātrī bija pirmo reizi. Skolēni bija pārsteigti par teātra mūsdienīgumu, par to, ka izrādes ir tik pietuvinātas reālai dzīvei. Jāatzīst, ka, izvēloties izrādes, par to tika piedomāts! Taču bija arī skolēni, kam ne īpaši patika tas, ka izrādē smēķē, lieto lamu vārdus…

Acīmredzot jāturpina kolektīvi teātra apmeklējumi, daudzveidojot izrāžu izvēli saturiskā ziņā.

Brauciens projekta “Mana skolas soma” ietvaros jāvērtē kā īpaši izdevies, jo:

  • ietver vairākas un dažādas izglītojošās un audzinošās jomas (karjeras, pilsoniskās attieksmes, kultūras, garīgās izaugsmes u.c.),
  • viena brauciena laikā, optimāli izmantojot laiku, iepazīti 3 objekti (pasākumi),
  • piedalījies maksimāli liels skolēnu skaits,
  • brauciena izmaksas no skolēnu vecāku puses ir zemas.

Pārstāvot 10.b un 10.c – 10.b kl. audzinātāja sk. Dzintra Priekule

 


 

Iniciatīva „Latvijas skolas soma” ienāk Jēkabpils pamatskolā

Uzsākot jauno mācību gadu, 16 mūsu skolas piekto un sesto klašu skolēniem bija iespēja apmeklēt iniciatīvas “Latvijas skolas soma” atklāšanas pasākumu “Arēnā Rīga”.

Aicinot skolēnus kļūt par šīs iniciatīvas vēstnešiem savās skolās, pasākuma noslēgumā klātesošos uzrunāja Latvijas Republikas Ministru prezidents un iniciatīvas “Latvijas skolas soma” patrons Māris Kučinskis, Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Bet pirms tam teju seši tūkstoši pamatskolas vecuma skolēnu no ikviena Latvijas novada varēja piedalīties interaktīvās darbnīcās, koncentrētā veidā atklājot Latvijas daudzveidību, sasniegumus, inovācijas, kultūru, vēsturi un tradīcijas. Piemēram, leļļu un filmu darbnīcā ''Animācijas Brigāde'' varēja vairāk uzzināt par filmu tapšanas procesa aizkulisēm; mūzikas istabā – apgūt skrečošanas pamatprasmes; video studijā dalīties iespaidos, ko katram nozīmē Latvija un kādu viņi to redz nākamajos simt gados. Protams, iespaidīgākā pasākuma daļa -   koncerts “100 Latvijas stāsti 100 minūtēs” kopā ar tādiem Latvijas māksliniekiem kā Rūta Dūduma, The Ludvig, grupa “DaGamba”, Edavārdi, Justs, grupa “Auļi”, simfoniskais orķestris un citiem māksliniekiem un dejotājiem.

Paldies par šo iespēju un sadarbību turpmākajā projekta īstenošanas gaitā sakām Jēkabpils Bērnu un jauniešu centra Vizuālās, vides un jaunatnes lietu izglītības metodiķei Elīnai Puķei.

Jēkabpils pamatskolas direktora vietnieks Sarmīte Straume

Galerija ISTABA, teātris „Karnevāls un kartupeļu salāti”

Projekta „Skolas soma” ietvaros 28. septembrī Jēkabpilī BJC 4.klašu skolēniem bija iespēja noskatīties izrādi, kas veidota pēc A. Kivirehka grāmatas motīviem. Izrādes pamatā ir interesanta divu aktieru saspēle, kuri spēj iejusties dažādos, brīžiem pilnīgi atšķirīgos, tēlos. Sākumā ierodas Mija, kas ir dzimšanas dienas gaviļniece, viņas draudzene Katrīna, labi paēst mīlošais Oskars un sīkais Aksels, kurš var ielīst pat galda atvilktnē u.c. Visi satiekas dzimšanas dienas ballītē, kur galvenā uzmanība veltīta kopā būšanas priekam un galvenajam pasākuma elementam - spēlei. Spēlēšanās prieks rada nesamākslotu un ikdienišķu gaisotni, kas mūsdienu skatītājiem ir ļoti nozīmīga. Tajā parādās iedomu tēli - putekļsūcējs, pelēns, zilonītis, bārbijas, kā arī svinīgais svētku krekls un apakšbikses ar ruksīšiem. Tomēr pēc skolēnu atsauksmēm ne visiem patīk šāda tēlu izvēle un apspēlēšana, lai gan tas, viņuprāt, ir „jautri un smieklīgi”.

Kopumā izrādē dažādi ikdienā ierastie dzīves elementi, piemēram, veļas mazgāšana, kur baltais krekls var nokrāsoties zils, vai cālēna dabiskā izšķilšanās sajaucas ar samākslotu, brīžiem pārspīlētu, darbību un jokiem, kas, iespējams, vairāk saprotami tieši mūsdienu bērniem (vecākās paaudzes skatītājs par to var arī pavīpsnāt). Tomēr kaut kur starp šiem jokiem ir ievītas dzīves vērtības, ko skatītājs „paņem” no izrādes līdzi – draudzība, izpalīdzība, drosme, kā arī līdzjūtība, augstas pašapziņas celšana un nepieciešamība būt patstāvīgam, mācēt pašam izvēlēties un iet savu dzīves ceļu.

Šajā izrādē būtisks ir arī fakts, ka aktieri nespēlē uz skatuves, bet ir līdzās bērniem – skatītājiem, iesaistot viņus darbībā – brīžiem skatītāji ir mēbeles dzimšanas dienas ballītē, brīžiem tikai putekļi, kurus var noslaucīt un izsūkt, bet brīžiem vienkārši bērni ar spēju iejusties jebkurā lomā, ar prasmi pielāgoties mūsdienu sabiedrībai un palīdzību pasākuma organizēšanā.

Arī rekvizītu ziņā izrādes telpa ir diezgan tukša, tajā nav krāsainu skatuves elementu, krāšņu dekorāciju, bet ir tikai spilvens, kurš maina savas funkcijas atbilstoši konkrētai lomai – tas var būt gan kā krēsls vai mīksts paklājs, gan kā bumba, ko iesist vārtos, vai arī spēļmantiņa, ko samīļot un apčubināt. Skolēnos tas rada interesi, jo pastāv šis nezināmais, par ko tad nākamajā brīdī pārtaps it kā tik vienkāršais, pelēkais spilvens. Iespējams, ka šis ir veids, kā likt mūsdienu cilvēkam paskatīties savādāk uz ierastām lietām, tēliem un teātra elementiem.
Skolēnus piesaista arī aktieru brīvā, nedaudz haotiskā pārvietošanās pa zāli, pienākot kādam klāt, uzsitot uz pleca vai izskrienot ārpus telpas. Tāpat interesi bērnos rada aktieru  skaļās klaigas, aizraujošie joki un zīmēšana uz spoguļiem.

Kopumā izrāde nav jāuztver nopietni, tomēr zemtekstā tā runā par svarīgām lietām un notikumiem - caur jokiem, fantāziju un iztēles elementiem parādīta ikdiena, kas atbilst bērna pasaules uztverei.

Izrādes skatītāja, 4.i klases audzinātāja Līga Radzeviča

Zīmējumu teātris“7 pasakas par Ņukucīti”

19.oktobrī “Latvijas skolas somas” ietvaros 3.a, 3.b, 3.c klase apmeklēja zīmējumu izrādi. Tajā tika izmantotas leģendārā Latvijas patriota, dzejnieka Aivara Neibarta krāšņās pasakas. Izrādē zīmēšanai ir vadošā loma - tā ir gleznotājai Andai Līcei, to papildina laikmetīgās dejas solo - Agnese Bordjukova, kokles imrovizācijas- Laima Jansone un teicējs -Varis Klausītājs, kurš pauž notikumus par Ņukucīti.

Izrāde tika zīmēta uz vertikālām papīra loksnēm, kas saliktas septiņās kārtās. Katra iepriekšējā pasaka ievijās ar kādu papīra loksni nākamajā pasakā. Papīrs tika locīts, plēsts un ņurcīts, tas pamazām piepildīja visu skatuvi. Bērniem izrādes laikā radās jautājums- cik lietderīgi tiek izmantots papīrs? Arī pēc izrādes diskutējām- kā varētu ietaupīt resursus.

Visumā bērniem izrāde patika, tas bija kas neparastāks, nezināmāks, interesantāks. Zāli te pārņēma skaļi un jautri smiekli, te iestājās klusums, gaidot mākslinieces rokās izteiksmīgi garo otas triepienu. Bērni ar interesi klausījās un vēroja mākslinieku aktivitātes.

Mūsu ieguvums- ZĪMĒŠANA IR DARBĪBA NE TIKAI JAU UZZĪMĒTS ZĪMĒJUMS.

3. klašu skolēnu un klašu audzinātāju vārdā - Ilze Čevere

 


 

Rokoperas „Lāčplēsis” apmeklējums
iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros

2018. gads Jēkabpils vakara vidusskolā norit ar devīzi: „Iepazīsti Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu!”

Sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, īpašu svētku noskaņu dāvāja Zigmāra Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas „Lāčplēsis” uzvedums Rīgā. Izmantojām īpašo iestudējuma producenta Jura Millera piedāvājumu Latvijas skolām - noskatīties uzveduma ģenerālmēģinājumu, apmaksājot ieejas biļetes aktivitātes „Skolas soma” ietvaros.

8. novembrī 33 skolēni un skolotāji apmeklējām Zigmāra Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas „Lāčplēsis” uzvedumu „Arēna Rīga” telpās. Iestudējums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Uzvedumā piedalījās: Dons, Zigfrīds Muktupāvels, Marts Kristians Kalniņš, Ieva Kerēvica, Ieva Sutugova, Jānis Buķelis, Ginta Krievkalna, „Jumprava”, u.c. solisti, kā arī Nācijas kopkoris ar latviešu dziedātājiem no visiem pasaules kontinentiem un simfonisko orķestri. Ritma grupu vadīja pats autors, bet pie diriģenta pults bija Jānis Liepiņš. Šī bija pirmā un vienīgā reize, kad viss leģendārās rokoperas muzikālais materiāls tika atskaņots ar simfonisko orķestri. 

Noskaidrojām, ka rokoperas librets sarakstīts 1986./1987.gadā. Daži no mums bija skatījušies rokoperas pirmizrādi 1988. gada 23. augustā un atkārtoti varēja izbaudīt krāšņo un emocionāli bagāto mūziklu. Rokopera "Lāčplēsis" jau kopš tās pirmizrādes 1988. gadā ir kļuvusi par vienu no mūsu dziesmotās Atmodas simboliem.

Īpašu kopības un piederības sajūtu radīja dziesmas: „Uz krustcelēm,” „Latvju zeme vaļā stāv” un „Tas ir laiks” kopkora  izpildījumā. Emocionālo izpildījumu papildināja kustīgie gaismas raksti.

Esam gandarīti, ka bijām vieni no Latvijas simtgades svinību centrāla notikuma - rokoperas „Lāčplēsis” jauniestudējuma skatītājiem!

Atsauksmes:

Mārīte: „Rokopera „Lāčplēsis” ļoti patika, jo tā bija vienreizēja iespēja redzēt un dzirdēt iestudējumu simfoniskā orķestra pavadībā. Esmu ļoti pateicīga skolai un iniciatīvai „Skolas soma” par šo burvīgo iespēju.”

„Ļoti patika simfoniskais orķestris! Koris bija lielisks, pati aura! Paldies „Skolas somai” par iespēju,” tā Sabīne.

Irina: „Man rokopera ļoti patika. Tā atmosfēra, skaņa (akustika), tas viss bija aizraujoši! Rokoperu „Lāčplēsis” izbaudīju ar lielu prieku un labprāt apmeklēšu vēl kādu operu.”

Sagatavoja:  A. Bērziņa

 

 


 

Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros Jēkabpils 2.vidusskolas skolēnu apmeklētie pasākumi septembrī, oktobrī

Iniciatīva “Latvijas skolas soma” ir mācību procesa sastāvdaļa, kas papildina Latvijas skolās notiekošās mācību un audzināšanas aktivitātes.

Projekta “Skolas soma” ietvaros 23.septembrī, arī mēs, četrdesmit seši trešo klašu skolēni izmantojām iespēju apmeklēt “Rīgas kino muzeju”. Mūs sagaidīja ļoti atsaucīgs kinostudijas darbinieks Juris Freidenbergs, kurš mūs aicināja uz kinozāli. Sākumā viņš pastāstīja par kino muzeja tapšanas vēsturi, uzsverot, ka muzejs darbojas no 1988.gada. Muzejā nav pastāvīgas ekspozīcijas, tāpēc tiek veidotas tematiskas izstādes. Muzeja fondā glabājas 32 tūkstoši eksemplāri, kas saistīti ar kino. Mums tika demonstrēti 19.gadsimta mēmo kinofilmu fragmenti: “Vilciena pienākšana” un “Lidojums uz Mēnesi”. Turpinājumā bērni dalījās 2 grupās, viena no tām skatījās latviešu animācijas filmas, bet otra devās iepazīt ekspozīciju “Aizekrānija”. Skolēni paši radīja savu animācijas filmiņu, izmantojot praksinoskopu. Bērni bija sajūsmā. Paldies projektam “Skolas soma” par doto iespēju iepazīt aizraujošo kino pasauli!

 3.klases audzinātāja Žanna Molčanova

 

2018.gada 18. oktobrī Jēkabpils 2.vidusskolas 5.а un 5.b klases 45 skolēni de uz Preiļiem, lai apskatītu Leļļu muzeju, un Aglonu, kur piedalījās muzejpedagoģijas nodarbībā Maizes muzejā. Mācību ekskursijas atbilda šādām “Latvijas skolas soma” saturiskajām jomām:

  1. Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības.
  2. Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes.
  3. Latvijas daba un kultūrainava.  

Pirms ekskursijas noskaidrojām skolēnu ieinteresētību par piedāvātajiem muzejiem, apskatījām muzeju mājas lapas. Latviešu valodas stundā pirms kāda laika izlasījām baltkrievu tautas pasaku “Vieglā maize”, kas izrādījās ļoti noderīga muzejpedagoģijas nodarbībā, un šīs zināšanas paaugstināja skolēnu pašapziņu un radīja vēl lielāku interesi par ražošanas procesu.

Muzeju apmeklējums  attīstīja gan skolēnu sociālās prasmes un uzvedības normu ievērošanas nepieciešamību, gan latviešu valodas runas un klausīšanās iemaņas, gan praktiska satura uzdevumu risināšanas iemaņas, gan veicināja skolēnu vispusīgu attīstību. Skolēni izteica labas atsauksmes saviem vecākiem un vienaudžiem par muzeju ekspozīcijām un nodarbībām, ieteica citiem apmeklēt šos muzejus.

Ieskats skolēnu atsauksmēs:

  • Mums ļoti patika šī ekskursija. Bija saulains laiks. Jau no paša rīta visiem bija labs garastāvoklis un priecīgs prāts.
  • Leļļu muzejā bija tik interesanti! Mēs bijām izbrīnīti, ka lelles izskatījās kā dzīvas.
  • Demonstrētā filma par lellēm un to tapšanu bija ļoti interesanta.
  • Muzeja darbinieki palīdzēja mums, meitenēm, pārģērbties senlaicīgos tērpos, bet zēni uzvilka musketieru drēbes.
  • Es labi iejutos musketiera lomā un tērpā.
  • Es pārģērbos par rudens karalieni un sapratu, ka man ļoti piestāv ruda krāsa.
  • Kad es pārģērbos, es pati jutos kā īsta lelle.
  • Muzeja lelles bija vienkārši brīnišķīgas!
  • Mani pārsteidza tas, ka lelli var izgatavot viens cilvēks 5-10 dienu laikā. Gandrīz neticami!
  • Maizes muzejā mēs uzzinājām, no kādiem graudiem cep maizi. Mēs pat pagaršojām šos graudus.
  • Izrādās, ka izaudzēt un izcept maizi – tas ir grūts darbs.
  • Muzejā mūs uzcienāja ar pašas saimnieces cepto maizi un gatavoto tēju.
  • Es uzzināju daudz jauna par maizes cepšanu.
  • Muzeja veikalā es nopirku arī maizīti uz mājām. Tā bija ļoti garšīga!

5.b klases audzinātāja Silvija Avišāne

 


 

Akcijas “Skolas soma” norises ģimnāzijā

Latvijas  100-gadei veltītā projekta “Skolas soma” ietvaros piešķirto finansējumu  dažas Jēkabpils Valsts ģimnāzijas klases septembrī un oktobrī jau paguvušas izmantot. Lietderīgi, izglītojoši, ar prieku un interesi.

Septembri sākām ar tuvāko objektu –  mākslas galerijas “Mans’s” apmeklējumu. Skaistā “Vasaras izstāde” priecēja un pārsteidza skolēnus – jaunos mākslas baudītājus ar daudzveidību, krāsām, uzrunājošiem darbiem, atsaucību no galerijas darbinieku puses un  iedvesmoja jauniešus radošiem darbiem literatūrā.

Zelta rudens savukārt aicināja doties tālāk - Latvijas iepazīšanas ekskursijās. Iespaidos dalās skolēni:

Brauciens uz Līgatni

Šī gada 15.oktobrī projekta „Skolas soma” ietvaros Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 9.a un 9.b klase kopā ar audzinātājām Zandu Skuteli un Anitu Šteinbergu devās mācību ekskursijā uz Līgatni.

Dienas sākumā mūsu ceļš veda uz Līgatnes dabas takām Gaujas Nacionālajā parkā. Dabas takās mums bija iespējams aplūkot Latvijas mežu iemītniekus un to mājvietas, kuras līdzinās dzīvesvietām dabiskos apstākļos. Redzējām lapsu, mežacūku, divu brūno lāču un citu zvēru mājvietas. No takas posmos ierīkotām skatu platformām  pavērās brīnišķīgs skats uz gravām ar neskartu dabu, un no 22 m augstā skatu torņa varēja aplūkot Gaujas senleju. Pie torņa bija izvietotas planšetes ar informāciju par dabas parkā sastopamajiem augiem.

Pēc pusdienām tālāk devāmies uz Līgatnes Padomju Slepeno Bunkuru. Tur mums bija iespēja iepazīties ar daļiņu Latvijas nesenās vēstures. Bunkurā, kurš atrodas 9 m zem zemes, apskatījām kartes, kurās atspoguļotas situācijas, kas notiek, ja tiek pārrauti hidroelektrostaciju dambji, sakaru telpu, karti ar kolhozu nosaukumiem un padomju laika sadzīves lietas.

Ekskursijas noslēgumā piedalījāmies realitātes spēlē „Objekts X” , kas norisinājās bunkurā. Komandu mērķis bija atrast un iznest „objektu X” no pazemes bunkura, atrisinot dažādus uzdevumus.

Ekskursijas laikā aizraujošā veidā ieguvām zināšanas gan par Latvijas dabu, gan vēsturi.

Katrīna Rožlapa, 9.b

Iepazīstam mākslu!

Projekta “Skolas soma” ietvaros mums, 7.c klasei, audzinātājai Dagnijai Vībānei un skolas psiholoģei Lailai Ščadro, bija lieliska iespēja apmeklēt divus muzejus Rīgā - Motormuzeju un Laikmetīgās mākslas biennāli RIBOCA.

Motormuzejā mēs apskatījāmies pirmās mašīnas, autobusus, velosipēdus, mopēdus, motociklus, kartingus un pat telefona būdiņas un radio aparātus Latvijā. Muzejs bija ļoti mūsdienīgs, piemērots skolēniem, jo bija iespēja, piemēram, uzlikt sev 3D brilles un, tad liekas, ka tu brauc vienā mašīnā ar Reini Nitišu. Kā ari bija daudz lietu, ko varēja pats veidot un ar kurām darboties. Muzejs pavisam bija 3 stāvos, kuros katram bija sava tēma jeb laika izkārtojums. 1. stāvā varēja apskatīt vecās dienesta mašīnas, autobusus. Vienā no autobusiem varēja iekāpt,  un likās,  it kā tu būtu īsts šoferis, kas vadītu to autobusu. 2. stāvā aplūkojām pašas pirmās mašīnas. 3. stāvā bija gan sporta pirmās mašīnas, gan arī jau jaunākas mašīnas nekā 1. stāvā.

Laikmetīgās mākslas biennālē RIBOCO mēs apskatījām gan gleznas, gan dažādas instalācijas,  ko varējām aiztikt ar rokām, paši darboties, gan vērojām dažādas video projekcijas. Izstāde  atradās LU bijušajā Bioloģijas fakultātē, tur bija ļoti lielas telpas, izkārtotas piecos stāvos, katrā telpā savs mākslas darbs, ar savu stāstu. Piemēram, varējām pasmaržot Baltijas jūras piekrastes smaržas Latvijā, atrast vecmāmiņu, uzzināt, no kā viņai ir bail, klausīties skaņās,  kā ziedu apputeksnē bites, redzēt, kāda nākotnē pasaule varētu izskatīties 10 minūtes pirms pasaules gala. Cerams, ka tāds nepienāks! Redzējām ļoti lielu un skaistu audeklu, kurā ir ieaustas īstas sēklas, kuras arī nākotnē spētu izdzīvot, izdīgt. Redzējām, kā māksla  izskatījās  pagātnē, tagadnē un, iespējams,  izskatīsies nākotnē, lai arī  visi mākslas darbi bija veidoti mūsdienās.

Mums tiešām  paveicās ar šo muzeju izvēli, iesakām arī citiem tos apmeklēt. Ļoti patika Laikmetīgās mākslas biennāles  gidi un muzeja skaistie objekti.

Keita Reiņikova, 7.c
apkopoja D. Druveniece

 

 


 

Jēkabpils pilsētas skolu audzēkņi piedalās projekta Latvijas Skolas soma atklāšanā

6. septembrī 63 Jēkabpils pilsētas skolēni un 9 pavadošās personas, kā arī  skolēni no ikkatras Latvijas pilsētas un novada tikās Rīgā, lai Arēnā Rīga atklātu projektu – “Latvijas Skolas soma 2018”! 

Atklāšanas pasākumā skolēni apmeklēja interaktīvās darbnīcas un koncertā iepazina šī projekta saturu un pieeju, lai tālāk nestu  ziņu par “Skolas somu” saviem vienaudžiem un pārējiem skolēniem visā Latvijā. 

No 13:00 -16:00 arēnā darbojās tādas interaktīvās darbnīcas kā Leļļu muzejs,  UNA STYLE imidža skola, muzikālie santehniķi, kas spēlēja ar caurulēm, iluzionista stūrītis, vairāki foto stūri, multifunkcionālā mediju istaba un daudzas citas. 

Atklāšanas pasākuma noslēgumā pulksten 16:00 bija baudāms koncerts “Simts Latvijas stāsti 100 minūtēs”. Tajā  uzstājās tādi mākslinieki kā Justs, grupa Dagamba, pats maestro Raimonds Pauls, Edavārdi, Ludvigs un citi. Piedaloties atpazīstamiem māksliniekiem,  koncerta sižetiskajā saturā tika akcentēta Latvijas vēsture, kultūra, tradīcijas un vērtības agrāk un šodienas skatījumā, tika pausta nepieciešamība ikvienam nepārtraukti attīstīties un augt, veidojot nākotnes Latviju. 

Kultūras ministre Dace Melbārde atklāja “Latvijas Skolas Somas 2018” koncertu ar šādiem vārdiem: "Lai izjustu piederības sajūtu savai valstij, ir svarīgi to iepazīt. "Latvijas skolas soma" ar radošas līdzdalības rosināšanu pavērs iespēju katram skolas bērnam un jaunietim dziļāk iepazīt Latviju, tās valstiskuma veidošanos, kultūras vērtības, zinātnes un uzņēmējdarbības sasniegumus un dabas bagātības. Šī iniciatīva ir nozīmīgākā LV simtgades programmas dāvana, jo vērsta uz nākotnes Latvijas veidotāju, tā atbildības un pienākuma sajūtas veidošanu attiecībās ar savu zemi, valsti un tās cilvēkiem."  Skolēnus uzrunāja arī Ministru prezidents un izglītības ministrs.

Iniciatīva “Latvijas Skolas Soma” ir ļoti nozīmīga valsts simtgades programmas daļa, tās mērķis ir katram Latvijas skolēnam nodrošināt iespēju pašam pieredzēt Latvijas dabas un kultūras vērtības, iepazīt zinātnes sasniegumus un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus. 

Kopumā atklāšanu apmeklēja 6000 skolēnu no ikviena Latvijas novada, un uz visiem šī projekta turpmākajiem pasākumiem kopumā plānoti teju 13 miljoni eiro jeb 40% no simtgades nacionālo pasākumu programmai plānotā valsts finansējuma 5 gadu periodā. Liela nozīme programmas īstenošanā būs arī pedagogu darbam, sagatavojot skolēnus pašu izvēlētajiem pasākumiem, ekskursijām un pēc tam mācību stundā pārrunājot pieredzēto un to sasaistot ar mācību procesu.

Šajā mācību gadā katrā semestrī ikvienam klases kolektīvam kopā ar audzinātāju un mācību priekšmetu skolotājiem būs iespēja lemt, kā kopīgi tērēt 7 eiro, kas piešķirti uz katru Latvijas skolēnu.

Atklāšanas pasākums bija vērtīgs, rosinošs. Koncerts krāšņs. Tā sagatavošanā tikuši iesaistīti 1000 cilvēku – mākslinieki, scenāristi, režisori, dejotāji, sportistu grupas, scenogrāfi, tehniskie darbinieki u.c.

Patīkami pārsteidza skolēnu atsaucība koncerta laikā un līdzpārdzīvojums, bet sarūgtināja, ka joprojām skolēnu rindās redzam tādus, kas nezina, kā jāuzvedas valsts himnas laikā un ka publiskos pasākumos priekšnesumu laikā jāievēro klusums un  nedrīkst pārvietoties.   Tātad arī tas mums, Latvijas skolēniem, vēl ir jāmācās.

Tāpēc svarīgi beigās novēlēt – lai atceramies, ka valsts sākas vispirms ar katru no mums, ar katra paša attieksmi. Lai stipra, skaista, kulturāla, izglītotiem un patriotiski noskaņotiem cilvēkiem bagāta mūsu valsts!

Sagatavoja: JVĢ skolnieces Estere Freimane un Danute Stivriņa

 

 


 

Jēkabpils vakara vidusskola viesojās bijušās SEB bankas telpās

2018.gada septembrī durvis vēra Laikmetīgās vēstures muzejs. Pēdējā banku iestāde, kas tur mita, bija “SEB banka.” Muzeja “24X30” durvis apmeklētājiem vēra biedrība “Jēkabpils mantojums,” Jēkabpils radošo jauniešu apvienība “4.siena” un Jēkabpils pilsētas bibliotēka.

Šīs telpas apskatījām arī mēs – Jēkabpils vakara vidusskola. Iniciatīvas “Latvijas Skolas soma” ietvaros muzeju apmeklēja 25 izglītojamie no 10., 11. un 12.klasēm, kā arī trīs skolotājas.

Izglītojamie guva zināšanas par telpu celtniecību, iemītniekiem, vēsturi un likteņiem. Vērojot fotogrāfijas, izglītojamie varēja gūt informāciju no vizuālajiem vēstures avotiem. Vārēja aplūkot dažādu mākslinieku darbus un pat atvērt ar atslēgu bijušās bankas seifus.

Pagātnes notikumi vienmēr nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni.

Muzeja telpas mums atgādināja būtiskās likumsakarības tās liktenī un nedaudz grozīja vēsturisko faktu iesīkstējušos aizspriedumus. Ļāva atklāt senāku un nesenāku muzeja telpu vēsturi gan gida distancētajā skatījumā, gan tā aculiecinieka pieredzes tiešumā.

Laikmetīgās vēstures muzejs


 

Iepazīstam Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu

Iniciatīva „Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Sākot ar 2018. gada septembri, tās ietvaros ikvienam mūsu valsts skolēnam ir nodrošināta iespēja izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības, iepazīt dažādos laikos Latvijā radītās inovācijas un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus.

9.oktobrī Jēkabpils vakara vidusskolas 10.-12.klašu skolēni un pedagoģes - Zeltīte Svikša, Irina Zeņina un Daina Spuriņa iniciatīvas „Latvijas Skolas soma” ietvaros devās mācību ekskursijā, lai izzinātu un iepazītu Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu.

Rīgā tika apmeklēts Dzelzceļa muzejs, kurš deva priekšstatu par dzelzceļa attīstības vēsturi Latvijā. Skolēni varēja aplūkot visdažādāko vēstures laika posmu liecības par šīs darbības jomu. Vagonu daudzveidība, kurus varējām aplūkot un pabūt to iekšienē, skolēnus atgrieza atpakaļ vēstures griežos un deva iespēju iejusties mūsu senču likteņos.

Nākamais ekskursijas pieturas punkts bija Raiņa un Aspazijas memoriālā māja, kur smēlāmies zināšanas par šo izcilo rakstnieku pāri gan no īsfilmas, gan bibliotēkas, gan seni elpojošām telpām, gan no laulātā pāra ēnu spēlēm uz viņu istabu sienām.

Skrīveru Andreja Upīša māja mums piedāvāja savas, no gides stāstījuma iegūtās zināšanas, pielietot piedāvātajā burtu mīklā, skrējienā pa parka koku stādījumiem un rakstnieka teicienu salikšanā.
Dodoties uz Jēkabpils pusi, iegriezāmies Kokneses Likteņdārzā, kur skolēni guva plašas zināšanas par šo vēsturisko vietu un izbaudīja rudenīgās emocijas, lūkojoties dabas krāsu spēlēs.

Vēstures un kulturoloģijas skolotāja Daina Spuriņa.